Latvijas preču eksporta TOP 10

 

---

---

---

Kopsavilkums

TOP 10 preču eksporta vērtība uz TOP 10 valstīm 2015. gadā ir mazinājusies par 5.1%, arī TOP 10 preču vidējā tirgus vērtība šajās valstīs mazinājusies. Kopējais eksports uz TOP 10 valstīm mazinājies (-3.6%), kamēr tā tirgus daļa nedaudz palielinājās.

 

Par eksporta vērtību

Apkopojot datus par eksportētākajām precēm lielākajās partnervalstīs, atšķetinās 30 dažādas eksporta preču (1. tabula) grupas (sarakstam pa labi preču grupas eksporta īpatsvars uz 10 valstīm 30 preču grupu sarakstā un katras preču grupas devums TOP 10 eksportētāko preču eksporta vērtības 2015. gadā kritumā)[5]

 

1. tabula. TOP 10 eksportētāko preču apkopojums uz visām TOP 10 valstīm Nodokļi Latvijā

 

30 preču grupas eksporta analīze

Visas uz TOP 10 valstīm eksportētās TOP 10 preces kopā jeb 30 preču grupas*) eksports kopā uz TOP 10 valstīm periodā no 2010.-2015. gadam veidoja vidēji 42% no kopējā Latvijas eksporta. Raksta sākuma jau minēju, ka uz TOP 10 valstīm 2015. gadā nonāca aptuveni 70% no kopējā Latvijas preču eksporta. Tātad 42% koncentrējas 30 preču grupās. Vai tas ir daudz vai maz? Ja vērtējam skaitliski, 30 izskatās un izklausās salīdzinoši daudz, mudinot domāt, ka Latvijas eksports ir labi diversificēts.

Tomēr, ja "uzmetam aci", cik aptuveni nozaru šajā 30 preču grupu sarakstā tiek pārstāvētas? Secināms, ka patiesībā samērā daudz! Dominē gan elektroierīces, gan metāla izstrādājumi, gan ar medicīnas produktiem saistīts eksports, dažādi ķīmijas izstrādājumi, rūpnieciskās iekārtas u.c. Tomēr vienlaikus relatīvi neērts ir secinājums, ka koksnes un koka izstrādājumu eksports kopā veido 22% eksporta īpatsvaru uz TOP 10 valstīm 30 preču grupu sarakstā. Tas nozīmē, ka nedaudz vairāk nekā piektā daļa koncentrējas ar mežsaimniecību un kokrūpniecību saistītās nozarēs.

No risku diversificēšanas viedokļa šāds pārsvars neizklausās izdevīgs. Cits aspekts, kas drīzāk liek aizdomāties nekā glaimo, kā jau tika secināts, analizējot katru valsti atsevišķi, ir preces, kurām liela daļa eksporta ir reeksports. Piemēram, nafta un naftas produkti, transportlīdzekļi, dažādas telekomunikācijas un citas elektroierīces, ar parastajiem metāliem saistīti produkti. Uzskaitītās preču grupas ir tās, kuras 30 preču grupu sarakstā veido būtiskāko eksporta īpatsvaru.

Kopumā ņemot, TOP 10 preču grupu eksports uz TOP 10 valstīm 2015. gadā ir mazinājies par 5.1% vērtības ziņā un par 10.5% - apjoma ziņā. Tātad eksportētais apjoms ir mazinājies divreiz straujāk nekā eksporta vērtība.[6] Lielākais negatīvais devums 5.1% eksporta vērtības kritumam bijis dzērienu eksportam uz Krieviju (-3.2%). Papildus tam kritumu veicinājušas transportlīdzekļu (-1.7%) - kritums Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Zviedrijas un Norvēģijas tirgos, kāpums Lielbritānijā, naftas un naftas izstrādājumu (-1.7%) kritums Polijā, Nīderlandē, kāpums – Lietuvā, Lielbritānijā un telekomunikāciju (-1.5%) kritums visās no TOP 10 valstīs, uz kurām eksportē – Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Lielbritānijā un Nīderlandē.

-0.7% kritums bijis arī pienam un piena produktu eksportam uz Lietuvu un Vāciju, ko nespēja balansēt kāpums Polijā un Nīderlandē. Apģērbam ir -0.7% kritums visās TOP 10 valstīs, uz kurām eksportē – Igaunijā, Zviedrijā, Dānijā un Krievijā un koksnes eksportam (-0.6%) kritums Vācijā, Polijā, Zviedrijā un Norvēģijā, savukārt kāpums – Igaunijā, Lielbritānijā, Dānijā un Nīderlandē. Secināms, ka lielu daļu krituma veido reeksportētās preces, kā arī dzērienu eksporta sarukums Krievijā (kas arī pārsvarā ir reeksports), saistībā ar tās ekonomikas pasliktināšanos un ar to saistīto rubļa vājumu.

 

Par eksporta tirgus daļām

Vērtējot kopējā eksporta uz TOP 10 valstīm tirgus daļu attīstību, tā bijusi pozitīva. Uzlabojums bijis četrās valstīs, un tas ir bijis lielāks, nekā sarukums pārējo valstu tirgos. Savukārt TOP 10 preču tirgus daļu* tendence kopumā analizētajās valstīs bijusi sarūkoša. Tādējādi secināms, ka tirgus daļa zaudēta lielākajās preču eksporta grupās jeb TOP10niekā. Savukārt zaudējumu kompensējis tirgus daļas pieaugums mazākām, iespējams, tirgus nišas veida produktu grupām.

 

Kuras Latvijas eksporta TOP 10 preču grupas TOP 10 valstu sarakstā pavīd visbiežāk?

Turpinot spēlēties ar Latvijas "eksporta kondensāta" datiem, interesanti būtu aplūkot, kuras Latvijas eksporta TOP 10 preču grupas TOP 10 valstu sarakstā pavīd visbiežāk un kā tām mainījusies tirgus daļa (2. b attēls) Preču grupas, kas visbiežāk atkārtojas, ir neapstrādātas koksnes eksports un koka izstrādājumu eksports[7] (TOP 10 eksportētāko preču sarakstā uz visām no TOP 10 valstīm, izņemot uz Krieviju). Secināms, ka pēdējos divos gados tirgus daļa šīm grupām kopumā ir nemainīga. Tātad, pat laikā, kad ārējos tirgos ir saasinājusies konkurence koksnes un kokrūpniecības nozarē, Latvijas eksports spējis stabili noturēt savas pozīcijas. Šāds secinājums ir svarīgs apstākļos, kad preču grupai ir būtisks īpatsvars eksportā.

Otra populārākā preču grupa ir metāla izstrādājumi (TOP 10 eksportētāko eksporta preču sarakstā uz visām no TOP 10 valstīm izņemot uz Krieviju). Tiem vidējā tirgus daļa attiecīgajās valstīs ir palielinājusies, jo īpaši Zviedrijā un Lietuvā. Arī ķīmijas izstrādājumu preču eksports uzrādās relatīvi bieži (no TOP 10 analizētajām valstīm eksports ir uz Lietuvu, Igauniju, Poliju, Zviedriju, Dāniju), turklāt tam 2015. gadā bijis tirgus daļas pieaugums, īpaši Igaunijā un Lietuvā.

Cita veiksmīga eksporta grupa bijusi transportlīdzekļu aprīkojums (eksports uz Igauniju, Vāciju, Poliju, Zviedriju, un Lielbritāniju). Tā ir gan plaši pārstāvēta, gan spējusi kāpināt tirgus daļu (jo sevišķi Igaunijā). Tomēr vēlreiz jāatzīmē, ka lielu daļu pēdējo trīs pieminēto preču grupās veido reeksports.

