Kur palikusi nauda jeb nekonvencionālie monetārās politikas instrumenti darbībā

Pašlaik novērotais liecina, ka PAPP īstenošana finanšu tirgu eiro zonā ir ietekmējusi šādos veidos:

• ir samazinājušās procentu likmes;
• pieaugusi finanšu aktīvu vērtība;
• samazinājies kredītrisks;
• pieaudzis pieprasījums pēc kredītiem.

Tomēr, neskatoties uz to, pagaidām pozitīvās attīstības process notiek lēnāk, nekā centrālās bankas to vēlētos. Virziens ir pareizs, bet novērojamais temps ir nepietiekams. Mērķis ir šo papildu likviditāti novirzīt līdz eiro zonas reālajai ekonomikai – mājsaimniecībām un uzņēmumiem, lai to aktivitāte, ienākumi un apgrozījums palielinātos, kā rezultātā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma temps varētu būt 2.0% gadā vai vairāk. 

Kad Eirosistēma PAPP ietvaros pērk parāda vērtspapīrus, tā slēdz darījumu ar kredītiestādēm, kurām ir norēķinu konts centrālajā bankā, – nauda tiek pārskaitīta no Eirosistēmas uz kādas konkrētas kredītiestādes norēķinu kontu. Tajā pat laikā pārdevējs var arī būt šīs kredītiestādes klients, šajā gadījumā kredītiestāde attiecīgā apjomā papildina klienta kontu, pēc tam šī nauda pēc klienta norādes var tikt pārskaitīta uz citu kredītiestādi.

Ja parāda vērtspapīru pārdevējs Eirosistēmai ir kredītiestāde, tad mainās kredītiestādes aktīvi – samazinās attiecīgais vērtspapīru portfelis, pieaug nauda kredītiestādes norēķinu kontā centrālajā bankā, kuru var izlietot citu vērtspapīru pirkšanai, kreditēšanai u.tml. vai arī turpināt glabāt centrālajā bankā. Tā jau ir kredītiestādes brīva izvēle, kā efektīvāk izmantot norēķinu kontā esošos līdzekļus.

Ja pārdevējs ir kredītiestādes klients, tad tas savā kontā kredītiestādē saņem naudu un šo naudu var izlietot investīcijām, citu vērtspapīru pirkšanai, veidot noguldījumu u.c. Šajā gadījumā no monetārās politikas viedokļa transmisija notiek dziļāk – tā aizsniedz nebanku sektoru un var tikt palielinātas investīcijas reālajā sektorā.

1. Ko varam spriest no Eiropas Centrālo banku sistēmas bilances?

No Eirosistēmas (nacionālo centrālo banku un Eiropas Centrālās bankas (ECB)) bilances varam secināt, ka PAPP no 2015. gada februāra (pēdējais mēnesis pirms PAPP uzsākšanas) līdz 2016. gada augustam ir bijusi 1. 178 triljonu eiro apjomā. Ja aplūko, kā ir mainījusies Eirosistēmas pasīvu puse, tad noteicošais ir kredītiestāžu korkontu [1] un noguldījumu pieaugums Eirosistēmas centrālajās bankās – 844 mljrd. eiro (1. attēls). Tradicionālākie PAPP radītās naudas transformācijas veidi Eirosistēmas bilancē ir skaidrās naudas, valdības vai citu institūciju noguldījumu, obligāto rezervju prasību (kas gan ietilpst tajā pašā postenī "Banku korkonti un noguldījumi centrālajā bankā") pieaugums. Tomēr šis transformācijas process norisinās pakāpeniski, tāpēc šāds kredītiestāžu norēķinu kontu un noguldījumu pieaugums ir praktiski neizbēgams.

1. attēls. PAPP ietekme uz Eirosistēmas bilances pasīvu pozīcijām, izmaiņas 2016. gada augustā pret 2015. gada februāri (mljrd. eiro)

Avots: ECB

Eirosistēmas aktīvu pusē 1. 178 triljonu eiro pieaugums ir postenī "Vērtspapīri, kas tiek turēti monetārās politikas mērķiem", kas tiešā veidā parāda intervences apjomu.

