Latvijas preču eksports šķērsgriezumā

Trīs gadus pēc kārtas (sākot no 2010. gada) preču eksports auga divciparu ātrumā, bet 2013. gadā preču eksporta izaugsme bija krietni vājāka. Kā liecina ārējās tirdzniecības apgrozījuma dati, preču eksporta vērtība 2013. gadā pieauga vien par 1.6%.

Lai gan jau 2012. gada nogalē, izsakot prognozes 2013. gadam, preču eksporta turpmākajā attīstībā tika paredzēta izaugsmes tempu palēnināšanās, tomēr ne tik ļoti būtiska. Kā galvenie faktori, kas varētu mazināt eksporta pieauguma tempus, tika minēti sarežģītie apstākļi globālajos tirgos, problēmas eiro zonā un Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu izaugsmes palēnināšanās, vājinot ārējo pieprasījumu, kā arī 2012. gada augstā bāze.

Tomēr bez šiem jau prognozētajiem "akmeņiem" eksporta "kāpšanu kalnā" reālajā dzīvē apgrūtināja vēl daži "klintsbluķi". Preču eksportu negatīvi ietekmēja:

• parastā metāla un tā izstrādājumu eksporta samazināšanās līdz ar "Liepājas metalurga" darbības pārtraukšanu;
• mazāks graudaugu eksports, jo 2012. gada rekordlielā raža radīja augstu atskaites punktu 2013. gada graudaugu eksportam;
• satiksmes līdzekļu eksporta kritums, kas saistīts ar reeksporta samazināšanos.

Lai gan 2013. gadā preču eksporta izaugsme bija neliela salīdzinājumā ar pēckrīzes periodā vērojamo straujo 15-30% preču eksporta gada izaugsmi, tomēr, izslēdzot preču grupas, kuras nozīmīgi skāra vienreizēji efekti – metālu un augu valsts produktu eksportu -, preču eksports kopumā uzrādīja ievērojamu izaugsmi (ap 8%).

2013. gadā Latvijas preču eksporta tirgus daļas pasaules preču importā turpināja pieaugt. Tirgus daļu pieaugumu un eksporta konkurētspējas uzlabošanos nodrošināja jauni produkti, jaunas tirgus nišas un pievienotās vērtības pieaugums eksporta precēm, arī Latvijas cenu konkurētspēja turpināja uzlaboties (lata reālais efektīvais kurss, kas deflēts - tiek ņemtas vērā cenu izmaiņas - ar patēriņa cenu indeksu, saruka par 1.3%).

2012. gadā Latvijas uzņēmēji eksporta kāpumu spēja panākt, palielinot eksportu un paplašinot noieta tirgu līdz šim mazāk apgūtos tirgos ārpus Eiropas Savienības (ES) esošajās valstīs. Lai gan 2013. gada sākumā eksportā bija jūtams eiro zonas valstu ekonomikas vārgums, turpmākajos mēnešos, ES valstu tautsaimniecībām pakāpeniski kļūstot spēcīgākām, atkal bija vērojama Latvijas eksporta paplašināšanās ES valstu virzienā. Tirgus daļas pieauga gandrīz visās galvenajās Latvijas tirdzniecības partnervalstīs, tai skaitā ES dalībvalstīs kopumā un arī Krievijā.

Kuras nozares 2013. gadā eksportam palīdzēja nenokrist un "vilka" to uz augšu? 2013. gadā lielākais devums preču eksporta gada izaugsmē bija mehānismiem, mehāniskajām ierīcēm un elektroiekārtām (2.2 pp), koksnei un tās izstrādājumiem (1.6 pp) un pārtikas produktiem (1.2 pp).

1. attēls. Eksporta preču grupu pārmaiņu devumi gada pieauguma tempā (pp) un eksporta nominālais gada pieaugums (%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Bez šīm galvenajām nozarēm preču eksportā pozitīva un reizē atzīstama gada izaugsme saglabājās arī vairākiem lauksaimniecības produktiem, celtniecības materiāliem un tekstila izstrādājumiem. Tālāk nedaudz sīkāk par minētajām preču grupām.

