"Monetārā alķīmija" un tās atspulgs Latvijas maksājumu bilancē

Atminoties iepriekš rakstīto par negatīvajām procentu likmēm (šajā rakstā pārāk neiedziļināšos negatīvu likmju izdevīguma vai neizdevīguma aspektos, jo tā ir atsevišķa un plaša tēma), intuitīvi ir skaidrs, ka kredītiestādes diezin vai vēlēsies pašas vēl piemaksāt par veiktajiem noguldījumiem. To vēlme ir pelnīt naudu no procentu maksājumiem. Tieši ar šādu mērķi ECB Padome spēra negatīvo procentu likmju noteikšanas soli, proti, lai demotivētu kredītiestādes uzglabāt līdzekļus centrālajā bankā un mudinātu tās aktīvāk izsniegt kredītus. Šādā veidā tiktu sildīta ekonomika un novērsti ar ieilgušo zemas inflācijas periodu saistītie riski.

Tomēr kredītiestādes bija un joprojām ir samērā rezervētas jaunu kredītlīdzekļu izsniegšanā uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Tā vietā tās labprātāk finanšu resursus investē ārvalstu vērtspapīros un izmanto noguldījumos ārvalstu kredītiestādēs. Šie darījumi lasāmi maksājumu bilances finanšu konta portfeļieguldījumu un citu ieguldījumu posteņos. Ilustrējot aprakstītās pārmaiņas ar datiem, 2. un 3. attēlā redzams, ka kredītiestāžu investīciju darījumu vērtspapīros atlikums jeb darījumu rezultātā uzkrātā to vērtība 2014. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir pieaugusi.

1.  attēls. Noguldījumu iespējas procentu likme kredītiestāžu noguldījumiem centrālajā bankā (%)

Avots: Eiropas Centrālā banka

2. attēls. Portfeļieguldījumi (aktīvi): kredītiestāžu parāda vērtspapīri (perioda beigās; miljardi eiro)

Avots: Latvijas Banka

3. attēls. Citi ieguldījumi (aktīvi): kredītiestāžu noguldījumi ārvalstu kredītiestādēs (perioda beigās; miljardi eiro)

Avots: Latvijas Banka

Viens no tekošā konta apakšposteņiem, kurā atblāzmojas norises finanšu kontā, ir sākotnējo ienākumu pozīcija, kas ietver ienākumu plūsmu no veiktajiem ieguldījumiem. Palielinoties kredītiestāžu ieguldījumiem, parasti palielinās arī kredītiestāžu ienākumi. Aplūkojot datus par minētajām plūsmām (skat. 4. att.), vērojams, ka 2014. gadā, sākot ar 2.  ceturksni, portfeļieguldījumu un citu ieguldījumu ienākumi palielinājās. Šeit ir vērts pieminēt, ka starp diviem aprakstītajiem posteņiem var veidoties arī atšķirīga mijiedarbība, jo ienesīgums mēdz svārstīties, turklāt nedrīkst piemirst arī par negatīvo procentu likmju tendenci finanšu tirgos vai iespējamiem zaudējumiem.

4. attēls. Tekošais konts (kredīts): kredītiestāžu portfeļieguldījumu un citu ieguldījumu ienākumu plūsmas (milj. EUR)

Avots: Latvijas Banka

PAPP uzsākšanas ietekme

Tā kā lēmums par negatīvām procentu likmēm nebija pietiekams, lai kredītiestādes aktivizētu tautsaimniecības kreditēšanu, un tās joprojām bija piesardzīgas un izvēlējās "pieturēt naudu", ECB Padome spēra nākamo soli. 2015. gada janvārī ECB Padomes locekļi lēma par netradicionāla monetārās politikas instrumenta - PAPP – īstenošanas uzsākšanu ar 2015. gada martu.  Šobrīd vēl nav pieejami Latvijas maksājumu bilances dati par programmas uzsākšanas laiku martā, tāpēc nav iespējams precīzi analizēt norises kontos, tomēr varam izdarīt pirmos secinājumus.  

Līdzīgi kā negatīvo procentu likmju gadījumā, arī PAPP vienlaikus ietekmē vairākas Latvijas maksājumu bilances pozīcijas. PAPP ietvaros Latvijas Banka otrreizējā tirgū uzpērk valdības emitētās obligācijas, ko kredītiestādes un citi tirgus dalībnieki ir iepriekš iegādājušies. Kredītiestādes, obligāciju pārdošanas transakcijā apmaina mazāk likvīdus aktīvus (valdības obligācijas) pret likvīdākiem līdzekļiem, proti, saņem pretī eiro. Tas savukārt paplašina kredītiestādes rīcībā esošos apgrozāmos eiro, ko varētu izmantot jaunu kredītu izsniegšanā. Uzņēmumiem un mājsaimniecībām aizņemoties šo naudu, tā ieplūst ekonomikā, kas savukārt rosina ekonomisko aktivitāti un palīdz novērst riskus, kas potenciāli varētu veicināt deflāciju.

