Latvijas eksporta izredzes vājākas ārējās vides apstākļos

ASV-Ķīnas tirdzniecības saspīlējums

Latvija ir maza, atvērta valsts, kuras tautsaimniecības izaugsmi caur eksportu ietekmē notikumu attīstība pasaulē. Diemžēl pēdējā laika norises liek piesardzīgi skatīties uz Latvijas eksporta izredzēm šogad, jo jau kopš pagājušā gada vidus vērojama izaugsmes bremzēšanās pasaules lielākajās ekonomikās. To lielā mērā noteicis augošais protekcionisms un politisko saspīlējumu rezultātā radusies nenoteiktība, ko īpaši ietekmējis ASV-Ķīnas tirdzniecības konflikts, kas iesaistītajām ekonomikām radījis zaudējumus vairāku miljardu dolāru apmērā ietekmējot tādas nozares kā autobūve, tehnoloģijas un lauksaimniecība. Lai gan vēl nesen pastāvēja cerība, ka abas lielvalstis drīzumā varētu vienoties, maija sākumā tirdzniecības konflikts no jauna uzliesmojis, ASV paziņojot par tarifu palielinājumu no 10% līdz 25%  Ķīnas eksportam 200 mljrd. ASV dolāru vērtībā. Tarifi un valdības centieni ierobežot riskantus aizdevumus, mazinot piekļuvi investīcijām, jau tagad negatīvi ietekmējuši Ķīnas ekonomisko izaugsmi, kas pērn bijusi lēnākā 28 gadu laikā. Lai veicinātu ekonomisko aktivitāti, Pekina vairākkārt samazinājusi obligāto rezervju prasības komercbankām, tā cenšoties stimulēt aizdevumus, kā arī paziņojusi par nodokļu likmju samazināšanu uzņēmējiem un investīcijām infrastruktūrā. Lai gan 2019. gada pirmajā ceturksnī Ķīnas izaugsme bijusi straujāka, nekā gaidīts, kopumā arī šim gadam tiek prognozēta tālāka izaugsmes palēnināšanās. Lai gan ASV-Ķīnas tirdzniecības karš Latviju tiešā veidā ietekmē nebūtiski, netieši riski pastāv, jo, situācijai pasliktinoties, izaugsme tirdzniecības partnervalstīs varētu sarukt, mazinot ārējo pieprasījumu arī pēc Latvijas eksporta.

Eiropā – breksits un izaugsmes salēnināšanās Vācijā

Daudz nopietnāk Latviju ietekmē notikumu attīstība Eiropas Savienībā (ES), kur nonāk 70% Latvijas preču un pakalpojumu eksporta[1]. Diemžēl ES turpina ietekmēt neskaidrības ar breksitu, kura termiņš atlikts līdz 31. oktobrim. Lai gan varam cerēt, ka ES un Lielbritānijas vienošanās tiks panākta, to uzņēmumu, kuru ražotnes vai sadarbības partneri bāzēti Apvienotajā Karalistē, situācija nav apskaužama apgrūtinātās plānošanas dēļ. Apvienotā Karaliste ietilpst Latvijas nozīmīgāko tirdzniecības partnervalstu lokā, tāpēc varam gaidīt eksporta izaugsmes bremzēšanos, ja pēc breksita stāsies spēkā striktāki tirdzniecības nosacījumi (skatīt 1. attēlu).

1. attēls.

