Nacionālie naudas rādītāji eirozonas valstīs un Latvijas monetāro rādītāju potenciālā loma eirozonas rādītāju kopumā

Naudas daudzuma novērtēšana ir viens no ekonomiskās politikas stūrakmeņiem. Naudai attīstīto valstu ekonomikā ir stabila un paredzama saikne ar nominālo kopproduktu un cenu pārmaiņām. Ar naudas rādītāju doto signālu palīdzību centrālā banka var īstenot savu monetāro politiku, iedarboties uz makroekonomisko vidi valstī. Arī Latvijas Banka un Eiropas Centrālā banka (ECB) uzmanīgi seko naudas rādītāju attīstībai un to korelācijai ar citiem makroekonomiskajiem faktoriem. Ievērojot to, ka daudzi finanšu aktīvi ir savstarpēji aizvietojami un to saturs laika gaitā mainās, ne vienmēr ir skaidrs, kā nauda jādefinē un kādus finanšu aktīvus katra naudas definīcija ietver. Tādēļ centrālā banka parasti definē un vēro vairākus naudas rādītājus.

Patstāvīgas monetārās politikas īstenošanas vairāk nekā 20 gados Latvijas Banka, balstoties uz monetāro finanšu iestāžu statistiku un tautsaimniecības finanšu sektora analīzi, izveidojusi, izmantojusi un publiskojusi detalizētu naudas rādītāju kopumu. To veido gan saskaņā ar nacionālo metodoloģiju aprēķinātā naudas bāze M0 un plašās naudas rādītājs M2X līdz ar to sastāvdaļām, kuri tiek aprēķināti jau no 1992.-1993. gada, gan saskaņā ar ECB metodoloģiju aprēķinātie naudas piedāvājuma rādītāji M1, M2 un M3 un to sastāvdaļas, kuru aprēķins uzsākts līdz ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai 2004. gadā. Sakarā ar eiro ieviešanu ar 2014. gadu aprēķināto naudas rādītāju kopumu skars zināmas pārmaiņas, kuru iezīmēšanai veltīts šis raksts.

Naudas rādītāji Eiropas Centrālās bankas monetārās politikas ietvarā

ECB monetārās politikas stratēģijas galvenie elementi veido struktūru, kuras ietvaros ECB pieņem lēmumus par īstermiņa procentu likmēm. Tie balstās uz principiem, kuru mērķis ir nodrošināt sekmīgu monetārās politikas vadīšanu: kvantitatīvo cenu stabilitātes definīciju un divu pīlāru pieeju cenu stabilitātes risku analīzei. Divu pīlāru pieeja – ekonomiskā un monetārā analīze – veido pamatu cenu stabilitātes risku izvērtējumam un monetārās politikas lēmumu pieņemšanai, tostarp monetārā analīze izvērtē vidēja un ilgāka termiņa mijiedarbību starp naudu un cenām. Monetāro analīzi veido detalizēta naudas rādītāju un kreditēšanas izvērtēšana, lai novērtētu to ietekmi uz inflāciju un ekonomikas izaugsmi nākotnē, it īpaši izvērtējot plašās naudas rādītāju M3 un tā sastāvdaļas. Naudas rādītāju analīzes sākuma punkts ir eirozonas monetāro finanšu iestāžu (MFI) konsolidētā bilance, kura pēc Latvijas pievienošanās eirozonai ietvers arī Latvijas Bankas un citu Latvijas MFI datus. ECB lietotās eirozonas naudas rādītāju definīcijas balstās uz naudu emitējošā un naudu uzglabājošā sektora definīcijām, kā arī harmonizētām MFI saistību kategorijām. Naudu emitējošo sektoru veido eirozonas MFI, bet naudu uzglabājošo sektoru – eirozonas ne-MFI, izņemot centrālās valdības sektoru.

