Latvijas konkurētspēja - starptautiskie indeksi un faktiskais stāvoklis

Replika Tatjanas Verje 2010.g. 15. februāra rakstam portālā Delfi "Globālās valsts konkurētspējas indekss (GKI) - uztraucoši rādītāji"

Tatjana Verje, pamatojoties uz Latvijas vērtējumu Globālā valsts konkurētspējas indeksā (GKI) secina, ka "rādītāji ir ļoti uztraucoši, un Latvijai ir nepieciešams steidzami sākt rīkoties, lai uzlabotu savu konkurētspēju."

Šajā rakstā apskatīsim, vai uztraukumam par konkurētspējas pasliktinājumu ir pamats. Pirmkārt, kādi tieši rādītāji GKI indeksā, kas "kļuvis par ļoti ietekmīgu konkurētspējas vērtējuma rādītāju pasaulē", noteikuši Latvijas snieguma pavājināšanās. Otrkārt, kāds ir Latvijas sniegums citās starptautiskajās konkurētspējas reitingos? Treškārt, vai tiešām starptautiskajos indeksos izmantotie kritēriji, kuri, pēc Tatjanas Verje vārdiem, "pēc vadošo ekonomistu ieteikumiem, tiek uzskatīti par vissvarīgākajiem faktoriem, kas nosaka katras valsts spēju konkurēt pasaulē", vislabāk raksturo Latvijas konkurētspējas dinamiku un kādas tad ir Latvijas konkurētspējas stiprās un vājās puses.

Latvijas sniegums kopējā GKI (Global Competitiveness Index) 2009 - 2010 indeksā tiešām izskatās satraucoši - gada laikā pazeminājums par 14 pozīcijām - līdz 68. vietai, kas ir zemāki, ne tikai salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu (35. un 53. vieta), bet arī ar Krieviju un Kazahstānu (63. un 67. vieta). Tomēr, analizējot atsevišķu indeksa sastāvdaļu dinamiku, iezīmējas cita aina.

Kādi GKI rādītāji noteica tik strauju Latvijas snieguma kritumu?

No 12 GKI indeksa kategorijām Latvijas pozīcija pasliktinājās īpaši strauji (vairāk nekā par 20 vietām) divās - makroekonomiskā stabilitātē un finanšu tirgus attīstībā, kas arī lielā mērā noteica kopējā indeksa pazeminājumu. Makroekonomiskās stabilitātes ziņā Latvijas sniegums nokrita par 28 pozīcijām (līdz 99. vietai), ko noteica valsts budžeta deficīta un valdības parāda pieaugums. Savukārt kritumu finanšu tirgus attīstības novērtējumā par 21 pozīciju (līdz 60. vietai) lielā mērā noteica uzticības kritums komercbankām un kredītu pieejamības mazināšanās. Šo rādītāju pasliktinājums ir straujās ekonomiskās lejupslīdes sekas nevis cēloņi; to spēja parādīt iespējamās nākotnes izredzes ir visai ierobežotas.

Var oponēt, ka Latvijas sniegums pasliktinājās arī citās kategorijās, piemēram, institūcijās un darba tirgus efektivitātē, kas salīdzinoši labāk atspoguļo uzņēmējdarbības vidi. Apskatīsim šīs kategorijas detalizēti. Analizējot institūciju kategorijas apakšdaļas, redzams, ka samazinājums iedzīvotāju uzticībai uzņēmumu padomēm, tieslietu sistēmai un valdības izdevumu efektivitātei notika vienlaikus ar valdības caurspīdības novērtējuma (transparency) būtisku uzlabojumu. No tā izriet, ka tieši sabiedrības informētības par valdības iestāžu darbu pieaugums bija pamats tam, ka pieauga sabiedrības neapmierinātība ar valdības veikumu. Tas drīzāk pat vērtējams pozitīvi un dod motivāciju valsts iestāžu darba rezultātu uzlabošanai. Tomēr institūciju kategorijas kopējais indekss pasliktinājās tāpēc, ka trīs rādītāju pasliktinājumam bija lielāks svars nekā viena rādītāja uzlabojumam. Turpretī ja Latvijai būtu pretēja situācija (informācijas apjoms par valsts iestāžu darbu samazinātos un līdz ar to samazinātos arī sabiedrības neapmierinātība ar to darbu) GKI indeksa institūciju kategorijas apakšindekss uzrādītu uzlabojumu.

Savukārt GKI indeksa darba tirgus efektivitātes kategorijā redzams, ka Latvijai piemīt nodarbinātības neelastība, kas, visticamāk, ir t.s. trekno gadu arhaisms, jo, sākoties krīzei, redzama pavisam cita aina. Pasliktinājums smadzeņu aizplūdes (brain drain) un neapmierinātība ar atalgojumu arī ir ekonomikas lejupslīdes sekas.

