Miljons dolāru jautājums – kādu naudu lietosim nākotnē?

Tehnoloģijas nenovēršami maina mūsu ikdienu, maksājumu joma nav izņēmums. Iespējas norēķināties par precēm un pakalpojumiem, izmantojot ne tikai tradicionālo skaidro naudu, bet nu jau arī ierastās norēķinu kartes, šobrīd nevienu vairs nepārsteidz. Daudzi prognozē, ka neizbēgami pienāks diena, kad skaidra nauda apgrozībā izzudīs pavisam un visi norēķini notiks tikai digitālā veidā. Piemēram, Ķīnā, kas ir pirmrindniece virzībā  uz pilnībā bezskaidras naudas norēķiniem, apgalvojot, ka šobrīd ir izaugusi vesela paaudze, no kuras daudzi skaidru naudu savā dzīvē nav redzējuši.

Latvijā paaudze, kura “uz savas ādas” izbaudījusi neskaitāmas naudas reformas vēl esot Padomju Savienības sastāvā, saprotams, ir visai rezervēta attieksme pret jebkurām fundamentālām pārmaiņām, kas ir saistītas ar naudu un tās lomu. Arī pasaulē kopumā visi jautājumi, kas var ietekmēt naudu un tās vērtību, vienmēr tiek uzlūkoti ar lielu piesardzību, un ne velti centrālās bankas, kurām ir noteicošā loma naudas vērtības ietekmēšanā, vienmēr ir vienas no konservatīvākajām institūcijām jebkurā valstī. Ne tikai Latvijā, bet arī citviet sabiedrībai nepatīk pārāk straujas pārmaiņas jomā, kas tiešā veidā var skart tās esošo un nākotnes labklājību, ņemot vērā izaugsmes ciešo atkarību no naudas vērtības izmaiņām.

Tāpēc jo svarīgāk ir savlaicīgi saprast, ko nozīmē pašreiz vērojamās tehnoloģiskās izmaiņas saistībā ar naudu un tās izmantošanu – vai virzība uz arvien lielāku maksājumu digitalizāciju ir tikai vēl viens veids, kā padarīt mūsu ikdienu ērtāku, vai arī tas līdzi nesīs daudz fundamentālākas izmaiņas visā, līdz šim ierastajā finanšu sistēmā. Vai līdz ar šīm izmaiņām mainīsies arī mūsu izpratne par naudu? Jautājumu šeit ir daudz, bet skaidrības pagaidām maz..`

Skaidra nauda nākotnē izzudīs?

Rodoties jaunām maksājumu iespējām, skaidrās naudas lietošana ikdienā ir nenovēršami samazinājusies. Tomēr - vai balstoties uz prognozēm par līdzšinējo tendenču turpināšanos, varam prognozēt drīzu skaidrās naudas izzušanu? Šobrīd nav pazīmju, kas par to liecinātu.
 
1. attēls. Skaidrā nauda apgrozībā (% no IKP)

Avots: SVF, LB, ECB, Riksbank

Kā redzams 1.attēlā, Zviedrijā, kas ir Eiropas valsts, šobrīd skaidru naudu norēķinos izmanto vismazāk. Skaidrās naudas apjoms pret ekonomikas apjomu pēdējo divdesmit gadu laikā ir būtiski samazinājies – tās izmantošana ir samazinājusies aptuveni četras reizes. Tomēr pat Zviedrijā, neskatoties uz paredzējumiem par drīzu skaidrās naudas izzušanu, tā tomēr pēdējos gados ir stabilizējies šajā (jāatzīst) zemajā līmenī. Acīmredzot ir kādi iemesli, kuru dēļ skaidrā nauda joprojām turpina cirkulēt apgrozībā, par spīti arvien plašākai jauno tehnoloģiju pieejamībai.

