Meža nozare Latvijā – ceļā uz augstu pievienoto vērtību

Meži klāj 52 % no Latvijas teritorijas, tāpēc nav brīnums, ka meža nozare Latvijā vēsturiski un tradicionāli ir bijusi viena no nozīmīgākajām tautsaimniecības nozarēm. Turpmākajā rakstā apskatīšu, – kāpēc un vai pamatoti koks un tā izstrādājumi jau ilgstoši ir viena no vadošajām Latvijas eksportprecēm.

Kokapstrādes un koksnes eksporta vēsture

Lai gan Latvija pēc teritorijas ir salīdzinoši maza valsts, Latvija ir ceturtā mežainākā valsts Eiropā, mūs apsteidz vien Somija (77%), Zviedrija (76%) un Slovēnija (63%). Latvijas mežu bagātības, izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis un darbaspēks ar augstu amata prasmi ir bijuši tie priekšnoteikumi, kas Latvijai jau 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, esot Krievijas impērijas sastāvā, ļāva kļūt par lielāko kokrūpniecības centru. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā koksnes eksports pēc vērtības veidoja 38% no valsts kopējā eksporta. Koks un tā produkcija, neapšaubāmi, bija arī galvenais ieņēmumu avots, kas jaunajai Latvijas Republikai deva iespēju "sadziedēt" karā cirstās brūces. Šajā laikā Latvijā finierrūpniecība kļuva par augsti attīstītu kokrūpniecības nozari ar savu ietekmi pasaules tirgū. Savukārt okupācijas laiks 50 gadu garumā praktiski iznīcināja kokamatniecību Latvijā, taču tika radīta Latvijas mērogam spēcīga mēbeļu un plātņu materiālu rūpniecība, saglabāta un apvienota finierrūpniecība. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas meža nozare diezgan ātri spēja pārkārtoties darbībai tirgus ekonomikas apstākļos un kļuva par otru lielāko ražojošo nozari Latvijas tautsaimniecībā tūlīt pēc pārtikas rūpniecības. Lai gan pēc neatkarības atjaunošanas produkcijas eksports uz bijušās PSRS teritorijām pārtrūka, savukārt uz rietumiem vēl "ceļš" nebija atrasts, meža nozare nodrošināja 12% no kopējā Latvijas eksporta. Apmēram 1995. gadā situācija mainījās, jo radās mazie gateri, un, pamazām attīstoties arī lielākām ražotnēm, ievērojami pieauga vienkāršu, nežāvētu un nešķirotu zāģmateriālu, kā arī apaļkoksnes eksports uz Lielbritāniju, Vāciju un citām Eiropas valstīm. Koksnes produktu* īpatsvars valsts kopējā eksporta bilancē 1999. un 2000. gadā sasniedza rekordaugsto 43% līmeni. Tā kā pēckrīzes periodā Latvijas eksportā straujāk pieauga citas preču grupas, meža nozares produkcijas koksnes īpatsvars kopējā Latvijas eksportā saruka un 2012. gadā bija 17%. Tomēr pēdējo gadu laikā meža nozares devums eksportā atkal ir pieaudzis, un šobrīd koksnes izstrādājumu un mēbeļu eksporta īpatsvars ir gandrīz 21% no Latvijas kopējā eksporta 1. attēls).

1. attēls. Meža nozares produkcijas eksports

Avots: Zemkopības ministrija, Centrālā statistikas pārvalde (CSP)

Nozīme tautsaimniecībā 

Koksne bieži tiek dēvēta arī par Latvijas "zaļo zeltu". Krīzes ietekmē kokmateriālu vidējās iepirkuma cenas ievērojami saruka (2. attēls), un privātie mežu īpašnieki vairs nebija ieinteresēti koksnes ieguvē.  Lai glābtu daudzus kokapstrādes uzņēmumus no bankrota, ar valdības lēmumu 2009. un 2010. gadā tika palielināti cirsmu apjomi valsts mežos, nodrošinot koksnes resursu pieejamību. Kaut arī globālās ekonomiskās krīzes ietekmē būvniecības apjoms Eiropā kritās, zāģmateriālu pielietojuma spektrs bija pietiekoši plašs, lai spētu saglabāt kokmateriālu noieta tirgus. Turpmākos divus gadus koksnes produktu eksporta kāpumu galvenokārt noteica koksnes fiziskā apjoma pieaugums (3. attēls), tādējādi sekmējot arī Latvijas kopējā eksporta palielināšanos.