 

 

 

 

30 preču grupu tirgus daļu uzvedība TOP 10 valstīs

Vērtējot tirgus daļu TOP 10 precēm TOP 10 valstīs, 2015. gadā tā nedaudz samazinājusies. To noteica galvenokārt tirgus daļas sarukums telekomunikāciju un skaņas ierakstīšanas, reproducēšanas aparatūras un aprīkojuma precēm visās piecās valstīs, uz kurām eksports reģistrēts (Lietuva, Igaunija, Polija, Lielbritānija, Nīderlande), jo sevišķi Lietuvā. Tirgus daļas būtisks sarukums bijis arī apģērba un to detaļu eksportam visās skatītajās partnervalstīs, kur šīs preces tiek eksportētas, proti, uz Igauniju (jo sevišķi), Zviedriju un Dāniju.

Kopumā 2015. gadā TOP 10 preču* topā vislielākā vidējā tirgus daļa ir koksnei un tās izstrādājumiem (+0.2%[8]), pienam un piena produktiem (-7.8%), dažādām telekomunikāciju ierīcēm (-30%), dārzeņiem un augļiem (+8.9), apģērbam (-33%), ķīmijas izstrādājumiem (+39.6) un medicīnas un farmaceitiskajiem izstrādājumiem (-0.3%). Secināms, ka tirgus daļu pieaugums bijis ar lauksaimniecību, mežsaimniecību un kokrūpniecību saistītām nozarēm, arī ķīmijas izstrādājumiem. Tomēr tirgus daļas pieaugums šajās nozarēs nav spējis līdzsvarot tirgus daļas kritumu iepriekš šajās preču grupās: telekomunikācijas ierīces, apģērbs, arī transportlīdzekļi un piena produkti.

 

Secinājumi

Izvērtējot TOP 10 Latvijas eksporta partnervalstīs TOP 10 importētākās preču grupas no Latvijas, secināms, ka eksports un tā tirgus daļas sarūk. Sarukums bijis, visticamāk, galvenokārt ar reeksportu saistītām grupām. Varbūt, ka tā nemaz nav slikta zīme, jo, vērtējot kopējā eksporta tirgus daļas attīstību TOP 10 partnervalstīs, tā bijusi pozitīva. Tātad eksporta vērtība un tirgus daļas kritušas lielākajām preču grupām, no kurām lielu daļu veido reeksports. Secīgi, varētu spriest, ka šo kritumu kompensē mazākas, iespējams, nišas produktu grupas.

Secināms arī, ka, lai gan pirmajā acu uzmetienā, uzlūkojot uz TOP 10 valstīm eksportētāko preču grupas – kopā 30 –, rodas iespaids, ka eksports ir ļoti diversificēts, tomēr, skatot tuvāk, tā nemaz nav. Sašķirojot visas 30 eksporta preču grupas, vērojams, ka liels eksporta īpatsvars koncentrējas pāris nozarēs. Piemēram, neapstrādāta koksne un koka izstrādājumi TOP 10 eksporta partnervalstu kopējā importā veido apmēram 13%, bet TOP 10 preču no Latvijas importā – 22%. Tātad divu preču grupu īpatsvars 10 valstu kopējā importā veido vairāk nekā desmito daļu, savukārt visu TOP 10 preču grupas importā – vairāk nekā piektdaļu. Bažas par šo preču grupu eksporta koncentrēšanos dažās valstīs varētu mazināt jaunu tirgu apgūšana. Vienlaikus ir skaidrs arī aspekts, ka, nemainot ražošanas kapacitāti, diversificēt eksporta tirgus tikai diversificēšanas dēļ arī nav izdevīgi, apzinoties izmaksu optimizācijas teorijas.

Ko minētie aspekti liecina par Latvijas eksporta konkurētspēju? Kā jau rakstīju iepriekš, no tirgus daļu aspekta – tās galvenokārt sarūk ar reeksportu saistītām preču grupām. Ja eksporta sarukumu veicina kritums tieši reeksporta precēm, tas varētu vedināt domāt, ka bremzēšanās ir saistāma ne tikai ar ekonomikas apstākļiem Eiropā un pasaulē kopumā. Proti, globālā ekonomika vēl joprojām pēc 2008. gada krīzes atkopjas lēnām. Tas savukārt palēnina preču ķēžu ražošanas apjomu un tempu. Tomēr nav izslēgts, ka eksporta bremzēšanās ziņo arī par konkurētspējas kritumu, jo, iespējams, līdz šim esam konkurējuši ar zemākām algām. Tagad, kad algu līmenis pieaug, reeksporta ceļš caur Latviju (loģistikas uzņēmumu darbība) vairs nav konkurētspējīgs. Lielākās valstis izvēlas sadarboties ar valstīm, kurās ir vēl zemākas algas nekā Latvijā.

Atsaucoties uz ievadā rakstīto par to, vai novērotā eksporta bremzēšanās ir pamats satraukumam, vai arī tas ir pārejošs vājums, pēc iepriekš veiktā apskata, domājams, ka tas vairāk ir vājums, turklāt pārejošs. Cerams, ka tā nebūs no tām reizēm, ka par to apniks domāt un ērtāk būs neko nemainīt un atgriezties vecajā, labajā un pierastajā ikdienā. Aktualitāti nekad nezaudēs nepieciešamība pārdomāt līdzšinējo eksporta stratēģijas efektivitāti. Proti, piemēram, izpratne, ka algas nevar būt mūžīgi vienas no zemākajām ES, ir vērtīga. Ekonomikas attīstības gaitā algas pakāpeniski konverģē (izlīdzinās) uz vidējo ES līmeni un ir jādomā citi ceļi konkurētspējas stiprināšanai. Tātad veiksminieks būs tas, kurš domās par tādu konkurētspējas aspektu attīstīšanu, kā piemēram ražošanas efektivizēšana, inovācijas un darbinieku izglītošana.

Valsts līmenī, kā jau nerimstoši tiek apspriests, svarīga ir izglītības sistēmas analīze un tādu profesiju popularizēšana, kas uzņēmējiem un valstij kopumā var palīdzēt sasniegt augstus mērķus un secīgi teicamus ekonomikas rādītājus. Domāju, ka kopumā šis process, lai gan lēni un ar pauzēm, tomēr notiek. Lielisks piemērs ir kokrūpniecības nozare, kurā iepriekšējos gados veiktās investīcijas šobrīd pozitīvi atspoguļojas eksporta datos.

Izmantojot senākus faktus, kā piemērs pieminama arī graudkopības nozare. Ir bijis laiks, kad tika uzskatīts, ka Latvijā nav piemērotu laikapstākļu, lai audzētu labību lielos apjomos un to eksportētu. Valdīja uzskats, ka Latvijas apstākļi ir piemēroti tikai lopbarības audzēšanai. Tomēr, ilgstoši un mērķtiecīgi tajā investējot līdzekļus un attīstoties, šobrīd Latvija ir kļuvusi par graudu eksportētājvalsti.

Ļoti vērtīgs Latvijas ekonomikas resurss ir arī iedzīvotāji. Latvijā ir daudz talantīgu, augstāko izglītību ieguvušu cilvēku, kuri runā vairākās valodās. Šie ir līdzekļi, kas jo sevišķi izmantojami eksporta veicināšanā.

Vērtīgi ir domāt arī par pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību eksporta attīstīšanu (izglītība, medicīna, IT), jo tās ir jomas, kuru neierobežo, piemēram, dabas resursu daudzums. Pakalpojumu eksports ir atsevišķas analīzes vērta tēma. Kopumā uzņēmēji sadarbībā ar valsts institūcijām aktīvi strādā pie jaunu tirgu izpētes un iekarošanas. Skaidrs, ka šādas aktivitātes prasa finansiālus resursus, ilgstošu piepūli, un darba augļi jūtami vien pēc pāris gadiem. Domāju, ka sabiedrībā arvien vairāk pieaug izpratne par ilgtermiņā vērstas stratēģijas nozīmi un tas ir pareizais virziens, uz ko tiekties.