Arī Ķīnā, spītējot apgalvojumiem, ka skaidrā nauda izzūd no apgrozības, tomēr redzam, lai arī samazināšanās tendence ir izteikta, tā ir vēl tālu no pilnīgas izzušanas. Un, pat ja lielākajās pilsētās šobrīd ir iespējams dzīvot neizmantojot skaidro naudu, tad valstī kopumā tā joprojām cirkulē diezgan ievērojamā apjomā, salīdzinot kaut vai ar Zviedriju. Turklāt Ķīnā pieaugošās bezskaidrās naudas norēķinu iespējas ietver bažas par centieniem arvien vairāk kontrolēt iedzīvotāju ikdienu. Acīmredzot ne visiem valsts iedzīvotājiem šādas perspektīvas šķiet pievilcīgas.

Aplūkojot statistikas datus, Eiro zonā skaidrās naudas izmantošanas tendences var šķist mulsinošas, jo dati rāda pieaugošu, ne krītošu skaidrās naudas izmantošanas intensitāti. Tomēr jāņem vērā, ka eiro kā otrā nozīmīgākā globālā valūta tiek plaši izmantota norēķinos arī ārpus eiro zonas valstīm, tajā skaitā arī norēķini skaidrā naudā (atcerēsimies mūsu neseno vēsturi). Līdz ar to dati par kopējo izlaistās skaidrās naudas daudzumu noteikti neataino to, cik lielā mērā skaidro naudu norēķinos izmanto paši eiro zonas valstu iedzīvotāji. Paturot prātā šo niansi, ir skaidrs, ka skaidrā nauda joprojām ir pietiekami populārs norēķinu veids arī Eiropā, un ja šī tendence mazinās, tad noteikti ne tik strauji un tuvākajā nākotnē – noteikti ne līdz Zviedrijas līmenim.

Arī Latvijā skaidrās naudas skaitļi uzrāda dīvainu ainu, no kuras neko daudz nevar secināt. Pirms eiro ieviešanas, oficiālais apgrozībā izlaistās skaidrās naudas apjoms neattēloja patieso skaidrās naudas popularitāti, jo privātajos norēķinos nereti tika izmantoti arī eiro un dolāri. Savukārt pēc eiro ieviešanas, arī Latvijai tiek pieskaitīta daļa tās skaidrās naudas apjoma, kas faktiski nemaz neatrodas eiro zonā. Turklāt arī izlaistās skaidrās naudas sadalījums pašu eiro zonas valstu ietvaros vairs nav precīzi nosakāms. Visticamāk, faktiskais cipars ir zemāks par to, ko rāda oficiālā statistika, tomēr tas ir relatīvi augsts, pārsniedzot Eiropas vidējos rādītāju. Lai arī Latvijas Bankas veiktās aptaujas dati rāda, ka skaidrās naudas īpatsvars ikdienas maksājumos turpina samazināties, šis process ir salīdzinoši pakāpenisks. Jāsecina, ka skaidrā nauda Latvijā joprojām ir diezgan populāra, un mūsu kļūšana par bezskaidras naudas sabiedrību tuvākajā nākotnē nav gaidāma.

Ir daudz iemeslu, kādēļ iedzīvotāji var turpināt aktīvi izmantot skaidro naudu (jau pieminētās bažas par privātumu, uzkrājumu veidošana “neparedzētiem gadījumiem”, nodokļu optimizēšanas vai apiešanas mēģinājumi, vispārēja neuzticēšanās valsts institūcijām utt.). Arī iedzīvotāju paradumi visbiežāk mainās lēnām, tāpēc no šajā ziņā straujas izmaiņas nav gaidāmas. Savukārt tehnoloģiskais progress un skaidras naudas aprites, uzglabāšanas un apstrādes izmaksas, tomēr arī turpmāk darbosies kā motivējošie faktori mazināt skaidras naudas izmantošanu nākotnē. Panāktais progress šajā jomā drīzāk būs galvenais faktors, kas noteiks, cik strauji un līdz kādam līmenim skaidrās naudas izmantošana nākotnē samazināsies. Arī šeit pagaidām ir daudz nezināmo.