2. attēls. Koka un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles un papīru) eksporta nominālais gada pieaugums (%)

Avots: CSP

Mežsaimniecības, kokapstrādes un mēbeļu ražošanas daļa iekšzemes kopproduktā (IKP) 2014. gadā veidoja 8.2%, savukārt koksnes produktu eksports sasniedza gandrīz 2.0 miljardus eiro jeb 19.3% no valsts kopējā eksporta.  Lai gan meža nozares un koksnes produkcijas ražošanas devums Latvijas tautsaimniecības izaugsmē un eksportā pēdējos piecdesmit gados ir būtiski mainījies, koks joprojām tiek nominēts par vienu no galvenajām Latvijas eksportprecēm. Pateicoties tam, ka meža nozare eksportē lielāko daļu (aptuveni 75%) no savas saražotās produkcijas, kokapstrāde un tās eksports lielā mērā arī sekmēja tautsaimniecības atkopšanos pēckrīzes periodā.

Koksnes produktu eksporta struktūra

Runājot par meža nozares eksporta produkcijas struktūru, bieži nākas dzirdēt, ka Latvija eksportē tikai baļķus un neapstrādātus kokmateriālus.  Paraudzīsimies, ko mums šajā ziņā rāda statistika? Apvienojot koksnes eksporta produktus divās lielākās kategorijās – pirmapstrādē un apstrādātajā produkcijā (3. attēls) – redzam, ka patiešām lielāko īpatsvaru veido pirmapstrādes produkcija, kurā ietilpst malka, šķelda, apaļie kokmateriāli un zāģmateriāli. Tomēr, raugoties uz koksnes eksporta attīstību, kopš 2000. gada pirmapstrādes kokmateriālu īpatsvars eksportā ar katru gadu ir samazinājies. Aizvien lielāku daļu ieņēmuši apstrādātie kokmateriāli (granulas, briketes, finieris, plātnes, saplāksnis, gatavā tara), mēbeles un amatnieku izstrādājumi. Apstrādātās produkcijas īpatsvara pieaugums 2008. gadā saistāms ar krīzi, kuras ietekmē pirmapstrādes eksports kritās daudz straujāk (-29.8% g/g) nekā apstrādātās produkcijas eksports (-11.3% g/g). Taču kopš 2011. gada apstrādātās produkcijas eksporta pieaugums ir bijis straujāks nekā koksnes pirmapstrādei.

3. attēls. Koksnes un kokmateriālu eksporta struktūra, %

Avots: Zemkopības ministrija, CSP

Apskatot detalizētāk koksnes produktu eksporta struktūras izmaiņas pēdējo piecu gadu laikā, redzams, ka zāģmateriāli nemainīgi saglabājuši savu dominanti kokmateriālu eksportā (4. attēls). 2010. nozīmīgu daļu koksnes eksportā ieņēma zāģmateriāli, kas galvenokārt saistīts ar ciršanas apjomu pieaugumu un pirmapstrādes uzņēmumu spēju vieglāk pārdzīvot ekonomisko lejupslīdi. Lai gan joprojām lielāko īpatsvaru (28% no meža nozares produkcijas eksporta) veido zāģmateriāli, ievērojami ir palielinājusies to kvalitāte, un līdz ar to pieaugusi arī eksporta cena. Šo gadu laikā kokmateriālu eksportā ievērojami ir sarucis apaļo kokmateriālu īpatsvars – no 14% 2010. gadā līdz 10% 2014. gadā un 7% 2015. gada sešos mēnešos.

4. attēls. Meža nozares eksporta produkcijas struktūra, %

Avots: Zemkopības ministrija, CSP

Kvalitatīvās pārmaiņas koksnes eksportā

Vēl pirms krīzes kokrūpniecība tika dēvēta par ļoti zemas pievienotās vērtības nozari, bet jau kādu laiku Latvijas koksnes eksports piedzīvo kvalitatīvas pārmaiņas: kokapstrādes sektora izaugsmes pamatā ir eksporta iespēju paplašināšanās, balstoties gan uz inovatīviem risinājumiem un tehnoloģijas modernizāciju, kā arī resursu efektīvu izmantošanu un izejmateriālu pilna aprites cikla ievērošanu. Kokrūpniecības uzņēmumu tehnoloģiskās iespējas un ražošanas jaudas tiek nepārtraukti palielinātas un uzlabotas. Daudzos pirmapstrādes uzņēmumos tiek izmantotas pārstrādes tehnoloģijas, ar kuru palīdzību zāģēšanas atliekas tiek efektīvi izmantotas enerģētiskās koksnes ražošanai. Pirmapstrādes uzņēmumi arvien vairāk veic daļēju koksnes tālāku apstrādi, un koksnes pirmapstrādes produkti (zāģmateriāli un apaļkoki) aizvien vairāk tiek pārvērsti izstrādājumos ar lielāku pievienoto vērtību.

