Kur palikusi deflācija?

Cenu jomā gluži kā tautsaimniecībā kopumā pēdējo gadu laikā piedzīvots daudz. Plīstot iekšzemes "burbuļiem" un pasaulē ieilgstot krīzei, savilktas jostas, mazinātas algas un cenas, kas ļāvis Latvijas precēm atkal konkurēt pasaules tirgū un iekšzemē, aizstājot importu. 2009. gada otrajā pusē cenu līmenis sāka strauji krist, samazinājās gan preču, gan pakalpojumu cenas. Tomēr tikai gadu pēc cenu krituma sākuma deflācija strauji mazinās un tuvāko mēnešu laikā jau kļūs par inflāciju. No vienas puses, tas saskan ar prognozēm, ka Latvijai nav pamata iekrist ilgā deflācijas spirālē - atgūstot konkurētspēju un atsākoties cenu kāpumam pasaulē, mēs atkal nonāktu - nu jau pie mērena - cenu kāpuma. Taču, no otras puses, tautsaimniecības atveseļošanās vēl ir trausla, un pāreja uz cenu kāpumu notiek straujāk, nekā paredzēts. Rakstā īsumā par to, kāpēc deflācijas periods tik strauji tuvojas noslēgumam un to, vai izmaksu un cenu kritums, kas kalpo konkurētspējas atgūšanai, ir beidzies un vai gaidāma strauja inflācija.

Kāpēc deflācija strauji mazinājusies?

Deflāciju Latvijā galvenokārt mazinājuši ārēji faktori. Pasaulē pieaugušas dabas resursu cenas, kā ietekmē kāpušas to cenas Latvijā un pieaugušas arī ražošanas izmaksas lielai daļai preču un pakalpojumu. Arī vājāks eiro kurss nozīmē to importēto preču, tai skaitā energoresursu, cenu kāpumu, kas nāk no valstīm ārpus eiro zonas. Šie paši faktori ietekmējuši cenu dinamiku arī lielākajā daļā mūsu tirdzniecības partnervalstu, kur šobrīd lielākoties jau atgriezusies inflācija, tādējādi sadārdzinot mūsu importu no šīm, galvenokārt ES, valstīm.

1. attēls. Energoresursu cenu kāpuma ietekme (procentu punktos) uz inflāciju (procentos)

Cenu kritumu šobrīd visnozīmīgāk mazina degvielas un regulējamo energoresursu cenu kāpums. Pasaules naftas cenu kāpuma ietekmē visu šo gadu novērojām degvielas cenu pieaugumu, kas piebremzējies vien pēdējos mēnešos. Pie pasaules energoresursu cenām piesaistīti "Latvijas Gāzes" tarifi, kas, strauji pieaugot, kāpinājuši arī siltumenerģijas tarifus, ko iedzīvotāji izjutīs, sākoties apkures sezonai. Gaidāms, ka kopumā energoresursu cenu kāpums šogad mazinās deflāciju par veselu procenta punktu.

Nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ pasaulē ir kāpušas arī pārtikas cenas. Pārtikas cenu kāpumu jau kādu laiku novērojam arī Latvijā, un tikai straujais dārzeņu cenu kāpums vien mazina deflāciju par 0.4 procentu punktiem. Pēdējo mēnešu laikā pieaugušas iepirkuma cenas pienam un graudiem, kas ir labi ražotājiem, bet ceļ cenas piena produktiem un maizei.

Labi saprotams, ka galvenais pamats cenu kritumam Latvijā bija un joprojām saglabājas pieprasījuma kritums ienākumu mazināšanās dēļ, taču vairāki apstākļi kavē šo sakarību.

Pirmkārt, degvielas un citu resursu cenu kāpinātās izmaksas liek arī vietējiem ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem pārskatīt savu cenu politiku.

Otrkārt, ir manāms tā sauktais psiholoģiskais faktors. Daļa uzņēmumu izvēlas atstāt iepriekšējo cenu līmeni vai pat palielināt cenas, lai segtu ienākumu kritumu, ko rada pieprasījuma samazināšanās. Īpaši tas attiecas uz pirmās nepieciešamības preču, piemēram, pārtikas un saimniecībai nepieciešamo preču pārdošanu vietās, kur tirdzniecībā nav konkurences, piemēram, attālākos lauku apvidos. Vēl daļa uzņēmumu, kas iepriekš cenas nozīmīgi kāpinājuši, šobrīd izvēlas nogaidīt, līdz pieprasījums atkopsies, vai nu cenas atstājot iepriekšējā līmenī, vai piemērojot atlaides uz laiku.