Diemžēl situācija nav iepriecinoša arī citās partnervalstīs. Aprīlī publicētajā apskatā Starptautiskais Valūtas fonds samazinājis eiro zonas izaugsmes prognozes 2019. gadam līdz 1.3% (1.8% pērn)[2]. Lai gan jaunākā informācija liecina, ka eiro zonas ekonomika 1. ceturksnī augusi straujāk, nekā cerēts, joprojām rūpīgi jāvēro notikumu attīstība eiro zonas lielākajā ekonomikā Vācijā, kur kopš pērnā gada vidus vērojamas problēmas rūpniecībā. Tās aizsākās 2018. gada septembrī, kad, ieviešot ES izmešu samazināšanas regulu, strauji  samazinājās izlaide autobūvē. Lai gan bija cerība, ka tās ir tikai īstermiņa problēmas, kas negatīvi ietekmēs izaugsmi vien 3. ceturksnī, kad Vācijas ekonomika saruka par 0.2%, atkopšanās ir ieilgusi, jo samazinājies pieprasījums pēc automašīnām nozīmīgos tirgos, piemēram, ASV un Ķīnā, kur sarukuši pārdošanas apjomi[3]. Rezultātā Vācijas rūpniecības izlaide turpināja samazināties arī šī gada sākumā. Turklāt izaugsmes palēnināšanās, lai gan mērenāka, tiek prognozēta arī pārējās partnervalstīs (skatīt 2. attēlu).

2. attēls.

Situāciju vēl vairāk pasliktina aprīlī uzjundījušais ASV-ES tirdzniecības konflikts, izskanot ASV draudiem par jaunu importa tarifu ieviešanu. Līdz šim ASV un ES abpusēji piemērotie importa tarifi skāruši galvenokārt metālu un tā izstrādājumus, kā arī alumīniju, bet nesen izskanējusī informācija liecina, ka ASV apsver iespēju piemērot papildu tarifus importam 11 mlrd. ASV dolāru apmērā saistībā ar Eiropas subsīdijām aviācijai. Tāpat ASV apsver tarifu piemērošanu arī ES ražotajām automašīnām. ES jau norādījusi, ka šāda scenārija gadījumā iespējami atbildes tarifi 22.6 mlrd. ASV dolāru apmērā. Tomēr šāda notikumu attīstība turpinātu negatīvi ietekmēt Vāciju, kuras auto eksports uz ASV veido 1.2% no iekšzemes kopprodukta,[4] un varētu mazināt izaugsmi arī citās partnervalstīs. Turklāt pastāv iespēja, ka attiecību saasināšanās ar ASV varētu tālāk pasliktināt ekonomisko noskaņojumu, kas aprīlī eiro zonā atradās zemākajā punktā vairāk nekā divu gadu laikā (skatīt 3. attēlu).

3. attēls.

Latvijas eksports turējies labi, taču nu tā izaugsme vājinās

Par spīti tam, ka izaugsmes bremzēšanās un noskaņojuma pasliktināšanās vērojama lielākajā daļā tirdzniecības partnervalstu, Latvijas eksports, lai gan palēninājies, saglabājas noturīgāks, nekā varētu gaidīt ārējā pieprasījuma mazināšanās apstākļos. To lielā mērā palīdzējusi nodrošināt Latvijas eksporta partnervalstu un preču un pakalpojumu kompozīcija. 

Preču eksporta izaugsme pagājušā gada izskaņā sākusi bremzēties un šī gada pirmajos divos mēnešos sarukusi līdz minimumam, uzrādot vien 0.2% pieaugumu, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn. Lēnajā eksporta izaugsmē nozīmīgi bijuši īstermiņa faktori. Aplūkojot eksporta izaugsmi produktu grupu griezumā, var redzēt, ka lielākais kritums piedzīvots lauksaimniecības un mehānismu un ierīču grupās (skatīt 4. attēlu). Lauksaimniecības kritums gada otrajā pusē skaidrojams ar graudaugu kopražas ievērojamu samazināšanos klimatisko apstākļu ietekmē (2017. gada plūdu rezultātā par 35% samazinājās iesēto ziemāju platības, savukārt vasarāju ražu būtiski ietekmēja 2018. gada karstums). Savukārt mehānismu un ierīču grupā kritums saistāms ar turboreaktīvo dzinēju un citādu gāzturbīnu eksporta svārstībām, kas saistīts re-eksporta plūsmu samazinājumu.

4. attēls.