Pozitīvu finansiālo stimulu meža nozarei deva Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) 2004. gadā, dodot iespējas piesaistīt ES struktūrfondu līdzfinansējumu ražošanas attīstībai, infrastruktūras uzlabošanai un darbinieku izglītošanai. Lielākās investīcijas kokapstrādes nozarē šajā laikā tika ieguldītas tieši granulu ražošanā, jo, strauji augot pieprasījumam pēc videi draudzīgiem un atjaunojamiem enerģijas resursiem, pasaulē un Eiropā palielinājās enerģētiskās koksnes – šķeldu, granulu, brikešu noiets, pēdējos gados sekmējot arī enerģētiskās koksnes ražošanas sektora attīstību Latvijā. Līdz ar to koksnes eksporta struktūrā ir notikušas ievērojamas pārmaiņas: pirms krīzes koksnes produktu eksportā dominēja ar būvniecību saistīto produktu eksports, bet krīzes laikā, kad to pieprasījums un ražošana saruka un mazinājās koksnes eksporta kopējā vērtība, pieauga kurināmajā izmantojamās koksnes produkcijas īpatsvars. Kurināmā koksne šobrīd ir otra lielākā grupa koksnes produktu eksportā, un tās īpatsvars pēdējos piecos gados kopējā meža nozares produkcijas eksportā praktiski nav mainījies (2010. gadā tas bija 14% un 2015. gadā - 13%), tomēr tieši šajā sektorā ir bijušas vislielākās kvalitatīvās pārmaiņas, kas arī galvenokārt sekmēja apstrādātās produkcijas īpatsvara pieaugumu kopējā kokmateriālu eksportā. 2000. gadā malkas, šķeldas un skaidu izvedums veidoja lielāko daļu jeb 75% no kurināmās koksnes eksporta, savukārt 2010. gadā malkas īpatsvars bija 58% no kurināmās koksnes eksporta, bet granulas un briketes veidoja 42%. Šobrīd šī attiecība, pateicoties granulu ražošanas un eksporta attīstībai, ir būtiski mainījusies – malka 21%, bet granulas 79% no kurināmās koksnes eksporta.

5. attēls. Kurināmās koksnes eksporta dinamika (milj. EUR)

Avots: Zemkopības ministrija

Pamazām atdzīvojoties Eiropas būvniecības tirgum, pieauga arī namdaru, galdniecības izstrādājumu – koka logu, durvju un celtniecības apdares materiālu eksports, bet tā īpatsvars kopējā kokmateriālu eksportā būtiski nav mainījies (~5-6%). Arī Latvijas mēbeļu ražotāji, kas iepriekš orientējās galvenokārt uz vietējo tirgu, arvien vairāk iesaistās starptautiskajā tirgū, un eksportē ne tikai gatavās mēbeles, bet arī konkrētas sagatavotas detaļas mēbeļu ražošanai. Vienlaicīgi pieaugusi arī Latvijā ražoto koka būvkonstrukciju eksporta vērtība un to īpatsvars meža nozares produkcijas eksportā pieaudzis no 1% līdz 2% 2015. gadā.

Kopumā koksnes un tās izstrādājumu eksporta izaugsme pēdējo gados ir saglabājusies pozitīva un bijusi diezgan stabila, neraugoties uz ES būvniecības sektora zemo aktivitāti. Koksnes eksporta pieauguma pamatā ir produktīvas investīcijas, kas veiktas kokrūpniecības attīstībā iepriekšējos gados, kā arī ražošanas paplašināšanās. Pieauguma tempu palēnināšanās ir skaidrojama ar vājo aktivitāti ārējos tirgos un cenu kritumu globālajā tirgū. Neskatoties uz lēnākiem pieauguma tempiem, kokapstrāde ir bijusi viena no galvenajiem apstrādes rūpniecības un eksporta dzinējspēkiem 2014. gadā, un šī tendence turpinās. Šā gada pirmajā pusē koksnes produktu eksports pieauga par 5.2% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Vērtējot koksnes produktu pārmaiņu devumu eksporta pieaugumā, eksporta kāpumu šogad pozitīvi ietekmēja kurināmās koksnes, zāģmateriālu, dažādu koksnes izstrādājumu, papīra izstrādājumu, mēbeļu un koka būvkonstrukciju eksporta palielināšanās (6. attēls). Augstākas pievienotās vērtības produktu nozīme koksnes eksportā ir pieaugusi, un tas liecina par nozares attīstību kvalitatīvā virzienā.