Cenas vienlaikus kāpj un mazinās

Kaut arī kopējais cenu līmenis visu iepriekš minēto faktoru ietekmē jau vairākus mēnešus pēc kārtas pieaug, daudzām precēm un pakalpojumiem cenas turpina samazināties. Jūlijā 62.2% patēriņa groza cenu bija zem iepriekšējā gada līmeņa un arī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi vairāk nekā puse, t.i., 56% preču un pakalpojumu cenu nemainījās vai samazinājās. Daudzi uzņēmumi joprojām turpina izmantot augsta bezdarba apstākļos pieejamo darbaspēku un tā izmaksu kritumu, lai varētu samazināt cenas un piesaistīt klientus vāja pieprasījuma apstākļos. Cenas turpināja mazināties lielākajai daļai pakalpojumu, lētāka ir kļuvusi transportlīdzekļu iegāde un atsevišķas pārtikas preces.

2. attēls. Cenu kritums/kāpums dažādās patēriņa cenu grupās (%)

Vai tas, ka deflācija strauji mazinās, nozīmē, ka konkurētspējas atgūšana ir beigusies?

Cenu līmenis Latvijā ir kritis mazāk, nekā sākotnēji gaidīts, taču no starptautiskās konkurētspējas viedokļa svarīga ir relatīva cenu un izmaksu samazināšanās. Ja izmaksas un cenas mūsu tirdzniecības partnervalstīs krīt lēnāk vai pieaug straujāk nekā Latvijā, tad mūsu konkurētspēja uzlabojas. Resursu cenu kāpums un citi ārējie faktori ir kāpinājuši ražošanas izmaksas ne tikai Latvijā, bet arī mūsu tirdzniecības partnervalstīs. Tai pašā laikā Latvijā pagaidām darbaspēka izmaksas samazinās un ražīgums pieaug vairāk nekā daudzās mūsu tirdzniecības partnervalstīs. Šī atšķirīgā dinamika nosaka, ka kļūstam konkurētspējīgāki. Par starptautiskās konkurētspējas uzlabošanos liecina arī eksporta kāpums un Latvijas eksportētāju tirgus daļu kāpums daudzās valstīs. Arī reālais efektīvais valūtas kurss ir strauji mazinājies, norādot uz izmaksu konkurētspējas uzlabošanos. Šis kurss atspoguļo relatīvo izmaksu un cenu pārmaiņu dinamiku, tā aprēķinā izmantojot gan salīdzinošos patēriņa, gan ražotāju cenu datus, kā arī relatīvās darbaspēka izmaksas.

Kas gaidāms tuvākajā nākotnē?

Sagaidāma dažādu, pretēji vērstu faktoru iedarbība ar grūti novērtējamu kopējo efektu uz cenu pārmaiņām. Nenoteiktība globālo procesu attīstībā raisa dažādas prognozes par pasaules resursu cenām, rada neskaidrību par Eiropas valstu nākotni un eiro kursa dinamiku. Bet tas viss var iespaidot cenas Latvijā - uz augšu vai leju.

Tātad skaidrs, ka pasaules pārtikas cenu kāpuma ietekme turpināsies. Energoresursu cenas pasaulē pašlaik stabilizējas, un tās cenu kāpumu Latvijā iespaidos mazāk. Sākoties apkures sezonai, citu preču patēriņš Latvijā varētu piedzīvot kritumu, tādējādi zema pieprasījuma dēļ iespējams cenu kritums tajās preču un pakalpojumu grupās, ko mazāk ietekmē resursu cenu kāpums. Uzņēmēji un patērētāji aptaujās par nākotnes vērtējumi ir piesardzīgi, tātad straujai cenu kāpināšanai no uzņēmēju puses nav pamata.

Kopumā uzskatu, ka pēc gada inflācijas atgriešanās tās kāpums nebūs straujš, bet vidējais cenu līmenis 2010. gadā gaidāms zemāks par vidējo līmeni iepriekšējā gadā.

Raksts publicēts portālā "Delfi" 2010. gada 7. septembrī.