Krievijas ēna preču eksportā pamazām sarūk

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1.1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1.5% (1. attēls).

1. attēls. Tirdzniecības partnervalstu devums Latvijas preču eksporta izaugsmē (p. p.)  

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Sankciju un aizliegumu skavās

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

2015. gadā preču eksporta kritumā uz Krieviju tikai apmēram trešo daļu jeb 28% veidoja aizliegto produktu eksporta sarukums, t.sk. piena izstrādājumu 11% un zivju produkcijas - 8%. 2016. gadā šī proporcija samazinājās līdz 26% - t.sk., piena izstrādājumiem  0.4%, bet  zivju eksporta produkcijai 17%.

2. attēls. Preču grupu devums eksporta izaugsmē uz Krieviju (p. p.) un nominālais eksports uz Krieviju (g/g %)

*šajās grupās ietilpst aizliegtie pārtikas produkti

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Krievijas noteikto sankciju kontekstā visvairāk pieminētās nozares ir piensaimniecība un zivju rūpniecība. 2013. gadā apmēram 11% no piena pārstrādes produktiem tika eksportēti uz Krieviju. Jau, sākot no 2014. gada, piena produktu kopējais eksports sāka sarukt (3. attēls). Neskatoties uz kopējo piena izstrādājumu eksporta kritumu un to, ka sankcijas tika ieviestas 2014. gada augustā, 2014. gadā piena izstrādājumu eksports uz Krieviju pieauga un pārsniedza iepriekšējā gada rādītāju (3.attēls).

Tas saistīts ar faktu, ka 2014. gada sākumā, būtiski palielinājās lielās kaimiņvalsts pieprasījums pēc piena, krējuma, sviesta, siera un biezpiena, kā rezultātā piena pārstrādes produktu eksports uz Krieviju ievērojami pieauga, un pirmajos septiņos mēnešos tas bija gandrīz 3 reizes lielāks nekā 2013. gada attiecīgajā periodā, kompensējot kritumu nākamajos mēnešos pēc embargo.  Jā, tieši 2014. gads piena nozarei  sāka iezīmēt eksporta tirgus paplašināšanās izredzes Krievijā, paverot iespējas būtiski kāpināt piena produkcijas eksportu, bet sankcijas to "nogrieza".

Tomēr vairāk par Krievijas embargo 2014. gadā piena nozari negatīvi ietekmēja globālo piena cenu kritums par 8% salīdzinājumā ar 2013. gadu un vājāks pieprasījums pēc piena produkcijas citās Eiropas Savienības (ES) valstīs.

2015. gadā Krievijas aizlieguma sekām bija lielākais negatīvais devums piena izstrādājumu eksporta kritumā, bet papildus tam piena nozari vēl negatīvi turpināja ietekmēt globālo piena cenu kritums (par 25% salīdzinājumā ar 2014. gadu), kā arī ES piena kvotu sistēmas atcelšana no 2015. gada 1. aprīļa Arī šogad piena izstrādājumu eksporta nedienas turpinājās, jo to nelabvēlīgi ietekmēja gan globālo piena cenu krituma turpināšanās, gan piena izstrādājumu pārprodukcija ES tirgū.

Lai gan piena produktiem ļoti aktīvi tiek meklēti jauni eksporta tirgi, relatīvi nelielie Latvijas ražošanas un eksporta apmēri neļauj cīnīties par labākiem nosacījumiem un izdevīgākām cenām ārējos tirgos. Šā gada astoņos mēnešos piena produktu eksports ir bijis par 7.5% mazāks kā pagājušajā gada attiecīgajā periodā (3. attēls). Jaunu eksporta tirgu apgūšana nenorit tik ātri un sekmīgi, lai nodrošinātu tirgus stabilitāti un ātri spētu kompensēt Krievijas pieprasījuma kritumu piena produktu eksportētājiem. Kā liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais informatīvais ziņojums, laikā no 2015. gada janvāra līdz 2016. gada jūnijam piena produktu eksports tika uzsākts uz 20 jauniem tirgiem, bet ne visi tirgi darbojas aktīvi joprojām. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, tad pozitīvu devumu piena produktu eksportā šā gada 8 mēnešos nodrošināja piena izstrādājumu eksports uz Bulgāriju, Poliju, Čehiju, Beļģiju, Afganistānu, Saūda Arābiju, Rumāniju, Somiju, Jordāniju, Lielbritāniju, Apvienotajiem Arābu emirātiem (AAE), Japānu u.c.