 

---

---

---

---

 

TOP 10 valstu analīze

 

1. Lietuva

Lietuva ir Latvijas eksporta galamērķa TOP 10 līdere. Latvijas kopējais eksports nominālā izteiksmē uz Lietuvu 2015. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu piedzīvoja pieaugumu, taču tas bija lēnākais pieauguma temps, analizējot posmu no 2010. līdz 2015. gadam. Iepriekšējos gados vidējais gada izaugsmes temps bija aptuveni piecas reizes lielāks.

TOP 10 eksportētākās preces uz Lietuvu (3. attēls), sākot ar līderi, ir:

1. Nafta, naftas produkti;
2. Telekomunikāciju, skaņas ierakstīšanas, reproducēšanas aparatūra un aprīkojums;
3. Transportlīdzekļi;
4. Metāla izstrādājumi;
5. Piena produkti un putnu olas;
6. Ķīmijas izstrādājumi;
7. Medicīnas un farmaceitiskie produkti;
8. Elektroierīces un elektroiekārtas un to detaļas;
9. Dzelzs un tērauds;
10. Koka izstrādājumi (izņemot mēbeles);

 

 

 

 

 

2015. gada līderi ķīmijas izstrādājumi un nafta, savukārt konkurentiem piekāpjas piena produkti.

Visbūtiskākais pieaugums 2015. gadā salīdzinājumā ar 2014. gadu (3. attēls) bija naftai un naftas produktiem (11.7%) un ķīmijas izstrādājumiem (25.4%). Naftas produktu eksporta vērtības pieaugumu veicināja eksportētā apjoma palielināšana (4. attēls). Savukārt ar ķīmijas izstrādājumiem ir bijis pretēji, jo vērtības ziņā to eksports pieauga par 25.4%, taču apjoma ziņā - saruka par 29.5%. Vēl papildu laba ziņa ir tā, ka abām pieminētajām produktu grupām pieauga eksporta tirgus daļas. Tātad ķīmijas izstrādājumu eksportētāji spējuši kāpināt eksporta ienākumus, samazinot eksportēto apjomu, kas varētu liecināt par šīs produktu grupas konkurētspējas pieaugumu. Tomēr, nesasteidzot spriedumus, jāpatur prātā arī iespēja, ka ienākumu palielināšanās gūta, pamatojoties uz preču cenu pieauguma tādām precēm, kam Latvijas eksportētāji nav cenas noteicēji. Tādējādi veiksmīgas sakritības rezultātā ienākumi gūti no kādām atsevišķām preču grupām, kas kompensēja citu produktu eksporta zudumu.

Savukārt eksporta vērtības kritumu piedzīvoja piena produktu (-36.6%), dažādu telekomunikāciju iekārtu (-13.7%), kā arī transportlīdzekļu un to daļu eksporta samazināšanās (-23.3%). Piena produktu eksporta vērtības samazinājumu ietekmēja aktuālās problēmas piensaimniecības nozarē (par to sīkāk manā rakstā "Trilleris lopkautuvē vai arī pārejošs lauksaimniecības nozaru disbalanss?").  Nozarē vērojams ne vien piena cenas kritums, bet arī eksportētā apjoma uz Lietuvu samazinājums par 19.2% (3. un 4. attēls).

Piena eksportam Lietuvā samazinājusies arī tirgus daļa, pat neskatoties uz to, ka Latvijā saražotā piena vidējā iepirkuma cena ir bijusi viszemākā Eiropas Savienībā (ES). Tomēr tas nepārsteidz, jo piena iepirkuma cenas samazināšanās tendence ir vērojama visās ES valstīs, un vietējie ražotāji cenšas cenas kritumu kompensēt, pārdodot lielāku piena apjomu.

 

Naftas mistērija

Noteikti daudziem radās jautājums, ko īsti nozīmē tas, ka Latvijas eksportētākā prece uz Lietuvu ir nafta un naftas produkti? Vai noticis brīnums un Latvijā uzietas naftas atradnes? Atbilde, protams, ir 'nē'. Naftas produkti Latvijas eksportā nozīmē to, ka Latvijā ienāk, piemēram, naftas eļļa vai naftas gāze, un iekšzemē tiek veiktas, piemēram, šo produktu maisījumu izmaiņas vai dozēšana konkrētu tilpumu konteineros. Vai arī nafta un tās produkti tiek importēti, lai caur Latviju tos eksportētu uz citām valstīm. Šo procesu dēvē par reeksportu[9], un tas raksturīgs ne vien naftai, bet arī, piemēram, parastajiem metāliem, mehānismiem un mehāniskajām ierīcēm vai telekomunikāciju iekārtām, kas turpmāk bieži atspoguļosies šajā analīzē.

 

Tirgus daļu TOP 10 Lietuvā – uzvar ar lauksaimniecību saistīts eksports

Analizējot TOP 10 tirgus daļas Latvijas eksportam pēc tā vērtības, līderos ir dzīvi dzīvnieki. Turklāt šai preču grupai pēdējos gados ir pieaugoša tendence. Otra lielākā tirgus daļa Latvijas preču eksportā pieder piena produktiem un olām. Uz Lietuvu galvenokārt eksportējam pienu un krējumu, sieru un biezpienu, kā arī putnu olas. Trešā nozīmīgāka tirgus daļa Latvijas eksportā uz Lietuvu ir dzīvnieku un augu tauki.

 

Pāriet uz analīzes kopsavilkumu un secinājumiem.

 

 

2. Krievija

Latvijas preču eksporta galamērķa TOP 10 sudraba godalgas turētāja ir Krievija. Tā kā Krievija nav ES dalībvalsts, lai veiktu tirgus daļu aprēķinus, statistika nav tik ērti pieejama un apkopojama kā iepriekšējos grafikos. Tomēr galvenās eksporta vadlīnijas un tirgus daļas kopumā ir aplūkojamas.

Eksportētāko TOP 10 preču grupu saraksts (19. attēls):

1. Dzērieni;
2. Veselas ražošanas iekārtas, to daļas;
3. Rūpnieciskās iekārtas un mašīnu daļas;
4. Dzīvnieku un augu izcelsmes materiāli;
5. Medicīnas un farmaceitiskie produkti;
6. Profesionālās, zinātniskās un vadības ierīces;
7. Elektroierīces un elektroiekārtas un to detaļas;
8. Ēteriskās eļļas, rezinoīdi un smaržu materiāli; pulēšanas un tīrīšanas līdzekļi;
9. Plastmasas un to izstrādājumi;
10. Apģērbi un to detaļas.

 

 

2015. gadā Latvijas eksportam uz Krieviju bija gan ievērojams vērtības  (– 22.5%), gan apjoma kritums (– 28.4%). Vadoties no dzirdētā un lasītā medijos, pirmā doma, kas varētu skaidrot kritumu, ir eksporta sarukums precēm saistībā ar Krievijas Federācijas valdības lēmumu 2014. gada augustā. Lēmums paredzēja pilnīgu embargo lauksaimniecības produktiem, izejvielām un pārtikas precēm. Tomēr, ja aplūko datus, tie demonstrē, ka būtiskāko eksporta kritumu nebūt neveicināja, piemēram, piena vai gaļas produkti. Lielākais devums eksporta kritumā 2015. gadā bija dzērieniem, kuru eksports saruka par 33%. Pieprasījums pēc alkohola Krievijā krities  vājākas izaugsmes dēļ, kas mazinājis iedzīvotāju pirktspēju, kā arī sadārdzinājis alkohola importu saistībā ar rubļa vājināšanos.