Tikmēr lielākais eksporta vilcējspēks bijusi koksne, kas veido 18% no kopējā preču eksporta un kuras eksporta vērtība pērn augusi par 17.7% koksnes eksportam labvēlīgu apstākļu ietekmē. Pirmkārt, augstā koksnes cena apvienojumā ar labvēlīgiem laikapstākļiem mežistrādei, kas ļāva piekļūt citkārt grūti sasniedzamām cirsmām, deva iespēju palielināt eksporta apjomus, īpaši uz Skandināviju un Apvienoto Karalisti. Otrkārt, koksnes eksportu uz Apvienoto Karalisti veicināja izejmateriālu krājumu palielināšana, tuvojoties iepriekš noteiktajam breksita datumam. Grūti prognozēt, vai krājumu veidošanās turpināsies arī šogad atliktā breksita ietekmē. Tajā pašā laikā, lai gan koksnes cenas pamazām atgriežas pie ilgtermiņa vidējām cenām, koksne turpina spēlēt lielu lomu eksportā arī šī gada sākumā. Daļēji to izskaidro fakts, ka augstās kokmateriālu cenas pērn palīdzējušas uzņēmējiem gūt lielāku peļņu, kas devis iespēju veikt sen nepieciešamas investīcijas un paplašināt ražošanu. Cerības dod arī vēl plānotās investīcijas kokapstrādē (piemēram, "Kronospan Riga" plānotās investīcijas 100 milj. eiro apmērā), kas, ja novirzītas efektivitātes uzlabošanai un pievienotās vērtības celšanai, ļautu uzlabot konkurētspēju un uzturēt eksportu arī vājāka ārējā pieprasījuma apstākļos.

Izaugsmes bremzēšanās vērojama arī pakalpojumu eksportā, kas šī gada pirmajos divos mēnešos audzis vien par 3.2%, iezīmējot jau 3. ceturksni pēc kārtas, kurā pieauguma tempi mazinās (skatīt 5. attēlu). Visvairāk sarucis finanšu pakalpojumu eksports, kas saistīts ar ārvalstu klientu noguldījumu aizplūšanu. Tikmēr gada izskaņā arī būvniecības nozares pienesums bija negatīvs un samazinājās transporta pakalpojumu eksporta devums, kas cieta no vājāka ārējā pieprasījuma. Arī turpmāk transporta nozarē, kas ļoti cieši saistīta ar notikumu attīstību globālā mērogā, nevaram gaidīt strauju izaugsmi. Piedzīvotais kāpums pērn gada vidū vairāk saistīts ar īstermiņa faktoriem – remontdarbiem Krievijas ostās, kuru ietekmē kravas tika virzītas caur Latviju. Lai gan nesen sākta kravu pārkraušana jaunajā Krievu salas terminālī, kura jauda ir 20 miljoni tonnu gadā, jādomā, ka kravu apjomi no Krievijas, kas pašreiz ir nozīmīgākais partneris Latvijas ostu kravām, saruks. Būvniecībā varam gaidīt izaugsmes turpināšanos, tiesa, pērnā gada straujos izaugsmes tempus nevar uzskatīt par ilgtspējīgiem, tāpēc šogad izaugsme, visticamāk, būs lēnāka. Tikmēr pozitīvu pienesumu pakalpojumu eksportā turpina dot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozare, kas veido 15% no kopējā pakalpojumu eksporta un pērn uzrādījusi iespaidīgu izaugsmi 24.6%. Pašreizējās indikācijas liecina, ka IKT nozare varētu turpināt izaugsmi arī šogad, pieprasījumam saglabājoties. Tikmēr darbaspēka trūkums ierobežo piedāvājuma kapacitāti, tāpēc izaugsme šogad varētu nebūt tik strauja. Kopumā pakalpojumu eksportā varam sagaidīt mērenāku izaugsmi, negatīvam devumam nākot no finanšu pakalpojumu eksporta un mazinoties transporta pakalpojumu izaugsmei, kamēr IKT nozare, visticamāk, balstīs pakalpojumu eksportu 2019. gadā.

