Nākotnes tūrisms – viesnīcu burziņš vai distancēšanās Latvijas pļavās?

Lai gan ārkārtējās situācijas laikā ieviestie pārvietošanās ierobežojumi Eiropā un Latvijā pamazām tiek mīkstināti vai atcelti, jautājumu joprojām ir ļoti daudz par to, kas un kā būs tālāk? Jūnijs, jūlijs un augusts Latvijā ir tūrisma "pļaujas laiks", tomēr šogad jau iepriekš zinām, ka tūrismā "raža" būs bēdīga.

Pasaules tūrismā lielākā krīze kopš tā uzskaites sākuma

Covid-19 krīze vairāk vai mazāk negatīvi ietekmējusi visas nozares. Tūrisma nozarei diemžēl "bija tas gods" vienai no pirmajām un arī vissmagāk izjust Covid-19 krīzes izraisītās sekas. Slēgtās valstu robežas krasi samazināja ceļotāju skaitu un pēc tam arī pilnībā apstādināja tūristu plūsmu, tādējādi samazinot tūrisma nozares ienākumus un atstājot bez darba daudzus tūkstošus nozarē strādājošo.

1. attēls. Starptautiskā tūrisma gada izmaiņas pasaulē no 2000. līdz 2019. gadam un 2020. gada prognožu scenāriji, %

Līdz Covid-19 krīzei pasaules tūrisms bija piedzīvojis 10 izaugsmes gadus. Pat, neskatoties uz globālās ekonomikas atdzišanu, ģeopolitiskajiem saspīlējumiem un Brexit, 2019. gadā starptautisko tūristu skaits pasaulē pieauga par 4%, kas gan bija vājākā izaugsme kopš 2016. gada. Šogad, vēl nenojaušot par korona vīrusa posta darbiem, pasaules tūrismā tāpat tika sagaidīts vismaz 4% pieaugums. Diemžēl nu jau realitāte ir cita, un Pasaules Tūrisma organizācija (PTO) prognozē, ka, samazinoties pieprasījumam pēc starptautiskajiem ceļojumiem, tūrisma kritums 2020. gadā var būt no 58  līdz 78%, turklāt ir apdraudētas no 100 līdz 120 miljoniem darba vietu tūrisma nozarē (1. attēls.).

PTO jau ir paziņojusi, ka korona vīrusa pandēmija ir vissmagākā krīze, ar kuru ir saskāries starptautiskais tūrisms kopš tā uzskaites sākuma 1950. gadā.

Jau šā gada 1. ceturksnī visas pasaules tūrisma nozares rādītājos (2. attēls) redzama būtiska Covid-19 ietekme. Kopumā pasaulē tūristu skaits gada pirmajos trīs mēnešos samazinājās par 22%, martā sarūkot par 55%. Tie ir aptuveni 67 miljoni zaudētu tūristu. Saskaņā ar operatīvo informāciju – aprīlī visā pasaulē tūrisms piedzīvojis 94-99% lielu kritumu salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli.

2. attēls. Ārvalstu tūristu gada izmaiņas 2020. gada pirmajos četros mēnešos, %

Kas kaitē tūrismam un ne tikai tam…

Pasaulē tūrismam tāpat kā vairumam citu nozaru ik pa laikam nākas saskarties ar izaicinājumiem un negaidītām likstām, kas "liek kāju priekšā" stabilai izaugsmei. Tūrismu negatīvi ietekmē ne tikai epidēmijas un dabas katastrofas, bet arī karadarbība un politiskā nestabilitāte, terorisma draudi un kriminogēnās situācijas saasināšanās kādā noteiktā valstī.

Kad domājam par tūrisma kataklizmām, pirmais, kas nāk prātā, ir dažādas dabas katastrofas. Tādi notikumi kā savvaļas ugunsgrēki, viesuļvētras, cunami, zemestrīces, vulkānu izvirdumi un plūdi vienmēr rada zaudējumus konkrētās valsts ekonomikai, t.sk. tūrisma nozarei. Tomēr parasti dabas katastrofu gadījumos tūrisma problēmas var raksturot kā samērā īslaicīgas un lokālas, jo, plānojot ceļojumus, citu valstu tūristi var mainīt un izvēlēties citu ceļojuma galamērķi un kādu laiku nedoties uz dabas katastrofas piemeklēto valsti vai iecerēto ceļojumu atlikt uz dažiem mēnešiem. Dabas katastrofu iespaidā tūristi arvien retāk ceļojumus plāno ilgtermiņā, priekšroku dodot pēdējā brīža piedāvājumiem un akcijām.

Par vienu no lielākajiem 21. gadsimta draudiem ir atzīts terorisms. Diemžēl par teroraktu mērķiem visbiežāk tiek izvēlētas tieši tās valstis, kurās ir liels tūristu īpatsvars. 90. gados par terorisma ietekmi runāja, galvenokārt, atsevišķu valstu līmenī (Spānijā, Ziemeļīrijā, Ēģiptē), bet kopš 2001. gada 11. septembra terora akta ASV tiek aplēsta arī teroraktu globālā ietekme. Vēl nesenā atmiņā palikuši 2015.-2017. gadā notikušie terorakti tūristu iecienītajās Eiropas pilsētās – Parīzē (2015.g. novembrī), Briselē (2016. g. martā), Nicā (2016.g. jūlijā), Barselonā (2017.g. augustā), Londonā (2017.g. septembrī).

