Latvijas preču eksporta vājums, vai vainojami tikai citi?

Vāja globālās tirdzniecības aktivitāte ekonomistu redzeslokā pašlaik ir viena no nozīmīgākajām aktualitātēm, īpaši tāpēc, ka tā iet kopsolī ar vājo izaugsmi un sekulārās stagnācijas risku. Starptautiskās institūcijas veikušas novērtējumus par galvenajiem to ietekmējošiem faktoriem: gan īslaicīgiem, kas, atkopjoties pasaules ekonomikas izaugsmei, varētu izzust, gan fundamentāliem, kas maina tirdzniecības plūsmu lielumu ilgtermiņā. Globālās vēsmas ir jūtamas arī Latvijā - preču eksporta vilkme ir būtiski mazinājusies. Taču, lai gan Latvijas preču eksportētāju spēja pielāgoties nelabvēlīgiem ārējiem apstākļiem un izdzīvot novērota ne vienu reizi vien, šajā rakstā daži novērojumi arī par Latvijas eksporta vājajām vietām.

Īsumā par globālās tirdzniecības stagnāciju

Jau kopš 2011. gada globālā tirdzniecība ir būtiski palēninājusies, turklāt no 2015. gada vērojama pat stagnācija, kas ekonomikas vēsturē ārpus smagiem recesiju periodiem nav novērota. Starptautiskās institūcijas (piemēram, Eiropas Centrālā banka (ECB), Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO)) ir analizējušas un pētījušas vājās globālās tirdzniecības ietekmējošos faktorus. Biežāk minētie cikliskie faktori ir:

1) straujāka izaugsme attīstības valstīs salīdzinājumā ar attīstītajām valstīm un to pieaugošā loma pasaules ekonomikā. Attīstības valstu zemāka tirdzniecības atvērtība un importa intensitāte vājina pieprasījumu pēc importa;

2) bremzējoties investīciju aktivitātei pasaulē, ir mazinājusies investīciju loma globālajā izaugsmē, un tā kā investīcijas ir importa intensīva komponente, ir vājinājies pieprasījums pēc importa.

Tiek lēsts, ka, atjaunojoties straujākai pasaules izaugsmei, šie faktori (vismaz daļēji) izzudīs. Taču tirdzniecības palēnināšanās tiek skaidrota arī ar fundamentālākiem faktoriem, kas, visticamāk, saglabāsies ilgtermiņā. Biežāk minētie ir šādi:

1) saistīti ar tirdzniecības liberalizācijas palēnināšanos vai drīzāk protekcionisma pieaugumu. Tās ir valdību politikas, kas ierobežo pārrobežu tirdzniecību, un pasākumi, kas iekšzemē reģistrētiem uzņēmumiem dod priekšrocības salīdzinājumā ar ārvalstu konkurentiem.

2) Tirdzniecības plūsmas samazina arī globālo ražošanas ķēžu saīsināšanās. Ja iepriekš globālās ražošanas ķēdes, kas ir ražošanas procesa posmu izvietošana dažādās valstīs, strauji attīstījās izmaksu minimizēšanas nolūkos, tad arvien vairāk uzsvars tiek likts uz piegādes risku vadīšanu, t.i., atgriežoties pie īsākām piegādes ķēdēm, riski ir labāk vadāmi. Turklāt arī iepriekš minētais protekcionisma pieaugums veicina ražošanas uzņēmumu dibināšanu ārvalstu, t.i., potenciālajos eksporta tirgos.

Globālā pieprasījuma atspulgs Latvijā

Arī Latvijas preču eksporta attīstība iekļaujas globālajā stāstā. Ekonomiskās aktivitātes vājināšanās apstākļos ir mazinājies pieprasījums arī pēc Latvijas precēm, un būtu vien loģiski sagaidīt eksporta pieauguma tempu bremzēšanos arī Latvijā.

Tomēr pastiprinātas uzmanības vērta ir 2015. gadā preču eksporta tirgus daļu zaudēšana (1. attēls), turklāt gan attīstīto, gan attīstības valstu tirgos[1]. Līdz ar to, pat ja attīstības valstu pieprasījums pieaudzis straujāk, Latvijas preču eksportētāji nav spējuši noturēt savas pozīcijas jau trīs gadus pēc kārtas. Tas liek bažīties par Latvijas iekšēju problēmu - konkurētspējas vājināšanos.