Ko par Latvijas konkurētspēju pasaka citi starptautiskie plaši pazīstamie indeksi?

Doing Business 2010 indeksā, kas novērtē uzņēmējdarbības uzsākšanas un turpināšanas vienkāršību, Latvijas sniegums gada laikā uzlabojās par 3 pozīcijām (27. vieta no 183), lai gan daļa no izmantotajiem datiem arī ir novecojusi. Savukārt Index of Economic Freedom 2010, kas novērtē uzņēmējdarbības brīvību, Latvijas sniegums pasliktinājās par 5 pozīcijām (50. vieta no 179). Līdzīgi kā pārējos indeksos tiek uzsvērts, ka nodarbināšanas izmaksas ir augstas un atlaišana no darba ir salīdzinoši grūta, kā arī pastāv strikti darba nedēļas ilguma regulējumi. Šie dati ir novecojuši, un šādu vērtējumu ietekmēja iepriekš piedzīvotais darbaspēka trūkums - patlaban nodarbināto skaits samazinās strauji, un darba nedēļas ilgums realitātē ir daudz elastīgāks nekā Darba likumā noteiktas 40 stundas nedēļā.

Kādas ir Latvijas konkurētspējas stipras un vājas puses?

Starptautiskie konkurētspējas indeksi sniedz vērtīgu informāciju par valsts ekonomiskās sistēmas stiprajām un vājajām pusēm, bet šī informācija ir atrodama nevis kopējā indeksa pārmaiņās, bet gan atsevišķās tematiskajās kategorijās un pat apakškategorijās. Piemēram, GKI 2009. - 2010.g. indekss nepārprotami rāda, ka Latvijas stiprās puses ir brīva tirdzniecība un kapitāla kustība, izglītības kvantitatīvie rādītāji, datoru un interneta plaša izplatība, elastīgas algas un uzņēmējdarbības uzsākšanas vieglums. Savukārt pie Latvijas vājām pusēm var attiecināt sabiedrības neuzticību politiķiem, tieslietu sistēmai, kā arī valdības izdevumu un lauksaimniecības politikas efektivitātei; ražošana ar zemo pievienoto vērtību, zems valsts atbalsts un uzņēmumu izdevumi pētniecībai, kā zema pētniecības kvalitāte.

Turklāt interpretējot starptautisko indeksu pārmaiņas jāņem vērā divas lietas. Pirmkārt, lai gan šos indeksus var izmantot atsevišķu konkurētspējas rādītāju salīdzinājumam un novērtēšanai par jau pagājušu periodu, nav pamata izdarīt secinājumus par aktuālo situāciju, jo indeksos izmantotie statistiskie dati ir ar 1 - 2 gadu novēlošanos. Lielās attīstītās valstīs pārmaiņas notiek pakāpeniski, līdz ar to gan indeksa publicēšanas brīdī 2009. nogalē, gan patlaban, var ticami spriest kāda ir, piemēram, Vācijas un ASV situācija. Tomēr Latvijas gadījumā vairākas indeksa komponentes ir novecojušas. Piemēram, GKI 2009 - 2010 indeksā, balstoties uz 2008. gada datiem, Latvijā bija 17. vājākais inflācijas sniegums (jo augstāka ir inflācija, jo zemāks indekss), savukārt, ja tiktu ņemti 2009. gada dati, tad Latvijai būtu viens no labākajiem sniegumiem, jo inflācija samazinājās daudz straujāk nekā citās valstīs.

Otrkārt, starptautiskos indeksos nav ietverti Latvijai svarīgo cenu un izmaksu konkurētspējas rādītāju pārmaiņas. Piemēram, analizējot reālā valūtas kursa un vienības darbaspēka izmaksu dinamiku ceturkšņu dalījumā, redzams, ka Latvijas cenu un izmaksu konkurētspēja pasliktinājās līdz pat 2008. gada otrajai pusei un atspoguļojās straujā ekonomikas lejupslīdē arī 2009. gada 1. pusgadā; bet kopš tā laika cenu un izmaksu konkurētspēja ir būtiski uzlabojusies, kas vēl nav ietverts starptautiskajos konkurētspējas indeksos.

Secinājums: novērtējot Latvijas konkurētspēju, nevar paļauties tikai uz kāda atsevišķa starptautiskā konkurētspējas kopindeksa dinamiku. Latvijas sniegumu tajā jāanalizē pa atsevišķām kategorijām un pat apakškategorijām, turklāt jāatceras, ka indeksos izmantotie dati ir ar laika novēlojumu. Jāizmanto arī citus, indeksos neiekļautus konkurētspējas rādītājus.

Raksts publicēts portālā "Delfi" 2010. gada 8. martā.