Latvijas piena ceļa cenu izskaitļošana

Piena cenas ir viens no lielākajiem diskusiju avotiem sabiedrībā, kad runa ir par inflācijas tendencēm. Pārtika, tāpat kā, piemēram, degviela, ir starp bieži pirktajām precēm, bet piena produkti ir nozīmīgi Latvijas iedzīvotāju uzturā. Bieži vien cilvēki izdara secinājumus par cenu tendencēm kopumā, ņemot vērā personīgo pieredzi ar ikdienā plaši lietoto un iecienīto piena produktu cenām. Tāpēc ļoti nozīmīgi izpētīt, kā tad veidojas piena produktu cena, un, izrādās, šis process ir ļoti komplicēts, par ko sīkāk šajā rakstā.

Līdzīgi kā jebkurai precei - piena produktu nonākšana līdz patēriņam sastāv no vairākiem posmiem, ko lielos vilcienos varētu iedalīt svaigpiena ražošanas posmā, piena pārstrādē (tās rezultātā rodas patēriņa prece, kas nonāk tirdzniecībā) un piena produktu mazumtirdzniecības posmā. Mēdz izskanēt viedoklis, ka cenu tendences šajos trīs posmos nesakrīt, proti, ja, piemēram, svaigpiena cena pieaug vai samazinās, tas ne vienmēr atspoguļojas arī piena pārstrādes un piena produktu pārdošanas posmos. 1. attēlā redzama pasaules un Latvijas piena produktu cenu attīstība: piena iepirkuma cena Latvijā attīstās līdzīgi kā kotējamo piena produktu (kas tiek pārdoti starptautiskajās biržās) cenas pasaulē, bet piena produktu cenu tendence Latvijas mazumtirdzniecībā (izmantoti dati no patēriņa cenu indeksa) ir samērā atšķirīga. To var skaidrot gan ar to, ka piena produktu mazumtirdzniecības cenās bez izejvielu cenām ietilpst vēl daudz citu komponentu, gan arī darbojas dažādi lokālie faktori: reģionālā tirgus tendences, piedāvājuma un pieprasījuma attiecība konkrētu produktu tirgū u.tml.

1. attēls. Piena un piena produktu cenu indekss 2010. gada janvāris = 100

Avots: * - Centrālā statistikas pārvalde (CSP); ** - Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO)

Atšķirīga cenu attīstība dažādos posmos veicina diskusijas starp katra posma pārstāvjiem un raisa jautājumus par iespējamajiem cenu attīstības nesakritības iemesliem. Dažkārt presē ir izskanējuši pieņēmumi, ka piena mazumtirgotājam ir lielākā ietekme piena produktu gala cenas noteikšanā, pakārtotu lomu ieņemot piena pārstrādātājam un piena ražotājam. Lai izvērtētu šo pieņēmumu pamatotību, tika uzsākts Konkurences padomes projekts ar mērķi izvērtēt faktorus, kas ietekmē cenu veidošanos konkrētajā tirgū gan ražošanas, gan piena pārstrādes, gan mazumtirdzniecības līmenī. Projektā tika izmantoti Konkurences padomes savāktie piena ražotāju, piena pārstrādātāju un mazumtirdzniecības veikalu sagatavotie dati, un Latvijas Banka piedalījās datu analīzē, veicot datu grafisko un ekonometrisko vērtējumu. Konkurences padomes sniegtā informācija ietver datus par desmit piena pārstrādes uzņēmumiem, to ražotajiem 55 piena produktiem (piens, sviests, kefīrs, biezpiens), kā arī 11 mazumtirgotājiem, kas veic attiecīgo piena produktu mazumtirdzniecību. Pētījuma gaitā tika analizēti arī dati par svaigpiena cenu piena ražošanas līmenī. Dati aptver laika periodu no 2012. gada janvāra līdz 2013. gada decembrim.

Projekta detalizētāks izklāsts ir pieejams Konkurences padomes noslēguma ziņojumā. Šajā rakstā izcelsim ekonometriskās analīzes galvenos secinājumus. Kopumā problēmas izpētei tika izveidoti divi ekonometriskie modeļi, kuru vienkāršotāks izklāsts tiek sniegts zemāk.