Jāpiebilst, ka Latvijas eksporta struktūrā attīstības valstu īpatsvars nav būtiski mainījies pēdējo gadu laikā un ir saglabājies tuvu 30%, kāds tas bija arī pirms 5 gadiem. Līdz ar to globālajā vidē novērotā importa intensitātes mazināšanās attīstības valstu straujāka pieprasījuma pieauguma dēļ tiešā veidā nav skārusi Latviju.

1. attēls. Latvijas preču eksporta tirgus daļas tirdzniecības partneru importā (2011=100)

Avots. SVF, Centrālā statistikas pārvalde (CSP), autora aprēķini

Pēc starptautisko institūciju vērtējuma tirdzniecības vājināšanos pasaulē ietekmē arī cikliskā pieprasījuma mazināšanās pēc investīciju precēm.  Pasaulē ir paaugstinājušies riski un neskaidrība par izaugsmes iespējām, kas raisa arī investoru piesardzību. Tomēr Latvijas eksporta struktūrā investīciju preces neieņem nozīmīgāko daļu (vidēji pēdējos 5 gados ap 11% no kopējā preču eksporta). Līdz ar to Latvijas eksporta stagnācijā nozīmīgāka loma ir tam, ka bremzējies starppatēriņa un patēriņa preču, nevis kapitālpreču eksports. Lai arī kapitālpreču (t.i., investīcijām paredzēto preču – mehānismu, iekārtu, u.c.) kustība nav noteicošais eksporta vājināšanās faktors Latvijā, tomēr kapitālpreču kustībā varam novērot, visticamāk, arī globalizācijas mazināšanās ietekmi. Pēc strauja kapitālpreču pieauguma līdz 2015. gada sākumam turpmāk vērojams kritums. Latvijas eksporta datos kapitālpreces satur nozīmīgu reeksporta daļu [2], un 2. attēlā varam redzēt, ka kapitālpreču sarukums iet roku rokā ar produktu grupas – mehānismi un elektroiekārtas reeksporta sarukumu, ko daļēji var skaidrot ar globalizācijas mazināšanos.

2. attēls. Latvijas preču eksports pēc plašo ekonomisko kategoriju klasifikācijas (2012. gada 1. cet. = 100)

Avots. CSP, anonimizētie ārējās tirdzniecības mikrodati, autora aprēķini

Protekcionisms Latvijas ārējos noieta tirgos nesnauž

Globālajā vidē vērojama protekcionisma pieņemšanās spēkā. To apliecina, piemēram, Global Trade Alert dati. Tie vēsta, ka 2016. gadā pirmajos 5 mēnešos pasaulē pieņemti jau virs 150 protekcionisma pasākumu, salīdzinājumam - šādā periodā iepriekšējos gados tika pieņemti tikai ap 50-100 pasākumu. Nenoliedzami arī Latviju ir ietekmējis pieaugošais protekcionisms, visuzskatāmāk, Krievijas sankcijas. Global Trade Alert datubāzē par Latviju ir reģistrēti 444 ieraksti, kas klasificējami kā protekcionisma pasākumi un ir ārvalstu uzņēmumus diskriminējoši. Visvairāk tie ir no Krievijas puses (69 ieraksti), seko Baltkrievija (41), arī Indija (38) un citas valstis. Šādos protekcionisma politikas tirgos ir apgrūtināta, neskaidra vai dārga ieeja tirgos. Tikai vien 2016. gadā no janvāra līdz augustam citās valstīs ir pieņemti uz Latvijas eksportu ierobežojoši 46 protekcionisma pasākumi.

Reeksports globalizācijas sarukuma ēnā

Cits globālās vides pārmaiņu rezultāts varētu būt reeksporta plūsmu mazināšanās Latvijā, kā iemesli, piemēram, tirdzniecības liberalizācijas palēnināšanās, globālo piegādes ķēžu saīsināšanās. Tomēr reeksporta plūsmas var ietekmēt arī iekšzemes vides pārmaiņas, piemēram, loģistikas procesa sadārdzināšanās vai gadījumā, ja process kļūst laikietilpīgāks.