Teroraktu ietekme uz tūrisma nozari pasaulē atšķiras, jo ir atšķirīgi tūrisma galamērķi, to produkti un tūristi. Ir valstis, kas tradicionāli tiek uzskatītas par drošām (pārsvarā tās ir Eiropas valstis), kurās atsevišķs terorakts rada īslaicīgu ietekmi. Savukārt tajās valstīs, kur bieži notiek politiskie un reliģiskie nemieri un kurās tradicionāli ir augsti terorisma draudi, piemēram, Izraēlā un Pakistānā, tūrisma nozare jau ir iemācījusies pielāgoties esošajai situācijai, un atsevišķiem incidentiem nav vairs tik liela ietekme uz tūrisma nozari, jo šo valstu potenciālie tūristi teroraktu neuzskata par ilgtermiņa draudu.

Pēc PTO aplēsēm – pēc terorakta nosacīti drošā valstī tūrisma apjomi konkrētajā valstī krītas apmēram par 20%, piemēram, tūrisma pieprasījums pasaulē 11. septembra terora akta rezultātā samazinājās par 10%, bet ASV par 20%, radot zaudējums 105 miljardu ASV dolāru apjomā (Goodrich, 2001). Ēģiptē pēc teroraktiem ārvalstu tūristu skaits samazinājās par trešdaļu. Analizējot Eiropas valstu teroraktu ietekmi uz tūrisma nozari, secināts, ka uzreiz pēc teroraktiem tūrisma nozarei kritums ir dramatisks: gan iegādāto biļešu maiņas, gan ceļojumu atcelšanas ziņā, bet valstu piemēri apliecina, ka cilvēku bailes un atmiņa ir visai īsa un jau pēc apmēram trīs mēnešiem cilvēki aizmirst nelaimi un ir gatavi doties ceļojumā uz šīm valstīm. Apmēram divu gadu laikā konkrētās valsts tūrisma nozarē viss atgriežas iepriekšējā ritmā. Līdz ar to varam secināt, ka terorakti īslaicīgi samazina pieprasījumu pēc ceļojumiem uz konkrēto valsti, taču tajā pašā laikā pieaug pieprasījums pēc ceļojumiem uz citām valstīm.

Lai gan Covid-19 izraisītā satraucošā situācija visām pasaules valstīm un mūsdienu sabiedrībai ir kaut kas jauns, tomēr tā nav pirmā reize, kad valstu ekonomikām un cilvēkiem ir nācies saskarties ar kāda nāvējoša vīrusa vai slimības posta darbiem. Pēdējo 100 gadu laikā pasaule ir piedzīvojusi vairākas vīrusu izraisītas epidēmijas. Pasauli nemaz ne tik sen ir skārušas Covid-19 radniecīgas epidēmijas, piemēram, SARS un MERS, līdzās šiem koronavīrusiem jāmin arī  Ebolas vīruss Rietumāfrikā un odu pārnēsātais Zika vīruss D-Amerikā un Klusā okeāna un Dienvidaustrumu Āzijas salās. Atšķirībā no Covid-19, iepriekšminētās vīrusa epidēmijas vairāk vai mazāk bija lokāla rakstura un piemeklēja konkrētu reģionu, dramatiski neietekmējot pasaules tūrisma rādītājus. Piemēram, SARS uzliesmojuma laikā 2003. gadā globālais tūrisms kritās tikai par 0.4%. Ar koronavīrusu pusgada laikā inficēto skaits pasaulē sasniedzis gandrīz 11.5 miljonus (skat. tabulu).

Neskatoties uz mūsdienu zinātnes un medicīnas milzīgo attīstību, vakcīnām, zālēm un medicīnas tehnoloģijām, Covid-19 epidēmija vairāk līdzinās tā saucamajai Spāņu gripai, kas pirms 100 gadiem pasaulē plosījās vairāk nekā divus gadus – no 1918. gada sākuma līdz 1920. gada beigām un inficēja aptuveni trešdaļu pasaules iedzīvotāju, paņemot aptuveni 50 miljonu pasaules iedzīvotāju dzīvību. Spāņu gripa 1918. gadā sasniedza arī Latviju un prasīja vairāku Latvijā ievērojamu cilvēku dzīvības, piemēram, no šīs gripas vai tās komplikācijām mira dzejnieks Fricis Bārda un mākslinieks Jāzeps Grosvalds.

1. tabula. Lielākie vīrusu epidēmijas uzliesmojumi 21.gs.

* Dati uz 20.07.2020. 
** Uzliesmojumi arī vēlākos gados    
 

Salīdzinājumā ar citiem neseniem vīrusu uzliesmojumiem Covid-19 izplatība ir daudz straujāka, taču mirstības rādītāji ir ievērojami zemāki. Pēc pašreizējām aplēsēm ar Covid-19 saslimušajiem nāves gadījumu īpatsvars ir apmēram 4.2% ( 3. attēls).

3. attēls. Covid-19 mirstības līmenis (uz 20.07.2020.) salīdzinājumā ar citām vīrusa epidēmijām

Pasaules vēsturiskā pieredze rāda, ka epidēmiju un pandēmiju laikā cīņu ar smago slimību būtiski sarežģī dezinformācija, kas rodas no cilvēku trauksmes, neziņas, bailēm no nezināmā, nesaprotamā un nekontrolējamā. Rezultātā rodas baumas un dažādas sazvērestību teorijas, kas reizēm kaitē daudz vairāk nekā pati vīrusa izraisītā epidēmija. Piemēram,  holēras laikā tika nogalināti pat ārsti, jo bija izplatījušās baumas, ka holēra nav nekāda infekcija, bet ārsti tīšām indē vienkāršo tautu. Lai gan cilvēces zināšanas par infekcijām un masveida saslimšanām ir būtiski palielinājušās, tomēr redzam, ka vēsture atkal atkārtojas – līdztekus koronavīrusa izraisītās slimības uzliesmojumam ar sociālo tīklu palīdzību tiek izplatītas dažāda veida viltus ziņas. Visaktīvāk ar  dezinformāciju nodarbojas Krievija,  piemēram, izplatot ziņas, ka vīruss radies nevis Ķīnā, bet tas ir ASV veidots bioloģisks ierocis. Arī Ķīna, kas pamatā liek uzsvaru uz vīrusa izcelsmes apšaubīšanu, atbalstot dažādas konspirācijas teorijas un mēģinot izcelt Ķīnas nozīmīgo lomu Covid-19 apkarošanā.