3. attēls Piena izstrādājumu eksports, milj. EUR

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Kamēr Latvijas piena izstrādājumu ražotāji pierod pie situācijas un pacietīgi meklē jaunus noieta tirgus, lai kompensētu zudušās iespējas Krievijas tirgū, tām ir pievienojušās arī citas problēmas – zemās cenas un pārprodukcija ES valstīs. Ņemot vērā vājo ES valstu pieprasījumu, arvien vairāk uzņēmēju izvērš savu darbību Āzijas valstu tirgos, tāpat jauni tirgi tiek atrasti Balkānu valstīs un citur Eiropā.

Savukārt zivju rūpniecību "visskaļāk" skāra 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju. Tomēr jau pirms šī aizlieguma zivju konservu, t.sk. šprotu, eksports uz Krieviju kopš 2013. gada ir samazinājies. Zivju konservu eksporta īpatsvars kopējā Latvijas eksportā ir niecīgs: ap 0.7-0.8%. Vairākus gadus zivju konservu eksports uz Krieviju bija 0.3% no kopējā eksporta, bet jau 2015. gada sākumā – pirms aizlieguma ieviešanas – tas bija sarucis līdz 0.1%. Ņemot vērā niecīgo zivju produkcijas īpatsvaru kopējā eksportā, Krievijas aizliegums būtiski neietekmē kopējo Latvijas preču eksportu, lai gan katra konkrēta uzņēmuma kontekstā zaudējumi, ko radīja Krievijas tirgus zaudēšana, ir bijuši diezgan būtiski.

Latvijas zivju produkcijas ražotāji nelolo ilūzijas par to, ka tuvākajos gados situācija attiecībās ar Krieviju uzlabosies, tāpēc gandrīz visiem zivju pārstrādes uzņēmumiem ir arī citi tirgi ārpus Krievijas un muitas ūnijas valstīm.  Latvijas ražotāji zivju produkciju eksportē uz vairāk nekā 50 pasaules valstīm. Šobrīd uzņēmumi piedalās dažādās starptautiskās izstādēs un veic "testēšanu" savas produkcijas pieprasījumam un noietam arī tādās valstīs kā ASV, Kanāda un pat Austrālija.

Kā liecina ZM sniegtā informācija, kopš 2015. gada sākuma saldētu zivju segmentā eksportētāji pusotra gada laikā mēģinājuši uzsākt eksportu 10 jaunos tirgos, taču tikai Serbijā ir izdevies saglabāt patstāvīgu noietu. Savukārt ar zivju konserviem ir mēģināts iekarot 11 jaunus tirgus, t.sk., Ķīnu, Ēģipti, Honkongu, Makao, Meksiku, Jaunzēlandi, Somāliju u.c., bet tikai 4 valstīs izdevies noturēt pircēju interesi par šo Latvijas produkciju.

Neskatoties uz daudzām problēmām, jaunu noieta tirgu iekarošana turpinās, par ko liecina arī saskaņoties veterinārie sertifikāti: 2015. gadā – 23, arī 2016. gadā 23, t.sk., piena produktiem uz Irāku, Meksiku, AAE, zvejas produktiem uz Melnkalni, gaļai un gaļas produktiem uz AAE, Kosovu, Austrāliju.

Tāpat kā piena nozares uzņēmumiem arī zivju produkcijas eksportā jaunu tirgu apgūšana nenorit ātri un viegli, tomēr, kā liecina statistikas dati, tad zivju izstrādājumu un zivju konservu eksportā gandrīz ir izdevies kompensēt Krievijas tirgus zaudējumu laikā - pēc krituma 2015. gadā par 9%, šā gada astoņos mēnešos zivju produkcijas eksports ir bijis par 11% lielāks nekā pagājušajā gada attiecīgajā periodā.

Krievijas rubļa nedienas un pieprasījuma samazināšanās atbalsojas Latvijas eksportā

Līdzās noteiktajām sankcijām pārtikas produktiem preču eksporta izaugsmi negatīvi ietekmēja rubļa vērtības kritums. Kopumā 2014. gada laikā Krievijas rublis zaudēja aptuveni pusi no savas vērtības pret lielākajām pasaules valūtām – dolāru un eiro. Rubļa vērtības kritums komplektā ar augsto inflāciju un augstajām procentu likmēm būtiski samazināja Krievijas iedzīvotāju pirktspēju, kas savukārt negatīvi ietekmēja citu embargo neskartu nozaru darbību – piemēram, no Latvijas eksportējošos farmācijas un tekstilrūpniecības uzņēmumus.