Vadoties no konceptuāliem apsvērumiem un pieredzes, kā arī saskaņā ar starptautisko praksi, Eirosistēma ir definējusi šaurās (M1), vidējās (M2) un plašās (M3) naudas rādītāju. Šie rādītāji atšķiras ar likviditātes līmeni (vērtējot pēc tajos ietverto aktīvu pārskaitāmības, konvertējamības, cenas noteiktības un tirgojamības kritērijiem):

• M1 ietver skaidro naudu, tas ir, banknotes un monētas, kā arī pieprasījuma noguldījumus, kuri var tikt nekavējoties konvertēti skaidrā naudā vai izmantoti bezskaidrās naudas maksājumos;
• M2 ietver M1 un noguldījumus ar noteikto termiņu līdz 2 gadiem (ieskaitot) vai ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu līdz 3 mēnešiem (ieskaitot). Šie noguldījumi var tikt konvertēti šaurās naudas sastāvdaļās, tomēr pastāv ierobežojumi – iepriekšēja brīdināšana par izmantošanu vai arī soda naudas samaksa;
• M3 ietver M2 un noteiktus rezidentu MFI sektora emitētus tirgojamus instrumentus. Šie instrumenti ir repo darījumi, naudas tirgus fondu akcijas un daļas un parāda vērtspapīri ar termiņu līdz 2 gadiem ieskaitot. Augsta likviditātes pakāpe un cenas noteiktība padara šos instrumentus par tuviem noguldījumu aizvietotājiem. Ietverot tos naudas rādītājos, plašo naudu mazāk ietekmē dažādu likvīdo aktīvu savstarpējā aizvietojamība un plašā nauda ir stabilāka par šaurāk definētajiem naudas rādītājiem.

Visos eirosistēmas naudas rādītājos tiek ietverti gan eiro, gan arī ārvalstu valūtās denominētie aktīvi, ja vien tie izvietoti eirozonas MFI, jo likviditātes ziņā tie praktiski neatšķiras un ir savstarpēji aizvietojami un apmaināmi.

Naudas rādītāji Latvijā pēc pievienošanās eirozonai

Visi ECB metodoloģijai atbilstošie naudas rādītāji pašlaik Latvijā tiek aprēķināti, ietverot Latvijas rezidentu aktīvus gan latos, gan ārvalstu valūtās un apritē esošos latus skaidrā naudā. Savukārt 2014. gada janvārī, Latvijai pievienojoties eirozonai, iekšzemes monetārie rādītāji kļūs par plašāka kopuma sastāvdaļu – Latvijas devumu eirozonas rādītājos. Devuma rādītāju koncepcijas būtība ir, ka visu eirozonas dalībvalstu attiecīgo rādītāju kopsumma veido kopējo eirozonas naudas piedāvājuma rādītāju. Mūsu valsts devumu kopējā eirozonas MFI piesaistīto noguldījumu atlikumā veidos Latvijas un citu eirozonas valstu rezidentu noguldījumi Latvijas MFI. Savukārt devums emitēto parāda vērtspapīru apjomā būs starpība starp Latvijas MFI emitēto parāda vērtspapīru apjomu un Latvijas MFI īpašumā esošo citu eirozonas valstu MFI emitēto parāda vērtspapīru apjomu, tādējādi šajā postenī devums var būt arī negatīvs.

Atšķirīga no līdzšinējās būs pieeja nacionālā devuma noteikšanai skaidrajā naudā apgrozībā. Tā kā kopējās valūtas zonā precīzi zināms ir vien kopējais skaidro eiro banknošu un monētu apjoms apgrozībā, šajā jomā Eirosistēma vienojusies par nosacītu nacionālā devuma aprēķinu. Saskaņā ar to Latvijas devums būs proporcionāls mūsu valsts apmaksātajai daļai ECB kapitālā, atskaitot pašai ECB iedalīto 8% daļu no kopējās eiro emisijas. Katrai centrālajai bankai, kas ir Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībniece, ir piešķirts svērums ECB kapitāla parakstīšanas atslēgā, šim svērumam balstoties uz katras dalībvalsts iedzīvotāju skaitu un iekšzemes kopproduktu. Svērums nosaka iemaksas ECB kapitālā, nacionālo centrālo banku ārējo rezervju aktīvu nodošanu ECB, monetāro ienākumu sadali un ECB peļņas vai zaudējumu sadali. Savukārt balstoties uz šo svērumu, ECB nosaka arī "banknošu sadales atslēgu" – apgrozībā esošās eiro skaidrās naudas sadali starp eirosistēmas dalībniekiem. Saskaņā ar ECB 2008. gada 12. decembra lēmumu par nacionālo centrālo banku procentuālo daļu ECB kapitāla parakstīšanas atslēgā (ECB/2008/23) Latvijas Bankai piešķirtais svērums ir 0.2837%, bet banknošu sadales atslēga sakarā ar Latvija pievienošanos eirozonai tiks noteikta šā gada nogalē. Piemēram, Igaunijai ar svērumu ECB kapitāla parakstīšanas atslēgā 0.1790% 2010. gada decembrī tika noteikta banknošu sadales atslēga 0.2355% (ECB/2010/29). Latvijas gadījumā banknošu sadales atslēga varētu veidot apmēram 0.3640%, tātad šāda daļa no kopējo apgrozībā esošo skaidro eiro tiks atspoguļota Latvijas Bankas bilancē un nosacīti veidos Latvijas emitētos skaidros eiro.

