Mazas kļūdas, lielas kļūdas un Dmitrija Smirnova daiļrade
Ar prognozēm ekonomikā ir līdzīgi kā ar horoskopiem - tās reti kad piepildās, turklāt ātri piemirstas. Ja vien neesat astoņkājis Pauls vai apdāvināts gaišreģis, tad gandrīz droši var teikt, ka prognozes vairāk vai mazāk atšķirsies no faktiskajiem datiem. Jāteic, ka prognozēšana pati par sevi ir kā šaušana pa kustīgu mērķi, jo pašas prognozes arī ietekmē vēlākas norises ekonomikā. Īpaši labi ikdienā to var manīt pēc izteikumiem par cenu kāpumiem un kritumiem. Ja vienu dienu runā, ka griķiem cenas strauji palielināsies, tad otrā dienā, nepieaugot produkta izmaksām, cenas palielināsies strauji augoša pieprasījuma dēļ.
Iepriekšējos gados, kad pārmaiņas tautsaimniecībā notika ļoti strauji, nākotnes norišu iezīmēšana kļuva īpaši sarežģīta. Mūsu mazo tautsaimniecības laivu bija piemeklējušas vairākas ligas vienlaikus: nikni vēji plosījās jūrā (globālajā ekonomikā) un arī uz pašu klāja paniku papildus vairoja bocmaņa plaušu karsonis un jūrnieku nesaskaņotās darbības. Uz kopējā lielo prognožu kļūdu fona šajā laikā īpaši izcēlās Dmitrija Smirnova zīmētās apokaliptiskās ainas. Šīs prognozes, iespējams, paliktu plašākai publikai nezināmas, ja vien D. Smirnovs savu "zvaigznes stundu" nepiedzīvotu līdz ar aizturēšanu par aicinājumu neturēt naudu bankās un latos. Tādējādi ietekmējot kādu cilvēku rīcību - līdzīgi kā ar izpirktajiem griķu plauktiem - un netieši provocējot lielākus iedzīvotāju un tautsaimniecības zaudējumus.
Attiecībā uz finanšu sektoru šādi izteikumi ir īpaši iedarbīgi, jo, noguldījumu izņemšana un turēšana skaidrā naudā sāpīgi ietekmē ne vien iedzīvotājus un bankas, bet arī ekonomiku kopumā - nauda zeķē "nestrādā", tāpat, kā tā nauda, ko no ekonomikas izņem uzticību zaudējušie citu valstu iedzīvotāji un uzņēmumi. Panikas vairošana tikai pielej eļļu liesmās un ieguvēju šajā situācijā ir maz: ja nu vienīgi pelnītāji no valūtas konvertācijām - EUR/LVL valūtas maiņas izmaksas banku un valūtas maiņas iestāžu klientiem dubultojās: no 84 milj. latu 2008. gadā līdz 156 milj. latu 2009. gadā.
Tā kā pēdējā laikā līdz ar vēlēšanu kampaņas aktivitātēm D. Smirnovs ir nācis klajā ar jauniem komentāriem un prognozēm, tad būtu vērts atskatīties uz iepriekšējo prognožu ticamību un palūkoties, kas tad Latvijai un pasaulei ierakstīts D. Smirnova horoskopā nākotnei. Dažus notikumus prognozētājs ripina uz priekšu kā bumbiņu ruletē, gaidot, kad tā iekritīs bedrītē un visu laiku bilstot, ka ir pazīmes un fakti, kas liecinot, ka tieši nupat viss notikšot. Interesantākie fakti sniegti tabulā.