Farmācijas nozare lielā mērā ir orientēta uz eksportu, un būtiskākie noieta tirgi līdz šim ir bijusi Krievija un pārējās Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) bloka valstis, tad Baltijas kaimiņvalstis un citas ES dalībvalstis. Krievijas īpatsvars farmācijas produktu eksportā no 29% 2012. gadā ir sarucis līdz 15% 2015. gadā uz 13% šā gada 6 mēnešos.

Farmācijas produktu eksporta uz Krieviju kritums aizsākās jau 2014. gadā, ko galvenokārt noteica rubļa vērtības straujā samazināšanās. Arī 2015. gadā šīs preču grupas eksports turpināja sarukt. Savukārt šogad farmācijas izstrādājumu eksportā uz Krieviju ir vērojams neliels pieaugums – par 5% vairāk nekā pagājušajā gada pirmajā pusē. Kopumā farmācijas produktu eksports šā gada 1. pusgadā ir pieaudzis par 28% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu. Tas liecina, ka medikamentu eksportētājiem ir izdevies diezgan veiksmīgi pārorientēties uz citiem tirgiem un paplašināt noietu jau esošajos.

Neskatoties uz ģeopolitiskajiem riskiem austrumu pusē, valūtu kursu svārstībām utt., Latvijas zāļu ražotāji un eksportētāji neapsver iespēju samazināt savu klātbūtni austrumu valstu tirgos, bet cenšas saglabāt apjomus atsevišķās valstīs un palielināt tos citās NVS valstīs.

Tāpat arvien vairāk pūļu tiek ieguldīts, lai apgūtu Centrālās un Rietumeiropas valstu, kā arī Āzijas tirgu. Uzskatāms piemērs ir AS "Olainfarm", kurai eksports uz Krieviju savulaik bija 90% no apgrozījuma, tagad tas ir apmēram 38%, un šobrīd "Olainfarm" produkcija tiek eksportēta uz 40 valstīm, t.sk. pavisam neilgu laiku, bet ar pieaugošiem apjomiem - uz Albāniju, Mongoliju, Tadžikistānu un Turkmenistānu.

Arī otrs lielākais Latvijas farmācijas koncerns "Grindeks", pateicoties biznesa diversifikācijas stratēģijai un darbības attīstībai jaunos tirgos, šā gada pirmajā pusgadā panācis pārdošanas apjomu pieaugumu par 20% salīdzinājumā ar 2015. gada attiecīgo periodu. Neskatoties uz to, ka, novērtējot iespējamos valūtas riskus, "Grindeks" savu darbību Vidusāzijas valstīs šogad ierobežoja, ievērojamākais pārdošanas apjoma pieaugums šā gada pirmajā pusgadā tika sasniegts tajā pašā Krievijā - par 25%, kā arī citās NVS valstīs - Uzbekistānā par 18%, Moldovā par 17% un Turkmenistānā par 15%.

Vēl viena nozare, kas diezgan bieži tiek minēta par upuri valūtas kursa vājumam un Krievijas pieprasījuma kritumam, ir tekstila nozare, kurai Krievija līdz šim ir bijis nozīmīgs noieta tirgus. 2014. gadā Krievija bija ceturtais lielākais eksporta tirgus tekstila izstrādājumiem, bet pieprasījuma krituma rezultātā Krievijas īpatsvars tekstila eksportā samazinājās no 7.4% 2014. gadā līdz 5.1% 2015. gadā, atstumjot Krieviju uz septīto vietu aiz tādām valstīm kā Igaunija, Polija, Zviedrija, Lietuva, Dānija un Vācija.

Te gan derētu atzīmēt, ka tekstila izstrādājumu eksports pagājušajā gadā un arī šogad visvairāk ir cietis no eksporta krituma Igaunijā, kas bija un joprojām ir pirmais lielākais eksporta tirgus Latvijas tekstila izstrādājumiem.

Pēc būtiska krituma kopš 2015. gada vidus tekstila eksporta apjomi ir stabilizējušies, t.sk., arī šīs nozares eksports uz Krieviju neturpina samazināties. Pozitīvi, ka arī tekstila nozarē ir uzņēmumi, kas nepadodas grūtsirdībai un apgūst pilnīgi jaunus biznesa virzienus. Piemēram, uzņēmums "Lauma Fabrics" ir saskatījis jaunas attīstības iespējas ģeotekstila jomā, kas 100% tiks eksportēts uz Poliju, Itāliju, Nīderlandi, Skandināviju un citām Eiropas valstīm.