2013. gadā pārtikas rūpniecības eksportā bija vērojamas pozitīvas tendences, par ko liecina arī šo nozaru apstrādes rūpniecības dati. Kopumā pārtikas produktu eksports 2013. gadā pieauga par 12%. Pirms gada, raugoties uz pārtikas nozares produktu eksporta pieaugumu, kāds varēja arī pasmīnēt, jo to pamatā virzīja alkohola (alus, vermuts, vīns, liķieri, citi raudzētie dzērieni un stiprie alkoholiskie dzērieni) eksporta pieaugums, kas 2012. gadā bija 45.4%, turklāt 2012. gadā alkohola eksporta īpatsvars bija 52.1% no visa pārtikas produktu izveduma. 2013. gadā aina pārtikas nozarē nedaudz mainījās - alkohola eksports pieauga tikai par 7.0%, un tā īpatsvars pārtikas eksportā samazinājās līdz 49.8%. Turpretī straujāku pieaugumu uzrādīja vairākas mazās pārtikas preču grupas, piemēram, pārtikas izstrādājumi no miltiem un putraimiem un iesala ekstrakta (+91.6%), mīklas izstrādājumi (makaroni, nūdeles, pelmeņi utml.; +63.7%), maizes un konditorejas izstrādājumi (+13.2%), bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti dārzeņi (+47.9%), ūdens, ieskaitot minerālūdeni un gāzēto ūdeni (+20.2%), izstrādājumi, kas izmantojami dzīvnieku barībā (+17.0%), u.c. pārtikas produkti.

Arī lauksaimniecības produkcijas eksporta sniegums nebija tik peļams, kā sākumā varētu šķist. Kā jau minēju, eksporta datus krietni "pabojāja" graudaugu eksports, kas visai loģiski nespēja sasniegt 2012.  gada rekordaugstos rādītājus. Tomēr, izslēdzot graudaugu kultūras eksportu, lauksaimniecības produktu eksporta izaugsme bija pozitīva.

Lielākais pozitīvais devums lauksaimniecības ražojumu eksportā bija pienam un piena produktiem, olām, dabīgajam medum, zivīm, gaļai un tās subproduktiem. Mazāks, bet tik un tā pozitīvs devums bija dārzeņiem un augļiem. Latvijas lauksaimnieki veiksmīgi spēj pārvarēt dažādus politiskos aizliegumus un atrast jaunas iespējas savas produkcijas noietam.

Pretēji iepriekš paustajām bažām par koksnes un tās izstrādājumu eksporta izaugsmes tempu samazināšanos, kas pamatojās uz ES valstu būvniecības zemo aktivitāti, 2013. gadā koksnes nozarē saglabājās spēcīga eksporta izaugsme. Kopumā koksnes un tās izstrādājumu eksports 2013. gadā pieauga par 9.2%. Palielinājās arī koka un koka izstrādājumu īpatsvars kopējā preču eksporta struktūrā – attiecīgi no 14.9% 2012. gadā līdz 16.0% 2013. gadā.

Latvijas koksnes produkcijas lielākie eksporta tirgi 2013. gadā bija Lielbritānija, Zviedrija un Vācija. Vislielāko īpatsvaru koksnes eksportā veidoja zāģmateriāli un apaļkoki. Pozitīvi, ka pēdējos gados koksnes eksporta pieauguma pamatā ir produktīvas investīcijas, kas veiktas kokrūpniecības attīstībā iepriekšējos gados, kā arī ražošanas paplašināšanās. Latvijas koksnes eksports piedzīvo kvalitatīvas pārmaiņas: jau pasaules koksnes tirgū atzītie un konkurētspējīgie koksnes pirmapstrādes produkti (zāģmateriāli un apaļkoki) aizvien vairāk tiek pārvērsti izstrādājumos ar lielāku pievienoto vērtību. Kā liecina statistikas dati, saliekamo koka būvkonstrukciju eksporta apjoms 2013. gadā pieauga par 12,7 miljoniem eiro (jeb 76%), bet kokskaidu granulu eksporta vērtība pieauga par 19,4 miljoniem eiro (jeb 17.0%).