|
D. Smirnova prognozes un komentāri |
Faktiskā situācija |
|
50% bezdarbs 2009. gada rudenī1 |
Darba meklētāju īpatsvars (jeb faktiskais bezdarbs) 2009. gada 4. ceturksnī sasniedza 19.7%, savukārt reģistrētā bezdarba līmenis novembra beigās bija 15.1% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. |
|
100% noziedzības pieaugums 2009. gada rudenī1 |
CSP dati liecina, ka reģistrētie noziedzīgie nodarījumi 2009. gadā nedaudz sarukuši salīdzinājumā ar 2008. gadu. Pieaugums gan bija vērojams īpašuma zādzībām, bet par 15%. |
|
Pēc maniem aprēķiniem, [2009. gada] rudenī Latvijas konsolidētais parāds varētu sasniegt 60 mljrd. ASV dolāru. Tas ir konsolidētais parāds, ņemot vērā arī privāto sektoru.1 |
Termini lietoti nekorekti, bet ne par to runa. Latvijas ārējais parāds nav ne pārsniedzis, ne arī sasniedzis tik augstu līmeni. 2009. gada septembra beigās ASV dolāru izteiksmē Latvijas bruto ārējais parāds sasniedza maksimumu - 42.9 mljrd. ASV dolāru (aprēķinos izmatoti LB publicētie ārējā parada dati latos un atbilstošās dienas valūtas kurss) - un pēcāk pakāpeniski samazinājās līdz 35.8 mljrd. ASV dolāru šī gada 2. ceturkšņa beigās. Ņemot vērā, ka Latvijai ir ne vien saistības pret citiem, bet arī ieguldījumi ārvalstīs, Latvijas neto ārējā parāda apmērs minētajos periodos bija attiecīgi 16.9 un 12.6 mljrd. ASV dolāru. |
|
Runāt par to, ka mūs glābs eksports, nav pamata. Globālās krīzes apstākļos attīstīsies protekcionisms. Vecās valstis atbalstīs savus vietējos ražotājus un ierobežos importu.1 Uzņēmēji pagaidām cenšas izdzīvot, tāpēc eksports saglabājas, bet nākamgad [2010. gadā] es prognozēju dramatisku kritumu.2 |
Neskatoties uz protekcionisma kāpumu daudzās valstīs, atgūstot konkurētspēju, Latvijas reālais (izslēdzot cenu pārmaiņu efektu) preču un pakalpojumu eksports pret iepriekšējo ceturksni pieauga jau 2009. gada vidū, bet 2010. gada sākumā sasniedza plusus arī gada izteiksmē. Turpmāk pieaugums kļuva straujāks un eksports kļuva par galveno ekonomikas vilcējspēku. 2. ceturksnī gada izaugsme jau veidoja 9.2% jeb 20.7% nominālā (ieskaitot arī cenu pārmaiņas) izteiksmē. Reālā izteiksmē Latvijas eksports 2010. gada vidū praktiski sasniedza pirmskrīzes līmeni. |
|
Eksporta pieaugums ir vienīgi uz meža izvešanas rēķina. Un tas nelielais pieaugums bija tikai jūnijā, salīdzinot ar maiju [runa ir par 2009. gadu].2 Analizējot IKP struktūru [2010. gadā], tajā nav nekā iepriecinoša. IKP krītas būvniecībā, pakalpojumu sfērā un tirdzniecībā. No vienas puses it kā būtu labi, ka pieaug ražošanas tempi, bet, ja mēs izpētām IKP struktūru, redzam, ka kokapstrādes nozarē IKP ir pieaudzis gandrīz par 30%. Mežu straujā izciršana un pārdošana ir vienīgais iemesls t.s. ekonomiskajai izaugsmei. Uz kā rēķina Latvijas valsts dzīvos pēc tam, kad visi meži būs izcirsti? 5 |
Apstrādes rūpniecības īpatsvars IKP 2010. gada 1. pusgadā par 2 procentu punktiem pārsniedza 2009. gada 1. pusgada līmeni. Par koksni: tiešām, 2010. gada pirmajos 7 mēnešos ražošana palielinājusies par vienu trešdaļu. Kas priecē - preču ar augstāku pievienoto vērtību ražošana pieaugusi par ~55% (no saražotā 85% tiek eksportēti). Un nepavisam nevajadzētu skumt, ka mums ir tāds atjaunojamais resurss (pēc būtības koks ir tāds pats resurss kā graudi, tikai ar ilgāku atjaunošanās ciklu), kas mums sniedz pienesumu tautsaimniecībai tik grūtā laikā. Turklāt šis resurss tikai kāpinājis savus apjomus: kopš pagājušā gadsimta sākuma mežu platības