Kriptoaktīvu izplatība Latvijā: novērtēšanas pirmie soļi

Līdz šim vienas ar maksājumu karti veiktas transakcijas apmērs, lai papildinātu kripto maciņu, arī ir salīdzinoši neliels – gandrīz puse transakciju (43%) nepārsniedz 60 eiro. Latvijas ieguldījumi kriptoaktīvos lielā mērā ietekmē Bitcoin (BTC)/eiro cena, rāda mans pētījums.

Tas nepārsteidz, bet mudina aizdomāties: kriptoaktīvi, jo sevišķi Bitcoin, ir spekulatīvi aktīvi, nevis regulēta digitāla valūta. Un tā vien gribas teikt, ka finanšu pratības cēlējiem īpaša uzmanība turpmāk jāpievērš arī mazajam investoram-amatierim. Izstāstot, piemēram,

• metodi, kā viens privāts ieguldītājs noskaidro aktīva patieso vērtību;
• palīdzēt saprast – ja es spekulēju, kāda ir mana "zaudējumu tolerances robeža", un
• kā investoram-privātpersonai izstrādāt investīciju stratēģiju (proti, kad pirkt un kad pārdot; izvēlēties ieguldījumu turēšanas periodu un pie tā pieturēties; un vecais labais "ne visas olas vienā groziņā" jeb diversifikācijas nozīme investīciju portfeļa veidošanā;
• kā mērīt un vadīt spekulēšanas risku portfelī.

Lai analizētu kriptoaktīvu izplatību Latvijā, papētīsim datus par maksājumiem, kas veikti ar Latvijas banku izsniegtajām kartēm kriptomaciņu papildināšanai un, pirmajam pietuvinājumam, ieskatīsimies arī Google trends analītiskajos datos par Latvijas iedzīvotāju meklētajiem atslēgas vārdiem, kuri saistīti ar kriptoaktīvu sistēmu.

Dati par Latvijas iedzīvotāju Google meklētājā meklētajiem [1] atslēgas vārdiem liecina, ka kopumā Latvijas iedzīvotāju interese par kriptoaktīviem nav liela. Meklējumi kļūst intensīvāki vien tad, kad sociālajos medijos parādās skaļākas ziņas par kriptopasauli (piemēram, elektroauto giganta "Tesla" līdera Īlona Maska paziņojumi par Bitcoin vai ziņas par kriptovalūtu Dogecoin) (sk. 1. att.). Tie ir biežāki 2021. gadā un kopumā iedzīvotāju interese par vārdu "crypto" aug.

1. attēls. Latvijas iedzīvotāju Google meklēto kriptoaktīvu relatīvā popularitāte*
*(t.i., popularitāte šo piecu atslēgas vārdu starpā) un meklējumu dinamika noteiktā laika periodā (no 2020. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 5. oktobrim) attiecībā pret maksimālā meklējumu skaita punktu šajā periodā

Crypto, bitcoin, dogecoin, ethereum, diem Google trends izpēte ietver tikai no Latvijas IP adresēm veiktos vaicājumus. No VPN (virtuālais privātais tīkls, kas ļauj izveidot šifrētu piekļuvi internetam un kriptē internetā veiktās darbības) veiktie meklējumi nav aptverti.

Dati par kriptointeresi Latvijā ģeogrāfiskā griezumā liecina, ka informācija par Bitcoin meklēta lielākā Latvijas daļā nekā pārējie kriptoaktīvi. Turklāt intereses intensitāte par Bitcoin dažos Kurzemes un Vidzemes novados pat pārsniedz blīvāk apdzīvoto Pierīgu un Rīgu. Dogecoin un crypto meklējumi ir ļoti līdzīgi un koncentrējas nedaudzās pilsētās, galvenokārt Rīgā un Pierīgā. Savukārt vismazākā interese ir par Ethereum, kaut patiesībā tam ir liels pielietojuma potenciāls (Ethereum ir DLT tehnoloģija, kas ir viena no piemērotākajām decentralizēto finanšu tīklu un produktu veidošanai (smart contract), atšķirībā no Bitcoin bāzētās DLT).

Jauns datu avots – maksājumu karšu dati

Jauniegūti dati par periodu kopš 2020. gada sākuma ļauj kvantificēt ar Latvijā izsniegtajām maksājumu kartēm veiktos ieguldījumus kriptoaktīvos (maksājumus uz virtuālo maciņu turētāj-iestādēm) [2]. Proti, 2021. gada augustā stājās spēkā Latvijas Bankas noteikumi, kas citastarp nosaka kredītiestāžu loku, kurām jāsniedz detalizēti iknedēļas dati par karšu maksājumiem (konkrēti – ja ar tās izsniegtajām kartēm veikto maksājumu īpatsvars pārsniedz 5% no kopējā karšu maksājumu skaita valstī).

2021. gada deviņos mēnešos Latvijas iedzīvotāju [3] maksājumi kriptoaktīvu maciņu turētājiem sasniedza 38.8 milj. eiro, kas bija 19. vietā [4] kopējā ar kartēm veikto maksājumu grupā. Tas ir tuvu maksājumu apjomam, kas ar kartēm veikti par azartspēlēm, bet būtiski atpaliek no pamata vajadzībām domātajiem karšu maksājumiem.

