No torņiem pļavās jeb Latvijas tūrisms

Par galveno Latvijas tautsaimniecības turpmākās attīstības virzītāju kļuvis eksports, kas pašlaik strauji aug, un, paredzams, "vilks" līdzi arī iekšējo patēriņu. Taču eksports nebūt nav tikai mašīnu, iekārtu vai pārtikas preču pārdošana ārvalstīs. Eksports ir arī ārzemnieku tūrisms Latvijā, un par šo nozari ļoti piemēroti šķiet runāt tieši vasarā. Tālab šajā slejā ar skaitļiem ieskicēšu tūrisma vietu Latvijas ekonomikā un dalīšos savās pārdomās par tā attīstības iespējām.

Pēc strauja tūrisma pakalpojumu eksporta pieauguma no 2005. līdz 2008. gadam (vidēji par 28%), pagājušogad tūrisma nozare saņēma smagu triecienu. Kritās Latvijas iedzīvotāju tūrisma pakalpojumu patēriņš, arī ārzemnieki Latvijas naktsmītnēs pavadīja par gandrīz piektdaļu mazāk nakšu, un gada beigās nodarbinātība tūrisma sektorā bija kritusies par 8% attiecībā pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Iemesls kritumam bez šaubām nebija tikai nozares pārstāvju tik ļoti uzsvērtā pievienotās vērtības nodokļa likmes paaugstināšana, bet arī straujais pirktspējas kritums kaimiņvalstīs, ceļotāju tendence ietaupīt uz ceļojumu garuma rēķina (mazāk - uz ceļojumu skaita rēķina) krīzes laikā, kā arī Latvijas tūrisma nozares pakalpojumu kvalitātes nozīmīgais kritums, par ko liecina Centrālās Statistikas pārvaldes tūristu aptauju dati. Pēdējais varētu atstāt paliekošu ietekmi uz ārvalstu tūristu interesi par Latviju, un tas, visticamāk, nav saistīts tikai ar tūristu izlepšanu, paplašinoties citu valstu piedāvājumiem. Dažādu tūrisma pakalpojumu cenas Latvijā pēdējos gados augušas straujāk nekā citviet, un informācija plašsaziņas līdzekļos liecina, ka tūristi Rīgā jūtas mazāk droši un nereti, tiekot apkrāptiem, par pakalpojumiem samaksā daudz vairāk nekā gaidīts.

Diemžēl papildus iepriekš minētajam pastāv arī dziļākas ar Latvijas tūrismu saistītas problēmas, un tie, kas runā par Latvijas skaisto dabu un unikālo latviešu kultūru kā ārvalstu tūristus piesaistošajiem elementiem, droši vien nav īpaši objektīvi pret realitāti: saskaņā ar Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pasūtītajiem valstu zīmolvedības eksperta Saimona Anholta (Simon Anholt) pētījumiem, vidusmēra viedoklis par Latviju pasaulē ir: "Valstī, kuru es nevēlos apmeklēt, dzīvo cilvēki, kurus negribu pazīt, un ražo lietas, ko negribu pirkt." Anholts secina, ka ārzemnieku acīs Latvijai nav dabas resursu, un kultūras mantojums ir ļoti nepopulārs; problēmas rada arī neskaidra identitāte un sarežģīti nacionālie jautājumi. Mazāk pārsteidz tas, ka Latvija arī tiek uzskatīta par tehnoloģiski atpalikušu valsti. Kopš 2002. gada TAVA popularizē Latviju kā "Zemi, kas dzied", ir arī izveidotas divas starptautiski augtu vērtētas video vizītkartes, taču šobrīd atzīst, ka "sauklī „Zeme, kas dzied” ietvertā jēga ir saprotama un tuva vietējam iedzīvotājam, taču ārvalstu tūristam grūti uztverama un neko neizsakoša.

