Kriptoaktīvi un zaļmaldināšanas riski

Kriptoaktīvu emitentu ilgtspējīgu risinājumu piedāvājumā ir izšķirami divi virzieni:

• izvēle par labu kriptoaktīvu pamatā esošās tehnoloģijas dizainam, kas veidots tā, lai patērētu minimālus energoresursus; 
• atjaunināmo energoresursu izmantošana kriptoaktīvu rakšanas un transakciju apstrādes procesa nodrošināšanai.  

Kriptoaktīva enerģijas patēriņš ir tieši saistīts ar tā pamatā esošās tehnoloģijas [2] dizainu [3].  Lai apzinātu konkrētā kriptoaktīva energoefektivitāti, ir nepieciešams noskaidrot, kāds mehānisms tiek izmantots, lai validētu transakcijas, proti, proof of work jeb darba apliecinājums (turpmāk – PoW) vai proof of stake jeb likmes apliecinājums (turpmāk – PoS). 

Iepriekšējā rakstā ieskicējām PoW darbības principus, kurā nozīmīgs resursu apjoms tiek patērēts, kriptoaktīvu ieguvējiem jeb "racējiem" (miners) sacenšoties savā starpā, kurš pirmais verificēs transakcijas, lai iegūtu atalgojumu par paveikto darbu. Turpretim PoS gadījumā transakciju verifikācija notiek, validētājiem tiekot atlasītiem pēc nejaušības principa, tādējādi būtiski samazinot rakšanas procesā patērētās elektroenerģijas daudzumu [4]. Tirgū patlaban dominē PoW aktīvi (pēc tirgus daļas lielākie: Bitcoin, Ethereum, Dogecoin), to rakšanai ir nepieciešams salīdzinoši liels elektroenerģijas patēriņš. Savukārt PoS kriptoaktīvu (pēc tirgus daļas lielākie: BinanceCoin, Cardano, Solana) [5] energoietilpība pēc dažādām aplēsēm ir 75% līdz pat 99.95% [6] mazāka. Šobrīd uz PoS balstīto kritptoaktīvu sektora īpatsvars, balstoties uz tirgus tvērumu (market cap) ir aptuveni 10.9% , taču sagaidāms, ka pēc otrā lielākā kriptoaktīva Ethereum pārejas uz PoS šī gada septembrī tas ievērojami palielināsies. 

Ethereum plānotā pāreja uz PoS ir nozīmīgs solis kripto industrijas energoefektivitātes veicināšanā, un kalpo kā ilustrācija pirmajam mūsu izšķirtajam ilgtspējas virzienam, proti, kriptoemitentiem, izvēloties tehnoloģijas dizainu, kas veidots tā, lai patērētu minimālus energoresursus. Būtiski piebilst, ka uz PoS balstītie kriptoaktīvi sevi pozicionē kā ilgtspējīgas alternatīvas ne tikai tradicionālajiem PoW aktīviem, bet arī esošajām maksājumu karšu norēķinu sistēmām. Tam pamatā ir digitālo risinājumu izmantošana skaidras naudas, maksājumu karšu un terminālu vietā, kā arī krietni zemāks elektrības patēriņš. Ja iepriekšējā rakstā salīdzinājām enerģijas patēriņa aplēses starp VISA maksājumiem un uz PoW balstīto Bitcoin, tad, pēc Ethereum 2.0. veidotāju aplēsēm, jaunajā PoS sistēmā 100 000 transakciju patērētu amplitūdā no 0.1% līdz 0.4% elektrības no tā, ko šobrīd patērē tāds pats skaits VISA maksājumu [7]. 

Otrs ilgtspējas virziens saistās ar atjaunojamo resursu izmantošanu kriptoaktīvu rakšanas un transakciju apstrādes procesā nepieciešamās elektrības nodrošināšanā. Pēc Kembridžas alternatīvo finanšu centra 2020. gadā publicētajiem datiem, 76% aptaujāto PoW kriptoracēju ziņoja, ka izmanto atjaunojamos resursus, tomēr 61% no kopējā patērētā enerģijas daudzuma vēl aizvien tika iegūts no fosilajiem kurināmajiem. Tajā pašā laikā presē aizvien biežāk parādījās pret PoW kriptoaktīviem vērsti negatīvi viedokļi, kritizējot to lielo enerģijas patēriņu, līdz ar to aktuālas kļuva diskusijas par tā saukto ESG kritēriju lomu kriptoaktīvu nozarē. Labas pārvaldības prakse, sociālā atbildība un nekaitīgums dabai, pateicoties atjaunojamo resursu izmantošanai, kļuva par bieži lietotiem apzīmējumiem, norādot vērtības, kas ir vērstas uz kriptoaktīvu ilgtspēju. Izskanēja bažas gan likumdevēju, gan industrijas pusē – vārdi saskan ar darbiem, vai tomēr tas ir tikai mārketings? 