Kritums TOP 10 uz Krieviju eksportētāko preču sarakstā bija arī elektroierīcēm. 2015. gadā visbūtiskākais samazinājums bija elektroaparatūrai strāvas ieslēgšanai vai aizsardzībai elektriskajās ķēdēs, vai to pieslēgšanas mehānismiem. Latvijas eksports Krievijas tirgū 2015. gadā zaudēja tirgus daļas 20.7% apjomā.

 

Pāriet uz analīzes kopsavilkumu un secinājumiem.

 

 

3. Igaunija
 

Starp svarīgākajām Latvijas eksporta partnervalstīm ierindojas arī Igaunija. Uz Igauniju adresētais eksports 2015. gadā saruka, un tam ir lejupejoša dinamika jau kopš 2012. gada, lai gan eksportētā apjoma ziņā paveras tieši pretēja aina.

Arī eksporta tirgus daļa Igaunijā pērn pieauga, tāpēc varētu spriest, ka tirgus daļu esam saglabājuši un pat audzējuši uz cenas samazināšanas un eksportētā apjoma palielināšanas rēķina.

TOP 10 eksportētākās preces uz Igauniju (5. attēls):

1. Koksne;

2.Telekomunikāciju, skaņas ierakstīšanas, reproducēšanas aparatūra un aprīkojums;

3. Metāla izstrādājumi;

4. Transportlīdzekļu aprīkojums;

5. Transportlīdzekļi;

6. Dārzeņi un augļi;

7. Dzelzs un tērauds;

8. Medicīnas un farmaceitiskie produkti;

9. Apģērbi un to detaļas;

10. Ķīmijas izstrādājumi.

 

 

 

 

 

Eksporta pieaugumu uz Igauniju veicināja transportlīdzekļu aprīkojums un ķīmijas izstrādājumi, taču transportlīdzekļu un apģērbu eksporta kritums to būtiski pasliktināja.

2015. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu visbūtiskākais eksporta vērtības pieaugums bija transportlīdzekļu aprīkojuma un ķīmijas izstrādājumu preču grupām, lai gan apjoma ziņā pirmajam bija neliels sarukums, savukārt otrais izmaiņas nepiedzīvoja. Tātad kāpums bijis, pateicoties cenas pieaugumam. Turklāt abiem produktiem bijis arī tirgus daļu pieaugums.

Savukārt lielāko negatīvo devumu preču eksportam veidoja transportlīdzekļi (šī preču grupa ietver arī transportlīdzekļu daļas un to piederumus) un apģērbi (tai skaitā, tekstilizstrādājumi, apģērbi, to detaļas un aksesuāri).

Skatot smalkāk transportlīdzekļu preču grupu, dati ilustrē, ka samazinājies arī eksportētais apjoms, arī tirgus daļas ir mazinājušās. Pieejamie dati neļauj spriest, cik liela daļa no visa eksporta ir reeksports, tomēr kopumā šai TOP 10 eksportētāko preču produktu grupai bijis negatīvs pienesums. Arī apģērbu grupai mazinājies gan eksportētais apjoms, gan tirgus daļas.

 

Tirgus daļu TOP 10 – Lietuvā līderpozīcijās ir lauksaimniecības nozares produkcija

Analizējot Latvijas eksportēto produktu TOP 10 tirgus daļas  Igaunijā, līderi ir šādas preces: ogles, kokss un briketes (galvenokārt briketes un kūdra), koksne un tās izstrādājumi un eļļas augu sēklas un eļļas augu augļi (galvenokārt rapšu un saulespuķu sēklas). Šīm preču grupām, izņemot sēklu un augļu eļļas, bijis arī tirgus daļu pieaugums 2015. gadā. Šāda tendence nepārsteidz, jo  pēdējos gados Latvijā vērojama brikešu un granulu ražošanas attīstība, kas vienlaikus saistāms arī ar augošu šo produktu pieprasījumu. Tāpat arī kokapstrādes rūpniecībā iepriekšējos gados veiktās investīcijas atmaksājas, jo ražošanas attīstība ļauj konkurēt ar cenu.

Vērtējot sēklu un augu eļļu tirgus daļas sarukumu, jāsecina, ka no analizētā TOP 10 valstu saraksta, sēklām un augu eļļām tirgus daļa 2015. gadā sarukusi visās valstīs, izņemot Lietuvu un Lielbritāniju. Ja skata, kā ir mainījusies, piemēram, rapša raža pērn salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, dati uzrāda 57.8% pieaugumu. Arī eksports ir kāpis par 5.4%. Tātad tirgus daļas sarukums nav skaidrojams ar kritumu kopražā un eksporta kritumu, bet gan drīzāk liecina par ierobežotām iespējām nodrošināt eksportu atbilstoši pieprasījumam partnervalstīs, jo, iespējams, partnervalstu pieprasījums aug straujāk.

 

Pāriet uz analīzes kopsavilkumu un secinājumiem.

 

4. Vācija

Nākamā valsts Latvijas eksporta TOP 10 ir Vācija. Pievēršoties Vācijai, bēdīgi, ka eksports, vērtējot nominālā izteiksmē, uz tik spēcīgu partnervalsti kopš 2012. gada ir ar konstantu lejupvērstu tendenci. 2015. gadā eksports saruka, salīdzinot ar 2014. gadu. Tomēr, iespējams, realitāte nemaz nav tik drūma.

Nav izslēdzams fakts, ka kritumu ietekmē cenas faktors. Latvijas eksportā lielu daļu veido importētās izejvielas, kam cenas samazināšanās rezultātā sarūk arī eksportētā produkta gala cena. Kopš 2012. gada ir mazinājies arī eksportētais apjoms un tirgus daļa. Mazinoties gan eksporta vērtībai, gan apjomam, gan tirgus daļai, varētu spriest, ka mazinās arī konkurētspēja. Visticamākais, ka iepriekšējos gados Latvija konkurēja uz darbaspēka izmaksu rēķina. Algām ar laiku palielinoties, iespējams, Vācija vairāk sāk importēt preces no vēl lētāka darbaspēka valstīm. Mūžīgi konkurēt ar savu lēto darbaspēku nav veiksmīgākais Latvijas eksporta liktenis.

TOP 10 eksportētākās preces uz Vāciju (7. attēls), sākot ar līderi, ir:

1. Koka izstrādājumi (izņemot mēbeles);
2. Koksne;
3. Transportlīdzekļi;
4. Dzijas, audumi un to izstrādājumi;
5. Graudaugi un to produkti;
6. Metāla izstrādājumi;
7. Mēbeles un to daļas; gultas piederumi, matrači, matraču pamati, polsterējumi u.tml.
8. Transportlīdzekļu aprīkojums;
9. Piena produkti un putnu olas;
10. Elektroierīces un elektroiekārtas un to detaļas;

 

 

 

 

2015. gada eksporta līderi uz Vāciju ir transportlīdzekļu aprīkojums, graudaugi, to produkti un metāla izstrādājumi. Visas pārējās TOP 10 eksportētākās preces piedzīvoja kritumu, jo īpaši, koka izstrādājumi (izņemot mēbeles).