Lai gan koksnes, būvniecības un metalurģijas nozares ietekmēja ārējā pieprasījuma samazināšanās Eiropas valstu rūpniecības un būvniecības vājā snieguma dēļ, Latvijas preču eksportā ļoti labu sniegumu uzrādīja būvmateriālu eksports, kas gada laikā pieauga par 15.6%. Šajā grupā galvenā eksportprece bija stikla šķiedra (ieskaitot stikla vati) un tās izstrādājumi – 45.2% no visa būvmateriālu eksporta, bet tās galvenie eksporta tirgi - Vācija, Itālija, ASV, Krievija un Lielbritānija. Otra lielākā būvmateriālu eksportprece ar 15.3% īpatsvaru bija cementa, betona un mākslīgā akmens izstrādājumi: būvbloki, ķieģeļi, saliekamie konstrukciju elementi būvniecībai vai inženierceltniecībai, un galvenie tās eksporta tirgi bija Zviedrija, Norvēģija, Lietuva un Igaunija. Vēl Latvijas būvmateriālu eksportā pieauga celtniecības ķieģeļi, grīdas bloki, nesošās vai apdares plāksnes, ģipša izstrādājumi, glazētas keramikas plātnes bruģēšanai un ceļa noklāšanai, kamīna un sienas flīzes, keramikas izlietnes, mazgātnes, izlietņu konsoles, vannas un citi sanitārtehnikas izstrādājumi, daudzkārtaini stikla izolatori u.c. Būvmateriālu eksportā noieta tirgus struktūra valstu griezumā ir diversificēta un plaša: būvmateriālus eksportējam gan uz Skandināvijas, gan Baltijas, gan Rietumu, gan Austrumu valstīm. Šāda noieta tirgus diversifikācija nepieciešamība gadījumā ļauj Latvijas uzņēmējiem īsā laika posmā pārorientēties un atrast jaunas tirgus nišas savas produkcijas realizācijai.

Vēl preču eksportu gada griezumā pozitīvi ietekmēja tekstila un tekstila izstrādājumu eksporta kāpums par 9.3%. Arī šīs preču grupas Latvijas eksportpreču klāsts ir ļoti plašs – no dzijas un diegiem līdz apakšveļai, uzvalkiem, kostīmiem un gultas veļai. Arī tekstila rūpniecības nozarē palielinās augsto tehnoloģiju tehniskie izstrādājumi, kas pašlaik veido gandrīz 30% no visas tekstila izstrādājumu produkcijas. Izvērtējot lielākos eksporta tirgus tekstila rūpniecības nozarē, var secināt, ka ievērojama saražotās produkcijas daļa tiek eksportēta uz kaimiņvalstīm: Igauniju (ap 20% no kopējā tekstila izstrādājumu eksporta) un Lietuvu (ap 7%), NVS valstīm, t.sk. uz Krieviju (ap 9%), Skandināvijas valstīm (Zviedriju, Dāniju), kā arī uz citām ES valstīm (Vāciju, Lielbritāniju, Nīderlandi, Poliju u.c).

Būtiski audzis mehānismu un elektroierīču eksports, kura eksporta vērtība 2013. gadā pieauga par 15.3%. Šīs preču grupas īpatsvars kopējā Latvijas eksportā kāpis no 12.7% 2011. gadā līdz 15.6% 2013. gadā.