Papildus lielajām epidēmijām pasaule ir cietusi arī nopietnas sekas, kas nav saistītas tikai ar vīrusu izplatību. Ilgstoši negatīvi tūrisma nozari ietekmē tieši politiskā nestabilitāte un/vai ekonomiskā krīze, jo tās kaitē visas valsts tautsaimniecībai, samazinot kā valsts, tā katra iedzīvotāja ienākumus. Ekonomiskās vai politiskās krīzes laikā cilvēkiem galvenokārt ir jānodrošina savas primārās vajadzības, un tūrisms noteikti nav primāro preču sarakstā, jo braukt ceļojumos atļaujas tikai tad un tie, kam ir nosacīti "lieki" finanšu līdzekļi, kad primārās vajadzības ir apmierinātas. Visiem vēl diezgan svaigā atmiņā ir 2008.-2009. gada Lielā recesija jeb globālā finanšu krīze, kuras laikā starptautisko tūristu skaits samazinājās par 4% (1. attēls).

Apkopojot datus par starptautiskā tūrisma plūsmu pēc 2001. gada 11. septembra teroraktiem, 2003. gada SARS epidēmijas un 2009. gada finanšu krīzes, PTO veikusi aprēķinus par to, cik ilgā laikā pēc šīm krīzēm tūrisms atgriezies pie pozitīvas izaugsmes. PTO secinājusi, ka visātrāk (jau pēc 5 mēnešiem) starptautiskā tūrisma plūsma piedzīvojusi izaugsmi (+2%) pēc SARS epidēmijas, bet pēc 11. septembra teroraktiem pagājuši 6 mēneši, kad tūrisms uzrādīja 4% pieaugumu, savukārt visilgākais laiks (10 mēneši) pagāja pēc 2009. gada finanšu krīzes, kad starptautiskais ceļotāju skaits pirmo reizi uzrādīja pieaugumu (+4%).

Pēc dažādu ekspertu domām Covid-19 ietekmi uz pasaules ekonomiku vēl nevar novērtēt, pagaidām prognozes balstās tikai uz pieņēmumiem, ka, iespējams, piedzīvosim vēl smagāku krīzi nekā 2009. gadā. Un tam ir pamats, jo Covid-19 pandēmija jau ir iesitusi būtisku robu pasaules reālajā ekonomikā, ko redzam valstu iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumos, ir zaudētas miljoniem darbavietas un līdz ar to kritušies uzņēmumu un iedzīvotāju regulārie ienākumi, kas negatīvi atsaucas gan uz investīcijām, gan uz patēriņu. Un tam visam līdzās korona vīrusa "baiļu faktors" izraisa svārstības finanšu tirgos. Šoreiz tūrisma nedienas ir globāla mēroga un tūristiem praktiski nav citu alternatīvu ceļošanai.

Latvijas tūrisms 10 gadus turējies bez lieliem satricinājumiem

Ar tūrismu saistīto nozaru (izmitināšanas un ēdināšanas, tūroperatoru, ceļojumu biroju) īpatsvars Latvijas tautsaimniecības ienākumu struktūrā veido apmēram 2.2% (Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati un Latvijas Bankas ekspertu novērtējums), nodrošinot ar darbu 4.2% no visiem nodarbinātajiem. Lai gan šie skaitļi pirmajā acu uzmetienā šķiet ne pārāk iespaidīgi un varētu pat šķist, ka īpašam uztraukumam par ne pārāk lielās nozares nedienām nav pamata, tomēr tūrisma nozīme tautsaimniecībā jāskatās daudz plašāk. Tūrisms un ārvalstu ceļotāji nodrošina ar darbu ne vien tieši šajā nozarē – viesnīcās, restorānos, pasažieru pārvadājumos, ceļojumu aģentūrās, gidu pakalpojumu jomā u.tml. vietās strādājošos, bet veicina būtisku ienākumu plūsmu ekonomikā, nodrošinot darbību un ienākumus arī daudzām citām nozarēm, piemēram, tirdzniecībai, transportam (avio, sauszemes, kruīza kuģiem), mākslas, izklaides un atpūtas  pasākumu organizatoriem (muzeji, izstādes, teātri, koncerti), medicīnas pakalpojumu sniedzējiem u.c.

Tūrisms ir cieši saistīts ar tādām jomām kā viesnīcas, ēdināšana un kultūra. Ja notiek pasākumi (koncerti, izrādes), cilvēki (bieži arī tūristi) brauc uz konkrēto pasākuma vietu, kur arī parasti paēd un, iespējams, izmanto nakšņošanas iespējas.

Tūrisms sastāv no ķēdes posmiem, un tiklīdz kāds no posmiem iztrūkst, tā arī ķēde diemžēl pārstāj funkcionēt. Tūrisms ir būtiska tautsaimniecības sastāvdaļa, kas nes ienākumus valstij gan tiešā, gan netiešā veidā.