Latvijā ir palielinājušās gandrīz divkārt, pēdējo 20 gadu laikā - par 19 % (Zemkopības ministrijas dati). Lai izcirstu Latvijas mežus ar šī brīža apjomiem, būtu nepieciešami vairāki gadu desmiti. Turklāt kopējo ražošanas kāpumu veido nebūt ne tikai koku ciršana. Ja autors apgrūtinātu sevi un paskatītos neapstrādātās koksnes importa datus, tad redzētu, ka mūsu rūpniecība arvien vairāk pārstrādā ievesto koksni. Koksnes devums kopējā apstrādes rūpniecības izaugsmē ir būtiskākais, bet nebūt ne vienīgais. Par 30% palielinājusies ķīmiskās rūpniecības ražošana (70% no saražotā ir eksports), par 24% - elektrisko iekārtu ražošana (77% no saražota - eksports), par 20-40% - ražošana mašīnbūves nozarēs (kuras eksportē 80-90% no saražotā). Pēdējie eksporta dati īpaši priecē: 2010. gada jūlijā ne vien pozitīvs, bet visai iespaidīgs gada pieauguma temps bija vērojams visās lielākajās eksporta preču grupās (kopumā 41.9%, bet vairākās grupās pārsniedza 70%). |
|
Nākamgad [2010. gadā] daudzām pašvaldībām būs ļoti grūti - Daugavpilī un Rēzeknē būs ļoti lielas problēmas, tāpat arī Rīgas pašvaldība varētu bankrotēt.2 |
2010. gada pirmajos astoņos mēnešos pašvaldību budžetā bija pārpalikums - 38.9 milj. latu (no kuriem Rīgai - 24.1 milj. latu liels pārpalikums). Līdz ar to nav pamata runāt par kādas pašvaldības bankrotēšanu. |
|
Nākamgad (2010) nodokļu ieņēmumi budžetā var samazināties par 200 miljoniem latu, bet saskaņā ar pesimistiskākajām prognozēm - arī par visiem 400 miljoniem. 3 |
Saskaņā ar LB prognozi Latvijas valsts konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi šogad būs par 151.2 milj. latu mazāki kā pērn (prognozei pastāv augšupvērstie riski). |
|
Neizdosies iekasēt nodokļus iecerētajā apjomā.3 |
2010. g. pirmajos 8 mēnešos valsts pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi pārsniedza Finanšu ministrijas gada sākumā plānotos par 9.5%. |
|
Aprīlī tiks publicēti rezultāti par 2010. gada 1. ceturkšņa budžeta izpildi. Pats par sevi saprotams, ka neizdosies panākt, lai budžeta deficīts nepārsniegtu 8.5% no IKP...labākajā gadījumā budžeta deficīts 2010. gada 1. ceturksnī būs 10% no IKP, ne mazāk. SVF un ES nekavējoties vainos Latviju visos nāves grēkos, tādēļ jaunus kredītus nedos. Turklāt pret Latviju var tikt pielietotas ekonomiskās sankcijas - var pilnībā iesaldēt ES fondu apguvi. 3 |
2010. gada 1. ceturksnī Latvijas valsts konsolidētā kopbudžeta bilance bija 224.3 milj. latu jeb 1.8% no IKP (pēc EKS95 metodoloģijas). Tieši pretēji prognozei šī gada vasarā, vienojoties ar starptautiskajiem aizdevējiem, ES fondu apguvei tika piešķirti papildus 200 milj. latu. |
|
Atteikums sadarboties ar SFV un EK [runa par 2010. gada vasaru] graus ārzemju investoru uzticību. Latvijas starptautiskais kredīta reitings tiks samazināts līdz atkritumu līmenim. 3 |
Gan jāpiekrīt, ka šāda rīcība patiesi "izslēgtu Latviju no spēles" un liktu milzīgā tempā mazināt valsts izdevumus. Bet šāda atteikuma nav. Un 2010. gada 12. februārī starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor's paaugstināja Latvijas kredīta reitinga nākotnes prognozi no negatīva uz stabilu. 3. septembrī Fitch Ratings paaugstināja nākotnes vērtējumu no negatīva uz stabilu. |
|
Par ārzemju investīcijām Latvijai vienkārši vajadzēs aizmirst [runa par 2010. gada vasaru] 3 |
