Mazāki budžeta izdevumi Latvijas kopproduktu var…jā, palielināt

Pašlaik, kad Latvija veic iespaidīgo fiskālo konsolidāciju nolūkā sasniegt valsts finanšu ilgtspējīgumu, svarīgi noskaidrot, kā tas ietekmēs tautsaimniecību. Absolūtais vairākums ekonomistu uzskata, ka tam vajadzētu radīt IKP pieaugumu ilgtermiņā. Tomēr ekonomikas teorijas jaunākās atziņas, kā arī empīriskā analīze Latvijas gadījumā liecina, ka valsts izdevumu samazināšana faktiski var veicināt IKP pieaugumu jau tuvākajā laikā.

Slavenais britu ekonomists Džons Meinards Keinss, kas radījis modernās makroekonomikas teoriju, ierosināja valdībām izmantot fiskālos līdzekļus, lai kompensētu ekonomisko lejupslīžu sekas. Pamatojoties uz viņa teoriju, lielākā daļa bagāto tautsaimniecību pašlaik ļoti labprāt liek lietā budžeta tēriņu stimulus un palīdz ne tikai apturēt paniku finanšu sistēmā, bet arī novērst privātā pieprasījuma un tādējādi arī ekonomiskās aktivitātes sabrukumu. Tomēr Latvijā pēc nozīmīgā kreditēšanas sarukuma kopš uzplaukuma pirms dažiem gadiem valdība diez vai var stimulēt privāto pieprasījumu. Daži cilvēki teic, ka Latvijā vajadzētu vairāk fiskālā stimula, taču daudzi jaunākie pētījumi liecina, ka mazinās vienprātība par to, kā fiskālā politika ietekmē ekonomisko aktivitāti un izdevumu samazinājums varētu pat stimulēt ekonomisko aktivitāti īstermiņā, t.i., fiskālajai politikai var būt t.s. nekeinsiskie efekti.

Eiropā ideju par fiskālās politikas nekeinsiskajiem efektiem, ko sauc arī par ekspansīvu fiskālo konsolidāciju, pirmo reizi izteica vācu politiķi un ekonomisti 20. gs. 80. gados. Dānijā 1983.-1986. gadā un Īrijā 1987.-1989. gadā stipri tika samazināts budžeta deficīts, bet pēc tam sekoja par vidējo rādītāju augstāka tautsaimniecības izaugsme jau viena divu gadu laikā. Kopš tā laika ekonomisti mēģinājuši saprast, vai un ar kādiem nosacījumiem fiskālie samazinājumi var radīt labvēlīgu ekonomisko reakciju.

Fiskālā konsolidācija var veicināt ekonomikas aktivitāti vairākos veidos. Pirmkārt, valsts izdevumu samazinājumi, īpaši saistībā ar darba samaksu un nodarbinātību, var pazemināt algas privātajā sektorā un tādējādi - vienības darbaspēka izmaksas uzņēmumiem. Tad uzņēmumi ne tikai spēj vairāk ieguldīt jaunā kapitālā, bet arī var eksportēt vairāk preču uz ārvalstīm, jo pieaug konkurētspēja. Eksporta palielinājums nosaka valsts izlaides pieaugumu. Otrkārt, ja valsts, kurai ir liels parāds, stipri samazina izdevumus, samazinās finanšu krīzes risks. Rezultāts - zemākas procentu likmes mudina cilvēkus, kuriem tas iespējams, iegādāties ilglietojuma preces, veikt privātos ieguldījumus. Treškārt, ja attīstīta valsts, kurai bijis liels parāds, nozīmīgs budžeta deficīts un ir augsti nodokļi, ilgāku periodu velta izdevumu samazināšanai, tad cilvēki sagaida, ka tautsaimniecība drīz stabilizēsies un nākotnē valsts izdevumu segšanai būs nepieciešami mazāki nodokļi. Tāpēc tad, kad nedrošība par nākotnes fiskālo politiku ir likvidēta un gaidas mainās tā, kā minēts iepriekš, cilvēki sāk patērēt vairāk, jo uzskata, ka zemāki nodokļi palielinās viņu rīcībā esošos ienākumus nākotnē. Tādējādi īsā laikā pieaug IKP, un tieši tas notika pēc fiskālās konsolidācijas Dānijā un Īrijā.