Ja uzņēmums savā mārketinga komunikācijā izmanto patērētājus maldinošas ziņas, kas rada patiesībai neatbilstošu priekšstatu par uzņēmuma darbībām vides aizsardzības jomā, ir jārunā par "zaļā mārketinga" tumšo pusi – "zaļmaldināšanu" (angļu valodā – greenwashing kā atvasinājums no termina brainwashing).  Akadēmiķi Magali A. Delmas un Vanessa C. Burbano norāda, ka "zaļmaldināšana" ir divu korporatīvo rīcību integrācija: zemi sniegumi vides aizsardzības jomā un tajā pašā laikā pozitīva komunikācija par paveikto ilgtspējas jomā. Ir svarīgi izcelt, ka ne visa uzņēmuma "zaļā" komunikācija ir a priori signāls "zaļmaldināšanai". Par "zaļmaldināšanu" šāda komunikācija kļūst tikai tad, kad uzņēmumu solītais nesakrīt ar paveikto, maldīgi piesaistot patērētāju, kurš savu izvēli vēlas balstīt uz ilgtspējīgiem principiem.

Pieaugot apetītei pēc “zaļiem” finanšu produktiem, pieaug arī iespējamie "zaļmaldināšanas" riski kripto nozarē. Proti, no vienas puses, ir patērētāji un investori, kuriem kriptoaktīvu iegādei izšķirošs būs jautājums, cik un kāda veida enerģijas konkrētais kriptoaktīvs patērē. No otras puses, pastāv risks, ka var rasties kripoaktīvu emitenti, kuri vēlas prezentēt savu konkrēto aktīvu “zaļāku”, nekā tas patiesībā ir. Tādēļ, lai mazinātu "zaļmaldināšanas" iespējamību, svarīgi ir pasākumi, kas vērsti uz ilgtspējas apgalvojumu verificēšanu. 

Kripto industrijā vērojamas vairākas pozitīvas iniciatīvas. 2021. gadā tika izveidots Kripto klimata nolīgums (Crypto Climate Accord), kas, iedvesmojoties no Parīzes nolīguma, ir privātā sektora veidota brīvprātīga iniciatīva, lai dekarbonizētu kriptoaktīvus un blokķēžu nozari. Tās mērķis ir nodrošināt nulles emisijas saistībā ar elektrības patēriņu līdz 2030. gadam, kā arī  līdz 2025. gadam izstrādāt tādus standartus un tehnoloģijas, kas paātrinātu un verificētu progresu blokķēdēm, kurās izmanto 100% atjaunināmos resursus. Šobrīd Kripto klimata nolīgumam pievienojušās vairāk nekā 200 ar kriptoaktīviem un blokķēžu tehnoloģijām saistītu uzņēmumu un nevalstisko organizāciju, kas iestājas par klimata jautājumiem.  

Īpaši izceļami ir centieni nodrošināt informācijas atklātību un datu pārskatāmību, kas apliecina kriptoemitentu ar ilgtspēju saistīto apgalvojumu patiesumu. Piemēram, divas no nolīgumu parakstījušajām kompānijām – "Argo Blockchain" un "DMG Blockchain Solutions" – ir izveidojušas racēju apvienību (mining pool) "Terra Pool", to elektrības ražošanai tiek izmantoti tikai atjaunojamie resursi. "Terra Pool" platforma, kas publiski pieejama kopš šī gada jūnija beigām, savu darbību balsta uz atklātības principu – tiks nodrošināti pārskati par paveikto, kā arī tās dalībnieki var tikt auditēti, lai pārliecinātos par to ziņoto. Nozīmīgs solis uzticamības veicināšanā ir arī nevalstiskās organizācijas "Energy Web" radītā "Green Proofs for BTC" iniciatīva. Tā ir pirmā šāda veida platforma, kas plāno sertificēt kriptoracējus, kuri izmanto atjaunojamo enerģiju, kā arī novērtēt to emisijas, tā apliecinot uzņēmumu ilgtspējas apgalvojumus. 

Kriptoaktīvu dzīvotspējai fundamentāli svarīga ir to pievienotā sabiedriskā vērtība, tajā skaitā veicinot klimata mērķu sasniegšanu. Uz mirušas panētas nav nekāda ekonomika, un nebūs arī kripto. Tāpēc ilgtspēja ir viens no noteicošajiem faktoriem kriptoaktīvu industrijas nākotnei, priekšplānā izvirzot jautājumu par tāda transakcijas nodrošinošā mehānisma pielietošanu, kas būtu ne tikai efektīvs, bet arī dzīvotspējīgs. Šajā sakarā pozitīvi vērtējami ir industrijas centieni rast ilgtspējīgus risinājumus un pašregulēt tirgus dalībniekus, izveidojot standartus, kas ņem vērā datu atklātības principus un vērsti uz "zaļmaldināšanas" risku mazināšanu, tajā skaitā izmantojot blokķēdes tehnoloģijas kā uzticamas datu bāzes priekšrocības. Tomēr, tā kā šīs iniciatīvas vēl atrodas iedīgļos, tikai ar laiku varēsim izvērtēt, cik efektīvas tās ir. Tāpat atvērts paliek jautājums par pašregulējuma efektivitāti, ja netiek piemērotas sankcijas par maldīgas informācijas sniegšanu. 