PAPP likviditāte tiek "iepludināta" banku sistēmā atbilstoši kapitāla atslēgai [2] (2. attēls), un, ja nauda brīvi neplūstu starp valstīm, tad visās valstīs kredītiestāžu korkontu pieaugtu tai proporcionāli.

2. attēls. Kredītiestāžu norēķinu kontu un noguldījumu centrālajā bankā izmaiņas 2016. gada augustā pret 2015. gada februāri sadalījumā pa valstīm (mljrd. eiro) un kapitāla atslēga Eirosistēmā (%)

Avots: ECB

Tomēr tirgus dalībnieki, masu mediji un interesenti ir pamanījuši, ka PAPP piešķirtā likviditāte koncentrējas eiro zonas stabilākajās valstīs. 2. attēlā parādīts, kā 1. attēlā redzamo kredītiestāžu korkontu un noguldījumu centrālajā bankā izmaiņas 2016. gada augustā pret 2015. gada februāri ir sadalītas pa valstīm. Lielākā ietekme redzama Vācijā un Francijā.

PAPP galvenā sastāvdaļa ir valsts vērtspapīru pirkšanas programma, kurā nacionālās centrālās bankas pērk savā valstī emitētos valsts vērtspapīrus, kā arī starptautisko organizāciju emitētos vērtspapīrus, atbilstoši kapitāla īpatsvaram ECB kapitālā jeb tā sauktajai kapitāla atslēgai. Pēc kapitāla atslēgas aiz Vācijas un Francijas seko Itālija un Spānija. Kā redzams, nauda no šīm valstīm ir aizplūdusi uz stabilākām eiro zonas valstīm. Lai arī nauda tagad ir, piemēram, Nīderlandes kredītiestāžu rīcībā, sākotnēji tās daļa tika iepludināta Itālijas vai Spānijas kredītiestādēs un tur arī veica savu pirmreizējo pozitīvo darbu – samazināja procentu likmes, palielināja šo dienvidu valstu kredītiestāžu likviditāti u.c.. Tomēr šī nauda "otrreizējo" darbu tā arī neizdarīja – Itālijā un Spānijā kredītos tā netika izdota. Tirgus dalībnieki tam pagaidām nav gatavi, un centrālās bankas likviditātes iepludināšana sistēmā pagaidām šo problēmu nerisina.

2. Ko varam spriest no eiro zonas kredītiestāžu bilancēm?

PAPP tiešā veidā ietekmē Eirosistēmas bilanci, par attiecīgo summu palielinot aktīvus un pasīvus. Savukārt monetāro finanšu iestāžu [3] jeb MFI (bez centrālajām bankām) bilances kopējais apjoms nemainās, ja šo vērtspapīru īpašnieks bija kredītiestāde – tā savus vērtspapīrus apmaina pret naudu, mainot savu aktīvu struktūru, bet nemainot aktīvu un pasīvu lielumu. Ja šo vērtspapīru īpašnieks ir kredītiestādes klients, tad pieaugs kredītiestādes aktīvi un pasīvi, jo kredītiestādē klienta kontā ieplūdīs nauda no centrālās bankas.

Pirmais novērojums – kredītiestāžu kopējie aktīvi un pasīvi samazinājās (par 417 mljrd. eiro), kas liecināja, ka kredītiestādes joprojām ir uzmanīgas, tās nevis palielina, bet samazina savus aktīvus (angliski – deleveraging), vairāk domājot par aktīvu kvalitāti un rentabilitāti. Aktīvu samazināšanos var skaidrot ar to, ka daļa kredītiestādes PAPP rezultātā ieguva brīvu naudu, kas tām ļāva samazināt kādus noteiktus pasīvus, piemēram, aizņemtos līdzekļus par augstām procentu likmēm, attiecīgi samazinājās arī aktīvi.