Latvijas starptautisko investīciju bilances dati liecina, ka 2010. gada 2. ceturksnī uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjoms Latvijā par 410 milj. latu pārsniedza 2009. gada 2. ceturkšņa līmeni. Protams, ir atrodamas nozares, kurās uzkrāto investīciju apjoms ir krities, taču par 46.6 milj. pieaudzis uzkrāto investīciju apjoms apstrādes rūpniecībā par 38 milj. latu - mežsaimniecībā un kokmateriālu sagatavošanā utt. |
|
Latvijā šis burbulis bija 2 - 3 reizes lielāks: ap 80% hipotekāro kredītu var norakstīt zaudējumos. Tagad (2009. g. augusts), lai glābtu komercbanku sistēmu, domāju, ir nepieciešami kādi 8 mljrd. eiro. 2 Bankas meklēs [2010. gada pavasarī] valdības palīdzību. Praktiski visi valsts brīvie līdzekļi tiks ieguldīti banku glābšanā- tur vajadzēs vismaz 10 miljardus (latus).3 Drīz [2010. gada septembrī] ārvalstu komercbankām būs problēmas, jo tās ir pārpildītas ar bezcerīgiem kredītiem. Domāju, ka būs vajadzīgi kādi 5 miljardi [valūta nav minēta]. 4 |
Lejupslīde tautsaimniecībā būtiski ietekmēja banku sektora kredītportfeļa kvalitāti, tajā skaitā atstājot ievērojamu ietekmi arī uz ārvalstu meitasbankām. Kopējais ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu atlikums pēdējos mēnešos stabilizējās, veidojot ap 4 mljrd. latu. Kaut arī šo kredītu īpatsvars ir augsts, tas tomēr ir mazāks nekā 20% no banku sektora kopējā kredītportfeļa. Līdzīgs ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars ir arī atsevišķi hipotēku kredītos. MK 2009. g. 3. februārī pieņēma noteikumus "Kārtība, kādā sniedz un uzrauga galvojumus par banku aizņēmumiem", lai samazinātu vispārējos ekonomiskos riskus un nodrošinātu finanšu līdzekļu pieejamību ārkārtas situācijās, Līdz šim brīdim neviena Latvijas banka nav izmantojusi valdības no 2009. gada februāra piedāvāto palīdzību, bankām pašām spējot nodrošināt darbību, piesaistot papildu kapitālu un sedzot zaudējumus, kas radušies nedrošo parādu dēļ. Parex banka ir vienīgā banka, kurai valdība ir sniegusi finansiālo palīdzību. Tās glābšanā valsts kopš 2008. gada nogales kopumā ir ieguldījusi apmēram 800 milj. latu, no tā tikai mazākā daļa ir kapitālā. Runājot par 2010. gada pavasara notikumiem, jāatzīmē, ka Latvijas valdība 2010. gada martā lēma par pamatkapitāla palielināšanu par 70 milj. latu valstij piederošajai Hipotēku bankai. Lai to noprognozētu, gaišreģa spējas nav nepieciešamas, tikai jālasa likumā par 2010. gada valsts budžetu, kur šis ieguldījums pamatots ar mērķi palielināt finansējumu dažādām valsts atbalsta programmām uzņēmējdarbībā. |
|
[Par 2010. gada vasaru] Var pat pieprasīt Latvijas Bankas kontu arestu. Komercbankas faktiski kļūs maksātnespējīgas. Šajā absolūti bezcerīgajā situācijā LB valdības ietekmē būs spiesta ieslēgt drukāšanas mašīnu.3 |
Latvijas Bankas konti nav arestēti. Visas komercbankas ir maksātspējīgas. Latvijas Banka drukāšanas mašīnu nav ieslēgusi. |
|
Tagad grūti pateikt, kad, taču, visticamāk, jau [2010. gada] vasarā Latvija būs spiesta pasludināt defoltu. Jebkurā gadījumā defoltam vajadzēs notikt līdz Saeimas vēlēšanām, maksimāli septembrī. 3 |
Prognozes termiņš ir noslēdzies, Latvija defoltu nav pasludinājusi. |
|
Eurostat dati neapstiprina Latvijas ekonomikas uzlabošanos. Saskaņā ar Eurostat datiem 2010. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 1. ceturksni, LR iekšzemes kopprodukts ir pieaudzis tikai par 0,1% - respektīvi, astoņas reizes (!) mazāk, nekā mums mēģina iegalvot Latvijas amatpersonas. Vai tiešām ministriem šķiet, ka cilvēki nespēj ieiet Eurostat mājas lapā un pārbaudīt skaitļus? 5 |