Pirmais modelis

Pirmkārt, tika izpētītas savstarpējās sakarības starp piena un piena produktu cenām dažādos realizācijas posmos. Šim nolūkam izmantots Vektoru autoregresijas (VAR) ekonometriskais modelis un tā sniegtās impulsa reakcijas funkcijas, kas atspoguļo viena mainīgā šoka ietekmi uz pārējiem mainīgajiem (kas šajā gadījumā ir svaigpiena/piena produktu cenas). Piemēram, tas ļauj saprast, kas notiek ar piena produktu cenām mazumtirgotāju tīklos, mainoties svaigpiena cenai. Vai arī noteikt, kāda ir (ja ir) mazumtirgotāju cenu svārstību ietekme uz svaigpiena cenām. Izlase satur 2208 novērojumus pa mēnešiem produktu - mazumtirgotāju griezumā. Novērtējumos tika izmantotas gan cenas ar atlaidi, gan cenas bez tās, taču šajā rakstā tiks atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, izmantojot faktiskās cenas, kas ietver arī cenas ar atlaidi[1].

Rezultāti liecina, ka svaigpiena cenu izmaiņu (jeb, ekonomistu valodā runājot, šoka) gadījumā visvairāk reaģē pārstrādātāju cenas, un šī reakcija ir statistiski nozīmīga. Mazumtirgotāju cenu reakcija ir divas reizes mazāka, taču tā arī ir statistiski nozīmīga. Kopumā, pēc desmit mēnešiem svaigpiena cenām mainoties par 10 centiem par 1 litru, ražotāju cenas vidēji palielinās par 5-6 centiem, bet mazumtirgotāju cenas - par 3 centiem par vidējā produkta vienību. Savukārt ražotāju cenu šoka (kas ir 8 centi pēc 10 mēnešiem) ietekme uz mazumtirgotāju cenām ir nedaudz lielāka – 4 centi, un tā arī ir statistiski nozīmīga. Jāpiebilst tomēr, ka šīs pārmaiņas nav proporcionālas, kas nozīmē to, ka mazumtirgotāji ne vienmēr palielina/samazina savu cenu par to pašu apmēru, par kādu tiek paaugstināta/samazināta produkta ražotāja cena. To varētu izskaidrot fakts, ka aplūkotie mazumtirgotāji ir samērā lieli tirdzniecības tīkli ar plašu preču sortimentu, un tiem varētu būt iespēja īsākos laika periodos kompensēt viena produkta izmaksu radītos zaudējumus ar peļņu no citu produktu pārdošanas. Tāpat mazumtirgotājs varētu būt ieinteresēts uzturēt pēc iespējas stabilu savu produktu pārdošanas cenu, pie kuras patērētājs ir pieradis. Savukārt nedz svaigpiena, nedz piena produktu ražotāji nereaģē uz mazumtirgotāju cenu šoku.

2. attēls. Svaigpiena cenu, ražotāju un mazumtirgotāju cenu uzkrātā reakcija* uz to šokiem (1 standartnovirzes** apmērā)

Piezīmes: * uzkrātā reakcija ir mainīgā reakcija, kas tiek akumulēta uz horizontālās ass atspoguļoto mēnešu laikā (no 1 līdz 10); ** 1 standartnovirze ir mērvienība, kas raksturo mainīgā izkliedi ap aritmētisko vidējo.

Avots: autoru aprēķini

Otrais modelis

Otrs izveidotais modelis ļauj izskaidrot mazumtirgotāju un pārstrādātāju cenu veidošanos. Šim nolūkam novērtēti divi vienādojumi: mazumtirgotāju cenu vienādojums un pārstrādātāju cenu vienādojums. Līdzīgi kā iepriekšējā sadaļā - izmantoti dati produktu - mazumtirgotāju griezumā pa mēnešiem laika periodā no 2012. gada janvāra līdz 2013. gada decembrim. Šādi tiek izmantoti ap 1300 novērojumu.