Kopš 2009. gada, kad viesu skaita samazināšanos Latvijā būtiski ietekmēja pasaules finanšu un ekonomikas krīze, ārvalstu viesu skaits ik gadu ir pieaudzis ( 4. attēls.). Šajā laikā būtiski palielinājies arī viesnīcu skaits. Latvijā joprojām visvairāk tūristu iebrauc no Krievijas (2019. gadā 14.7% no visiem tūristiem). Lielās kaimiņzemes tūristu skaits strauji samazinājās 2014. gadā (no 26%  2013. gadā uz 22% 2014. gadā un 15% 2015. gadā), kad pēc Krimas okupācijas pret Krieviju tika noteiktas sankcijas un šajā valstī saruka nacionālās valūtas rubļa vērtība, pasliktinot arī Krievijas ekonomisko situāciju. Bet Krievijas tūristu kritumu Latvijas tūrisma nozare kopumā īpaši sāpīgi neizjuta, jo to kompensēja lielāks tūristu pieplūdums no citām valstīm, ko veicināja gan Rīgai piešķirtais Eiropas Kultūras galvaspilsētas statuss 2014. gadā, gan arī Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē 2015. gadā.

4. attēls. Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoto viesu skaits

Analizējot Latvijas tūrisma datus, nav redzams, ka līdz šim Latvijā tūrisma nozari būtiski būtu ietekmējušas iepriekšminētās epidēmijas (SARS, MERS u.c.) vai kādi citi plašāka mēroga satricinājumi, piemēram, terorakti vai dabas katastrofas (piemēram, vulkāna izvirdumu Islandē 2010. gada aprīlī), jo tie ir bijuši īslaicīgi un lokāli. Tādējādi Latvija iedzīvotājiem ir bijusi iespēja operatīvi mainīt ceļojuma galamērķus vai atlikt ceļojumus par dažiem mēnešiem. Savukārt ieceļotājiem Latvija kā tūrisma galamērķis nav saistījusies ar kādiem riskiem, kas piemeklējuši citas valstis.

Latvijas Bankas maksājumu bilances datos par Latvijas iedzīvotāju tūrismu ārvalstīs (tūrisma braucienu imports) redzams, ka pēc ES valstīs notikušajiem teroraktiem 2015. gada nogalē un 2016. gadā tūristu iecienītajās valstīs Parīzē, Briselē un Nicā – kādu laiku samazinājās Latvijas iedzīvotāju vēlme ceļot uz ES valstīm – pēc strauja tūristu braucienu eksporta kāpuma 2016. gada sākumā, gada otrajā pusē trīs ceturkšņus pēc kārtas sekoja kritums braucieniem uz ES valstīm, kas gan vidēji nebija lielāks par 10%. Tajā pašā laikā pieauga tūrisma braucieni ārpus ES valstīm, daļēji kompensējot kritumu braucieniem uz ES valstīm, kas apliecina, ka tūrisma nozare spēja diezgan operatīvi reaģēt uz terorisma krīzi Eiropā, piedāvājot ceļotājiem citas alternatīvas.

2020. gads Latvijas tūrismam iesākās diezgan cerīgi – pirmajos 2 mēnešos viesu skaits tūrisma mītnēs vidēji pieauga par 11% un par 12% palielinājās pavadīto nakšu skaits. Kā redzams 5. attēlā, kopš marta vidus līdz ar robežu slēgšanu, lidojumu un starptautisko pasažieru pārvadājumu pārtraukšanu tūrisma mārketinga aktivitātes praktiski tika izbeigtas un tūristu skaits dramatiski saruka, kā rezultātā jau 1. ceturksnī Latvijas tūrisms piedzīvoja kritumu par 13%. Aprīlī viesu skaita sarukums sasniedza jau 94%, bet tūrisma mītņu (viesnīcu, viesu māju) rezervācijas lielākajai daļai tika atceltas, daži uzņēmumi, pārsvarā tikai nelielas viesu mājas aprīlī un maijā turpināja daļēji strādāt, ievērojot valstī noteiktos drošības pasākumus. Maijā jau ir manāma pavisam neliela situācijas uzlabošanās, un, lai gan tūristu skaita kritums (-88.5%) joprojām ir dramatisks salīdzinājumā ar 2019. gada maiju, tomēr, salīdzinot ar šā gada aprīli, viesu skaits palielinājies vairāk nekā 2 reizes.

5. attēls. 2020. gadā tūristu mītnēs apkalpotās personas, tūristu un lidostā apkalpoto pasažieru gada izmaiņas

Ņemot vērā, ka šoreiz Covid-19 vīrusa izplatība nav tikai kāda konkrēta no mums tāla reģiona problēma un ir skārusi arī Latviju, īsti nevaram runāt līdzībās, apskatot citus vēsturiskos šokus. Covid-19 krīze jau ir būtiski ietekmējusi Latvijas tūrismu un sliktākais ir tas, ka nav zināms, cik vēl ilga būs šī negatīvā ietekme.

Kas gaidāms tālāk?

PTO maija apskatā ir publicējusi informāciju par pasaules tūrisma gada izaugsmi, ietverot arī trīs starptautiskā tūrisma attīstības scenārijus 2020. gadam (1. attēls). Šie scenāriji izstrādāti, pamatojoties uz iespējamo valstu robežu atvēršanu un ceļošanas ierobežojumu atcelšanu jūlijā, septembrī vai decembrī. Sliktākajā scenārijā PTO tūrismam prognozē 78% kritumu salīdzinājumā ar 2019. gadu.