Transportlīdzekļu aprīkojuma preču grupas eksports uz Vāciju veido relatīvi mazu daļu no kopējā eksporta uz Vāciju. Laikā no 2010. līdz 2014. gadam tie bija vidēji 1.2%, taču 2015. gadā palielinājās gandrīz trīs reizes, sasniedzot 3.3% no kopējā eksporta uz Vāciju. Arī apjoma ziņā kāpums bija ievērojams. Lai gan šīs preču grupas tirgus daļa Vācijas tirgū ir mazas, tomēr pret visu milzīgo transportlīdzekļu ražošanas industrijas gigantu 2015. gadā esam pat spējuši tirgus daļu kāpināt par 114.2%. Visvairāk eksportētās preces uz Vāciju no šīs preču grupas ir airu un kanoe laivas, kuģi un citi peldlīdzekļi.

Arī graudaugi un to produkti ir bijis lepošanās objekts, jo 2015. gada teicamā raža ļāva kāpināt eksportu uz Vāciju, kas nodrošināja arī tirgus daļas pieaugumu.

Metāla izstrādājumu eksports, ko pamatā veidoja parastie metāli un to izstrādājumi, arī veicināja eksporta pieaugumu uz Vāciju, kas sekmējās ar nelielu tirgus daļas pieaugumu. No TOP 10 eksportētāko preču grupas lielāko kritumu pieredzēja saplākšņa, palešu, namdaru un būvgaldnieku darinājumu eksports.

Tirgus daļu TOP 10 – vislielākā Latvijas preču eksporta tirgus daļa Vācijā pieder koksnei un tās izstrādājumiem, kā arī graudaugiem un to produktiem.

Latvijas eksportā uz Vāciju vislielākā tirgus daļa ir koksnei (sevišķi skujkokiem) un tās izstrādājumiem (jau minētās paletes). Tomēr šīm divām preču grupām tirgus daļu tendence ir krītoša. Tas saistāms ar tirgus apstākļiem šīs nozares galvenajās konkurentvalstīs – Baltkrievijā un Krievijā. Saistībā ar valūtu devalvāciju eksporta cena šajās valstīs ir pievilcīgāka, līdz ar ko Vācijā pieaudzis šo preču grupu imports no minētajām valstīm.

Pāriet uz analīzes kopsavilkumu un secinājumiem.

 

5. Polija

Polija ierindojas starp Latvijas svarīgākajām eksporta partnervalstīm. Vērojot eksporta vērtības dinamiku, pēdējos pāris gados tā ir kritusies. Tomēr no tirgus daļu aspekta TOP 10 precēm 2015. gadā esam spējuši tās kopumā kāpināt, sasniedzot augstāko līmeni pēdējo desmit gadu laikā.

TOP 10 eksportētākās preces uz Poliju (9. attēls):

1. Nafta, naftas produkti;
2. Telekomunikāciju, skaņas ierakstīšanas, reproducēšanas aparatūra un aprīkojums;
3. Dzelzs un tērauds;
4. Metāla izstrādājumi;
5. Koka izstrādājumi (izņemot mēbeles);
6. Dzijas, audumi un to izstrādājumi;
7. Transportlīdzekļu aprīkojums;
8. Ķīmijas izstrādājumi;
9. Koksne;
10. Piena produkti un putnu olas.

 

 

 

 

 

2015. gada eksporta līderi uz Poliju ir metāla izstrādājumi, transportlīdzekļu aprīkojums un ķīmijas izstrādājumi. Savukārt būtiskāko kritumu piedzīvoja naftas un naftas produktu eksports.

Metāla izstrādājumu eksportam Polijā ir salīdzinoši maza tirgus daļa, tomēr pagājušajā gadā tā bija viena no preču grupām, kas veicināja kopējās tirgus daļas pieaugumu. Tirgus daļa pieauga par 75%. Eksportētā vērtība pieauga par 87.8%, savukārt eksportētais apjoms - par 41.9%.

Transportlīdzekļu aprīkojuma jomā pozitīvais eksporta vērtības pieaugums vērojams jau kopš 2011. gada. Interesanti, ka 2015. gadā šīs preču grupas eksporta vērtība pieauga par 135.9%, savukārt apjoms saruka par 58%. Turklāt tirgus daļa pieauga par 105%. Šajā preču grupā būtiskākais eksports ir transportlīdzekļiem, kas paredzēti vairāk nekā desmit personu pārvadāšanai, kā arī transportlīdzekļi preču pārvadāšanai. Lai gan Latvijā tiek ražoti atsevišķi transportlīdzekļi, visdrīzāk liela daļa no eksporta uz Poliju ir reeksports.

Ķīmisko izstrādājumu preču grupā pieaugumu lielākoties veicināja atliekvielas no ķīmijas un tās saskarnozarēm, sadzīves atkritumi un notekūdeņu dūņas. Otrs lielākais devums bijis peptonu un to atvasinājumu eksportam. Kas ir peptoni un ko ar tiem iesākt, to noteikti labāk mācēs skaidrot kāds ķīmijas eksperts, jo, pat izlasot skaidrojumu, ka tie ir olbaltumvielu fermentācijas vai skābās hidrolīzes produkti, skaidrāka izpratne netop, tāpēc intereses gadījumā droši konsultējieties ar kādiem ķīmiķiem. Lai nu kā, šim ķīmijas izstrādājumam ir augusi arī eksporta tirgus daļa, kas ir Latvijai labvēlīga vēsts.

Naftas un naftas produktu grupas eksporta vērtības kritums 2015. gadā bija straujāks, nekā to spēja kompensēt eksporta pieaugums citās preču grupās, tāpēc kopējais eksports 2015. gadā uz Poliju bija mazāks salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. To visbūtiskāk ietekmēja tieši cenas kritums, jo eksporta vērtība kritās straujāk (61.7%) nekā eksportētais apjoms (46.5%).

Tirgus daļu TOP 10. Polijas gadījumā eksporta tirgus daļu TOP 10 izskatās ļoti interesants, jo starp līderiem ierindojas ne tikai tādas pazīstamas preču grupas kā koka izstrādājumi (neskaitot mēbeles), piena produkti un putnu olas, bet arī nemonetārais zelts.

Tirgus daļu TOP 10 saraksta preču grupām tirgus daļām 2015. gadā bijis ievērojams pieaugums. Īpaši pamanāma ir nemonetārā zelta preču grupa, kas ietver zeltu (ieskaitot ar platīnu pārklāto, kā arī neapstrādātu zeltu, daļēji apstrādātu vai pulverveidā). Līdzīgi kā naftas gadījumā (skat. aprakstu par Lietuvu) Latvija nav Eldorado ar savām zelta atradnēm, tāpēc šo eksportu veido reeksports. Šīs preču grupas eksports 2015. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu - pieauga aptuveni 2.5 reizes. Ērmīgi izskatās šīs preču grupas tirgus daļa pēc eksportētā apjoma. 2014. gadā tās dramatiski pieaugušas un jau nākamajā gadā atgriezušās iepriekšējā līmenī. Domājams, ka tas, iespējams, bijis vienas lielākas preču kravas dēļ, kas kā reeksports 2014. gadā ceļojusi caur Latviju uz Poliju. 

Latvijai ir veiksmīgas pozīcijas Polijas tirgū eksportēto kokskaidu plākšņu un saplākšņu ziņā. Kāda ir starpība starp kokskaidu plāksni un saplāksni? Labs jautājums! Arī man tas ienāca prātā. Vērojot produktus "uz aci", atšķirību ir grūti raksturot, taču tās noteikti ir dažādas fizikālās īpašības.

Aplūkojot grafiku par TOP 10 eksporta tirgus daļām Polijā, 9. attēlā redzams, ka veiksmīgi klājies piena un putnu olu produktu grupai. Tās tirgus daļa aug kopš 2012. gada. Iespējams, tas skaidrojams ar cenas konkurētspēju, jo tas veicinājis importētā apjoma pieaugumu Polijā, tādējādi iekarojot lielāku tirgus daļu. Līderis eksportētā apjoma ziņā ir piens un krējums, putnu olas, kā arī siers un biezpiens. Citiem vārdiem sakot, arī poļiem garšo populārākie Latvijā ražotie piena produkti.