Lai gan mehānismu un elektroierīču nozarē Latvija nevar lepoties ar pasaulslavenu zīmolu nosaukumiem, šajā nozarē darbojas daudz mazu un vidēju uzņēmumu, kuri ražo nelielu sortimentu ar saviem oriģinālproduktiem, ko pārsvarā eksportē un Latvijā netirgo, vai arī pēc speciāliem pasūtījumiem ražo tikai detaļas/sastāvdaļas, ko piegādā kā izejvielas nākamajiem apstrādes etapiem ārvalstīs. Lai gan mehānismu, mehānisko iekārtu, elektroierīču, eksportā savu lomu spēlē arī reeksports, tieši šī nozare ražo arī augstākās tehnoloģijas produkciju - elektrotehniku, datoru komponentes, automātiskās datu apstrādes iekārtas un to blokus, elektrodiagnostikas aparatūru medicīnai, elektrodzinējus utt. Šīs preču grupas galvenie eksporta tirgi ir Igaunija, Lietuva un Krievija (kopā ap 60% no visa šīs grupas eksporta), bet pārējā daļa tiek realizēta citās ES valstīs, Skandināvijas valstīs, ASV, kā arī Āzijas valstīs, piemēram, uz Ķīnu tiek eksportētas elektroniskās integrālās shēmas (2012. gadā - 24%, 2013. gadā - 38% no elektronisko integrālo shēmu eksporta).

Vienlaikus stabilus izaugsmes rādītājus eksportā 2013. gadā uzrādīja arī citas salīdzinoši mazākas nozares, piemēram, papīra un poligrāfijas izstrādājumi, optisko ierīču, medicīnisko un mēraparātu utml. ierīču ražotāji, kā arī farmācijas nozare, veicinot eksporta portfeļa diversifikāciju.

Kopumā vērtējot 2013. gada eksporta sniegumu, jāatzīst, ka, lai gan eksporta "kāpiens kalnā" kļuvis krietni lēnāks, tas nav apstājies, bet turpinājies.

2013. gadā preču eksportā turpināja palielināties augstākas pievienotās vērtības izstrādājumu īpatsvars. Saskaņā ar Eurostat datiem augsto tehnoloģiju ražojumu īpatsvars Latvijas preču eksportā pieauga no 8.4% 2012. gadā līdz 10% 2013. gadā.

Pēdējo gadu laikā viena no izteiktākajām tendencēm ir bijusi eksporta diversifikācija: gan attiecībā uz eksporta preču klāstu, gan tirdzniecības partneriem, tādējādi palielinot eksporta izturību pret dažādiem iespējamiem ekonomiskiem triecieniem. Iepriekšminētais ļauj cerēt, ka eksports pa šo laiku ir uzlabojis savu "kalnā kāpēja ekipējumu" un turpmāko "ceļu" varēs veikt jau ar kvalitatīvākiem "apaviem" un drošākā tempā.

2. attēls. Preču eksporta struktūra (%)

Avots: CSP

3. attēls. Valstu struktūra preču eksportā (%)

Avots: CSP

Raugoties nākotnē, redzams, ka eksporta "taciņa kalnup" nebūs viegla, jo, tāpat kā dabā dažreiz akmeņi izlien no zemes, tā arī šajā gadā parādījušies jauni riski jeb "akmeņi", aiz kuriem eksports var aizķerties.

Lai gan turpinās pakāpeniska ekonomiskās situācijas uzlabošanās eiro zonas valstīs, ārējā vidē pastāv riski saistībā ar Krievijas un Ukrainas notikumu ietekmi uz Latvijas preču eksportu, ja nestabilā situācija saglabāsies ilgi un veidosies politiski šķēršļi ekonomisku sankciju veidā. Riski gan vairāk ir saistīti ar eksporta iespēju sarukumu Krievijā, jo tā ir trešais lielākais Latvijas preču eksporta partneris (2013. gadā - 11.5% no visa preču eksporta) un varētu koncentrēties atsevišķās nozarēs, piemēram, pārtikas rūpniecībā, zivrūpniecībā, farmācijā un mehānisko iekārtu ražošanā. Savukārt Ukrainas īpatsvars kopējā Latvijas preču eksporta apjomā ir neliels (0.9% 2013. gadā) un tā sarukums būtiski neietekmēs kopējo eksportu.

