Laiks mainīt pensiju plānu?

2022. gada pensiju otrā līmeņa fondu rezultātus Latvijā ir grūti raksturot kā ieguldītājam patīkamus. Vidējā fonda daļas vērtība ir samazinājusies par 13.8%, turklāt kritumi ir novērojami visās riska kategorijās – gan konservatīvajos, gan aktīvajos plānos. Šāds rezultāts ir pretstats iepriekšējo trīs gadu rezultātam: no 2019. līdz 2021. gadam vērtība auga vidēji par 7.1% gadā [1].

Negatīvs sniegums plāna dalībniekam var likt aizdomāties: kāpēc krāt, ja 2022. gadā uzkrājumu vērtība kritusies? Varbūt jāmaina pensiju plāns? Taču šī nu ir joma, kur nepieciešams pieņemt izsvērtu lēmumu un nekādā gadījumā nedrīkst pārsteigties ar secinājumiem. Jūsu pieņemtie lēmumi pensiju jomā noteiks, cik pārticīgi dzīvosiet nozīmīgu mūža daļu.

Kāpēc pensiju fondu vērtība tā kritusi?

2022. gads iesākās ar pamatotām cerībām uz ātru atgūšanos pēc Covid-19 pandēmijas, taču šīs cerības aizēnoja Krievijas iebrukums Ukrainā. Krievijas agresija izraisīja strauju energoresursu (dabasgāzes, naftas un to produktu) un pārtikas inflāciju Eiropā. Lai arī ASV dabasgāzes sadārdzinājums nebija tik straujš, cenu pieaugums naftai un degvielai bija būtisks, kā arī inflāciju veicināja ļoti spēcīgs darba tirgus. Rezultātā ASV Federālā rezervju sistēma (FRS), lai nepieļautu inflācijas iesakņošanos, martā sāka celt tās noteiktās bāzes likmes. Jūlijā tai pievienojās Eiropas Centrālā banka (ECB), reaģējot uz pārtikas un enerģijas inflāciju un tās ietekmi uz citām precēm un pakalpojumiem.

FRS un ECB nebija vienīgās centrālās bankas, kas cēla likmes. Gandrīz visu attīstīto un attīstības valstu centrālās bankas ierobežoja monetārās politikas atbalstu. Svarīgs izņēmums bija Ķīna, kur 2022. gads iezīmējās ar nekustamo īpašumu sektora krīzi un Covid nulles politiku. Abas pieminētās norises bremzēja Ķīnas (tātad arī pasaules) izaugsmi kopumā.

Augsta inflācija un recesijas bažas tiešā veidā ietekmēja norises finanšu tirgos. Centrālajām bankām ceļot procentu likmes, pieauga arī valsts un uzņēmumu parāda vērtspapīru (obligāciju) ienesīgums. Matemātiski parāda vērtspapīru augstāks ienesīgums nozīmē šo vērtspapīru zemāku cenu. Tādējādi pasaules obligāciju indekss [2] 2022. gadā samazinājās par vairāk nekā 10% eiro izteiksmē [3]. Eiropas valdību emitētās obligācijas ir zaudējušas vairāk nekā 16% vērtības. Pensiju fondi, kas investē tikai obligācijās, otrā pensiju līmeņa kontekstā tiek uzskatīti par konservatīvajiem plāniem. Apskatoties šo fondu vidējās svērtās daļas vērtības, redzams, ka izmaiņas ļoti tuvu sekoja Eiropas obligācijām (1. attēls).

Var pamanīt, ka eiro izteiksmē pasaules obligācijas ir nokritušas daudz mazāk nekā dolāru izteiksmē. Tas skaidrojams ar eiro pavājināšanos pret dolāru 2022. gadā. Tā kā konservatīvie plāni acīmredzami sekoja Eiropas obligāciju vērtībai, var secināt, ka to ieguldījumi nav daudz ģeogrāfiski diversificēti ārpus Eiropas. 2022. gadā papildu diversifikācija šiem fondiem noteikti būtu palīdzējusi (arī ilgtermiņā tā būtu laba prakse), taču nevar gaidīt, ka katrā lejupslīdē valūtas kursa efekts būtu ieguldījumiem labvēlīgs. Ja eiro, pretēji tam, kas faktiski ir noticis, būtu nostiprinājies pret dolāru, efekts būtu bijis tieši pretējs.