Ceļošanas ierobežojumi, kas ieviesti, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, lēnām tiek atviegloti visā pasaulē, ļaujot tūrismam atsākt darbību arvien vairāk galamērķos. Jaunākie PTO dati liecina, ka 22% jeb 48 galamērķi visā pasaulē no 15. jūnija ir sākuši atvieglot ierobežojumus, t sk., arī daudzviet Eiropā. Tomēr starptautiskajam tūrismam tajā pašā laikā 65% jeb 141 galamērķis visā pasaulē joprojām robežas pilnībā ir aizvērtas.

Daudzas Eiropas valstis, īpaši tās, kuru tautsaimniecībā tūrisms aizņem būtisku daļu, pamazām ceļotājiem atver savas robežas. Tomēr cerēt, ka viss būs kā agrāk, būtu pārlieku optimistiski. Visticamāk, paies vēl krietns laiks līdz varēsim atgriezties pie līdz šim ierastajiem ceļošanas paradumiem.

Pateicoties saprātīgai un pietiekoši atbildīgai uzvedībai, Latvijā esam spējuši iegūt zināmu kontroli pār epidēmijas izplatību, izpelnoties pat starptautisku atzinību. Tas šobrīd arī ļauj pakāpeniski atvieglot ierobežojumus un atgriezties pie normālas dzīves, vienlaicīgi  darot visu, lai novērstu jaunus slimības uzliesmojumus. Jūnijā ne tikai beidzās ārkārtējais stāvoklis, bet arī laika apstākļi mūs lutināja ar sauli un siltumu, tādējādi it kā sniedzot iespēju mums pašiem savā valstī baudīt to, ko daudzi mēdz meklēt, braucot ceļojumos uz saulainajiem Vidusjūras un dienvidu zemju kūrortiem.

2. ceturksnis tūrisma nozarei būs vissmagākais ar būtisku kritumu visos rādītājos. Aprīlī un maijā tūrisma aktivitātes pielīdzināmas gandrīz nullei, arī jūnijā nav gaidāma strauja masveida tūrisma plūsmas atjaunošanās. Tomēr, lai arī ļoti minimāla, tomēr kaut kāda aktivitāte jūnijā Latvijas tūrismā jau ir atsākusies. Pēc Baltijas valstu iekšējo robežu atvēršanas iedzīvotāju brīvai kustībai, sākot no 15. maija, saņemtās rezervācijas no kaimiņvalstu iedzīvotājiem apliecina, ka cilvēki ir gatavi ceļot arī krīzes apstākļos. Tomēr jāatceras, ka Lietuvas un Igaunijas viesu īpatsvars līdz šim kopā veidoja vien apmēram 20% no Latvijas viesnīcās apkalpotajiem viesiem. Baltijas valstu robežu atvēršana gan ļaus tūrisma nozarei atjaunot savu darbību, tomēr nav gaidāms, ka tā šogad nesīs būtisku pozitīvu ietekmi uz nozari. Jārēķinās, ka ceļotāji šogad būs daudz piesardzīgāki nekā agrāk. Tas saistīts ar joprojām pastāvošajām bailēm par inficēšanās riskiem un potenciālo ceļotāju finansiālo situāciju, jo pandēmijas dēļ virkne cilvēku ir zaudējuši darbu vai ir samazinājušies viņu ienākumi.

Pozitīvu pienesumu ārvalstu tūristu plūsmā varētu dot somu tūristi, jo no 26. jūnija ir atklāta jauna prāmja līnija "Helsinki–Rīga". Ar pirmo prāmja reisu 27. jūnijā no Helsinkiem Rīgā ieradās jau 1500 somu tūristu. Šīs prāmja līnijas operators apstiprinājis, ka biļešu tirdzniecība norit labi un līdz ar Somijas tūristu izrādīto vēlmi apmeklēt Latviju prāmju kursēšanas laiks ir pagarināts līdz augusta beigām. Līdz šim Somijas viesu īpatsvars Latvijā ir veidojis apmēram 6%.

Lielākās cerības šogad ir tieši uz vietējā tūrisma aktivitātēm. Arī PTO savās prognozēs atzīmē, ka tieši katras valsts vietējais tūrisms atkopsies krietni ātrāk. Tā kā ierobežojumi un piesardzība šogad ir pārvilkusi svītru daudziem Latvijas iedzīvotāju tālāku ceļojumu plāniem, iespējams, tas nāks par labu Latvijas vietējam tūrismam, un 3. ceturksnī, kas ir Latvijas tūrisma sezonas aktīvākais laiks, tieši vietējo iedzīvotāju vēlme apceļot Latviju šogad palīdzēs tūrisma nozarei.

Līdz šim gan tikai apmēram viena trešdaļa (2019. gadā 31%) no visiem tūrisma mītņu izmantotājiem ir bijuši vietējie ceļotāji.

Ekonomikas ministrija ir aprēķinājusi, ka Latvijas iedzīvotāji pagājušā gadā ārzemēs iztērējuši 643 miljonus eiro, kas pielīdzināms 70% no visa izmitināšanas nozares apgrozījuma. Naivi gan būtu cerēt, ka tos izdevumus, ko Latvijas ceļotāji bija šogad ieplānojuši tērēt saviem ārzemju ceļojumiem, tie iztērētu vietējā tūrisma aktivitātēs.

Kā liecina dažādu aptauju rezultāti, tad cilvēki nav gatavi tērēt vietējās tūrisma aktivitātēs tās pašas summas, ko par līdzīgiem pakalpojumiem būtu gatavi tērēt, atrodoties ārvalstīs.

Starptautiskie novērtējumi par Covid-19 seku ietekmi uz kopējo pasaules un atsevišķi valstu tautsaimniecībām ir atšķirīgi, taču tie uzrāda būtisku ekonomiskās aktivitātes sašaurināšanos, turklāt kļūst arvien negatīvāki. Aplēses svārstās ļoti lielā diapazonā – atkarībā no ekspertu pieņēmumiem par to, cik strauji izdosies ierobežot korona vīrusa izplatīšanos.