Ja kriptoemitentam netiks izvirzīts par pienākumu nodrošināt patērētājam piekļuvi nepieciešamajai informācijai, tad patērētāja spējas izdarīt izvēli par labu “zaļiem” aktīviem būs ierobežotas. Bez atbilstoša regulējuma kriptoaktīvu emitents ir brīvs izvēlēties:

• vai atklāt pamatinformāciju par attiecīgo kriptoaktīvu būtiskiem elementiem, 
• kādu tieši informāciju atklāt patērētājiem, tādējādi radot potenciālus informācijas asimetrijas riskus. 

Savukārt uzraugošajai iestādei ir jābūt rīcībspējīgai piemērot kriptoaktīvu emitentiem sankcijas un sodus, kas kalpotu kā preventīvs vai audzinoša rakstura līdzeklis pret patērētāju maldināšanu.

Nākamajā rakstā pievērsīsimies Eiropas Savienības centieniem kriptoaktīvu regulējuma jomā, plašāk skatot priekšlikumu Regulai par kriptoaktīvu tirgiem (Regulation on Markets in Crypto Assets) jeb MiCA, kas cita starpā, nosaka, ka kriptoaktīvu tirgus dalībniekiem būs jāsniedz informācija par savu darbību ietekmi uz vidi un klimatu.

[1] Kā liecina Deloitte pētījums 2022. gadā 40% patērētāji izvēlās videi draudzīgus un ilgtspējīgākus zīmolus, kas ir par 6 procenta punktiem vairāk nekā 2021. gadā, informācija ir pieejama: https://www2.deloitte.com/uk/en/pages/consumer-business/articles/sustainable-consumer.html

[2] distributed ledger technology (DLT) jeb sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija

[3] Šajā rakstā fokusējamies uz vienu no šiem dizaina elementiem - vienprātības mehānisma nodrošināšanas veidu. Otrs DLT dizaina elements, kas ietekmē kriptoaktīvu energoietilpību ir kontroles līmenis, ko var nodrošināt, pārvaldot tīkla arhitektūru (piemēram, kontrole pār iesaistīto dalībnieku jeb nodes skaitu, iespējas noteikt dalībnieku lomas, nodes atrašanās vieta, koda atjaunināšanas vieglums), proti, vai sistēma ir atvērta jeb permission-less vai slēgta jeb permissioned. Salīdzinot ar atvērtām sistēmām, kas ļauj jebkuram pievienoties kā transakcijas apstiprinātājam (validator), slēgtas sistēmas sniedz lielāku kontroli pār parametriem, kas ietekmē galvenās apstrādes (core processing) infrastruktūras enerģijas patēriņu

[4] Sīkāk par PoW un PoS metožu atšķirībām skatīt: Proof-of-stake vs. proof-of-work: Differences explained (cointelegraph.com)

[5] Informācija pieejama: Proof of Stake (PoS) Cryptocurrencies | CryptoSlate

[6] Kohli, V., Chakravarty, S., Chamola, V., Sangwan, K. S., & Zeadally, S. (2022). An Analysis of Energy Consumption and Carbon Footprints of Cryptocurrencies and Possible Solutions. (2203.03717.pdf (arxiv.org)), Ethereum Energy Consumption | ethereum.org

[7] Te jāatzīmē, ka kriptoaktīvu elektrības reālais patēriņš bieži vien nevar tikt precīzi aprēķināts nezināmo lielumu dēļ un tāpēc balstās uz pieņēmumiem. Rezultātus tieši ietekmē arī pielietotās atšķirīgās metodoloģijas. Piemēram, divi populārākie resursi Bitcoin elektrības patēriņa aplēsēm ir Digiconomist (sīkāk par metodēm: Bitcoin's Growing Energy Problem: Joule (cell.com), Aerial – Climate Action for Everyone) un Kembridžas alternatīvo finanšu centrs (metodoloģijas apraksts: Cambridge Bitcoin Electricity Consumption Index (CBECI) (ccaf.io), sīkāk skatīt arī "Can you directly measure Bitcoin’s electricity consumption?" Cambridge Bitcoin Electricity Consumption Index (CBECI) (ccaf.io)). Salīdzinot 2021. gada rezultātus, Digiconomist lēš, ka Bitcoin patērēja 134 teravatstundas (TWh), savukārt Kembridžas aplēses ir 104 TWh. Digiconomist autors Alex de Vries savukārt norāda, ka šīs aplēses vēl aizvien ir salīdzinoši zemas, jo pielietotais oglekļa intensitātes faktors (carbon intensity factor) ir balstīts uz vidējiem emisiju faktoriem (average emission factors), nevis marginālajiem (marginal emission factors) (sīkāk skat. de Vries et al., Revisiting Bitcoin’s carbon footprint, Joule (2022), https://doi.org/10.1016/j.joule.2022.02.005)