Kripto ziema arī Latvijā?

Šis raksts ir aktualizēts iepriekšējās analītikas atspoguļojums. Metodoloģiju un pamatojumu skatiet manos iepriekšējos rakstos Kriptoaktīvi pasaulē aug, pieņemas uzraudzības vēsmas un Kriptoaktīvu izplatība Latvijā: novērtēšanas pirmie soļi.

Kripto aktīvu tirgus kapitalizācija pēc tā īpaši straujās izaugsmes 2021. gadā (un ievērojamiem kritumiem 2022. gadā) ir pāris mēnešus nostabilizējusies nedaudz zem 1 triljona USD (sk.1. attēlu). 

1. attēls. Kriptoaktīvu tirgus kapitalizācija (triljardos USD)

Piezīme: atzīmes pie mērvienībām: "T" – trilj. eiro.
Zilā līnija apzīmē tirgus kapitalizāciju, stabiņi – tirdzniecības apgrozījuma apjomu mljrd. USD.

Satricinājumi kriptoaktīvu tirgū, investoru panika, kripto biržu uzlaušana, platformu īpašnieku potenciālās krāpšanas – tie ir vien daži no signāliem, kas parāda -  tirgus vēl ir jauns, nestabils un arī nenobriedis. Attiecīgi Eiropas uzraudzības iestāžu brīdinājums par riskiem, kas saistīti ar ieguldījumiem kriptoaktīvos, ir arvien aktuāls.

Kā satricinājumi ir ietekmējuši Latvijas iedzīvotāju vēlmi ieguldīt kriptoaktīvos?

Jaunākā Latvijas Bankas un “Latvijas Fakti” veiktā aptauja liecina, ka Latvijā kriptoaktīvus iegādājušies jau 10.3% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju (2022. g. februārī 8%, bet 2021. g. 4%). Turklāt teju ikkatrs (86.4%) ir dzirdējis vismaz kaut ko par kriptoaktīviem.

Maksājumi kriptomaciņu papildināšanai – (amerikāņu) kalniņi kripto gaumē

Lai gan 2022. gada sākumā bija vērojams maksājumu kritums kriptomaciņu papildināšanā, maijā redzam būtisku pieaugumu, maksājumiem sasniedzot 6.18 milj. eiro (maksājumu intensitātei kāpjot ap 13.-16. maiju - laikā kad Tether USDT “stabilā” kriptomonēta zaudēja 1USD piesaistīto vērtību, kā arī Terras sabrukums). Tas izraisīja būtiskus satricinājumus uzskatos par kriptotirgu un tā stabilitāti kopumā. Tomēr jūnijā-septembrī maksājumu apmērs stabilizējās ap 4 milj.eiro mēnesī. Turklāt 2022. gada pirmajos 9 mēnešos maksājumu apmērs ir pārsniedzis 2021.g. attiecīgā periodā veikto maksājumu apjomu par 4%.

2. attēls. Ar Latvijas kredītiestāžu izsniegtajām maksājumu kartēm veiktie maksājumi kriptomaciņu papildināšanai (apjoms mēnesī; milj. eiro)

Ar maksājumu karšu termināļiem klātienē kā veikalā veikto maksājumu apjoms aizvien ir niecīgs un 2022. g. svārstās no 0.6% līdz 2.6% no kopējā maksājumu apjoma. Lauvas tiesu no tiem sastāda Latvijas iestādēs atvērtie konti (75% kopš 2020. g.; 2022.g. 9 mēnešos 86%) un Lietuvā (10% kopš 2020. g.; 2022.g. 9 mēnešos 4%). 

Arī 2022. gada pirmajos 9 mēnešos dominē neliela apjoma maksājumi. 42% no maksājumiem nepārsniedz 60 eiro, 99.9% nepārsniedz  1000 eiro (sk. 3. att.). Attiecīgi arī šo nelielo maksājumu kopējais apmērs ir neliels. Tas liecina, ka Latvijas iedzīvotāji vēl aizvien ieguldījumus kriptoaktīvos veic piesardzīgi un atvēl tiem nelielas summas.

3. attēls. Ar Latvijas kredītiestāžu izsniegtajām maksājumu kartēm veikto maksājumu kriptomaciņa papildināšanai apjoma izkliede (izslēgtas ekstrēmās vērtības), 2022. gada janvāris–2022. gada septembris (vidēji periodā; skaits)

 
4. attēls. Ar Latvijas kredītiestāžu izsniegtajām maksājumu kartēm veikto maksājumu kriptomaciņa papildināšanai summas izkliede (izslēgtas ekstrēmās vērtības), 2022. gada janvāris–2022. gada septembris (vidēji periodā; apjoms milj. eiro)

Kriptomaciņa uzturētāju kontu valstu tops nav mainījies - maksājumi aizvien veikti uz kriptoaktīvu uzņēmumu atvērtajiem maksājumu kontiem fintech draudzīgajās Eiropas valstīs (Lietuvā, Maltā, Īrijā). 

Lietuva turpina būt līderis, tas daļēji skaidrojams ar populārās kriptobiržas Binance darbību kaimiņvalstī. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā un tam sekojošām sankcijām Krievijas finanšu uzņēmumiem, maksājumi uz Krievijā turētiem kontiem nenotiek. Pēdējos mēnešos gan pieauguši maksājumi uz Kazahstānā ( 2022. gada 9 mēnešos 2 reizes) un Uzbekistānā atvērtiem kontiem (2022. gada 9 mēnešos 6.3 reizes), tomēr šie maksājumu apjomi aizvien ir nelieli.

5. attēls. Ar Latvijas kredītiestāžu izsniegtajām maksājumu kartēm veiktie maksājumi kriptomaciņa uzturētāja konta valstu dalījumā, 2020. gada janvāris–2022. gada septembris (apjoms; milj. eiro)