1. tabula. Faktiskais latu daudzums apgrozībā un nosacīti aprēķinātā Latvijas daļa, vadoties pēc ECB banknošu sadales atslēgas (perioda beigās)

¹ Pielietojot nosacīti aprēķināto banknošu sadales atslēgu 0.3640%.

Avots: ECB; Latvijas Bankas aprēķini.

Kā redzams 1. tabulā, laika posmā kopš Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai, ievērojami audzis gan skaidrās naudas apjoms apgrozībā, gan eirozonā kopumā (2004. gada decembrī–2013. gada martā par 89.9%), gan Latvijā (attiecīgi par 56.8%). Savukārt skaidrās naudas īpatsvars kopējā naudas piedāvājuma rādītājā M3 nedaudz pieaudzis eirozonā (no 7.0% līdz 8.8%), bet samazinājies Latvijā (no 22.9% līdz 15.0%). Tabulā identificējams Latvijā skaidrās naudas apritē pastāvīgi klātesošais dolarizācijas/eiroizācijas faktors, kā arī tas, ka latu banknotes (atšķirībā no eiro) netiek izmantotas citās valstīs, par ko liecina būtiskā atšķirība starp faktisko skaidro latu apjomu apgrozībā un nosacīto skaidrās naudas apjomu apgrozībā, kādam tam būtu jābūt saskaņā ar ECB noteikto kritēriju.

Alternatīva iespēja skaidrās naudas dinamikas izvērtēšanai ir skaidrās naudas apjoma pārmaiņu aprēķins kā emitētās un iekasētās skaidrās naudas starpība Latvijas Bankas kasēs. Šis paņēmiens tiks izmantots tieši tāpat kā to dara pašlaik, un palīdzēs finanšu sektora likviditātes prognozēšanā. Ilgākā laika posmā skaidrās naudas apjomu apgrozībā gan ietekmēs pārrobežu skaidrās naudas plūsmas, tomēr nedēļas vai mēneša ietvaros šim faktoram vajadzētu būt otršķirīgam, salīdzinot ar skaidrās naudas plūsmām starp Latvijas Banku un komercbankām.

Latvijas devuma loma Eirosistēmas naudas rādītāju kopumā

Precīzāks un konkrētāk izmērāms, arī atrodoties eirozonā, būs Latvijas devums pārējās naudas piedāvājuma sastāvdaļās. Praktiski visas pašreiz aprēķinātās M3 komponentes, kā arī ilgāka termiņa finanšu saistības un kredītu rādītāji tiks noteikti arī eirozonas ietvaros un raksturos Latvijas MFI devumu eirozonas finanšu sektora attīstībā. Galvenais jaunums šajā jomā būs eirozonas rezidentūras principa pielietošana, proti, aprēķinot Latvijas devumu eirozonas naudas rādītājos, būs jāņem vērā arī no citu eirozonas valstu rezidentiem piesaistītie noguldījumi un tiem izsniegtie kredīti. Savukārt Latvijas tautsaimniecības attīstību joprojām raksturosim ar iekšzemes noguldījumu un kredītu rādītājiem, vērtējot MFI darījumus tieši ar Latvijas rezidentiem. Tāpat kā līdz šim, noguldījumu un kredītu apjomā iekļausies gan uzkrājumi un aizdevumi nacionālajā valūtā (ar 2014. gadu tā būs eiro, tātad saplūdīs līdzšinējie latos un eiro veiktie noguldījumi un attiecīgi arī kredīti), gan arī ārvalstu valūtās.

