Ko SVF iesaka cīņai ar pandēmijas sekām?

Kā ierasts, oktobrī SVF publicē jaunākas ekonomikas prognozes un citus pētījumus par aktuālām tendencēm un izaicinājumiem, ko gada sanāksmēs pārrunā centrālo banku prezidenti, ministri, privātā sektora, universitāšu un nevalstisko organizāciju pārstāvji no visas pasaules.

SVF nedaudz pārskatījis uz leju pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes šim gadam - no 6% līdz 5.9%, savukārt prognozes nākamajam gadam nav mainītas - 4.9%.

Kopumā ekonomikas atveseļošanās turpinās, tomēr šie vidējie skaitļi slēpj lielas atšķirības valstu starpā. Dažās attīstītajās valstīs izaugsmes prognozes nedaudz mazinātas, galvenokārt piegāžu ķēžu traucējumu dēļ, kamēr zemu ienākumu valstīs pasliktinājusies pandēmijas dinamika. Savukārt izejvielu eksportētāji ir ieguvēji augstāko naftas, gāzes, pārtikas, metālu cenu dēļ.

Izejvielu cenu pieaugums, piegāžu ķēžu traucējumi un piedāvājuma/pieprasījuma nesabalansētība dažādām precēm izraisīja arī straujāku patēriņa cenu pieaugumu, nekā iepriekš prognozēts. Zināmā mērā tas ir atsitiens no pagājušajā gada piedzīvotā cenu krituma, un kopumā SVF uzskata, ka šī inflācija ir pārejošā un cenu kāpums pierims nākamā gada vidū. Darba tirgus vēl vairumā valstu nav atguvies, algu izaugsme kopumā ir mērena un nerada spiedienu uz inflāciju. Tomēr riski ir augšupvērsti, piemēram, piegāžu traucējumiem saglabājoties ilgāk, inflācijas gaidas var iesakņoties un virzīt cenas straujāk uz augšu. Tāpēc centrālām bankām ir ļoti uzmanīgi jāmonitorē situācija un jābūt gatavām ātri rīkoties gadījumā, ja inflācijas gaidas nostiprinās.

Jāvakcinē sabiedrība

SVF vērtē, ka attīstītās valstis varētu atgriezties uz pirms pandēmijas prognozētās izaugsmes trajektorijas jau nākamgad, kamēr citās valstīs pandēmijas iegrieztie robi saglabāsies vēl ilgu laiku. Viens no būtiskākajiem šo atšķirību iemesliem ir dažāda vakcinācijas aptvere. Kamēr attīstītajās valstīs vidēji gandrīz 60% no iedzīvotājiem jau ir pilnībā vakcinēti, zemu ienākumu valstīs šis īpatsvars ir zem 5%. SVF uzsver, ka ir nepieciešami lielāki pūliņi, lai veicinātu ātrāku vakcīnu izplatīšanu pasaulē. Pašreiz veselības aprūpes politika ir lielā mērā ekonomikas politika, jo no tās tiešā veidā ir atkarīga ekonomikas izaugsme.

Jākalibrē politika

Otrs svarīgs iemesls izaugsmes atšķirībām valstu starpā ir atbalsta apjoms un to savlaicīgums. Pērn un šogad centrālās bankas un valdības ekonomikās ieplūdināja milzīgu naudas apjomu, tomēr daudzās zemāku ienākumu valstīs iespējas aizņemties ekonomikas stimulēšanai ir bijušas visai ierobežotas. Ņemot vērā pieaugušos valsts parāda līmeņus un attiecīgi arī procenta maksājumus, fiskālā telpa kļūst mazāka arī attīstības valstīs. Ekonomikas izaugsmei kļūstot noturīgākai, atbalsts ir atbilstoši jāmazina un arvien vairāk jākalibrē, lai tas sasniegtu tieši tos, kam tas ir nepieciešams. Piemēram, pandēmijas sekas darba tirgū visvairāk jūt jaunieši, darbinieki ar zemākām prasmēm un attīstības tirgos arī sievietes. Valdībām ir jābalansē starp īstermiņa atbalstu, rezervju atjaunošanu un nepieciešamām investīcijām nākotnes izaugsmē. Zemu ienākumu un attīstības valstīs neapšaubāma prioritāte ir veselības aprūpe, kamēr attīstītajām valstīm, kur veselības aprūpes sistēmas ir labākas un lielāka sabiedrības daļa jau ir vakcinēta, SVF iesaka fokusēties uz ilgtermiņa investīcijām.