Dati par maksājumiem kriptomaciņa papildināšanai liecina par eksponenciālu izaugsmi līdz šā gada maijam, kad mēnesī veikto maksājumu kopējais apjoms sasniedza 7 milj. eiro. Šāda izaugsmes tendence saskan ar kriptotirgus kapitalizācijas pieaugumu pasaulē. Tur tā apstājās pēc Ī. Maska paziņojumiem, ka Bitcoin rakšana patērē pārāk lielu apjomu elektroenerģijas un tādēļ šī kriptoaktīva izmantošana nav ilgtspējīga un "Tesla" pārtrauc šī kriptoaktīva pieņemšanu kā maksāšanas līdzekli. Vienlaikus pārsprāga arī Dogecoin burbulis, kad izrādījās, ka dogecoin radīts kā joks, un tai nepiemīt nekāda iekšējā vērtība. Kriptoaktīvu tirgus ir tieši tik trausls un uzticībā balstīts, nemaz neminot augsto risku tikt apkrāptam vai netieši iesaistīties naudas atmazgāšanā, ja esi nopircis/pārdevis kriptoaktīvus noziedzniekam.

2. attēls. Ar kartēm veikto maksājumu apmērs par azartspēlēm un kriptomaciņu papildināšanai (milj.eiro)

3. attēlā redzams, ka maksājumos dominē neliela apjoma maksājumi – 43% no veiktajiem maksājumiem nepārsniedz 60 eiro, 96% no veiktajiem maksājumiem nepārsniedz 1000 eiro.

3. attēls. Vidēji dienā veikto maksājumu, lai papildinātu kriptomaciņu, apjoma izkliede 2021.gada 9 mēnešos (skaits)
* (izslēgtas ekstrēmās vērtības)

Veikto maksājumu valstu sadalījumā dominē Eiropas valstis (Lietuva, Malta, Čehija), kurās ir attīstīta jauno finanšu tehnoloģiju FinTech (un kripto) ekosistēma un nereti – arī nepietiekami stingrs ietvars terorisma finansēšanas novēršanas un noziedzīgi iegūtā atmazgāšanas (NILLTPF) risku ierobežošanai. 2021. gadā nozīmīgi pieauga maksājumi uz Lietuvu, bet saruka – uz Apvienoto Karalisti, kas skaidrojams ar to, ka Lietuvas maksājumu iestādes apkalpo nefinanšu uzņēmumus, kas sniedz kriptomaciņu pakalpojumus.

Būtisko kritumu uz Apvienotās Karalistes maksājumu iestādēm jūnijā varētu izskaidrot fakts, ka jūnijā britu uzraugs lika vienai no lielākajām kripto biržām pasaulē, "Binance", pārtraukt darbību Apvienotajā Karalistē, un liela daļa kriptouzņēmumu pārtrauca uzsākto licencēšanās procesu Apvienotajā Karalistē. Daļu maksājumu plūsmas pārņēma Čehijas, Igaunijas un Īrijas maksājumu iestādes (to daļa kopējos maksājumos pieauga visstraujāk).

Maksājumi uz Igauniju veido samērā nelielu daļu (7.8%) no 2020. gada janvārī–2021. gada septembrī veiktajiem maksājumiem (Latvijas maksājumu iestādēm veiktie maksājumi attiecīgi – tikai 2.2%).

4. attēls Ar kartēm veiktie maksājumi dalījumā pa kriptomaciņa uzturētāja konta valsti, 2020. gada janvāris–2021. gada septembris (milj. eiro)

Avots: Latvijas Bankas dati, autores aprēķins

Vienlaikus – nevar izslēgt, ka veikto ieguldījumu apmērs ir lielāks, jo datus nesniedz visas kredītiestādes. Šo kredītiestāžu klienti var nebūt aktīvi maksājumu karšu lietotāji un veikt ieguldījumus kriptomaciņos. Analīze arī neaptver ieguldījumus, kas veikti no citās valstīs izdotām maksājumu kartēm, piemēram, "Revolut".

Vai Latvijas ieguldītāju rīcību pārspīlēti ietekmē Bitcoin (BTC) cena?

Aplūkojot Latvijas iedzīvotāju veiktos ieguldījumus kriptoaktīvos, šķiet, ka tie gluži sagaidāmi bijuši saistīti ar Bitcoin cenu (skat 5. att.). Tas, ka kriptoaktīvu tirgos ir izplatīta sekošana pūlim, atzīmēts jau akadēmiskos avotos [5]. Turklāt investoru pārspīlēta rīcība kriptoaktīvu tirgos ir izteiktāka, nekā, piemēram, S&P 500 indeksā [6]. Iemesli? Tā pati finanšu (ne)pratība un riska noturība, kā arī "pavilkšanās" uz labām vai sliktām ziņām [7]. Investori, kas pārspīlē uz optimisma pusi, ir gados jaunāki, ar zemāku izglītības līmeni un zemākiem ienākumiem [8]. Ieguldīšana alternatīvos aktīvos ir kļuvusi gaužām pieejama arī neprofesionālam investoram, tādēļ būtiski ir celt katra neprofesionālā ieguldītāja finanšu pratību, lai izvairītos no būtisku zaudējumu rašanās. Tieši tādēļ Latvijas Banka kopā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju finanšu pratības uzlabošanu ir noteikušas par vienu no prioritārajiem darbiem.