3. attēls. Iekšzemē ražotā un reeksporta devums (pp) preču eksporta pārmaiņās (% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu)

Avots. CSP, anonimizētie ārējās tirdzniecības mikrodati, autora aprēķini

Lēmumu par loģistikas plūsmas ģeogrāfiju var ietekmēt dažādi iekšzemes faktori, t.sk., konkrētā uzņēmuma lēmumi. Faktors, kas ir kvantitatīvi mērīts, ir Pasaules Bankas Doing Business apakšrādītājs par pārrobežu tirdzniecību, kas mēra laikietilpību un izmaksas, kas saistītas ar preču eksporta un importa loģistikas procedūrām. Tas ietver gan dokumentu sagatavošanu, robežas šķērsošanas procedūras un iekšzemes transporta pieejamību.

Latvijas 22. vietā pasaulē, kas ir 95% no labākā vērtējuma (vērtējumā iekļautas 189 valstis) norāda uz samērā labvēlīgiem apstākļiem loģistikas procesam, kas veicina reeksporta klātbūtni (14% no IKP 2015. gadā) mūsu ekonomikā. Līdzīgi arī novērtētas kaimiņvalstis - Lietuva (20. vietā) un Igaunija (16. vietā).

Tie ir labāki rādītāji nekā Eiropas un Centrālāzijas reģionā vidēji, lai gan valstu atšķirības ir lielas. Piemēram, Polija atrodas starp valstīm ar visaugstāko novērtējumu, tai pat laikā Krievija - tikai 170. vietā. Vienlaikus rādītājā nav bijušas izmaiņas gada laikā. Līdz ar to nav pamata domāt, ka iekšzemes vides pārmaiņas ir pēdējā gada reeksporta plūsmu mazināšanās pamatā, to varētu būt ietekmējušas globālās vēsmas.

Latvijas eksports no iekšpuses, ko var secināt par produktu klāstu?

Lai gan reeksports nodrošina saimniecisko aktivitāti un dod pienesumu ekonomikai, taču tā mazināšanās nav tik sāpīga kā iekšzemē ražoto preču eksporta kritums. Tāpēc jo īpaši nepatīkams ir pēdējā pusgada redzeslokā nonākušais iekšzemē ražotā preču eksporta vājums (3. attēls). Pēc Krievijas sankcijām jeb Krievijas ekonomikas protekcionisma ieviešanas iekšzemē ražotais eksports krasi vājinājās, lai pēc tam 2015. gada otrajā pusē atkoptos, taču tas nav noturējies. Eksporta ienākumi ir bijuši nepārliecinoši un svārstīgi. Mazajai Latvijas ekonomikai noturīgi ienākumi no eksporta ir priekšnosacījums attīstībai. Tālāk novērojumi par eksporta vājo komplicētību.

Pirmkārt, eksporta klāstā pietrūkst tādu produktu, kas spētu nodrošināt regulārus un Latvijas ekonomikai nozīmīgus ienākumus. 4. attēlā redzam, ka preču vērtības kritums pārsvarā 2016. gada mēnešos ir bijis lielāks nekā pieaugums. Un tajos dažos mēnešos, kad kritumu un pieaugumu bilance ir pozitīva, to pārsvarā ir nodrošinājuši produkti, kas ir ar svārstīgiem no ārējiem apstākļiem atkarīgiem ienākumiem, kā arī atrodas zemākas pievienotās vērtības galā.

4. attēls. Preču eksporta gada pārmaiņas (milj. EUR) un sadalījums pa produkta grupām pēc pieauguma vai samazināšanās gada laikā, atsevišķi izdalot produktu grupu ienākumu pieaugumu virs 10 milj. EUR.