Savukārt centrālām bankām galvassāpes sagādā jau pieminētā inflācija.

Daudzās attīstības valstīs centrālās bankas jau sākušas celt procentu likmes un/vai mazināt aktīvu iepirkumus, jo patēriņa cenu kāpums ir bijis straujš.

Ņemot vērā, ka daudzas attīstības valstis aizņēmās dolāros, politikas veidotājiem šajās valstīs ir jāgatavojas arī Federal Reserve (Fed jeb ASV centrālās bankas) stimulu mazināšanai. Pašlaik tirgi sagaida, ka sākotnējai Fed aktīvu iepirkumu mazināšanai šī gada beigās nākamgad sekos arī likmju paaugstināšana. Tas nozīmē dārgāku finansējumu arī attīstības tirgiem un finanšu stabilitātes riskus.

Jāpaātrina transformācija

Ilgtspējīgai izaugsmei ir neatliekami vajadzīga ekonomiku transformācija. Citiem vārdiem, kapitālas pārveides veselā virknē dzīves un darba jomu, sākot no ekoloģijas/vides saglabāšanas un jaunu digitālo risinājumu ieviešanas līdz sociālu pretišķību (iz)līdzināšanai.

Neapšaubāmi viens no galvenajiem ilgtermiņa izaicinājumiem, ar ko saskaras visa pasaule un par ko daudz runāts arī šajās SVF Gada sapulcēs, ir klimata pārmaiņas. Valstu viedokļi, kā labāk mazināt klimata pārmaiņu ietekmi, pielāgoties tām un transformēt savas ekonomikas, atšķiras. Un, visticamāk, rīcībai tik tiešām ir jābūt pielāgotai valstu specifiskajiem faktoriem, jo gan sākotnējas pozīcijas, gan energoavotu struktūra un pieprasījums, protams, atšķiras valstu starpā.

Tomēr SVF uzsver, ka līdzšinējie nacionālie mērķi CO2 izmešu mazināšanai ir nepietiekami un izvirza trīs prioritātes, kas būtu īstenojamas kopā, lai novērstu pasaules temperatūras paaugstināšanos vēl par 1.5-2 grādiem.

Pirmkārt, oglekļa cenošana, kas ir uzskatāma par visefektīvāko veidu izmešu mazināšanai – proti, minimālas oglekļa cenas ieviešana pasaulē, pielāgojot to valstu specifikai. Otrkārt, valsts investīciju programma un pētniecības subsidēšana, lai attīstītu jaunas tehnoloģijas. Treškārt, mērķētās pabalstu shēmas, kas ļautu daļu no oglekļa cenošanas ieņēmumiem novirzīt visvairāk ietekmētajām mājsaimniecībām.

Dažās jomās pandēmija paātrināja tādas tendences kā digitalizācija (piemēram, ieviešot jaunus tehnoloģiskos risinājumus), bet daudzās jomās diemžēl pastiprināja jau esošas problēmas (piemēram, nevienlīdzību). Lai veicinātu noturīgāku un iekļaujošāku ekonomikas izaugsmi, SVF iesaka politikas veidotājiem paātrināt strukturālu transformāciju, piemēram, mazinot nevienlīdzību starp valstīm un valstu iekšienē, pielāgojoties demogrāfiskiem izaicinājumiem, investējot jaunās, t.sk. zaļās, tehnoloģijās. Ieguldot šodien, kamēr procentu likmes vēl ir ļoti zemas, tiks mazināti esoši riski un realizētas rītdienas izaugsmes iespējas.

Pilns SVF oktobrī publicētā World Economic Outlook teksts angļu valodā. Daudzi gada sapulču pasākumi bija publiski: to ieraksti angļu valodā.  

SVF ir globāla institūcija, kuras mērķis ir ekonomiskās stabilitātes uzturēšana pasaulē. SVF sniedz valstīm finansiālo palīdzību un regulāri novērtē ekonomisko situāciju un riskus globāli un dalībvalstīs, sniedz ieteikumus politikas veidotājiem, kā mazināt riskus un nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi. Latvijas Banka koordinē SVF jautājumus Latvijā. Divas reizes gadā SVF publicē ziņojumus par tautsaimniecības stāvokli pasaulē: World Economic Outlook, Global Financial and Stability Report un Fiscal Monitor. Publicēšana pieskaņota Fonda pilnvarnieku sanāksmēm pavasarī un rudenī.