Nevienam nav noslēpums, ka Latvijas eksporta struktūrā uz Krieviju apmēram 1/3 veido tāda eksporta grupa kā dzērieni, alkoholiski šķidrumi un etiķis. Tieši alkoholisko dzērienu eksporta samazinājumam (par 125.7 milj. EUR 2015. gadā) ir bijusi vislielākā negatīvā ietekme uz pārtikas rūpniecības ražojumu un arī kopējo eksporta sarukumu uz Krieviju (2. attēls) 2015. gadā. Alkohols nav iekļauts aizliegto preču sarakstā, bet tā eksporta kritumu noteica rubļa vērtības samazināšanās un vājāks pieprasījums, kā arī reeksporta sarukums. Samazināšanos alkoholisko dzērienu noietam Krievijas tirgū eksportētājiem šogad ir izdevies kompensēt ar dzērienu realizācijas pieaugumu citos tirgos – pārsvarā alkohola eksportu uzņēmēji ir spējuši kāpināt jau esošajos noieta tirgos.

Ķīna – vai alternatīva Krievijai?

Saistībā ar zaudēto Krievijas tirgu piena izstrādājumiem un zivju produkcijai vairākkārt ir izskanējis Ķīnas vārds. Tradicionālie eksporta produkti, kas ceļo uz Ķīnu, ir koksne (40-45% no kopējā eksporta uz Ķīnu), elektriskās iekārtas un elektroierīces (11-15%), minerālprodukti (10-16%), varš un vara izstrādājumi (~10%) un mēbeles (~3%).

No lauksaimniecības izstrādājumiem galvenais produkts, ko Latvija pastāvīgi eksportēja uz Ķīnu, ir mellenes - 2014. gadā šis produkts veidoja 84% no visu lauksaimniecības un pārtikas produktu eksporta vērtības.

Pēdējo divu gadu laikā eksportā uz Ķīnu ir parādījušies arī citi pārtikas un lauksaimniecības produkti, t.sk., piena un zivju izstrādājumi. 2015. gada maijā ir uzsākts Latvijas arī piena produktu (saldējuma) eksports uz Ķīnu. Pagaidām gan piena un zivju produkcijas īpatsvars eksportā uz Ķīnu ir ļoti mazs, bet tam ir tendence palielināties. Ķīnas milzīgais tirgus piedāvā plašas izaugsmes iespējas, un vairāku uzņēmumu saņemtā sertifikācija piena un zivju produktu tirgošanai Ķīnas tirgū ir radījusi labvēlīgu augsni piena eksporta attīstībai.

Uzņēmēji, kas jau ir veikuši iestrādes Ķīnas tirgus apguvē, atzīst, ka Ķīna Latvijai ir pilnīgi jauns un specifisks tirgus pārtikas jomā, turklāt iekļūšana Ķīnas tirgū nav vienkārša, jo jāņem vērā vietējās tradīcijas un biznesa vides specifika, kas būtiski atšķiras no Eiropas, tāpēc ieiešana šajā tirgū nav un nebūs viegla vai ātra, ko apliecina arī statistikas dati, kas neuzrāda strauju eksporta pieaugumu uz Ķīnu.  

Īstermiņā labākus rezultātus Ķīnas tirgū ir izdevies uzrādīt zivju konservu eksportam, kas šā gada astoņos mēnešos ir bijis par 67% lielāks salīdzinājumā ar visu pagājušo gadu kopā. Arī piena produktu eksports uz Ķīnu ir palielinājies, bet lēnāk kā zivju produkcijai. Uz Ķīnu sertificētajiem Latvijas uzņēmumiem atļauts eksportēt sierus, piena pulveri, krējumu un saldējumu. Ķīnā gan pagaidām mūsu pienu un sieru patērē piesardzīgi, tādēļ piena pārstrādātājiem jāveido specifiski produkti tieši Ķīnas tirgum.

Par cerīgas sadarbības un piena produkcijas eksporta iespējām liecina atsevišķu uzņēmumu paustais viedoklis masu medijos. Piemēram, par taustāmiem rezultātiem Ķīnas tirgus iekarošanā jau var lepoties Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums "Food Union", kas pēc saldējuma eksporta uzsākšanas ir veicis otro secīgo soli Ķīnas tirgus iekarošanā.