Arī Latvijas Bankas ekonomistu vērtējumā Covid-19 izplatība rada augstu nenoteiktību un nozīmīgus uzņēmējdarbības traucējumus, kas pastiprina globālās recesijas iespējamību. Korona vīrusa ietekmē tautsaimniecība ir sarukusi jau 2020. gada 1. ceturksnī un Latvijas Banka prognozē, ka Latvijas ekonomikā kritums turpināsies arī 2. ceturksnī. Savukārt 2. pusgadā tiek gaidīts, ka tautsaimniecība sāks atveseļoties, gan atjaunojoties globālajam pieprasījumam pēc precēm un pakalpojumiem, gan pakāpeniski pieaugot līdz šim atliktajam iekšzemes patēriņam.

Publisko pasākumu aizliegumi, pulcēšanās un mobilitātes ierobežojumi tieši un uzreiz apturēja aktivitāti vairākās nozarēs. Izmitināšanas un ēdināšanas nozares un atpūtas un izklaides pakalpojumu nozares pievienotās vērtības kritums 2. ceturksnī lēšams tuvu 70%, bet 2020. gadā kopumā šajās nozarēs kritums varētu sasniegt aptuveni 30-50%, kas ir pozitīvāk salīdzinājumā ar izredzēm, kas tiek prognozētas tūrismam globālā mērogā (58-78%).    

Latvijas izredzes ir nedaudz labākas, jo lielos krīze sit daudz sāpīgāk, savukārt mazās valstis (pie kurām pieskaitāma arī Latvija), tāpat kā mazi uzņēmumi var daudz ātrāk un elastīgāk pārformēties un pielāgoties jaunajiem nosacījumiem.

Mums visiem labi zināms Raiņa ikoniskais teiciens: "Pastāvēs, kas pārvērtīsies!" Arī šajā krīzē izdzīvos tie uzņēmumi un tūrisma pakalpojumu sniedzēji, kas spēs mainīties un pielāgoties esošajai situācijai.

Covid-19 pandēmijas laikā iegūtās jaunās atziņas

Covid-19 izraisītā epidēmija ir traģēdija visas pasaules mērogā, jo ir zaudētas daudzu cilvēku dzīvības un radīti zaudējumi valstu ekonomikām. Tomēr nākas atzīt, ka šī Covid-19 krīze mums ir ne tikai nodarījusi pāri, bet ir devusi jaunas vērtīgas mācības un pat jaunas iespējas. Epidēmija ir ļāvusi ieraudzīt briesmas daudz tuvāk – mūsu pašu vidē, nevis kaimiņos vai nezināmās valstīs. Vairumam cilvēku realitātes uztvere un vērtību skala šo pēdējo mēnešu laikā ir mainījusies gan sociālajā, gan ģimenes, gan personīgajā sfērā. Mēs labāk apzināmies ilgtspējību, cieņu pret dzīvi un līdzcilvēkiem, sociālo iekļaušanos, atbildību un veselības nozīmi. Tas atspoguļojas arī jaunākajos apsekojumos par iedzīvotāju vēlmēm attiecībā uz tūrismu, kur kā svarīgākais saistībā ar tūrismu tiek uzskatīts: brīvības izjūta, atvērtas vietas, drošība, veselība, vienkāršība, jauns pasaules redzējums.

Pēdējos gados līdz ar milzīgo tūristu pūļu apmeklējumiem populārākie Eiropas valstu tūrisma galamērķi (Parīze, Roma, Londona u.c.) ir piedzīvojuši daudzas ar tūrismu saistītas negatīvas tendences. Piemēram, pārmērīgi lielais tūristu skaits ceļotājiem pie izklaides vai apskates objektiem daudzas stundas liek stāvēt bezgala garās rindās, kā rezultātā cerētā atpūta pārvēršas par mokošu nīkšanu lielā ļaužu pūlī.

Tāpat vairāku valstu vietējie iedzīvotāji arvien biežāk izjūt diskomfortu no tūrisma pūļiem, kas aiz sevis atstāj atkritumu kalnus un traucē vietējo iedzīvotāju ierasto dzīvesveidu. Šobrīd aktuāli ir veidot ilgtspējīgu tūrismu, kas ļauj iepazīt pasauli, nenodarot pāri videi, vēstures pieminekļiem un vietējo iedzīvotāju dzīvesveidam.

Globalizācija, uz kuru tik ļoti esam tiekušies pēdējos gados, diemžēl "palīdzēja" arī korona vīrusa izplatībai. Tāpēc lielākā vai mazākā mērā tieši globalizācija šobrīd mūs savā ziņā biedē un piespiež meklēt patvērumu savā valstī un savās mājās. Tas liek arī tūrisma nozarei meklēt jaunus tūrisma produktus un piedāvājumus. Noteikti uz kādu laiku cilvēku prioritāte tūrismā būs vēlme iegūt mieru, atrodoties dabiskā vidē prom no cilvēku burzmas, jo šobrīd tieši daudzu cilvēku klātbūtne ir vistiešākais drauds katra veselībai.

