Ko par tautsaimniecību pasaka stāvoklis būvniecībā - un otrādi?

Būvniecības vārds ekonomistu rakstos pēdējā laikā locīts daudz - gan saistībā ar nekustamā īpašuma burbuli un pārkaršanas gadu pārmērībām, līdzsvara izjaukšanu darba tirgū un atalgojuma - ražīguma attiecībā, gan saistībā ar ekonomikas sildīšanu krīzes laikā. Rakstā aplūkošu pēdējo gadu norises būvniecībā, to iespaidu uz tautsaimniecību un pretēji - kopējā ekonomikas cikla iespaidu uz šo nozari.

Ar ko tautsaimniecībā īpaša būvniecības nozare?
Būvniecība ne tikai veido nozīmīgu daļu iekšzemes kopproduktā, bet ir arī tautsaimniecības norišu spogulis, jo ir cieši saistīta ar ekonomikas dalībnieku noskaņojumu, nākotnes novērtējumu, kopējām investīcijām tautsaimniecībā. Liela daļa no sākotnējām investīcijām citās nozarēs vai valsts infrastruktūrā nonāk tieši būvniecībā: mājokļu būvniecībā un remontā, jaunu rūpnīcu, noliktavu vai tirdzniecības ēku celtniecībā, ceļu un tiltu būvniecībā, sporta stadionu izveidē, utt. Tādēļ būvniecība var labi raksturot kopējo tautsaimniecības attīstības ciklu. Tai ir arī svarīga loma starpnozaru konkurencē: darbinieku un finanšu piesaistē, eksporta tirgu paplašināšanā.
Valsts investīcijas būvniecībā var tikt izmantotas kā ciklu izlīdzinošs jeb pretciklisks instruments: labākas izaugsmes laikā uzkrātos finanšu līdzekļus recesijas laikā var novirzīt infrastruktūras uzlabošanai, tā nodrošinot darbu būvniekiem, būvmateriālu ražotājiem, kravu pārvadātājiem u.c. Tā kā Latvijas budžetā izaugsmes gados netika veidots drošības spilvens uzkrājumu veidā, tad arī krīzes laikā šī instrumenta izmantošanas iespējas ir nelielas, ko nedaudz atvieglo ES struktūrfondu pieejamība.

Izaugsmes gadi
Būvniecības attīstība ekonomikas ciklu svārstības demonstrē vēl spilgtāk nekā iekšzemes kopprodukts. No 2002. gada, kad būvniecība sasniedza divciparu pieaugumu, līdz 2007. gadam tā attīstījās ar vidējo "ātrumu" 15.1% gadā. Arī iekšzemes kopprodukts auga strauji, kaut nedaudz lēnāk - par 9.2% gadā. Līdz ar straujo attīstību palielinājās arī nozares īpatsvars tautsaimniecībā: no 5.5% kopējās pievienotās vērtības 2002. gadā līdz 9.0% 2007. gadā.

1. attēls. Reālais pieauguma temps, procentos. Avots: Centrālā statistikas pārvalde

2002.-2007. gados būvniecībā bija vērojams arī straujākais nodarbināto skaita pieaugums - tas palielinājās vairāk nekā 2 reizes pret 10% vidēji tautsaimniecībā. Neraugoties uz tik augstu nodarbināto skaita kāpumu, pieprasījums pēc būvniecības pakalpojumiem krietni apsteidza iespējas nodrošināt atbilstošu piedāvājumu. Pārkaršanas laikā visā tautsaimniecībā, bet visspilgtāk tieši būvniecībā, radās akūts darbaspēka trūkums. To labi parāda saimniecisko darbību ierobežojošo faktoru novērtējums uzņēmēju aptaujās: būvniecībā darbaspēka trūkuma kā ierobežojoša faktora novērtējums no 5 punktiem 2004. gada sākumā uzlēca līdz pat vairāk nekā 40 punktiem 2006.‑2007. gadā. Toties nepietiekams pieprasījums kā veiksmīgas darbības šķērslis šais gados no uzņēmēju rūpju loka un galvām gandrīz izzuda.