Acīmredzot D. Smirnovs mājas lapā bija iegājis pirmo reizi, tāpēc nebija informēts, ka Eurostat pārpublicē LR CSP aprēķinātos IKP rādītājus - vispirms ātro novērtējumu un pēc mēneša precizēto aprēķinu. Dažas dienas pēc D. Smirnova apmeklējuma Eurostat mājas lapā bija jau atrodami "8 reizes labākie" dati, uz kuriem atsaucās amatpersonas un ekonomisti. |
|
Par korektu IKP salīdzināšanu ir uzskatāma tāda, kas salīdzina ar iepriekšējā gada analogu periodu, nevis ar iepriekšējo ceturksni. .. salīdzināsim Latvijas IKP tā, kā to dara visā civilizētajā pasaulē, - salīdzināsim to ar iepriekšējo gadu 5 |
Civilizētajā pasaulē par korektu ir uzskatāma gan salīdzināšana ar pērnā gada līmeni, gan sezonāli izlīdzināto datu salīdzinājums pret iepriekšējā periodu, biežāk lieto tieši ceturkšņu tempus. Kāpēc? Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni, jārēķinās, ka rādītājs ietvers arī bāzes jeb pārneses efektu (carry-over effect), kas apgrūtina pēdējo periodu norišu izvērtēšanu. Ja IKP līmenis ir sasniedzis zemāko punktu un seko izaugsme ceturkšņu tempos, tad ir tikai laika jautājums, kad tas parādīsies pozitīvā zonā arī gada tempos. Sekojot loģikai par dinamiku spriest tikai pēc gada tempiem, var nonākt pie maldinošiem secinājumiem. Piemēram, ja 2010. gada 3. ceturksnī saglabāsies tāds pats IKP līmenis kā 2. ceturksnī (0% pārmaiņas pret iepriekšējo ceturksni), IKP salīdzinājumā ar 2009. gada 3. ceturksni jau būs pozitīvs. Ko mēs no tā varēsim secināt? Ceturkšņa laikā nekādas pozitīvas izmaiņas nebūs notikušas, bet pret iepriekšējo gadu būs parādījies pluss. Šādā situācijā apgalvot, ka beidzot ir pozitīva dinamika, būtu krietni maldinošāk. IKP salīdzināmajās cenās |
|
Viss liecina, ka otrais krīzes vilnis sāksies [2010. gada] aprīlī. Tas nozīmē, ka februāris un marts vēl būs mierīgi, bet brīnumi gaidāmi aprīlī. Domāju, ka tad arī kritīs valdība. Savukārt vasarā valsts būs defolta un bankrota stāvoklī. Visticamāk, ka pilnīgs sagruvums būs augustā. 4 Un otro krīzes vilni var sagaidīt ļoti drīz - jau šā [2010.] gada beigās vai nākamā [2011.] gada sākumā. Šie secinājumi radušies, balstoties uz vairākiem būtiskiem faktiem.6 |
Lai gan iepriekšējās prognozes nav īstenojušās, tomēr otrais krīzes vilnis patiešām ir iespējams. Tāpēc Latvijas ekonomikas politikai jābūt ļoti pragmatiskai, nedrīkst ļauties pārliekam optimismam un atmest reformām ar roku. Attiecībā uz valsts budžetu mēs joprojām dzīvojam pāri saviem līdzekļiem un mājas darbu līdz galam neesam izdarījuši. |
|
Optimāla rezultāta gadījumā 2011. gadā IKP kritīsies par vismaz 10% un bezdarbs palielināsies līdz 25-30%. Un tas, es atkārtoju, mūs sagaida labākajā gadījumā. Par to, kas mūs sagaida sliktākajā gadījumā, es labāk klusēšu.6 |
Runāšana - sudrabs, klusēšana - zelts. Zelta cena šobrīd sasniegusi vēsturiski augstāko līmeni. Jācer, ka D. Smirnovam klusēt izdosies biežāk. |
Runājot par D. Smirnova prognozēm 2011. gadam (vismaz 10% IKP kritums un bezdarba palielināšanās līdz 25-30%), minēšu svarīgākos argumentus, kas liek apšaubīt drūmo ainu.
1) Atgūtā konkurētspēja (plaisa starp algām un ražīgumu ir būtiski mazinājusies, apstrādes rūpniecībā izzudusi pavisam) un mērķtiecīga eksporta apjomu kāpināšana ir vainagojusies ar pieaugošām tirgus daļām ārvalstu tirgos. Neapšaubāmi, jauni globāli satricinājumi eksporta apjomus var negatīvi ietekmēt, tomēr konkurētspēja ir tā atslēga, kas Latvijai palīdzēs turpmāk un kas atšķir Latviju 2008. gada nogalē un tagad.