Lai gan mums tūrismā vienas atpūtas iespējas (piemēram, laiskie ārzemju ceļojumi uz "all inclusive" kūrortiem) ir liegtas, to vietā ir nākušas citas, turklāt veselībai krietni vērtīgākas. Kā nakšņošanas vietas daudz populārākas tagad kļuvušas nelielas viesu mājas, kempingi vai atsevišķi apartamenti, kur atpūšoties nav jāsatiekas ar tik daudz cilvēkiem kā lielajās viesnīcās. Jau tagad ir vērojams lielāks pieprasījums pēc tūrisma maršrutiem dabā ar teltīm, pieaugusi iedzīvotāju interese par kemperu, motorlaivu un kuteru īri. Tāpat daudz iespēju paveras velotūrismam, laivošanai, zirgu izjādēm u.tml. atpūtas veidiem.       

Lai gan grūtākā cīņa vēl ir priekšā, šā brīža galvenie secinājumi:

• Jebkura krīze, arī tūrisma nozarei, sniedz daudz jaunu iespēju un izaicinājumu (konkurenci), t.sk., jaunu tūrisma galamērķu atrašanai;
• Situācijā, kad pieaug ārējā starptautiskā nestabilitāte un dažādi riski, tiek dota lielāka iespēja attīstīties vietējam tūrismam, kas var kaut daļēji kompensēt ārvalstu tūristu plūsmas samazināšanos;
• Latvija kā valsts ar zemu teroraktu un dabas stihiju draudu līmeni nākotnē var kļūt par vietu, kas aizstāj nedrošākus reģionus un pilsētas Eiropā un Āzijā;
• Eiropieši Latviju var sasniegt ar auto, kas ir alternatīva lidojumiem, kas, iespējams, kļūs dārgāki;
• Ceļošana jau ir kļuvusi par daudzu cilvēku dzīves sastāvdaļu, tāpēc cilvēki ceļot nepārstās.

Kā saka viena no Latvijas vietējā tūrisma pārstāvēm – Abgunstes muižas saimniece Asnāte Avotniece: "Tieši spēja pārorientēties un nepieciešamība darīt lietas, kas iepriekš nav darītas, ir lielākā krīzes mācība un vienlaikus ieguvums.

Tūrisma piedāvājums pēc Covid-19 krīzes – veselīga distancēšanas Latvijas pļavās

Tūrisms ir cieši saistīts ar kultūras, ekonomiskajām un sociālajām vērtībām, un ir skaidrs, ka tūrisma aktivitātes agrāk vai vēlāk atjaunosies. Taču tas, cik ātri un kvalitatīvi tas notiks, ir atkarīgs no tūrisma nozares pārstāvju spējas pielāgoties jaunajai pasaules koncepcijai un to, cik nozīmīgs būs pašas sabiedrības atbalsts un vēlme atbalstīt vietējo tūrismu, novērtējot, cik skaistā zemē dzīvojam, cik bagāta tā ir ar dabas veltēm un cik būtiski ir šo dārgumu glabāt un kopt.

Vēl nav zināms, kā un cik ilgi attīstīsies situācija ar korona vīrusa izplatību pasaulē un Latvijā, tāpēc nav iespējams precīzi aprēķināt iespējamos vīrusa radītos zaudējumus visas pasaules un Latvijas tūrisma nozarei. Vēsturiski redzams, ka tūrisma nozare pēc krīzēm atkopjas pietiekoši strauji, tāpēc tūrisma nozarei jau šobrīd jāstrādā pie "pēckrīzes plāna".

Līdz šim ārvalstu tūristu galvenais ceļojuma mērķis Latvijā ir bijusi Rīga. Tomēr šī krīze var kļūt par lielisku iespēju lauzt stereotipu, ka Latvija ir piemērota tikai vienas dienas ceļojumiem un tikai Rīgā ir ko apskatīt. Covid-19 krīzes ietekmē cilvēki arvien vairāk sāk novērtēt atpūtu, atrodoties dabā ārpus telpām un lielām ļaužu masām. Šeit tad arī paveras lieliskas iespējas mūsu lauku tūrismam. Jau tagad Latvijā tūristiem ir daudz dažādu iespēju atpūsties ārpus pilsētu burzmas, baudot dabas daudzveidību un skaistumu. Latvijā ir ne tikai ļoti bagāts kultūrvēsturiskais mantojums – pilis, muižas un muzeji, ko papildina skaisti parki un dārzi, bet arī skatu torņi, putnu vērošanas vietas, purva un meža takas ar neierastām dabas ainavām, savvaļas dzīvnieku aploki, jūra un kāpas, ezeri un upes, interesanti jūras krasta posmi, dižkoki un dižakmeņi, iežu atsegumi, alas un avoti, lauku un amatnieku sētas, kā arī interesanti kultūras pieminekļi. Esam gana bagāti ar vietām, kas var lieliski kalpot gan mierīgai, kvalitatīvai atpūtai un aktīviem piedzīvojumiem, gan zināšanu un prasmju papildināšanai.

Nākotnē Latvija var kļūt pievilcīgāka ārvalstu tūristiem, jo esam gana droša vieta ceļošanai un (cerams) esam un būsim salīdzinoši labi pārvarējuši koronavīrusa krīzi.

Atzīmēšu, ka Pasaules ekonomikas foruma publicētajā "Ceļojumu un tūrisma konkurētspējas indekss 2019" pārskatā, kurā starp 140 valstīm Latvija ierindota 53. vietā, tieši "Veselības un higiēnas" jomā Latvijai ir visaugstākais novērtējums – 20. vieta, kas ir svarīgi šīs Covid-19 krīzes kontekstā.