Augstākas procentu likmes nozīmē arī zemākus kapitāla vērtspapīru (akciju) vērtības novērtējumus, jo pie augstākām procentu likmēm nākotnes ieņēmumi kļūst mazāk vērtīgi šodienas izteiksmē. Tāpat uzņēmumu pelnītspēju negatīvi ietekmē augsta inflācija un recesijas bažas, jo šo faktoru ietekmē patēriņš, tātad arī pieprasījums pēc uzņēmumu precēm un pakalpojumiem, samazinās. Šāda nelabvēlīga vide atspoguļojās akciju tirgū: pasaules akciju indekss 2022. gadā samazinājās par 13% eiro izteiksmē un par vairāk nekā 18% dolāru izteiksmē (2. attēls). Pensiju fondus, kas gandrīz visu ieguldītāju naudu investē akcijās, klasificē kā “Aktīvie fondi 100%” [4]. Šie fondi ir ļoti cieši sekojuši pasaules akciju norisēm, norādot uz investīcijām ārpus Eiropas. Tas pērn ir palīdzējis šiem fondiem – eiro kursa pavājināšanās ir spēlējusi tiem par labu.

No 1. un 2. attēla secināms, ka Latvijas pensiju fondos 2022. gadā ir atspoguļojušies notikumi pasaules tirgos. To arī sagaidām  no šiem fondiem – nodrošināt uzkrātā pensiju kapitāla pieaugumu ilgtermiņā un nepazaudēt to kāda specifiska, tikai Latvijai raksturīga riska ietekmē. 2022. gads ir bijis netipisks – investīcijām kopumā ļoti nelabvēlīgs, kad vairumam aktīvu cenas ir kritušas. Tomēr fondu pārvaldnieki un visa valsts fondēto pensiju sistēma nav vainojamas pie šiem notikumiem. Ekonomika attīstās cikliski, un šis gads pārsteidza mūs visus ar augstu inflāciju; tās iesakņošanās draudētu ar lielākām nepatikšanām, nekā centrālo banku atbalstītais procentu likmju kāpums.
Jāpiemin, ka starp konservatīvajiem plāniem un 100% akciju plāniem nav plaisas, un Latvijā ir pieejami daudz pensiju fondu, kas dažādās proporcijās investē gan obligācijās, gan akcijās. Tos 1. un 2. attēlā es neesmu apskatījis, taču arī tie nav no pārējās pasaules izolēti, un šo fondu daļu vērtības ir attīstījušās līdzīgi globālo indeksu kombinācijām.

Bet nauda taču 2022. gadā tāpat ir zaudēta!?

Skaidrs, ka vērtības krituma izskaidrojums neatceļ faktu, ka tas ir noticis. 2022. gads ir samazinājis nākotnes pensionāru uzkrājumus eiro izteiksmē. Taču jāatceras, ka ieguldījumiem ir raksturīgs risks, kas izpaužas kā iespēja gada izteiksmē redzēt gan vērtības pieaugumus, gan zaudējumus – tieši par to investors (pensiju otrā līmeņa dalībnieks) arī saņem kompensāciju – ienesīgumu. Ilgtermiņā šis risks līdz šim ir atmaksājies, pat ņemot vērā vairākas lejupslīdes.

Lai atainotu vēsturiski lielākos tirgus kritumus, 3. attēlā esmu atspoguļojis ASV 500 lielāko korporāciju akciju indeksa (S&P 500) 10 nozīmīgākos kritumus un atgūšanos pēc tiem. Šeit izmantoju ASV akciju tirgus datus, jo tam ir pieejama garāka laika rinda nekā Eiropas akciju tirgum – kopš 1928. gada. Uz horizontālās ass ir mēneši no augstākā līdz zemākajam punktam (0 ir zemākais punkts) un pēc zemākā punkta līdz virsotnei – tātad katra līkne atspoguļo ciklu no augstākā līdz zemākajam punktam un atpakaļ. Uz vertikālās ass ir cenas indekss, kas aprēķināts kā procents no iepriekšējā augstākā punkta (piemēram, 50 nozīmē vērtības kritumu uz pusi).