Pāriet uz analīzes kopsavilkumu un secinājumiem.

6. Zviedrija

Populāra Latvijas eksporta partnervalsts ir arī Zviedrija. Tā šajā TOP 10 rangā ieņem sesto vietu. Pagājušogad vērtības ziņā eksports ir krities, mazinoties gan eksportētajam apjomam, gan tirgus daļai.

 

TOP 10 eksportētākās preces uz Zviedriju (11. attēls):

1. Koksne;

2. Metāla izstrādājumi;

3. Koka izstrādājumi (izņemot mēbeles);

4. Nemetālisko minerālu ražojumi;

5. Ķīmijas izstrādājumi;

6. Apģērbi un to detaļas;

7. Transportlīdzekļi;

8. Transportlīdzekļu aprīkojums;

9. Dzelzs un tērauds;

10. Saliekamās būvkonstrukcijas; sanitārie, santehnikas, apkures un apgaismes ķermeņi un piederumi;

 

 

 

Pagājušogad Latvijas eksports uz Zviedriju nedaudz samazinājās. Negatīvo devumu galvenokārt veidoja koksnes eksporta sarukums. Savukārt eksporta pieaugums bija metāla izstrādājumu, nemetālisko minerālu ražojumi un ķīmijas izstrādājumiem. Pozitīvs devums bijis arī transportlīdzekļu aprīkojuma eksportam un preču grupai, kura ietver saliekamās būvkonstrukcijas, sanitāros, santehnikas, apkures un apgaismes ķermeņus un piederumus.

Analizējot smalkāk metāla izstrādājumu eksportu, visplašāk eksportētās preces šajā grupā ir parastie metāli un to izstrādājumi, kā arī dzelzs, tērauda vai alumīnija būvkonstrukcijas. Jāsecina, ka liela daļa eksporta uz Zviedriju veido ar būvniecību saistīti ražojumi. Nemetālisko minerālu ražojumu grupā visplašāk eksportētā prece ir saliekamie būvkonstrukciju un citi inženiertehniskie elementi, kā arī celtniecības bloki un ķieģeļi, flīzes un plāksnes.

Cita būtiskākā eksportu veicinošā produktu grupa 2015. gadā bija līmes, gatavās piedevas cementam, javai vai betonam. Liels īpatsvars bija arī, piemēram, ķīmijas un tās saskarnozares atliekvielām, sadzīves atkritumiem, notekūdeņu dūņām. Šādas 'preces' tiek izvestas otrreizējās izmantošanas nolūkos. Piemēram, notekūdeņu dūņas jeb koloidālās nogulsnes un nosēdumus, ko iegūst, apstrādājot dažādus notekūdeņus speciālās attīrīšanās iekārtās, tālāk izmanto enerģijas ražošanai.

Interesanta preču eksporta grupa, kurai 2015. gadā bijis eksporta pieaugumu veicinošs devums, ir transportlīdzekļu aprīkojums. Tas ietver, piemēram, pārnesuma kārbas un daļas, vilcēju puspiekabes, autopiekabes, puspiekabes un citus transportlīdzekļus bez mehāniskā dzinēja, kā arī īpaši konstruētus un aprīkotus transporta konteinerus.

Populārs eksports uz Zviedriju ir arī saliekamās ēkas, santehnika, apkures armatūra un radiatori. Šādi eksporta dati, no vienas puses, liek priecāties par Latvijas eksportspēju, jo TOP preces ir ar salīdzinoši augstu pievienoto vērtību. No otras puses, eksporta koncentrācija vienā nozarē (šajā gadījumā būvniecības nozarē) var būt arī bažu objekts, jo, šai nozarei eksportvalstī saskaroties ar kādām grūtībām, nepatīkamas sekas automātiski pāriet arī uz eksportētāju. Turklāt pēdējā laikā izskan bažas saistībā ar situāciju Zviedrijā nekustamo īpašumu sektorā, piesaucot iespējamo tirgus pārkaršanas risku ar no tā iespējami izrietošajām sekām.

Pārejot pie analīzes par negatīvo devumu, secināms, ka to jau vairākus gadus veicina koksnes eksporta sarukums. Uz Zviedriju visvairāk tiek eksportēti skujkoki, neapstrādātas vai četrskaldņu brusas, koksnes šķelda vai skaidas un koksnes atkritumi. Un visām šīm produktu grupām pagājušogad bijis eksporta kritums. No 2014. gada uz 2015. gadu koksnes imports Zviedrijā saruka par 25.4%. Latvijas īpatsvars Zviedrijas koksnes importā bija 20.7%, kas ir relatīvi daudz.

Straujš koksnes importa sarukums Zviedrijā saistāms ar Ķīnas kā Zviedrijas eksporta partnervalsts ekonomikas bremzēšanos. Tas ietekmējis bremzēšanos tādos Zviedrijas sektoros kā būvniecība, kā arī mēbeļu un citu koka izstrādājumu sektoros, papildu ietekmējot arī cenas lejupvērstu dinamiku, ko uzrāda arī dati. Ja importētais koksnes apjoms saruka par 13.4%, importa vērtības kritums bijis lielāks – jau minētie 25.4%. Secīgi, šādi ekonomiskie apstākļi ietekmē arī Latvijas eksportētāju ienākumus, kam partnervalsts ir Zviedrija.

Tirgus daļu TOP 10niekā viskuplāko lauru vainagu Zviedrijā nēsā koksnes un tā izstrādājumu eksports, nemetālisko minerālu ražojumi un saliekamās būvkonstrukcijas.

Latvijas kopējā eksporta uz Zviedriju tirgus daļa Zviedrijas importā 2015. gadā salīdzinājumā ar 2014. gadu saglabājušās gandrīz nemainīga (minimāls kritums 0.5% vērtībā). Tomēr TOP 10 eksportētāko preču tirgus daļas kopumā gan arī TOP 10 tirgus daļas Zviedrijas importā kopumā ir kritušās, ko galvenokārt veicinājis koksnes eksports, kas analizēts tekstā iepriekš.

Salīdzinoši liels kritums bijis arī graudaugu un to produktu eksportam. Vērtības ziņā tas sarucis par 31.8%, savukārt apjomā par nedaudz vairāk kā pusi. Visticamāk, tas saistīts ar 2015. gada teicamo graudaugu ražu lielā daļa Eiropas valstu, cenas efektu un Latvijas graudu eksporta pārorientēšanu uz citām valstīm. Tomēr, lai nepabeigtu Zviedrijas valsta apskatu uz sērīgas nots, uzsverams, ka tirgus daļa augusi metāla izstrādājumiem, koka izstrādājumiem, nemetālisko minerālu ražojumiem un ķīmijas izstrādājumiem.

 

Pāriet uz analīzes kopsavilkumu un secinājumiem.

 

7. Lielbritānija

Vairākumā iepriekš analizēto valstu eksporta dinamika kopš 2010. gada bija ar lejupvērstu dinamiku, bet Lielbritānijas gadījumā aina ir pretēja. Kopējais eksports ir konstanti audzis, un pērn tas pieauga par 6%. Tiesa, 2015. gadā nedaudz kritās tirgus daļa (-2.3%).