Arī Skandināvijas valstu (Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Norvēģijas), kas eksporta struktūrā 2013. gadā kopā veidoja 14.5%, nevienmērīgā izaugsme nevieš cerības uz eksporta preču noieta tirgus paplašināšanos šajos reģionos tuvākā nākotnē. Tomēr Latvijas eksporta diversificētā struktūra un eksportētāju konkurētspēja ļauj cerēt, ka spēsim iespiesties arī mazāk apgūtos tirgos, piemēram, Āzijas un Āfrikas valstīs, un kompensēt preču pieprasījuma kritumu Krievijā un atsevišķās Skandināvijas valstīs - vai nu palielinot tirgus daļas jau esošajos tirgos, vai atrodot jaunus noieta tirgus, vai arī paplašinot un dažādojot eksporta preču klāstu.

Vērtējot eksporta attīstības perspektīvas, ir pamats būt cerīgiem. Piemēram, koksnes eksporta līdz šim daudzmaz noturīgā izaugsme kopā ar pasaules koksnes cenu stabilizēšanos un Eiropas valstu ESI (Ekonomikas sentimenta indekss) noskaņojuma rādītāju pieaugumu celtniecības nozarē ļauj cerēt uz tālāku būvniecības atlabšanu Eiropas valstīs, kā rezultātā var pieaugt celtniecības materiālu pieprasījums un citu nozaru aktivitātes pieaugums. Tāpat vērojama lauksaimniecības nozares attīstība, lai arī uz citu valstu fona Latvijas lauksaimniecības produkcijai joprojām ir samērā zema konkurētspēja. Salīdzinot ar pārējām ES dalībvalstīm, Latvijā ir vieni no zemākajiem produktivitātes rādītājiem, bet to daļēji kompensē Latvijas "zaļā" lauksaimniecība, kas Eiropā (un ne tikai) kļūst arvien pieprasītāka.

Kopumā ir vairākas perspektīvas nišas, kurās Latvijas ražotājiem un eksportētājiem ir visas iespējas sekmīgi konkurēt ar Eiropas, Skandināvijas un citu reģionu produktiem, piemēram, koka māju un konstrukciju ražojumi, metālapstrāde un mašīnbūve, dabīgā kosmētika, tekstils, pārtika, kā arī farmācijas produkcija. Rietumeiropas tirgi arvien vairāk meklē piegādātājus "tuvāk mājām", jo ražošanas izmaksas Āzijā un Ķīnā pieaug un piegādes laiki bieži vien ir ļoti gari.

Eiropas Komisijas (EK) publicētajā ziņojumā par ES konkurētspēju (European Competitiveness Report 2013), novērtējot ES dalībvalstu tautsaimniecības nozaru situāciju, Latvija raksturota kā kokrūpniecības, dzērienu ražošanas un transporta lielvalsts. Ziņojumā, novērtējot valstu nozaru produkcijas un eksporta konkurētspēju, ir izmantots tā dēvētais Atklātās salīdzinošās priekšrocības indekss (Revealed comparative advantage) jeb RCA. EK dati liecina, ka ar augstāko RCA Latvijā ir kokrūpniecība, seko dzērieni un mēbeles. Kopumā RCA, kas lielāks par vienu vienību, Latvijā fiksēts 11 no apskatā iekļautajām 23 nozarēm, tajā skaitā arī tādās tautsaimniecībai nozīmīgās jomās kā pārtikas rūpniecība, farmācija, nemetālisko minerālu izstrādājumi un poligrāfija.

Katram alpīnistam, kurš dodas iekarot jaunas virsotnes, ļoti svarīgs ir ģimenes atbalsts. Tāpat arī Latvijas eksportam, lai "kalnā rāpšanās" kļūtu arvien pārliecinošāka un drošāka, būtiska nozīme ir "ģimenes" jeb valsts atbalstam, kas ietver gan kopējās industriālās politikas īstenošanu, gan investīciju piesaisti, gan infrastruktūras attīstību, gan saprotamu, profesionālu un precīzu likumdošanu, gan arī stabilu nodokļu politiku valstī.