Abu vienādojumu novērtējumi tiek sniegti 1. tabulas 2. un 3. kolonnā. No abu kolonnu pēdējās rindās esošajiem koeficientiem var redzēt, ka piena produktu cenas negatīvi reaģē uz izmaiņām mazumtirgotāju realizētajā apjomā, un šī reakcija ir statistiski nozīmīga. Pārstrādātāju cenas ir pozitīvi atkarīgas no produkta pašizmaksas, t.i., produkta pašizmaksai palielinoties par 10%, pārstrādātāju cenas pieaug par 1.5%. Līdzīgi mazumtirgotāju cenas pozitīvi reaģē uz izmaiņām pārstrādātāju cenās, kur, pārstrādātāju cenai palielinoties par 10%, mazumtirgotāju cenas kāpj par 2.9%. Abos vienādojumos svaigpiena cenu ietekme uz piena produktu cenu ir maza, taču jāpiebilst, ka abos vienādojumos svaigpiena cenu efekts var pārklāties ar kādu no jau ietvertiem efektiem. Pārstrādātāju cenu vienādojumā svaigpiena cenu efekts var pārklāties ar pašizmaksu radīto efektu, bet mazumtirgotāju cenu vienādojumā – ar pārstrādātāja cenu efektu, jo svaigpiena cena ir gan pašizmaksu, gan ražotāju cenu sastāvdaļa. Pastāv iespēja, ka gan mazumtirgotāju, gan pārstrādātāju cenās ir zināma inerce. Lai šo iespējamību ņemtu vērā, novērtēti iepriekšminētie cenu vienādojumi, tajos iekļaujot arī atkarīgā mainīgu novēloto vērtību. Novērtētie novēloto mainīgo koeficienti ir lielāki pārstrādātāju cenu vienādojuma gadījumā, kas nozīmē to, ka mazumtirgotāji ir elastīgāki savas cenas noteikšanā, kamēr pārstrādātājus vairāk ietekmē iepriekšējā perioda cenu līmenis. Līdzīgi kā, interpretējot pirmā modeļa rezultātus, to varētu skaidrot ar mazumtirgotāja elastību, jo tas pārdod plašu preču sortimentu, kur vienas preces izmaksu pārmaiņas var tikt kompensētas ar citu preču pārdošanas ienākumiem.

1. tabula. Piena produktu pārstrādātāju un mazumtirgotāju cenu regresijas (vienādojumi)

Piezīmes: Koeficienti tabulā parāda, par cik procentiem mainās pārstrādātāju cenas (2. kolonnā) vai mazumtirgotāju cenas (3. kolonnā), to izskaidrojošajiem mainīgiem, mainoties par 1% (1. kolonnā). Visi koeficienti ir statistiski nozīmīgi ar 1% nozīmīguma līmeni.

Secinājumi

Saskaņā ar pirmā modeļa rezultātiem ir gūts apstiprinājums, ka svaigpiena ražotāji nevar brīvi mainīt sava produkta cenas, mainoties piena produktu ražotāju vai mazumtirgotāju cenu politikai (piemēram, gala produkta pieprasījuma un piedāvājuma mijiedarbības rezultātā), svaigpiena cenas dinamikai Latvijā attīstoties līdzīgai pasaules cenu dinamikai (skat. 1. attēlu). Savukārt gan piena produktu ražotāji, gan to pārdevēji izmaiņas izejvielu cenās ieceno produkcijas cenās.

Otrā modeļa rezultāti vedina secināt, ka, kaut arī piena produktu tirgus dalībnieki reaģē uz izmaiņām iepriekšējā posma cenās, cenu pārmaiņas nav proporcionālas. Tas ir - ne vienmēr, kad aug izmaksas, vienlaikus (tādā pašā apmērā) aug arī pārstrādātāja cena, par kādu tas pārdod preci mazumtirgotājam. Tāpat arī, kad pārstrādātājs maina cenu, mazumtirgotājs to var saglabāt cenu iepriekšējā līmenī. Tādējādi piena pārstrādātāji/mazumtirgotāji mēdz koriģēt savu peļņas normu, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma mijiedarbību piena produktu tirgū.

Analizējot piensaimniecības nozarē notiekošo no šā brīža aspekta, skaidrs ir tas, ka katram posmam ir savi izaicinājumi, kas diktē cenas veidošanos – piena ražotāji saskaras ar zemu piena iepirkuma cenu periodu, kas ir zem ražošanas pašizmaksas, piena produktu ražotājiem min uz papēžiem ārvalstīs ražoto produktu imports un konkurence, savukārt mazumtirdzniecības kā arī ražošanas un pārstrādes līmenī ir jāapzinās, ka Latvijas patērētāja kapacitāte ikdienā patērētā piena produktu apjoma ziņā ir ierobežota. Ražotāju daudzums un sortimenta dažādība šādā mazā tirgū rada augstu konkurences līmeni, bet augsta konkurence liek samazināt peļņas normu, tādējādi liekot raudzīties uz ārējo tirgu, lai izmantotu iespēju pelnīt no lielāka apgrozījuma. Tas kopš Krievijas eksporta ierobežojumu uzsākšanas atsevišķiem Latvijas piena pārstrādātājiem ir jau arī izdevies, novirzot Latvijā ražoto "piena ceļu" uz citām valstīm, piemēram, Ķīnu.

[1] Rezultāti, kas iegūti, izmantojot cenas bez atlaidēm, ir ļoti līdzīgi rezultātiem, kas iegūti, izmantojot cenas ar atlaidēm, tāpēc tie netiek atspoguļoti pētījumā.