To demonstrē arī pašreizējās globālās krīzes pieredze. Piemēram, pazīstamais amerikāņu ekonomists N. Rubini (Nouriel Roubini) pirms pāris nedēļām secināja: "Finanšu tirgi piespieduši valstis ar lielākiem parādiem un vājākiem budžetiem - Grieķiju, Lielbritāniju, Spāniju un Īslandi ķerties pie agrīnas fiskālās konsolidācijas. Tas, protams, samazina ekonomisko aktivitāti, taču rezultātā iegūtā fiskālās politikas ticamība var novērst postošu valdības ilgtermiņa obligāciju ienesīguma kāpumu. Varam secināt, ka agrīni veikta fiskālā konsolidācija kopumā tomēr var būt izaugsmi veicinoša."

A. Rzoņca un P. Čičkovičs (2005) Eiropas Centrālās bankas pētījumā sniedz pierādījumus, tam kā budžeta konsolidācija jaunajās ES dalībvalstīs jau īstermiņa ievērojami paātrinājusi IKP pieauguma tempu. Pēc tam R. Rimgailaitės un D. Samohinas (2009) pētījumā aplūkots vairāk valstu ilgākā laika periodā, atsevišķi analizējot valstis ar attiecīgi lielu vai mazu parādu. Analīze liecināja, ka budžeta bilances pieaugums par 1% izraisa reālā IKP pieauguma tempa palielinājumu par 0.4%, kas liecina, ka šāda ekspansīva fiskālā konsolidācija tiešām ir realitāte, nevis teorija vien: pozitīvus efektus šajās valstīs izraisīja galvenokārt vienības darbaspēka izmaksu samazinājums un konkurētspējas uzlabošana. Tādējādi izdevumu samazināšana, nevis nodokļu paaugstināšana rada lielāku veiksmīgas fiskālās konsolidācijas iespēju. Redzam arī to, ka budžeta bilances pieaugums par 1% izraisa darbaspēka vienības izmaksu samazinājumu par 0.4% un pēc tam - eksporta un IKP pieaugumu jaunajās dalībvalstīs, t.sk. Latvijā. Turklāt - jo lielāka konsolidācija, jo lielāka jau pieminēto nekeinsisko efektu iespēja.

Daudz jaunākās literatūras un pētījumu liecina, ka IKP pēc fiskālās konsolidācijas, visticamāk, palielināsies īsā laikā, ja būs spēkā daži nosacījumi. Pirmkārt, lielai un uzticamai fiskālajai konsolidācijai ir lielāka iespēja izraisīt tautsaimniecības izaugsmi, jo valdība pauž nopietnu apņemšanos attiecībā uz savu darbību. Otrkārt, konsolidācija, kas balstās uz izdevumu samazināšanu, nevis nodokļu pieaugumu, parasti rada lielāku izaugsmi ne tikai tāpēc, ka pieaug uzticamība, bet arī tāpēc, ka attīstības valstīs ir vāji attīstīta nodokļu administrācija. Treškārt, jo lielāks ir valsts sākotnējais parāds, jo lielāka iespējamība, ka cilvēki mainīs gaidas attiecībā uz turpmāko fiskālo politiku pēc konsolidācijas, tāpēc ka viņi domās, ka stabilizācija jau ir notikusi. Minētā R. Rimgailaitės un D. Samohinas pētījuma empīriskie atklājumi apstiprina to, ka jo lielāka uz izdevumiem balstītā konsolidācija, jo lielāka iespēja IKP pieaugumam paātrināties jau īstermiņā.

Minētais liecina, ka nesenā fiskālā konsolidācija Latvijā var būt veiksmīga tādēļ, ka tā nevis samazina, bet veicina IKP pieaugumu pat tuvākajā laikā. Ir izpildīts daudz svarīgu nosacījumu ekspansīvai fiskālajai konsolidācijai. 2009. gadā konsolidācija bija liela un balstīta uz izdevumu samazināšanu, t.sk. nozīmīgu algu pazemināšanu valsts sektorā, kas ietekmē algas privātajā sektorā un uzlabo konkurētspēju. Rezultātā preču eksporta pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni jau bija pozitīvs 2009. gada 3. ceturksnī, un sagaidāms, ka tas turpinās palielināties. Tādēļ paredzams arī IKP kāpums - tā ceturkšņa pieaugums kļūs pozitīvs jau 2010. gada vidū. Kopsavilkums: gan jaunākie pētījumi, gan datu dinamika apstiprina ekspansīvas fiskālās konsolidācijas gaidāmo pozitīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecības atveseļošanos jau tuvākajā nākotnē caur mazākām algām, palielināto konkurētspēju un tādējādi eksportu un IKP.

Raksta saīsinātā versija publicēta žurnālā "Lietišķā Diena" 2010. gada 26. februārī.