Diemžēl "Dabas un kultūras resursu" apakšindeksā, kas raksturo galvenos "ceļošanas iemeslus", Latvijai ir vissliktākais rādītājs – 111.vieta. Šis indekss norāda ne tikai konkrētās valsts dabas ainavu, faunas bagātību un kultūras resursu pieejamību, ieskaitot arheoloģiskās vietas, izklaides iespējas un konferences, bet arī lielā mērā atspoguļo to, kā šie resursi tiek reklamēti. Tātad – šeit Latvijas tūrisma nozares pārstāvjiem vēl ir daudz darāmā, lai mūsu valsts dabas un kultūras bagātības radoši izreklamētu starptautiskajā telpā, un "pēc krīzes" ieinteresētu  ārvalstu tūristus apmeklēt Latviju.      

Kāds ASV finanšu konsultants reiz teica: "Katrs pagātnes kritums izskatās kā iespēja, katrs nākotnes kritums izskatās kā risks". Krīzes ir bijušas un būs, bet cilvēka dabā ir kulties un izkulties. Arī šobrīd situācija ļoti dinamiski mainās un jau tagad saņemam apliecinājumus tam, ka līdz ar ES un valdības atbalsta pasākumiem, cilvēku uzņēmība, entuziasms un radošums palīdzēs tūrismam izdzīvot arī šajā smagajā laikā. Lai gan vēl dažas nedēļas iepriekš masu medijos bija lasāmas ziņas, ka tūrisma mītņu rezervācijas lavīnveidīgi tiek atceltas līdz pat gada beigām un tūrisma apgrozījums un ienākumi krītas par 80-100%, jau tagad ir lasāma un arī dzirdama arī cita rakstura informācija par situāciju pašmāju un lauku tūrismā, apliecinot, ka tieši mazie tūrisma uzņēmumi spējuši pielāgoties jaunajiem apstākļiem un krīzi pārvar veiksmīgāk. Tāpat šajā laikā jau ir radīti jauni tūrisma produkti un piedāvājumi, piemēram, "Atklāj Latviju droši", apzinot mazāk zināmas un populāras apskates vietas Latvijā, vai pārrobežu Centrālās Baltijas projekts "Lauku dzīvesveids" (Rural Lifestyle - Creating attractive rural lifestyle destinations).

Masu "tūrisma konveijers" nav un nebūs Latvijas mērķis, arī pēc Covid-19 krīzes arvien vairāk cilvēku izvēlēsies individuālākus, dabai tuvākus un arī saudzīgākus ceļošanas veidus, bet Latvijas lauku tūrisms jau tagad un arī pēc Covid-19 krīzes var piedāvāt tūristiem veselīgu distancēšanos un atpūtu Latvijas pļavās, mežos un lauku sētās, ko, manuprāt, lieliski raksturo Talsu pusē esošā kempinga "Dunduriņi" saimnieces Ievas Krūmiņas teiktais: “Šis ir ne tikai Covid-19 formāts, bet arī īstenais latvieša formāts – lai nevienu nejūt, lai nevienu neredz, lai viss ir mierīgi, klusi un netraucēti!"

Avoti

Centrālās statistikas pārvaldes dati
https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/transports-turisms

Latvijas Bankas Maksājumu bilances dati
https://statdb.bank.lv/lb/Data.aspx?id=200&lang=lv

World Tourism Organization, COVID – 19 related travel restrictions a global review for tourism, fifth Report as of 23 June 2020,
https://webunwto.s3.eu-west-1.amazonaws.com/s3fs-public/2020-06/200623-Travel-Restrictions.pdf

World Tourism Organization, International Tourism and Covid-19,
https://www.unwto.org/international-tourism-and-covid-19

World Tourism Organization, International tourism is set to plunge by 80% this year – but some regions could recover more quickly,
https://www.weforum.org/agenda/2020/05/tourism-industry-slump-recovery-coronavirus-lockdown

World Economic Forum, The Travel and Tourism Competitiveness Report 2019, https://reports.weforum.org/travel-and-tourism-competitiveness-report-2019/country-profiles/#economy=LVA

Antonio Santos del Valle, Global Journey Consulting, 2020, The Tourism Industry and the Impact of Covid-19 Scenarios and Proposals,
https://worldshoppingtourism.com/downloads/GJC_THE_TOURISM_INDUSTRY_AND_THE_IMPACT_OF_COVID_19.pdf

Radio SWH raidījums "Zaļais stūris" 19.06.2020., Ceļojums un tūrisms Latvijā,https://www.radioswh.lv/2020/06/zalais-sturis-celojums-un-turisms-latvija/

Latvijas Radio raidījums "Globālais latvietis. 21.gadsimts", 29.06.2020., Tūrisma iespējas Latvijā vasaras sezonā: vai pie mums ir pieprasīts arī darījumu tūrisms,
https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/globalais-latvietis-21-gadsimts/turisma-iespejas-latvija-vasaras-sezonas-laika.a131518/?fbclid=IwAR1ZO9jp7Qz6eZJKWHiHb_RO_6oB8lA6a9iNjTINh3j0f48Ojj77XM7QY1M

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Vairums tūrisma uzņēmumu spētu mobilizēties sekmīgai sezonai, https://www.tvnet.lv/6984573/liaa-vairums-turisma-uznemumu-spetu-mobilizeties-sekmigai-sezonai?fbclid=IwAR2Y4jd8ZGLwedf8J-Oz9tQTa5IyYiS6gVcIBJGHvGZSR_hgj-xIpP_UTEs

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Tūrisma departaments, Facebook, https://www.facebook.com/LIAA.turisms/?eid=ARDKLQ77Pir7W1rFrZPyPcZokyLFTSTVavNFDdsiwodm2r75iKS0x_gUFZECnWPkGuNZDX79ge1gCkMz

Latvijas TV Dienas ziņas
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/mazajiem-turisma-uznemumiem-talsu-puse-necereti-veiksmiga-sezona.a365813/