Kriptoaktīvi pasaulē aug, pieņemas uzraudzības vēsmas

Kriptoaktīvi ir digitāli aktīvi, kas veidoti un turēti, izmantojot kriptogrāfiju un dalīto reģistru jeb blokķēdes tehnoloģiju, bet saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas definīciju tie nereprezentē finansiālu prasību vai saistības pret jebkuru identificējamu personu. Kriptopasaulei attīstoties, parādīsies kriptoaktīvi, kuri to darīs – tad šī definīcija būs jāprecizē.

Citiem vārdiem sakot, kriptoaktīvi ir vērtības digitāli atspoguļojumi – tiesības uz fizisku vai digitālu aktīvu tiek izveidotas digitāla tokena veidā. Tie var būtiski mazināt analogās pasaules šķēršļus, ar kuriem saduras tradicionālie aktīvi, piemēram, akcijas, obligācijas, vērtspapīri, hipotēkas, ar hipotēku nodrošināti vērtspapīri utt., proti, fiziskus, ģeogrāfiskus un infrastruktūras sadarbspējas ierobežojumus. Tiesa, jaunajai tehnoloģijai finanšu pasaulē vēl jātiek galā ar mājas darbiem, tai skaitā: kriptovidē biznesam trūkst standartizētu spēles noteikumu, pasmagi top juridiskais ietvars un izpratne, kā to uzraudzīt, garantēt drošību – sīkāk par šiem izaicinājumiem zemāk.

Kriptoaktīvu tirgus kapitalizācija kopš 2020. gada vidus attīstījusies eksponenciāli (2021. gada oktobrī tā sasniedza aptuveni 2 trilj. eiro, skat attēlu), tāpat arī kriptoaktīvu skaits. Viens no pirmajiem un pazīstamākajiem ir Bitcoin, taču tā tirgus daļa šo gadu laikā gājusi mazumā – no vairāk nekā 70% 2021. gada sākumā līdz 45% oktobrī, jo arvien nozīmīgāku daļu tirgū ieņem citi kriptoaktīvi, t.sk. stabilās kriptomonētas.

1. attēls. Kriptoaktīvu tirgus kapitalizācija (eiro)

Piezīme: atzīmes pie mērvienībām: "B" – mljrd. eiro, "T" – trilj. eiro.
Zilā līnija apzīmē tirgus kapitalizāciju, stabiņi – tirdzniecības apgrozījuma apjomu mljrd. eiro.
Zaļā krāsa apzīmē tirgus cenu kāpumu, bet sarkanā – tirgus cenu kritumu.
* Vērtības sakrīt ar citiem avotiem, piemēram, Statista.com, coinmarketcap.com

Lai arī sagaidāma striktāka kriptoaktīvu uzraudzība un konkurence no centrālo banku digitālo valūtu risinājumu puses, tomēr šai sektorā ir pamats sagaidīt turpmāku izaugsmi: pieaug kriptoaktīvu izmantošana, it sevišķi mazāk attīstītās valstīs, kur pastāv maksājumu sistēmas ar trūkumiem.

Jaunattīstības valstis izceļas tajā, cik liela sabiedrības daļa iegādājusies kriptoaktīvus, piemēram, Nigērijā tā ir gandrīz trešā daļa iedzīvotāju. Vidējas attīstības valstīs kriptoaktīvu izplatība ir zemāka (piemēram, Turcijā un Peru to iegādājušies 16% iedzīvotāju), bet attīstītajās valstīs tā ir neliela (ASV – 6%, Vācijā – 5%, bet Japānā – 4% iedzīvotāju). Latvijā kriptoaktīvus iegādājušies 4.0% iedzīvotāju, liecina Latvijas Bankas un "Latvijas Faktu" aptauja 2021. gadā. Vienlaikus rūk to cilvēku skaits, kuri par kriptoaktīviem nav dzirdējuši – 2018. gadā tādi bija 39%, bet 2021. gadā – 23%.

Finanšu tirgu uzraugi un likumdevēji gatavo kriptouzraudzības ietvaru

Arī uzraudzības iestādes, tādas kā Starptautisko norēķinu banka (Bank for International Settlements, BIS) un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (The European Securities and Markets Authority, ESMA), pievērsušās tam, kādas uzraudzības prasības piemērot finanšu iestāžu ieguldījumiem kriptoaktīvos. Esam ļoti tuvu tam, lai Eiropā mums būtu savs kriptoaktīvu regulējums – Eiropas Parlamentā par to sākusies diskusija (Markets in Crypto-assets regulation – MiCA).

2021. gada jūnijā BIS izsludināja publisku konsultāciju par priekšlikumu noteikt stingrākas kredītriska un tirgus riska prasības bankām attiecībā uz to ieguldījumiem kriptoaktīvos (izņemot centrālo banku digitālajās valūtās, sk. 1. tabulu). Tiek rosināts iekļaut kriptoaktīvus uzraudzības ietvarā un piemērot tiem vismaz tādas pašas prasības kā citiem salīdzināmas klases banku turētajiem aktīviem, kapitāla prasībās ieguldījumus kriptoaktīvos uztvert kā pašas riskantākās aktīvu klases. BIS rosina ietvert kriptoaktīvus arī sviras rādītāja, lielo ekspozīciju un likviditātes rādītāju aprēķinos, un ikgadējā uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesā (SREP), kā arī informācijas atklāšanas noteikumos.

1. tabula. BIS priekšlikumi kredītriska un tirgus riska uzraudzības prasībām attiecībā uz banku ieguldījumiem dažādās kriptoaktīvu klasēs

* Stabilizācijas mehānismam piemīt dažādi riski. Riski, ko ietver fakts, vai notiek tieša vai netieša kripto aktīva emisija un stabilas vērtības uzturēšana (emitents tieši nodod kriptoaktīvu klientiem, vai caur starpniekiem). Kā arī riski no aktīvu groza ar ko garantē kriptoaktīva vērtību. Jo riskantāki aktīvi ietilpst šajā grozā, jo sarežģītāk garantēt nemainīgu kriptoaktīva vērtību (vai kriptoaktīvs ir piesaistīts tikai vienai stabilai valūtai, valūtai ar svārstīgu kursu vai valūtu grozam).

Ievērojot, ka arvien vairāk globāli nozīmīgo banku sāk piedāvāt ar kriptoaktīviem saistītus pakalpojumus vai plāno to darīt, šādas vadlīnijas ir nepieciešamas. Vienlaikus nepieciešams noteikt arī stingrākas prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanā (NILLTPF) un kibernoziegumu novēršanā visiem finanšu sektora dalībniekiem, arī neregulētajiem, jo, attīstoties digitālajai videi, noziegumi kļūst aizvien bīstamāki, t.i., ar lielākiem zaudējumiem ieguldītājiem.

Par novērojumiem kriptoaktīvu izplatībā Latvijā jau nākamajā rakstā.