Šeit gan jābilst, ka Latvijas ārējais parāds ir viens no zemākajiem eiro zonā, kas nozīmē, ka salīdzinājumā ar citām valstīm tai ir relatīvi mazāk emitēto obligāciju, ko varētu atpirkt. Šā iemesla dēļ, lai iegādātos aktīvus proporcionāli savai kapitāla daļai kopējā Eirosistēmas kapitālā, Latvijas Banka iegādājas arī eiro zonas starptautisko institūciju vērtspapīrus.

Tā kā maksājumu bilancē tiek reģistrēti rezidentu darījumi ar nerezidentiem, PAPP gadījumā tiks iegrāmatoti līdzekļi par centrālās bankas uzpirktajām obligācijām no nerezidentiem starptautiskajos finanšu tirgos. Aprakstītās finanšu plūsmas atspoguļosies finanšu kontā kredītiestāžu un centrālās bankas posteņos. Konkrētāk - Latvijas Bankas jauniegūtie aktīvi tiks reģistrēti centrālās bankas portfeļieguldījumu parāda vērtspapīru postenī, savukārt bilances pretējais ieraksts rindosies zem centrālās bankas citu ieguldījumu naudas un noguldījumi pasīvu posteņa kā TARGET2 konta saistību pieaugums. Ja caur TARGET2 tiek veikts izejošais ārējais maksājums eiro, Latvijas Bankas ārējās saistības pieaug, un statistiski tas tiek uzskaitīts kā ārējā bruto parāda pieaugums. Tātad tehniski šādas naudas plūsmas palielina Latvijas Bankas saistības pret TARGET2, vienlaikus pieaugot Latvijas Bankas ieguldījumu apjomam ārvalstu vērtspapīros. Papildus ar laiku izmaiņām jābūt novērojamām arī tekošā konta sākotnējo ienākumu pozīcijā, kur atspoguļosies Latvijas Bankas saņemtie procentu ienākumi par nopirktajām obligācijām.

Par to, vai PAPP ietekmēs kredītiestāžu starptautisko darījumu plūsmas, ir pāragri spriest, jo scenārija "A" rezultātā kredītiestāde jauniegūto likviditāti varētu ieguldīt kreditēšanā, par ko rakstīju šīs sadaļas sākumā. Scenārija "B" gadījumā, kredītiestādes varētu lemt par jauniem darījumiem starptautiskajos finanšu tirgos, piemēram, starpbanku un vērtspapīru ieguldījumiem. Šajā gadījumā to varētu ilustrēt kredītiestāžu portfeļieguldījumu un citu ieguldījumu posteņi. Taču, ja virzība notiks, būs grūti noteikt, vai plūsmu iemesls ir tieši PAPP, tāpēc par šiem darījumiem nav iespējams sniegt viennozīmīgu iespējamo finanšu līdzekļu kustības uzmetumu Latvijas maksājumu bilancē. Turklāt var notikt arī vēl virkne citu scenāriju, ko kredītiestādes varētu darīt ar jauniegūto likviditāti.

ECB monetārās politikas rezultātā var uzlaboties Latvijas eksports

Iepriekš aprakstītās plūsmas ir tiešs eiro zonas pašreiz īstenotās monetārās politikas atspulgs. Lielas cerības tiek liktas, ka ECB veiktās darbības nenoslēgsies vien kā ieraksts bilanču posteņos, bet arī netiešā veidā stimulēs eiro zonas valstu ekonomikas kopumā. Nostiprinoties ekonomikai eiro zonas valstīs, tas varētu palīdzēt kāpināt Latvijas eksportu uz tām. Saskaņā ar šā gada pirmo divu mēnešu datiem Latvijas eksports uz eiro zonu veido 54% no kopējā eksporta, kas ir relatīvi liela daļa. Ja PAPP palielinās kredītu pieejamību uzņēmumiem, tas varētu veicināt eksportu arī uz ārpus eiro zonas valstīm.

Turpinot identificēt posteņus, kurus varētu ietekmēt pašlaik īstenotā aktīvā Eirosistēmas monetārā politika, ekonomikas pozitīvas attīstības gadījumā netieši tā atspoguļosies tekošā konta preču un pakalpojumu posteņos.

Jātur īkšķi gan par Latvijas, gan pārējo eiro zonas valstu uzņēmējiem, jāvēl dimantcieta veiksme un tas, lai šobrīd īstenotā monetārā politika palīdz spēcināt viņu pozīcijas un gūt materiālu labumu.