Avots. CSP, autora aprēķini

Tie ir graudaugi un eļļas sēklas, kas ir jutīgi uz laikapstākļiem, kā arī uz pasaules cenu svārstībām. Tāpat kokrūpniecības sektorā granulu eksports, kas ir jutīgs uz pasaules energoresursu cenu svārstībām. Vēl minami mehānismi, elektroierīces, kas nozīmīgā apjomā ir reeksporta preces, kur iekšzemē netiek pievienota vērtība ražošanas sektorā un kas ir svārstīgas plūsmas. Un transportlīdzekļi – ataino vai nu reeksporta plūsmas, vai pēdējā mēnesī veiktais jahtas pasūtījums nav paredzams katru mēnesi. Šāds eksporta produktu klāsta radīto ienākumu plūsmas fragmentārums pastiprina bažas par eksporta ienākumu noturīgumu un labklājības perspektīvām. Augstākus eksporta ienākumus spētu nodrošināt produkti ar augstāku pievienoto vērtību. Tālāk par tiem.

Otrkārt, starptautisko organizāciju veiktajos novērtējumi par Latvijas eksportēto preču komplicētību nav iepriecinoši. Piemēram, pēc Center for International Development in Harward publicētā ekonomikas komplicētības rādītāja, kas raksturo, cik diversificēts un komplicēts ir valsts preču eksporta grozs, vērtējumā iekļaujot produkta unikalitāti, t.i., vai un cik to spēj saražot citas valstis, ierindojamies Eiropas Savienības (ES) valstu beigu galā, arī zem Lietuvas un Igaunijas.

5. attēls. Ekonomikas komplicētības indekss

Avots. http://atlas.cid.harvard.edu/rankings/product/

Turklāt vēl neglaimojošāk ir tas, ka  augstākā pozīcijā mūs  "uztur" reeksportētās preces, kuras Latvijas gadījumā nozīmīgi pārstāv tādas preces kā mehānismi un elektroierīces, kuru pievienotā vērtība nav radīta Latvijā. Piemēram, pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) produktu klasifikācijas pieejas augsto tehnoloģiju produktu eksports satur 15% no kopējā preču eksporta. Veicot pārrēķinu par iekšzemē radīto augsto tehnoloģiju produktu eksporta īpatsvaru, t.i., izslēdzot reeksportētās preces, īpatsvars samazinās līdz 10% no iekšzemē ražotajām precēm. Tātad eksporta komplicētība iekšzemē ražotajām precēm ir vēl zemāka, nekā oficiālā statistika uzrāda [3].

Īsumā secinot, eksporta izaugsmi nenoliedzami bremzē tādi ārējie apstākļi kā vājš pieprasījums, ko nevaram ietekmēt, kā arī reeksporta plūsmu mazināšanās, ko līdztekus loģistikas procesā iesaistīto kompāniju iekšējiem lēmumiem neizbēgami atspoguļo arī protekcionisma palielināšanās un globalizācijas mazināšanās. Tomēr Latvijas preču eksporta klāsts ar uz ārējiem apstākļiem jutīgām grupām, reeksporta svārstīgajām plūsmām un zemas pievienotās vērtības produktiem nerada drošu pamatu tautsaimniecības un labklājības izaugsmei. To pastiprina arī eksporta tirgus daļu mazināšanās, kas liek būt modriem konkurētspējas uzturēšanas frontē, pat ja pieprasījums atgriezīsies. Lai iegūtu noturīgākus eksporta ienākumus, ko dod komplicētāki eksporta produkti, atslēgas vārds ir cilvēkresursu zināšanas, inovāciju spēja – tātad kvalitatīva izglītības sistēma – par to vairāk skatiet Latvijas Bankas konferencē.

Literatūra

Cristina Constantinescu, Aaditya Mattoo, Michele Ruta, The Global Trade Slowdown: Cyclical or Structural? IMF Working Paper, January 2015

ECB, Understanding the weakness in global trade. What is the new normal? Occasional Paper Series, No 178, September 2016 

Ferrantino, Michael J.; Taglioni, Daria, Global value chains in the current trade slowdown. Economic premise; no. 137.; World Bank Group, 2014.

Simon J. Evenett and Johannes Fritz, Global Trade Plateaus, CEPR, the 19th Global Trade Alert Report, 2016

WTO, Reports on recent trade developments, 25 July 2016