 

TOP 10 eksportētākās preces uz Lielbritānijā (13. attēls):

1. Koksne;

2. Koka izstrādājumi (izņemot mēbeles);

3. Metāla izstrādājumi;

4. Telekomunikāciju, skaņas ierakstīšanas, reproducēšanas aparatūra un aprīkojums;

5. Mēbeles un to daļas; gultas piederumi, matrači, matraču pamati, polsterējumi u.tml.

6. Nafta, naftas produkti;

7. Dzijas, audumi un to izstrādājumi;

8. Transportlīdzekļi;

9. Transportlīdzekļu aprīkojums;

10.  Medicīnas un farmaceitiskie produkti.

 

 

 

 

 

Latvijas eksporta pieaugumam Lielbritānijā būtiskākais devums bija kokam, koka izstrādājumiem, naftai, naftas produktiem un metāla izstrādājumiem. Arī dzija, tās izstrādājumi un transportlīdzekļu aprīkojums veicināja eksporta pieaugumu. Pozitīvais pieaugums uzskaitītajās nozarēs ar uzviju kompensēja kritumu telekomunikāciju, skaņas ierakstīšanas un reproducēšanas aparatūras, kā arī mēbeļu un to daļu eksportā.

Lielākais devums eksporta pieaugumam uz Lielbritāniju pērn bija zāģskaidām, koksnes atlikumiem un atgriezumiem (kas aglomerēti[10] vai neaglomerēti brikešu, granulu vai līdzīgās formās). Tomēr no tirgus daļu aspekta, šai preču grupai bijis tirgus daļas zaudējums. Koksnes izstrādājumu grupā lielākais eksporta pieaugums bija kokskaidu plāksnēm un saplākšņiem un vēl bonusā arī tirgus daļas pieaugums.

Arī naftas un no bitumenminerāliem iegūtās eļļas ir veicinājušas eksporta pieaugumu. Metālu izstrādājumu grupā vairāk eksportēti parastie metāli un to izstrādājumi, kā arī dzelzs, tērauda vai alumīnija konstrukcijas un to sastāvdaļas. Cita eksportētākā prece bijusi no stikla šķiedras austs audums un dzija, kas ienesa arī lielāku tirgus daļu.

Telekomunikāciju preču eksporta grupā negatīvais devums bijis telefonu aparātu eksportam, kam iepriekšējos gados bijis pieaugums, kas pārsniedz 100%. Arī tirgus daļa zaudēta par 65%. Interesanti, ka apjoma ziņā bijis būtisks preču grupas pieaugums – 120.3%. Tāpat arī, mērot tirgus daļu eksportētajam apjomam, tai bijis 110.8% pieaugums. Tātad kritums saistāms ar cenas efektu. Cita eksporta preču grupa ar negatīvu devumu bija mēbeles un to daļas, sevišķi, gultas piederumi.

Tirgus daļu TOP 10 veidojošo preču grupu eksportam 2015. gadā bija kritums. Latvijas eksporta lielākās tirgus daļas Lielbritānijas tirgū ir jau apspriestajam kokam un koka izstrādājumiem, eļļas augu sēklām un eļļas augu augļiem, kam, starp citu, bija 57% tirgus daļas pieaugums.

Citas lielākās preču grupas ir mēbeles un to daļas, saliekamās būvkonstrukcijas un telekomunikāciju, skaņas ierakstīšanas, reproducēšanas aparatūra un aprīkojums. Tieši šīs preču grupas, kā arī iepriekšējās rindkopās pieminētais koksnes eksports, veicinājuši tirgus daļas sarukumu 2015. gadā. Līdzīgi kā Zviedrijas gadījumā, arī Lielbritānijā būvniecības sektors bremzējas saistībā ar globālajām norisēm, kas arī atspoguļo sekas ar to saistītajās Latvijas eksporta preču grupās.

Pāriet uz analīzes kopsavilkumu un secinājumiem.

 

8. Dānija

Dānija ir valsts, kura, balstoties uz statistikas datiem, ļoti labprāt importē Latvijā ražotos labumus. Latvijas eksports uz Dāniju kopš 2010. gada bijis ar pozitīvu dinamiku. Kritums piedzīvots vienīgi 2014. gadā, tomēr 2015. gadā tas atkal pieaudzis ne vien salīdzinājumā ar 2014., bet arī ar iepriekšējo gadu. Arī ar tirgus daļām klājas labi, un tās raksturo pieaugums 2015. gadā un kopumā augšupvērsta tendence.

Eksportētāko TOP 10 preču grupu saraksts (15. attēls):

1. Koksne;

2. Metāla izstrādājumi;

3. Apģērbi un to detaļas;

4. Elektroierīces un elektroiekārtas un to detaļas;

5. Koka izstrādājumi (izņemot mēbeles);

6. Mēbeles un to daļas; gultas piederumi, matrači, matraču pamati, polsterējumi u.tml.

7. Zivis un vēžveidīgie, mīkstmieši un citi ūdens bezmugurkaulnieki;

8. Dzelzs un tērauds;

9. Veselas ražošanas iekārtas, to daļas;

10. Ķīmijas izstrādājumi;

 

 

 

 

Eksportētāko preču grupu saraksts nepārsteidz. Joprojām dominē preces, kas gozējās arī jau iepriekš analizēto valstu sarakstos. Dānijas gadījumā visām precēm topā, izņemot apģērbiem un tā detaļām, bijis pozitīvs devums. Visvairāk to veicināja metāla izstrādājumi, elektroierīces un koka izstrādājumi (izņemot mēbeles).

Metāla izstrādājumu preču grupā līderi ir parastais metāls un tā izstrādājumi. Šī preču grupa spējusi par 8% palielināt arī tirgus daļu. Elektroierīču jomā 2015. gadā pieaugums bija elektroaparatūrai strāvas ieslēgšanai vai aizsardzībai elektriskajās ķēdēs, vai to pieslēgšanas mehānismiem. Šai preču grupai bijis arī ievērojams tirgus daļas pieaugums 37.4% apmērā, kā arī par 67% palielinājies eksportētais apjoms.

Koka izstrādājumu grupā visplašāko eksportu un pieaugumu veido kokskaidu plāksnes un durvis, to rāmji un sliekšņi. Šai preču grupai bijis tirgus daļas pieaugums par 13%, kā arī eksportētā apjoma pieaugums par 38.8%. Dānija ir viens no piemēriem, kas demonstrē iepriekšējos gados kokrūpniecībā ieguldītās investīcijas un to nestos augļus.

Neliels kritums bijis preču grupai, kas ietver apģērbu, kas ir trešā eksportētākā preču grupa uz Dāniju. To ietekmēja eksporta mazināšanās sieviešu un vīriešu mēteļiem, apmetņiem, žaketēm, uzvalkiem, biksēm u.tml. Par 7.5% mazinājusies arī tirgus daļa

Tirgus daļu TOP 10 veidojošās preču grupas kopumā 2015. gadā cieta tirgus daļu zaudējumu. To ietekmēja kritums eļļas augu sēklu un eļļas augu augļu eksportā, precīzāk, rapšu sēklas eksportā. Jāmin, ka TOP 10 tirgus daļu sarakstā šī preču grupa ieņem trešo vietu, pat neskatoties uz to, ka salīdzinājumā ar 2014. gadu bijis aptuveni 70% kritums gan eksportētajai vērtībai, gan apjomam un arī tirgus daļai. Dānijā 2015. gadā bijis 8% vērtības kritums rapšu sēklu importā, kamēr apjoms audzis par 4.5%. Tātad tas saistāms ar cenas efektu, ko, iespējams, ietekmē Dānijā ražotās biodegvielas, ko, cenas sarukums saistībā ar enerģijas pieprasījuma un cenas kritumu globāli.

Šajā TOP 10 ierindojas arī jau iepriekš apspriestais apģērbs, kura eksportam arī attiecīgi ir kritums. Pārējo preču grupu eksportu raksturo tirgus daļu pieaugums. Interesanta preču grupa šajā sarakstā ir āda, ādas izstrādājumi un zvērādas. Šai grupai bijis būtisks tirgus daļas pieaugums. Eksportētākā prece bijusi kažokādas.