Raugoties starptautiskajā pieredzē un apskatot tūrisma nozares īpatsvaru citviet Eiropā, varam secināt, ka Latvijas tūrisma izaugsmei vēl ir potenciāls, tomēr tā nevarēs ilgstoši apsteigt kopējo tautsaimniecības izaugsmi. Pārdotās preces un sniegtie pakalpojumi (kas neietver pasažieru starptautiskos pārvadājumus) ārvalstu tūristiem Latvijā 2009. gadā veidoja 363 milj. latu jeb aptuveni 3% no IKP. Tas ir līdzīgs īpatsvars kā vidēji "vecajās" ES dalībvalstīs, t.sk. Zviedrijā, kā arī Lietuvā, taču mazāks, nekā "jaunajās" ES dalībvalstīs (vidēji 5%), tai skaitā Igaunijā (6%) un it īpaši "rekordistēs" Kiprā (9%) un Maltā (10%). Jāatzīmē arī, ka Latvijai būtiskais un ar tūrismu saistītais pasažieru pārvadājumu eksports pagājušogad veidoja aptuveni 1% no IKP (no tā apm. 90% bija aviopārvadājumi). Visticamāk, ka salīdzinoši lielas rezerves ir arī "eksotiskāku" tūristu piesaistē, jo līdz šim (2008. gada dati) visvairāk ieceļotāju bija no Lietuvas (33%) un Igaunijas (16%), 27% - no pārējām ES valstīm, bet 17% - no NVS, galvenokārt Krievijas.

Lai gan potenciāls tūrisma attīstībai Latvijā ir, tai skaitā piesaistot papildus tūristus ar labāku apkalpošanas kvalitāti un reklamējot Latviju ārvalstu iedzīvotājiem, tomēr jāatzīst, ka tūrisms diezin nevar uzlūkot kā nozari, kas spēs nodrošināt Latvijas pārticību. Pasaules pieredze rāda, ka tūrisms ir liela vai galvenā tautsaimniecības nozare pamatā nabadzīgās un/vai salu valstīs, bet attīstītajās valstīs, pat tajās, kas ir ceļotāju īpaši iemīļotas, tūrismam ir salīdzinoši maza daļa tautsaimniecībā, tas ir blakus ienākumu avots. Piemēram, Francijā, Itālijā, Šveicē, Norvēģijā ārvalstu tūristu pienesums tautsaimniecībai mērāms robežās no 1% līdz 3% pret IKP, bet 10% tas pārsniedz tādās valstīs kā Albānija, Jordāna, Kambodža, Vanuatu un Jamaika. Tas nozīmē, ka bagāto valstu turību nodrošina pamatā citas nozares. No tūrisma sekmēšanas un attīstīšanas Latvijā nebūtu jāatsakās, bet mums jāapzinās - tūrisma nozare, lai gan vasarā par to īpaši daudz tiek runāts, nav brīnumzāles, kas spētu nodrošināt Rietumvalstu līmenim atbilstošus ienākumus arī Latvijā.

Viens no rīcības virzieniem, lai sekmētu Latvijas tūrisma attīstību, varētu būt Anholta ieteikums popularizēt Rīgu, veicinot tās dabiski ziemeļnieciskās kvalitātes, savukārt pārējai Latvijai skaidri parādot savu vietu saistībā ar Rīgu. Un pēdējā laika tūrisma aktivitātes lielā mērā uz to arī ir vērstas. Sākotnēji nozares pārstāvji Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) un partneru kampaņu "Live Riga" vērtēja atturīgi, ar aizdomām par investīciju atdevi un caurspīdīgumuu organizēšanā, tomēr pēdējā laikā kritikas bijis mazāk. Pašlaik paši kampaņas veidotāji atdevi uzskata par labu, norādot, ka tūristu skaita pieaugums Rīgā ir daudz straujāks nekā Latvijā un ka nākamgad finansējumu kampaņai vajadzētu dubultot līdz 8 miljoniem latu. Tiesa, tūristu skaits arī Lietuvas un Igaunijas galvaspilsētās aug straujāk nekā citās valstīs kopumā, savukārt nozares pārstāvji uzskata, ka jūtamu atdevi no kampaņas varēs gaidīt tikai nākamgad.