Sākot no šā gada jūnija, paralēli saldējuma eksportam "Food Union" ir uzsācis regulāru piena eksportu uz Ķīnu, nostiprinot savas pozīcijas Šanhajas veikalos. Nākamgad uzņēmums plāno eksporta portfeli paplašināt vēl ar jogurta, krēmsiera u.c. piena produktu eksportu. Tāpat "Food Union" šogad ir ielicis pamatakmeni savai rūpnīcai Ķīnā, ko plānots pabeigt 2017. gada jūnijā. Tas nākotnē varētu pozitīvi atspoguļoties arī piena izstrādājumu eksportā, jo rūpnīcai būs nepieciešamas izejvielas.

4. attēls. Gada pieaugums lauksaimniecības un pārtikas produktu eksportā, izņemot alkoholu, dzērienus un tabakas izstrādājumus (milj. EUR)

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Kā liecina dati, tad pusotra gada laikā lauksaimniecības un pārtikas produktu eksports uz Ķīnu ne tuvu nav sasniedzis tādus apjomus, kādi ir zaudēti eksportā uz Krieviju. 2015. gadā lauksaimniecības un pārtikas produktu eksports uz Ķīnu pieaudzis tikai par 0.8 milj. eiro, bet 2016. gada 8 mēnešos – par 16 tūkstošiem eiro, kas ne tuvu nekompensē šo pašu preču grupu kritumu eksportā uz Krieviju – attiecīgi par 74 miljoniem eiro 2015. gadā un 19 miljoniem eiro 2016. gada 8 mēnešos (4. attēls).

Līdz ar to varam secināt, ka Ķīnas tirgus nav "plāksteris", ar kuru Latvijas ražotāji ātri varētu aizstāt Krievijas un citos noieta tirgos zaudētās eksporta iespējas. Turklāt lielākajai daļai Latvijas pārtikas uzņēmumu ražošanas jaudas nav pietiekami lielas, lai spētu eksportēt produktus masu lietošanai pietiekamā daudzumā uz lieliem tirgiem.

Tomēr viens no veidiem, ko jau vairāki uzņēmumi ir uzsākuši, lai iekarotu Ķīnas tirgu, ir specializēšanās inovatīvos produktos un jaunu nišas produktu rašanās. Ņemot vērā ekoloģiskās un kvalitātes problēmas industriālajās valstīs, t.sk., Ķīnā, patērētāji arvien vairāk pievēršas veselīgam dzīvesveidam. Latvijas ražotāji šajā jomā ir labā pozīcijā, lai šo tendenci izmantotu un ilgtermiņā nodrošinātu pastāvīgas eksporta iespējas Ķīnā un citās Āzijas valstīs.

Nobeigumā

Latvijas ārējās tirdzniecības saites ar Krieviju kļūst arvien vājākas - Krievijas īpatsvars Latvijas kopējā preču eksportā ir ievērojami sarucis - no 11.6% 2013. gadā līdz 6.9% 2016. gada 8 mēnešos.

Krievijas īpatsvara sarukumam Latvijas eksportā ir bijuši vairāki iemesli: Krievijas noteiktais embargo pārtikas izstrādājumiem, Krievijas rubļa vērtības būtiskais kritums un pieprasījuma samazināšanās Krievijas tirgū. Tāpēc eksportā uz Krieviju kritums ir novērojams gandrīz visās preču grupās.

Lai gan Krievijas noteikto sankciju negatīvā ietekme lauksaimniecības un pārtikas preču eksportā šogad ir samazinājusies un neveicina papildu kritumu sankciju skarto preču eksportā, pagaidām lauksaimniekiem nav izdevies pilnībā kompensēt zudušās eksporta iespējas Krievijas tirgū. Līdz ar Krievijas tirgus zaudēšanu ir pieaugusi arī konkurence citos partnervalstu tirgos, un diezgan bieži uzņēmēju un ekonomistu komentāros izskan vārds "krīze"… Tomēr vairākkārt jau dzirdēts, ka vārdu "krīze" ķīniešu valodā raksta ar diviem hieroglifiem, no kuriem pirmais nozīmē briesmas, bet otrais – iespējas/izdevība. Tāpēc būtiski ir atcerēties, ka jebkura (ekonomiskā vai politiskā) krīze ir vēl viens stimuls valstīm, nozarēm un uzņēmumiem veidot jaunus darbības modeļus - ne tikai mēģinot izdzīvot, bet uzlabojot savu konkurētspēju. Kā teica mūsu revolucionārais dzejnieks Rainis: "Pastāvēs, kas pārvērtīsies!"