Uz visu ciklu fona izceļas Lielā depresija, kas sākās 1929. gadā. ASV akciju tirgus zemākajā punktā bija nokrities par 86%, un atgriezās pie 1929. gada vērtībām tikai pēc 200 mēnešiem jeb vairāk nekā 16 gadiem. Visas citas tirgus lejupslīdes bija nesalīdzināmi “maigākas”. Piemēram, 2008. gada krīzes laikā kritums sastādīja 50%, un pie pirms-krīzes līmeņa cena atgriezās pēc 4.5 gadiem. Šis bija otrais “sāpīgākais” periods akciju vēsturē.

Visātrāk tirgus no zemākā punkta atkopās Covid-19 pandēmijas laikā, kad pēc 3 mēnešu krituma (no 2019. gada decembra līdz 2020. gada martam) tas iepriekšējo virsotni sasniedza gandrīz tikpat ātri – pēc 4 mēnešiem. Šī brīža situācija, ja pieņemam, ka zemākais punkts ir sasniegts (kas, protams, tā arī var nebūt), ierindotos anti-reitinga septītajā vietā pēc krituma dziļuma.

Skatoties uz pārējām deviņām lejupslīdēm, vidējais laiks līdz zemākajam punktam ir bijis 15 mēneši jeb gads un trīs mēneši (mediāna - 16 mēneši). Savukārt atkopšanās no šī punkta vidēji tirgiem prasījusi 39 mēnešus. Šo rādītāju ļoti ietekmē tieši Lielā depresija, tāpēc mediāna ir būtiski mazāka – 21 mēnesis jeb gandrīz divi gadi. Trīs no desmit reizēm atkopšanās notikusi viena gada (12 mēnešu) laikā.

Jāatceras, ka vēsturiskie rezultāti nenozīmē, ka nākotnē viss attīstīsies tieši tāpat vai kā vidējais novērtējums. Taču pēc visiem kritumiem, lai cik dziļiem, vēsturiski ir sekojuši kāpumi, kas spēja vairāk nekā kompensēt investoru kritumus – tieši tāpēc ir vērts investēt un, tēlaini izsakoties, nelēkt ārā no tramvaja, kad tas brauc no kalna lejā – pēc ielejas seko uzbrauciens kalnā. Palikt pusceļā nav izdevīgi. Kopš 1928. gada vidējais ASV akciju ienesīgums ir bijis 9.4%, būtiski pārsniedzot 3.4% vidējo inflāciju valstī [5]. Obligāciju ienesīgums arī ar rezervi apsteidzis inflāciju, sastādot 6.4% gadā. Šie skaitļi ietver sevī visus datus, tai skaitā iepriekš pieminētās dziļās krīzes.

Pasaules akciju un obligāciju indeksiem laika rinda ir daudz īsāka, tomēr kopš 1992. gada tie arī vidēji auguši straujāk par inflāciju – atbilstoši par 7.2% un 4.1% gadā.

Jāatceras, ka šī nav tikai teorija, un pensiju otrais līmenis pēdējos gados ir spējis uzrādīt labu ienesīgumu, kā minēts raksta sākumā. Sistēma ir arī kļuvusi modernāka, samazinoties komisijām un izveidojot “100% aktīvos” jeb akciju plānus. Nav šaubu, ka pensiju fondi atspoguļos atkopšanos pasaules tirgos, kad tā notiks. Turklāt šobrīd nav pamata gaidīt dziļu krīzi, kas līdzinātos Lielajai depresijai vai finanšu krīzei. Par to liecina gan aktuālās makroekonomikas prognozes, gan reālie rādītāji, gan pandēmijas pieredze, kad fiskālās un monetārās politikas reakcija ātri novērsa vīrusa izplatības ekonomiskās sekas. Pēdējā recesija ir bijusi netipiski īsa – gan reālajai aktivitātei, gan finanšu tirgiem (3. attēls).