5. attēls.

Ja ciešāk paskatāmies uz Latvijas eksporta partnervalstīm, tad teju 25% mūsu preču un pakalpojumu eksporta nonāk Baltijas kaimiņvalstīs, kas pērn uzrādījušas gandrīz divreiz straujāku izaugsmi nekā eiro zonā kopumā, pārsniedzot 3.5% atzīmi. Šādai izaugsmei līdzīgi kā Latvijā bijis plašs pamats – samazinājies bezdarbs, audzis atalgojums, kas sekmējis privāto patēriņu, kā arī turpinājusies investīciju izaugsme ES fondu ieplūdes rezultātā. Lai gan arī Baltijā izaugsme šogad palēnināsies, tomēr tā joprojām saglabāsies spēcīga, palīdzot uzturēt eksportu reģionā. Tikmēr nozīmīgākajās partnervalstīs, kur gaidāma straujāka bremzēšanās – Vācijā un Zviedrijā, Latvijai pagaidām palīdz eksportējamo produktu struktūra. Latvijas eksporta produkti Vācijas tirgū nav cieši saistīti ar autobūves nozari, kas lielā mērā bija pamatā šīs valsts lēnākai izaugsmei pērn. Tiesa, pastāv risks, ka rūpniecības problēmas varētu tikt pārnestas uz citām nozarēm. Šādā situācijā varam gaidīt arī eksporta tālāku bremzēšanos vājāka ārējā pieprasījuma ietekmē. Eksportā uz Zviedriju lielākā loma ir koksnei un tās izstrādājumiem, tomēr šeit ar prognozēm jābūt piesardzīgiem. Pirmkārt, Skandināvijas tirgū jau jūtama kokmateriālu cenu mazināšanās, kas neveicina tādu eksporta kāpumu kā pērn, turklāt pastāv risks, ka Latvijas eksportu varētu aizstāt ar citu valstu zemākas cenas eksportu. Otrkārt, mazinājušās mājokļa investīcijas, kas ir saistītas ar koksnes un izejmateriālu eksportu, tādēļ, situācijai pasliktinoties, varētu būtiski kristies arī Latvijas eksports. 

Kopumā jāsecina, ka, lai gan eksports līdz šim bijis noturīgāks, nekā varēja gaidīt vājāka ārējā pieprasījuma apstākļos, par to lielā mērā jāpateicas kokapstrādei un IKT pakalpojumu sniedzējiem. Tomēr šogad eksporta izaugsme mazināsies. Tas nozīmē, ka vismaz ārējā vide nesola tik strauju tautsaimniecības attīstību kā pērn. Uzņēmēji, kas darbojas starptautiski, vairs nevar  rēķināties ar tik lielu stabilitāti, savukārt pārējiem iedzīvotājiem tas varētu nozīmēt atalgojuma un nodarbinātības lēnāku palielināšanos.  Tuvākā laika notikumi lielā mērā parādīs, ar ko varam rēķināties vidējā termiņā, – vai sekos tālāki saspīlējumi tirdzniecības konfliktā starp Ķīnu-ASV un ES un vai beidzot izdosies rast risinājumu breksita jautājumā. Jebkurā gadījumā – eksportētājiem jādomā par konkurētspējas celšanu un augstākas pievienotās vērtības preču ražošanu, lai mazinātu eksporta aizvietojamību no citām valstīm vājāka ārējā pieprasījuma apstākļos. Citādi diez vai Latvijas eksportu spēs glābt Baltijas kaimiņvalstis, kas līdz šim diezgan naski pirkušas Latvijas ražojumu, un to izjutīsim mēs visi.

_______________________________________

[1] Dati: Centrālā statistikas pārvalde un Latvijas Banka, autores aprēķini.

[2] IMF WEO April 2019

[3] Eurostat

[4] https://www.bloomberg.com/graphics/2019-trade-risks/