2. attēls. Būvniecības konjunktūras apsekojumos norādītie ierobežojošie faktori (faktoru atzīmējušo respondentu īpatsvars procentos, sezonāli izlīdzināts). Avots: Eiropas Komisija

Straujās izaugsmes gados būvniecībā bija lielākais darba samaksas pieaugums no visām nozarēm, kas turpinājās arī pēc tam, kad tautsaimniecība sabremzējās - no 2002. līdz 2008. gadam vidējā nominālā alga trīskāršojās¹. Būvniecībā darbu atrada daudz jauniešu ar zemu izglītību un kvalifikāciju, kuri mazkvalificētos darbos varēja nopelnīt visai labu algu salīdzinājumā ar atalgojumu nozarēs, kurās kvalifikācijas prasības ir augstākas. Tādēļ par vienu no negatīvākajiem pārkaršanas efektiem uzskatu izglītošanās motivācijas mazināšanos. Daudzi jaunieši pameta savas iesāktās mācības (vai nesāka tās), tā arī neiegūstot apliecinājumus par augstāku izglītību.

Lejupslīde
Tautsaimniecības lejupslīdes periodā iepriekš aprakstītās tendences pavērsās pretējā zīmē. Būvniecība piedzīvoja krietni straujāku kritumu nekā tautsaimniecība kopumā - 2009. gadā būvniecības pievienotā vērtība saruka par 33.6% (iekšzemes kopprodukts - par 18.0%). Iekšzemes kopprodukts pašlaik ir 2005. gada sākuma līmenī, bet būvniecība "atkritusi" līdz 2003. gada pirmajai pusei. Citi dati: izsniegto būvatļauju skaits kopš 2007. gada sarucis divtik, un nodarbināto skaits būvniecībā 2009. gadā samazinājās par 38.7%, kas ir straujākais kritums starp nozarēm - gan absolūtos, gan relatīvos skaitļos.

Tomēr situācija nozarē nav viendabīga.
Pirmkārt, ir vērts izdalīt divus atsevišķus virzienus: 1) jaunbūves un 2) remonts un renovācijas. Tā kā iekšzemes pieprasījums atkopjas lēni un saglabājas vājš un nenoteiktība par nākotnes norisēm ir augsta, tad jaunbūvju celtniecības apjoms joprojām strauji krīt. Taču remonta un renovāciju segmentā vērojama nedaudz lielāka rosība. Būvmateriālu ražotāji jau krīzes sākumā atzīmēja, ka radies pieprasījums pēc maza iepakojuma būvmateriāliem - tādiem, kas piemēroti nelieliem remontdarbiem. Daudzi arī sapratuši, ka būvniecības izmaksas ir nozīmīgi sarukušas un darbaspēks ir pieejamāks nekā iepriekš, tādēļ iespēju robežās veic lielākus vai mazākus remonta darbus, iegulda māju siltināšanā u.c.
Otrkārt, arī jaunbūvju segmentā situācija nav viendabīga, piemēram, labāk veicas tiem būvniekiem, kuri ir guvuši iespējas pildīt valsts un pašvaldību pasūtījumus.
Līdz ar to nepārsteidz, ka arī lejupslīdes laikā būvnieku finanšu rezultāti ir kardināli atšķirīgi un nozares pārstāvji redzami gan starp lielākajiem pelnītājiem, gan zaudētājiem.

Vai mūsu būvnieki, neredzot atbilstošu pieprasījumu Latvijā, vairāk eksportē? Nozares pienesums eksportā ir visai zems - tas veido līdz 0.8% no kopējā eksporta, bet būvniecības eksporta dinamika uzskatāmi demonstrē kopējās norises Latvijas tautsaimniecībā. Pirms iestāšanās ES būvniecības nozares eksports visai strauji auga, bet līdz ar nekustamā īpašuma bumu Latvijā mūsu būvnieki pamatā pievērsās projektiem iekšzemē un eksporta daļa strauji saruka. Brīdī, kad iekšzemes pieprasījums sašaurinājās, samazinājās kreditēšanas apjomi un nenoteiktība par nākotni noteica jaunu projektu izsīkumu, mūsu būvnieki centās pārorientēties no iekšzemes projektiem uz būvniecību citās valstīs, tādējādi eksporta daļa atkal sāka pieaugt. Globālās nenoteiktības dēļ 2009. gads nebija īpaši veiksmīgs, bet šogad būvniecības eksports kāpj straujāk.