PAPP eiro zonas kredītiestāžu bilanču aktīvu pusē ir palielinājusi kredītu apjomu (par 502 mljrd. eiro) un samazinājusi parāda vērtspapīru portfeli (par 354 mljrd. eiro), savukārt pasīvu pusē ir palielinājušies noguldījumi (par 179 mljrd. eiro) un samazinājies emitēto vērtspapīru apjoms (par 302 mljrd. eiro), skat. 3. attēlu. Tātad varam secināt, ka noguldījumu (PAPP naudai nonākot līdz ne-bankām, piemēram, ne-bankām pārdodot vērtspapīrus vai emitējot jaunus parāda vērtspapīrus) un kredītu apjoms ir pieaudzis, kā arī pašam kredītiestādēm vajadzēja mazāk emitēt savus vērtspapīrus. Tāpat arī ir samazinājušies ārējie aktīvi un palielinājušies ārējie pasīvi (neto efekts -326 mljrd. eiro) – šādi izpaužas ārvalstu investoru eiro parāda vērtspapīru pārdošana Eirosistēmai – palielinās ārvalsts investoru noguldījumi Eiropas kredītiestādēs.

3. attēls. Eiro zonas MFI (bez centrālajām bankām) bilances posteņu izmaiņas, 2016. gada jūlijā pret 2015. gada februāri (mljrd. eiro)

Avots: ECB

Noguldījumu palielināšanās ir jāanalizē kontekstā ar to raksturu – vai palielinājums ir uz pieprasījuma (īstermiņa) noguldījumu rēķina, vai arī uz ilgtermiņa noguldījumu rēķina. ECB dati rāda, ka pieauguši ir īstermiņa noguldījumi, kas kreditēšanu veicina mazākā mērā (skat. 4. attēlu). Šādi izpaužas zemo noguldījumu likmju negatīvās sekas – tās neveicina noguldījumu ieplūdi kredītiestādēs, tomēr investori ir spiesti meklēt jaunus, ienesīgākus ieguldījumu objektus, piemēram, novirzīt naudu finanšu produktos, kas ir tiešāk saistīti ar tautsaimniecību nekā noguldījumi kredītiestādēs.

4. attēls. Ne-banku noguldījumu izmaiņas kredītiestādēs, 2016. gada jūlijs pret 2015. gada februāri (trlj. eiro)

Avots: ECB

Svarīgs rādītājs ir kredītiestāžu kapitāls un rezerves. Augstāka kredītiestāžu kapitalizācija nozīmē lielākas kreditēšanas attīstīšanas iespējas, lētāku piekļuvi tirgus finansējumam. PAPP nav instruments, kas tiešā veidā veicina kredītiestāžu kapitalizācijas palielināšanos, bet netiešā veidā to pozitīvi ietekmē, lai arī ietekmes koeficients, kā redzam 3. attēlā, ir mazs.

Ja salīdzina MFI kredītus ne-bankām un Eirosistēmas PAPP, tad kredītu apjoms apmēram 10 reizes pārsniedz PAPP apjomu un ir svārstīgāks, savukārt PAPP pieaug vienmērīgi. Lai arī korelācijas koeficients ir tikai 0.5, pēc attēla varētu spriest, ka saikne starp šiem abiem rādītājiem pastāv (5. attēls).

5. attēls. Kredītiestāžu kredītu atlikums ne-bankām un Eirosistēmas PAPP (trlj. eiro)