2) Starptautiskā aizdevuma pieejamība (nesen tika arī parakstīts līgums par aizņemšanās tiesībām 1.9 mljrd. latu apmērā) ir stiprs pamats uzticamībai un drošībai. Ļoti svarīgs kapitāla aizplūdes risku mazinošs faktors ir arī EK un SVF 2009. gada septembrī Stokholmā noslēgtā vienošanās ar Ziemeļvalstu bankām, kurā izteikta apņemšanās atbalstīt savas filiāles un meitasbankas Latvijā, nodrošinot tām nepieciešamo kapitālu visu regulējošo prasību izpildei atbilstoši spēkā esošajām tiesību aktu prasībām.
3) 2008‑2009. gadā iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi samazinājās mērenāk, nekā krita patēriņš. Bažās par nākotni mājsaimniecības veidoja piesardzības uzkrājumus, tādēļ, lai cik dīvaini tas neizklausītos, mājsaimniecībām šobrīd izveidots lielāks drošības spilvens nekā laikā, kad ienākumi palielinājās un mājsaimniecības vēl papildus aizņēmās, lai iegādātos ilglietošanas preces vai mājokļus.
Tomēr vienam varu piekrist - pārliekam optimismam par strauju atveseļošanos pagaidām vēl nav pietiekama pamata.
1) Bezdarba līmenis mazinās, bet joprojām ir augsts. Laba ziņa ir, ka nodarbinātība ir nedaudz augusi.
2) Diemžēl vēlēšanas paildzinājušas budžeta veidošanu, un nenoteiktība apgrūtina uzņēmumu darbības plānošanu un investoru noskaņojumu. Kā jau daudzkārt minēts, nākamā gada budžeta pieņemšana būs nozīmīgs faktors tam, vai Latvijas ekonomika turpinās stagnēt, jeb pakāpeniski atgriezīsies pie veselīgas izaugsmes.
3) Eksporta apjomu kāpināšanai par problēmu var kļūt ne tikai riski ārējos tirgos, bet augoša ārējā pieprasījuma gadījumā arī apsīkstošās ražošanas jaudas: ražošanas jaudu noslogojuma līmenis rūpniecībā 3. ceturksnī palielinājās par vairāk nekā 5 procentu punktiem, sasniedzot 66% (vēsturiskais maksimums Latvijā ir 75%). Šis risks mazināsies, kad spēsim nodrošināt lielāku uzticamību investoru un kredītu piesaistei.
Kļūdas prognozēs ir tikai pusbēda, kļūdāmies visi. Tomēr pārskats par šiem izteikumiem apliecina, ka runājam par acīmredzamu nekompetenci. Tā kā D. Smirnovs kandidē arī uz Saeimu, tad tas provocējis joku: ja viņš kļūs par Ekonomikas ministru, tad 50% bezdarba aplēse Latvijā varētu kļūt par realitāti. Jācer, ka šādas prognozes patiešām nepiepildīsies!
1 Imants Vīksne "Smirnovs: ir jāpasludina defolts", NRA, 2009. gada 6. marts
2 Imants Vīksne "Smirnovs: noslīkšana uz laiku atlikta", NRA, 2009. gada 25. augusts
3 "Nākamgad Latvijai gaidāms bankrots", D. Smirnovs, blogs Bizness.lv 2010. gada 3. janvārī (lai gan publikācija ir 2010. gada sākumā, no teksta noprotams, ka ar "nākamgad" domāts 2010. gads)
4 "Aprīlī sāksies brīnumi. Līdz bankrotam pusgads", D. Smirnovs, blogs Bizness.lv, 2010. gada 18. februārī
5 "Eurostat dati neapstiprina Latvijas ekonomikas uzlabošanos", D. Smirnovs, blogs Bizness.lv, 2010. gada 10. septembrī
6 "Ekonomisti maniaki grib griezt un spīdzināt", D. Smirnovs, blogs Bizness.lv 2010. gada 27. septembrī
Raksts publicēts portālā "ir.lv" 2010. gada 18. oktobrī.
Vēlos informēt, ka tekstā:
«… …»
Jūsu interneta pārlūkā saglabāsies tā pati lapa
Līdzīgi raksti