6. attēls. Koksnes produktu pārmaiņu devumi gada pieauguma tempā (p. p.)

Avots: Zemkopības ministrija, CSP, Latvijas Bankas aprēķini

Koksnes produktu eksporta noieta tirgi

Lielākie eksporta tirgi Latvijas koksnes produkcijai ir Lielbritānija (2015. gadā 19.6% no visa koksnes eksporta, izņemot mēbeles), Vācija (10.6%), Zviedrija (9.4%) un Igaunija (6.3%). Pēdējo piecu gadu laikā straujākais tirgus daļu pieaugums koksnes eksportā ir bijis Lielbritānijā un Nīderlandē (7. attēls). Savukārt šajā gadā  tirgus daļas atsākušas pieaugt tajās tirdzniecības partnervalstīs, kur līdz šim bija vērojama tirgus daļu samazināšanās, un tās ir Polija, Lietuva, Dānija un Igaunija. Tirgus daļu pieaugumu galvenokārt nodrošina zāģmateriālu, plātņu, saplākšņu, granulu un dažādu koka izstrādājumu eksports, kur veiksmīgi konkurējam ne tikai ar cenu, bet arī tirgum atbilstošu kvalitāti.

7. attēls.  Tirgus daļas (2010=100) un valstu struktūra (%) koksnes eksportā

Par tagadni un nākotni domājot…

Atbildot uz jautājumu, vai Latvijai vajadzētu censties palielināt koksnes eksporta īpatsvaru kopējā eksportā līdz līmenim kāds bija 2000. gadā (ap 40%), visdrīzāk "nē". Tik liela nozare tautsaimniecību kopumā var ietekmēt negatīvi, jo ir mazāk elastīga krīzes apstākļos, un ekonomika tās ietekmē izjūt daudz vairāk pieprasījuma un cenu šokus.

Vērtējot koksnes produktu eksporta attīstības perspektīvas, ir pamats būt cerīgiem. Meža nozares produkcijas eksporta līdz šim daudzmaz noturīgā izaugsme, koksnes globālo cenu stabilizēšanās un kreditēšanas atsākšanās Eiropā, ļauj cerēt uz tālāku būvniecības atlabšanu Eiropas valstīs. Ņemot vērā, ka daudzas Eiropas valstis izsludina nacionālas atbalsta programmas videi draudzīga kurināmā izmantošanai un sabiedrība kļūst arvien izglītotāka vides aizsardzības jautājumos, līdztekus būvniecības materiālu ražošanai un papīrmalkas izstrādei, mēbeļu un citu koka izstrādājumu radīšanai, enerģētiskās koksnes ražošana turpinās būt viens no būtiskiem kokapstrādes virzieniem.

Mežs ir atjaunojams dabas resurss, un tā pieejamība vidējā termiņā ir stingri ierobežota, tāpēc konkurences apstākļos spēs izdzīvot tikai tie, kuri no viena koksnes kubikmetra pratīs saražot produkciju ar lielāku pievienoto vērtību. Šobrīd koksnes apstrādes nozare tiek "ielikta" visai spiedīgos izdzīvošanas apstākļos (relatīvi zemās cenas un vājais pieprasījums), tomēr tieši tas var būt stimulējošs faktors, kas liks koksnes apstrādātājiem vairāk domāt par produkcijas ar augstāku pievienoto vērtību ražošanu. Attiecībā uz koksnes apstrādi un eksportu Latvijā vēl ir lielas iespējas veikt kvalitatīvas izmaiņas nozares iekšienē un radīt jaunus nišas produktus ar augstu pievienoto vērtību.

Izmantotā literatūra:

• Zemkopības ministrijas buklets "Mežu nozare Latvijā"
  • Zemkopības ministrijas informatīvais ziņojums „Par meža nozares (mežsaimniecības un kokrūpniecības) attīstības izvērtējumu”
  • Juris Emsiņš "Koks Latvijas valsts un tautas dzīvē"
  • Līva Zorgenfreija "Latvijas kokapstrādes attīstība: riski un iespējas"
  • Žurnāla "Kapitāls" 2011. gada decembra Nr. "Latvijas zaļais zelts: šodien un rīt"
  • LETA, BNS
  • Datu avoti: CSP, Eurostat, Zemkopības ministrijas Meža nozares Ārējā tirdzniecība

* Saskaņā ar preču kombinēto nomenklatūru meža nozares produkcija ietver koksni un tās izstrādājumus, koka mēbeles, koka būvkonstrukcijas, papīra un kartona izstrādājumus, celulozi un pārstrādātu makulatūru