Avots: ECB

3. Ko varam spriest no Latvijas kredītiestāžu bilancēm?

Tā kā Latvijas Banka piedalās Eirosistēmas PAPP realizācijā, kredītiestāžu prasības pret Latvijas Banku jeb kredītiestāžu norēķinu konti un noguldījumi Latvijas Bankā pieauga – par 1.8 mljrd. eiro (6. attēls). Savukārt prasības pret MFI (izņemot Latvijas Banku) samazinājās par 3.0 mljrd. eiro. Tas liecina, ka Latvijas kredītiestāžu aktīvu samazināšanās turpinās. Tas, kā noskaidrojām iepriekš, notiek arī visā eiro zonā. Kredītiestāžu noguldījumi citās kredītiestādēs (prasības pret MFI) samazinās, jo likviditātes pārpalikuma apstākļos nav nepieciešami liela apjoma starpbanku darījumi, tāpat tautsaimniecības kreditēšanas aktivitātes ir ierobežotas, kas nerada pieprasījumu pēc starpbanku kredītiem, kā arī negatīvās īstermiņa starpbanku tirgus darījumu likmes neveicina resursu aizdošanu starpbanku tirgū un kredītiestādes savu naudu glabā norēķinu kontā Latvijas Bankā, kā arī samazina savas saistības pret citām MFI.

Kopumā Latvijas kredītiestāžu aktīvi un pasīvi samazinājās par 1.1 mljrd. eiro. Kredīti pieauga par 0.4 mljrd. eiro, bet noguldījumi samazinājās par 0.5 mljrd. eiro. Noguldījumus Latvijas kredītiestādēs ietekmēja paralēli notikumi – stingrākas kļuva nerezidentu noguldījumu pieņemšanas prasības, tāpēc noguldījumu apjoms samazinājās.

6. attēls. Latvijas kredītiestāžu aktīvu un pasīvu izmaiņas, 2016. gada augusts pret 2015. gada februāri (mljrd. eiro)

Avots: Latvijas Banka

Ja salīdzina ar tendencēm eiro zonā, tad jāatzīmē, ka parāda vērtspapīri Latvijas kredītiestāžu aktīvos ir samazinājušies niecīgi. To varētu skaidrot ar augstajām virsrezervēm Latvijā un pārējās Baltijas valstīs, kad nav nepieciešami vairs tik augsti korkonti, un labo finansiālo situāciju, kā rezultātā vērtspapīru portfelis tiek nemitīgi atjaunots.

Lai arī tieša PAPP ietekme uz Latvijas kredītiestādēm un naudas ieplūšanu reālajā ekonomikā ir neliela, mēs esam ieguvēji no programmas realizēšanas. Būtiski, ka tā palīdz kreditēšanas atjaunošanai eiro zonā, kas netieši ietekmē arī Latviju – jo labāk eiro zonai, jo labāk mums, piemēram, sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos ieguvēji ir eksportētāji.

4. Secinājumi

1) eiro zonas kredītiestādēs notiek aktīvu portfeļa pārbalansēšana, palielinās kredīti, samazinās parāda vērtspapīru portfelis;

2) naudai ir tendence pārvietoties uz eiro zonas stabilākajām valstīm, bez Vācijas un Francijas šeit var atzīmēt arī Nīderlandi, Somiju, Luksemburgu, kurās novērojama naudas pieplūde;

3) kreditēšana eiro zonā lēnām, bet tomēr attīstās – kopš 2015. gada februāra kreditēšana ir pieaugusi par 0.8%;

4) savukārt jaunajos noguldījumos dominē noguldījumi uz nakti. Zemu procentu likmju apstākļos noguldītājiem mazinās motivācija līdzekļus noguldīt uz garākiem termiņiem, kas savukārt stimulē meklēt alternatīvus ieguldījumu veidus;

5) Latvijā mazākā mērā kā eiro zonā notiek aktīvu portfeļa pārbalansēšana, spilgtāk izpaužas kredītiestāžu noguldījumu citās kredītiestādēs samazināšanās. Tāpat ir jāatzīmē noguldījumu samazināšanās Latvijā stingrāku prasību dēļ nerezidentu noguldījumiem. Latvijas Banka jau vairākkārt uzsvērusi, ka vērtspapīru pirkšanas programmu lielāko ieguvumu pašu mājās sagaidām netieši - no eiro zonas ekonomikas atlabšanas, kas veicinās Latvijas eksportu.