Izteiktajai pārkaršanai būvniecībā sekojošais straujais kritums arī nosaka to, ka Nodarbinātības Valsts aģentūrā reģistrēto bezdarbnieku vidū visvairāk ir cilvēku, kas iepriekš strādājoši būvniecībā. No 2010. gada marta beigās NVA uzskaitē reģistrētajiem 194 tūkst. bezdarbniekiem bija 13.6 tūkst. būvniecības palīgstrādnieku, 4.3 tūkst. celtnieku un 1.5 tūkst. būvstrādnieku. Tātad 1., 4. un 15. vieta reģistrēto bezdarbnieku sadalījumā pa profesijām. Savukārt brīvo darba vietu ailē būvniecības nozaru profesijas gandrīz neredz.
Iepriekš varēja teikt, ka būvniecība kā sūklis uzsūca darbaspēku un tādēļ tā pietrūka rūpniecībā, kas nespēja nodrošināt iespējamās jaudas, bet pēc straujās korekcijas situācijai jābūt citādai. Nozares lēnā atkopšanās un brīvu darbavietu neesamība to apstiprina, taču vidējā alga būvniecībā kopš 2006. gada ir lielāka par algu apstrādes rūpniecībā, un šī starpība saglabājās arī 2010. gada pirmajā pusē. Iespējamais cēlonis varētu būt būvnieku minētais augstas kvalifikācijas darbinieku trūkums - neraugoties uz augsto bezdarbu.

Nozares potenciāls
Pašlaik investīcijas būvniecībā lielā mērā nāk no ES fondiem un valsts, tai skaitā apjomos nelielajā, bet nākotnei nozīmīgajā siltināšanas programmā. Lai nozare augtu, nepieciešams vairāk privāto investīciju, kas cieši saistīta ar iedzīvotāju un uzņēmēju nākotnes vērtējumu. Pirmie pozitīvie signāli nozari ietekmējošo faktoru dinamikā: uzlabojas tautsaimniecības attīstības nākotnes vērtējums un būvniecības nozares noskaņojuma rādītājs, ir vērojams neliels nekustamā īpašuma cenu kāpums, kā arī strauji palielinās ražošanas jaudu noslodze rūpniecībā, kas varētu palielināt pieprasījumu pēc būvniecības pakalpojumiem attīstības paplašināšanas nolūkā. Papildu stimulu varētu dot arī jaunais Būvniecības likums, kas stāsies spēkā 2011. gada 1. janvārī un paredz mazāk administratīvo procedūru un īsākus termiņus. Bet kā galvenie šķēršļi jauniem ieguldījumiem pašlaik saglabājas nenoteiktība nodokļu politikā un politiskās nestabilitātes risks.
Būvniecības nozarei joprojām ir liels potenciāls. Pat pēc nekustamā īpašuma tirgus buma, kas provocēja būvniecības izaugsmes eskalāciju, vidējā dzīvojamā platība uz vienu iedzīvotāju Latvijā joprojām nozīmīgi atpaliek no vidējā rādītāja ES². Grūtības, ar ko jāsaskaras un vismaz daļēji jārisina pašai nozarei, ir visai zemais ražīgums salīdzinājumā ar vidējo algu un kvalificēta darbaspēka trūkums. Un vēl viens secinājums - būvniecība nerada krīzes, tā ir tautsaimniecības spogulis un reaģē uz citu nozaru attīstības un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanas prasībām.

¹ Dati gan uzlūkojami kritiski, jo būtu jāņem vērā ne vien pirktspēju ietekmējošais kopējais cenu kāpums, bet arī ēnu ekonomikas līmeņa pārmaiņas
² Pašlaik Latvijā dzīvojamā platība uz vienu iedzīvotāju ir 27m², bet Eiropas valstīs tā vidēji ir ~35m², "vecajās" jeb ES-15 valstīs pat 40-50m²

Raksts publicēts portālā "Delfi" 2010. gada 24. augustā.