5. attēls Latvijas iedzīvotāju ieguldījumi kriptoaktīvos un bitcoin cenas sakarība, 2020. gada janvāris–2021. gada septembris

Metodoloģija

Dati: ar Latvijas komercbanku izsniegtajām kartēm veikto maksājumu uz kriptoaktīvu uzņēmumiem tūkst. eiro, nedēļas summa, un BTC/eiro vidējā nedēļas cena laika periodā 2020. gada 1.janvāris–2021. gada 17. oktobris.

Modelis: ARDL (autoregresīvi izkliedēto kavēto vērtību modelis) un ECM (kļūdas korekcijas modelis). Modelis ļauj atdalīt īstermiņa un ilgtermiņa savstarpējo sakarību starp dažādiem rādītājiem, vienlaikus pieļaujot rādītāju atkarību no kavētajām vērtībām.

Modeļa rezultāti: Pierādīta ieguldījumu izmaiņu atkarība no BTC/eiro cenas īstermiņā un ilgtermiņā. Turklāt spēcīgi pozitīvie koeficienti pie BTC(-1) liecina, ka Latvijas iedzīvotāju izvēle papildināt savus kriptomaciņus ir ļoti spēcīgi atkarīgi no BTC cenas (2021. gadā, ja BTC cena pieauga/samazinājās par 1 eiro, tad ieguldījumu izmaiņa paātrinājās par 29.32 tūkst. eiro). Rezultāti liecina, ka ilgtermiņā BTC cena ietekmē Latvijas iedzīvotāju ieguldījumus lielākā mērā nekā īstermiņā, turklāt sakarība ir spēcīgāka 2021. gadā.

Rezultāti iztur noturības testus.

Modelēšanas rezultāti

Piezīmes: abi rādītāji ir nestacionāri līmeņos, Švarca informācijas kritērijs izmantots, lai noteiktu modeļa specifikāciju par trendu, šķērsošanas punktu un kavēto vērtību skaitu. Pie koeficientiem iekavās norādītas p vērtības.

[1] Skaitļi apzīmē meklēšanas intensitāti vienā nedēļā Latvijā no 2020. gada sākuma līdz 2021. gada oktobra sākumam attiecībā pret diagrammas augstāko punktu. 100 punkti apzīmē vienuma vislielāko popularitāti izvēlētajā periodā starp šiem pieciem vārdiem (atslēgas vārds "bitcoin" 2021. gada maija otrajā nedēļā). 50 punkti nozīmē divreiz mazāku atslēgas vārda popularitāti, bet 0 nozīmē, ka vārds tika meklēts ļoti maz vai nemaz). Salīdzinājumā ar vārdu "Covid" šo piecu vārdu popularitāte ir neliela.

[2] Tirgotāju kodā 6051 ietilpst nefinanšu iestādēs veiktie maksājumi par ārvalstu valūtu, naudas pārvedumi un ceļotāju čeki. MasterCard un Visa precizējuši, ka šajā kodā jāuzskaita arī kriptoaktīvi un maksājumi kriptoaktīvu maciņu uzturētājiem. Tiek pieņemts, ka maksājumi, kas klasificēti ar 6051. kodu, var tikt atzīsti par maksājumiem kriptoaktīvu maciņu papildināšanai.

[3] Pieejamajos datos nav iespējams atdalīt privātpersonu un uzņēmumu veiktos maksājumus, tomēr šāda veida maksājumi kriptoaktīvu maciņu turētājiem ir privātpersonām raksturīgi maksājumi.

[4] Autores aprēķini, izmantojot maksājumu karšu datus.

[5] Bouri E., Gupta R., Roubaud D., 2019. Herding Behaviour in Cryptocurrencies. Available at:  https://repository.up.ac.za/bitstream/handle/2263/71279/Bouri_Herding_2019.pdf?sequence=1

[6] Borgards O., Czudaj R.L., 2020. The prevalence of price overreactions in the cryptocurrency market. Journal of International Financial Markets, Institutions & Money, vol. 65, 2020, DOI: https://doi.org/10.1016/j.intfin.2020.101194

[7] Tabassum et.al., 2021. Behavioral factors affecting investment decision-making. Behavior in a moderating role of financial literacy: a case study of local investors of Pakistan stock market. International Journal of Management, Vol. 12, Iss. 2, 2021, pp.321-354, DOI: 10.34218/IJM.12.2.2021.035

[8] Merkoulova Y., Veld C., 2021. Stock return ignorance. Journal of Financial Economics, forthcoming. DOI: https://doi.org/10.1016/j.jfineco.2021.06.016