Starpība starp pēc Latvijas un eirozonas rezidentūras principiem aprēķinātajiem rādītājiem nav īpaši liela, tomēr vērā ņemama. 2012. gada nogalē no eirozonas rezidentiem piesaistīto noguldījumu atlikums veidoja 832.1 milj. eiro (10.3% no iekšzemes noguldījumiem), bet tiem izsniegto kredītu atlikums – 500.0 milj. eiro (3.5% no iekšzemes kredītiem).

Latvijas monetāro rādītāju loma pēc eiro ieviešanas

Eirozonas rezidentūras principa izmantošana ļauj sadalīt un identificēt katras dalībvalsts konkrēto ietekmi uz eirozonas kopējo naudas rādītāju dinamiku. Lai gan precīzi skaitļi par Latvijas devumu eirozonas naudas rādītāju attīstībā būs aprēķināmi vien līdz ar eiro ieviešanu Latvijā, jau iepriekš iespējams noteikt teorētisku Latvijas devumu, ja tā būtu valūtas savienībā jau tagad. Aprēķini liecina, ka mūsu valsts devums gan nebūs īpaši nozīmīgs, tomēr veidos zināmu daļu kopējā eirozonas naudas piedāvājumā.

Kā redzams 2. tabulā un attēlā, Latvijas naudas rādītāji veido 0.1-0.2% no eirozonas kopējiem naudas piedāvājuma rādītājiem, turklāt augošs (un nu jau augstākais šo rādītāju vidū) ir likvīdāko naudas rādītāju M1, tajā skaitā noguldījumu uz nakti, īpatsvars. Vienlaikus mazinājusies termiņnoguldījumu nozīme, savukārt noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu Latvijā, kā arī naudas tirgus fondu akciju un daļu nozīmīgums mūsu valstī ir būtiski zemāks. Samazinoties kredītportfelim, pakāpeniski sarukusi Latvijas MFI eirozonas rezidentiem izsniegto kredītu loma.

2. tabula. Latvijas nosacītais devums eirozonas monetārajos rādītājos

Avots: ECB; Latvijas Bankas aprēķini

Attēls. Latvijas devums eirozonas monetārajos rādītājos (%)

Ņemot vērā to, ka ECB savu politiku veido eirozonai kopumā, monetārā attīstība atsevišķu dalībvalstu līmenī tiek aplūkota mazāk. It īpaši tādēļ, ka šo attīstību raksturojošie nacionālā devuma rādītāji ietver saistības pret visas eirozonas naudu uzglabājošo sektoru, tādējādi it kā izplūdinot konkrētās valsts nozīmi. Tomēr prakse liecina, ka vidēji tikai 3-5% noguldījumu un kredītu veido darījumi ar pārējo eirozonas valstu rezidentiem, tādēļ nacionālā devuma rādītāji labi raksturo makroekonomisko attīstību arī konkrētajā eirozonas valstī.

Latvijā, kā jau minēts, citu eirozonas valstu rezidentu noguldījumi veido vairāk – ap 10% visu noguldījumu (pateicoties Kipras, arī Luksemburgas, Vācijas un Nīderlandes rezidentu visai būtiskiem uzkrājumiem Latvijas kredītiestādēs). Līdz ar to Latvijas tautsaimniecības izvērtēšanā labāk izmantot uz Latvijas rezidentūras pamata balstītos monetāros rādītājus.

Savukārt Latvijas devumu eirozonas kopējos rādītājos lietderīgāk izmantot, analizējot monetāro rādītāju kustības sinhronitāti saistībā ar inflācijas, kopējās ekonomikas izaugsmes un citiem rādītājiem ekonomisko ciklu konverģences kontekstā Latvijā un eirozonā kopumā, kā arī salīdzinot Latvijas un citu eirozonas dalībvalstu attīstību. Šī informācija var būt lietderīgs avots, vērojot Latvijas finanšu integrāciju eirozonā.

Monetāro rādītāju analīze izmantojama arī kā papildu rīks uz ekonomisko analīzi balstītajā cenu stabilitātes risku novērtēšanā, kuri tiek ņemti vērā monetārās politikas lēmumu pieņemšanas procesā. Latvijas gadījumā pēc pievienošanās eirozonai tas nozīmēs mūsu devuma rādītāju lietošanu, sniedzot savu skatījumu par norisēm ne tikai Latvijā, bet visā eirosistēmā un piedaloties kopējo ECB lēmumu pieņemšanā.