Vai visi var atļauties gaidīt?

Protams, gaidīt vieglāk ir tiem, kuriem līdz pensijai vēl ir daudz laika. Diemžēl neizdevīgā situācijā ir nonākuši tie iedzīvotāji, kuri pensionējās 2022. gadā, tirgiem piedzīvojot kritumu. Šiem cilvēkiem 2. līmeņa devums kopējā pensijā pavisam noteikti būs zemāks, nekā tas būtu bijis, pensionējoties vēl pirms gada. Lai gan šo problēmu nevar atrisināt post factum, var mēģināt veikt nelielas izmaiņas, lai šāda situācija neatkārtotos nākotnes jaunajiem pensionāriem.

Konkrēti, būtu jāievieš iespēja otrā pensiju līmeņa kapitālu kopējā pensiju fondā pārskaitīt pakāpeniski. Šobrīd pensionējoties visa uzkrātā nauda tiek pārskaitīta no pensiju fonda Valsts pensiju speciālajā budžetā, no kura tiek izmaksātas pensijas. Tādējādi tiek fiksēts ieguldīšanas stratēģijas rezultāts uz pensionēšanas brīdi, pat ja situācija tam nav labvēlīga. Ja uzkrātais kapitāls tiktu pārskaitīts pa daļām, lielākā daļa naudas turpinātu “strādāt” tirgos, ļaujot piedzīvot cenu kāpumu. Šis nebūtu bez riska risinājums, jo kritums var turpināties, tādējādi vēl vairāk samazinot sagaidāmas pensijas apmēru, tomēr pensijas ilgumam vairumā gadījumu vajadzētu būtiski pārsniegt laiku, kas tirgiem ir nepieciešams, lai atkoptos (3. attēls). Ar līdzīgu priekšlikumu, kā arī citām idejām pensijas kapitāla izmaksas procesa uzlabošanai, janvārī ir nākusi klajā Latvijas Finanšu nozares asociācija.

Noslēgumā

Finanšu tirgus mēdz būt svārstīgs, bet valsts mērogā šīs svārstības nav vienīgās, par kurām jāuztraucas. Prognozes rāda, ka demogrāfiskās krīzes rezultātā nodarbināto skaits uz vienu pensionāru nākotnē samazināsies, tātad samazināsies arī pensiju pirmā līmeņa spēja nodrošināt pensijas apmēru kā daļu no vidējās algas. Tieši pensiju otrais līmenis spēs vismaz daļēji kompensēt šīs attiecības kritumu, veidojot arvien lielāku daļu no ikmēneša pensijas. Tas kārtējo reizi atgādina, ka otrais līmenis ir Latvijas pensiju sistēmas neaizstājamā daļa. 2022. gads, lai cik nepatīkams, neliecina, ka šī nākotnes pensijas daļa nespētu pildīt savas funkcijas.

[1] Vidējais ģeometriskais ienesīgums, tas ir, ņemot vērā saliktos procentus.

[2] Rakstā tiek lietoti vienkāršotie tirgus indeksu nosaukumi: Pasaules obligācijas (EUR) – LEGATREU – Bloomberg Global Aggregate Total Return Index Value Unhedged EUR Pasaules obligācijas (USD) – LEGATRUU – Bloomberg Global-Aggregate Total Return Index Value Unhedged USD Eiropas obligācijas (EUR) – LBEATREU – Bloomberg EuroAgg Total Return Index Value Unhedged EUR Pasaules akcijas (EUR) – NDEEWNR – MSCI ACWI Net Total Return EUR Pasaules akcijas (USD) – M1WD – MSCI ACWI Net Total Return USD Eiropas akcijas (EUR) – M7EU – MSCI Europe Net Total Return EUR Index

[3] Visu indeksu ienesīgums rakstā rēķināts, pieņemot dividenžu reinvestīciju.

[4] Plašāk par esošajiem fondu veidiem un to sniegumu skatīt: Aktuālie dati | Mana Pensija.

[5] Dati kopš 1948. gada