Pāriet uz analīzes kopsavilkumu un secinājumiem.

 

9. Nīderlande

Aplūkojot Latvijas eksporta uz Nīderlandi grafiku (17. attēls), stabiņi kustas kā pa viļņiem – te strauji augšā, te pēkšņi lejā. Pozitīvi, ka 2015. gads demonstrē pieaugumu salīdzinājumā ar 2014. gadu. Tirgus daļas svārstības gadu gaitā ir mazāk izteiktas, izņemot 2015. gadu, kad bijis otrs straujākais tirgus daļas pieaugums laikā no 2010. līdz 2015. gadam. Arī eksportētā apjoma grafikā stabiņi (18. attēls) dzīvo šķietami savu dzīvi. Kas ietekmējis raibās svārstības – par to turpmākajās rindkopās.

Eksportētāko TOP 10 preču grupu saraksts (17. attēls):

1. Koksne;

2. Koka izstrādājumi (izņemot mēbeles);

3. Graudaugi un to produkti;

4. Gaļa un ēdami gaļas subprodukti;

5. Eļļas augu sēklas un eļļas augu augļi;

6. Piena produkti un putnu olas;

7. Metāla izstrādājumi;

8. Telekomunikāciju, skaņas ierakstīšanas, reproducēšanas aparatūra un aprīkojums;

9. Nafta, naftas produkti;

10. Medicīnas un farmaceitiskie produkti.

 

 

 

 

Latvijas eksportā uz Nīderlandi galvenokārt dominē lauksaimniecības izejvielas un produkti. Vērtības ziņā eksportētākās preces ir koks, koka izstrādājumi, arī graudaugi un to produkti. 2015. gadā eksporta pieaugumu galvenokārt veicināja graudaugi un to produkti – pieaugums par 7.9%. Būtiski pieauga arī eksportētais apjoms. Tas pieauga gandrīz septiņas reizes. Savukārt lielāko kritumu uzrāda koka izstrādājumi, nafta un naftas produkti.

Otrs straujākais devums bija piena produktu un putnu olu eksporta grupai. Pieaugumu sekmēja siera, biezpiena, piena, piena produktu un sausā piena eksports. Šo pieaugumu veicinājis eksportētā apjoma pieaugums par vairāk nekā 100%. Turklāt šai preču grupai palielinājusies arī tirgus daļa. Šāda statistika liecina par to, ka Latvijas piens un piena produkti ir izkonkurējuši citu valstu piedāvājums un, visticamāk, ka tas panākts uz vidējās piena cenas rēķina, kas Latvijā ir bijusi zemākā ES.

Cita uzmanības vērta eksporta pieaugumu veicinošā produktu grupa, kas, cita starpā, nav pavīdējusi iepriekš analizēto valstu sarakstos, ir medicīnas un farmaceitiskie produkti. Pieaugumu veidoja noteiktās devās safasēti medikamenti mazumtirdzniecībai. Šīs preču grupas tirgus daļa pieauga par gandrīz 100%. Arī eksportētais apjoms pieaudzis par 89%.

TOP 10 eksportētāko preču uz Nīderlandi sarakstā lielāko kritumu uzrāda koka izstrādājumi, nafta un naftas produkti, eļļas augu sēklu un eļļas augu augļu eksports. Koka izstrādājumu kritumu veicināja finiera, saplākšņa un kokskaidu plātņu eksports. Kritums bijis cenas efekta iespaidā, jo eksportētais apjoms 2015. gadā bija pieaudzis par aptuveni 5%.

Eļļas augu sēklu un eļļas augu augļu eksporta krituma stāsts ir līdzīgs Dānijas piemēram. Samazinājies rapšu sēklu gan apjoma, gan vērtības eksports, gan arī tirgus daļa, samazinoties šīs preces kopējam importam Nīderlandē.

Tirgus daļu TOP 10 sarakstā līderpozīcijas jau vairāku gadu garumā saglabā koksne, koka izstrādājumu, eļļas augu sēklu un to augļu eksports. Nozīmīga tirgus daļa pieder arī pienam un piena produktiem. Arī gaļai un subproduktiem pēdējos gados ir stabila tirgus daļa, jo sevišķi svaigai vai atdzesētai liellopu gaļai ar kauliem. Priecē, ka Latvijas eksportā uz Nīderlandi, kur pārsvarā dominē lauksaimniecības produkti un izejvielas, parādās arī augstākas pievienotās vērtības preces. Piemēram, saliekamās būvkonstrukcijas, sanitārie, santehnikas, apkures un apgaismes ķermeņi un piederumi. Lai gan šīs preču grupas eksports kopējā eksportā uz Nīderlandi veido tikai 2.5%, tomēr tā ir preču grupa ar sesto lielāko eksporta tirgus daļu no visām uz Nīderlandi eksportētajām Latvijas precēm. Eksportētākā prece ir tieši saliekamās būvkonstrukcijas.

Pāriet uz analīzes kopsavilkumu un secinājumiem.

 

10. Norvēģija

 

Norvēģija noslēdz Latvijas TOP 10 lielāko eksporta partnervalstu sarakstu. Līdzīgi kā Krievijas gadījumā – arī Norvēģijā importēto Latvijas preču tirgus daļas novērtējamas vien kopumā, jo Norvēģija nav ES dalībvalsts un statistika nav tik ērti pieejama un apkopojama kā iepriekšējos grafikos. 2015. gadā tirgus daļa kritās par 17.8% (21. attēls).

Eksportētāko TOP 10 preču grupu saraksts (21. attēls):

1. Metāla izstrādājumi;

2. Saliekamās būvkonstrukcijas; sanitārie, santehnikas, apkures un apgaismes ķermeņi un piederumi;

3. Koka izstrādājumi (izņemot mēbeles);

4. Elektroierīces un elektroiekārtas un to detaļas;

5. Koksne;

6. Dzijas, audumi un to izstrādājumi;

7. Transportlīdzekļi;

8. Gatava lopbarība;

9. Graudaugi un to produkti;

10. Mēbeles un to daļas; gultas piederumi, matrači, matraču pamati, polsterējumi u.tml.

 

 

 

2015. gadā salīdzinājumā ar gadu iepriekš kopējais Latvijas eksports uz Norvēģiju samazinājās par 6%. To galvenokārt veicināja kritums metāla izstrādājumu eksportā, precīzāk, dzelzs, tērauda vai alumīnija konstrukciju un to sastāvdaļu eksports. Kritumu veicināja arī saliekamo būvkonstrukciju, sanitāro, santehnikas, apkures un apgaismes ķermeņu un piederumu eksports. Skatot datus detalizētāk, lielākais kritums bijis saliekamajām ēkām, radiatoriem un to daļām un santehnikai, santehnikas un apkures armatūrai un piederumiem. Tātad vērojams, ka kritums lielākoties skāris ar būvniecību saistītas jomas.

Preču grupas, kurām bija pozitīvs devums eksportā uz Norvēģiju, bija dzijas, audumu un to izstrādājumu preču grupai (piemēram, īpašas izturības neilona vai citu poliamīdu vai poliesteru dzija), elektroierīces un elektroiekārtas un to detaļas (sevišķi kontaktdakšas un rozetes, procesori, pārveidotāji, shēmas, pastiprinātāji u.tml.). Labi klājies arī graudaugu un to produktu eksportam, kā arī mēbelēm un to daļām, jo sevišķi, gultas piederumiem.

Pāriet uz analīzes kopsavilkumu un secinājumiem.

 

* Izņemot TOP 10 preču grupu eksportu uz Krieviju un Norvēģiju.