Tiek sperti soļi arī Latvijas sasaistei ar Rīgu. Live Riga papildina jaunais Latvijas tūrisma sauklis Latvia best enjoyed slowly, reklamējot mierīgu un nesteidzīgu atpūtu Latvijā, tā ļaujot paplašināt piedāvāju tūristiem. TAVA jaunajā tūrisma mārketinga stratēģijā arī uzsvērts, ka nav nepieciešamo priekšnoteikumu (dabas, kultūras preču resursu), lai Latvija kļūtu par masu tūrisma galamērķi. Tomēr reģionos ir iespējams attīstīt tūrismu, specializējoties uz atšķirīgiem projektiem, izmantojot "dziļās iespiešanās" stratēģiju, kā arī sadarbojoties dažādiem atsevišķu pakalpojumu sniedzējiem un veidojot pudurus (clusters) ar pilnu tūrisma produktu paketi.

Arī pašvaldībām ir lielas iespējas veicināt vietējā tūrisma attīstību - Latvijā veiksmīgs piemērs ir Sigulda un tās apkārtne. Piemēram, Silēzijas vojevodistē Polijā, kas platības ziņā līdzinās Latvijas vēsturiskajiem novadiem, ir daudz ievērojamu dabas un vēsturisku objektu, taču iepriekš tas bija zināms kā industrializēts un piesārņots reģions. Sadarbojoties pašvaldībai, nevalstiskajām un privātām organizācijām, no 2004. līdz 2007. gadam tika realizēts "Industriālo pieminekļu maršruta" (Industrial Monuments Route) izveides projekts. Tika rūpīgi atlasīta 31 ievērojamākā pieturas vieta (vēsturiskas rūpnīcas, raktuves un saistīti muzeji), izstrādāts maršruta logo, mājas lapa un informatīvi bukleti, kā arī apmācīti vietējo tūrisma organizāciju darbinieki. Projekta gaitā ievērojami pieauga gan vietējo, gan ārvalstu tūristu apmeklējumu skaits, un saskaņā ar vietējo iedzīvotāju aptaujām bija novērojama infrastruktūras attīstība, lielākas investīcijas, jaunas darba vietas un tīrāka vide.

Savukārt atsevišķu uzņēmumu līmenī bieži par zemu novērtēta ir savstarpēja sadarbība un inovatīva pieeja. Piemēram, Dienvidkorejas pieredze liecina, ka liela atdeve ir mājas lapas izveidei, taču jāņem arī vērā, ka būtiski ir radīt un saglabāt labu iespaidu par uzticamību un kvalitāti. Tādēļ maziem uzņēmumiem bieži ir izdevīgi sadarboties ar citiem uzņēmumiem vai asociāciju ietvaros, kā arī izmantot ārpakalpojumus, nevis uzturēt mājas lapu pašiem.

Tūrisma pakalpojumi 2009. gadā veidoja 5% no kopējā Latvijas eksporta, un pat tad, ja nozare augtu strauji, tā varētu absorbēt tikai nelielu daļu no neizmantotajiem resursiem tautsaimniecībā, tai skaitā darbaspēka resursiem. Kaut gan Expo 2010 varētu būt viens no instrumentiem kā mīkstināt ārvalstnieku iespaidu par tehnoloģisko atpalicību Latvijā, kopumā ārvalstu tūristu viedoklis par Latviju, visticamāk, ir palicis ļoti rezervēts. Par Latvijas un Rīgas tūrisma politikas, kas kļuvusi mērķtiecīgāka, atdevi vēl pāragri spriest. Tomēr pieredze šeit un ārvalstīs liecina, ka pašvaldības iniciatīva un cieša sadarbība ar valsti un privāto sektoru palīdz pārvarēt tūrisma attīstības barjeras - sliktu vai neskaidru reģiona tēlu, ierobežotu finanšu pieejamību - un veiksmīgi konkurēt starptautiskajā tūrisma tirgū. Visbeidzot - ar plašāku sadarbību un inovācijām, kā arī radoši izmantojot ES fondu resursus, individuālie uzņēmēji var pirmie nākt ar iniciatīvu un veiksmīgi attīstīt savu tūrisma biznesu.

Raksts publicēts portālā "Delfi" 2010. gada 27. jūlijā.