Noguldījumi – to struktūra un dinamika Latvijā un citviet eiro zonā

Banku piesaistītie noguldījumi ir ne tikai viens no galvenajiem kredītiestāžu resursu avotiem, bet arī viens no rādītājiem, kas atspoguļo finanšu sektora dziļumu un potenciālo makroekonomisko ietekmi uz tautsaimniecības attīstību. Vairāk noguldījumu nozīmē arī vairāk pieejamas naudas un līdz ar to izaugsmes iespēju – gan ar banku starpniecību pārvēršoties kredītos, gan arī tieši - noguldītājiem uzņēmumiem un mājsaimniecībām izmantojot uzkrātos līdzekļus, lai veiktu investīcijas attīstībā, paaugstinātu patēriņu vai veiktu citas darbības, kuras nodrošinātu ekonomikas funkcionēšanu un izaugsmi. Šajā rakstā aplūkosim, kāda ir noguldījumu struktūra un galvenās attīstības tendences pēdējos gados eiro zonā, tostarp Latvijā un citās eiro zonas valstīs, vai un kas šajā jomā mainījies līdz ar Latvijas pievienošanos Eiropas vienotās valūtas telpai.

Noguldījumu attiecība pret iekšzemes kopproduktu

Finanšu sektora dziļumu un kopējo attīstības līmeni valstī lielā mērā var raksturot ar noguldījumu attiecību pret iekšzemes kopproduktu (IKP). Valstīs ar vēsturiski un ilgstoši stabilām uzkrāšanas tradīcijām noguldījumu kopapjoms bankās pārsniedz IKP apjomu. Savukārt valstīs, kur biežāk vērojami finanšu sektora un vispārekonomiski satricinājumi un krīzes un līdz ar to vēsturiski nav izveidojušās (vai zemāku ienākumu dēļ nav varējušas izveidoties) uzkrāšanas tradīcijas vai iespējas, noguldījumu attiecība pret IKP ir tuvāka 50% līmenim (sk. 1. attēlu).

Tāda situācija ir Latvijā, kur noguldījumu līmenis ir pat zem 50% no IKP, kā arī citās eiro zonā ietilpstošajās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs (sk. 2. attēlu).

Tā kā eiro zonas ietvaros par iekšzemes noguldījumiem tiek uzskatīti arī citu eiro zonas valstu rezidentu noguldījumi, no kopējās ainas izceļas valstis, kurās finanšu sektora īpatnību dēļ šādi noguldījumi izvietoti pastiprināti (Luksemburga, Kipra, Malta).

1. attēls. Uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumu attiecība pret IKP un IKP uz vienu iedzīvotāju 2013. gadā

Datu avots: ECB, Eurostat

2. attēls. Iekšzemes uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumu attiecība pret IKP Latvijā, % 

Datu avots: Latvijas Banka, CSP

Lai gan salīdzinājumā ar eiro zonas vidējo līmeni noguldījumu attiecība pret IKP Latvijā ir būtiski zemāka un vēl vairāk atpaliek no attīstītāko vienotās valūtas zonas valstu rādītājiem, mūsu valsts tautsaimniecībai pakāpeniski nostiprinoties, aug arī bankās izvietoto līdzekļu apjoms. Turklāt ne tikai absolūtā izteiksmē, bet arī attiecībā pret IKP. Kā redzams 2. attēlā, kopš pievienošanās Eiropas Savienībai šī attiecība augusi par 10 procentu punktiem, bet salīdzinājumā ar 2000. gadu (toreiz tā veidoja vien 18%) – jau dubultojusies. Tātad kāpums ir vērojams, tomēr pašreizējais līmenis ir objektīvs un aptuveni atbilst patlaban uz vienu iedzīvotāju radītā IKP sadalījumam eiro zonas ietvaros (sk. 1. attēlu). Secinājums – panākot lielākas pievienotās vērtības radīšanu uz vienu iedzīvotāju, būs lielāki ienākumi, vairāk uzkrāšanas iespēju un noguldījumu attiecība pret IKP augs straujāk.

Galvenie noguldītāji - mājsaimniecības

Aplūkojot banku piesaistīto noguldījumu īpašniekus sektoru skatījumā, redzams mājsaimniecību pārsvars. Ja Latvijā 2013. gada beigās mājsaimniecību noguldījumi veidoja ap 50% iekšzemes noguldījumu, tad eiro zonā kopumā – gandrīz 60%, bet lielākajās dalībvalstīs – Vācijā, Francijā, Itālijā – vairāk nekā 60% noguldījumu (sk. 3. attēlu). Šādu noguldītāju struktūru veidojušas gan ilgstošās mājsaimniecību uzkrājumu veidošanas tradīcijas Rietumeiropas valstīs, gan uzņēmēju izvēle savus līdzekļus izvietot ienesīgāk, kas attīstīto finanšu tirgu apstākļos nozīmē mazākus uzkrājumus banku kontos un lielākus – dažādos finanšu instrumentos.

3. attēls. Mājsaimniecību noguldījumu īpatsvars noguldījumu kopapjomā eiro zonas valstīs 2013. gadā, %

Datu avots: ECB

Salīdzinoši zemais mājsaimniecību noguldījumu īpatsvars atsevišķās eiro zonas valstīs saistīts ar finanšu iestāžu noguldījumu lielo apjomu šo valstu (Luksemburgas, Īrijas, Nīderlandes) bankās, kamēr nefinanšu uzņēmumu noguldījumu apjomi arī tur ir samērā nelieli (sk. 4. attēlu). Neliels finanšu iestāžu noguldījumu pārsvars pār nefinanšu uzņēmumu noguldījumiem, pateicoties minēto valstu, kā arī Vācijas, Itālijas un Spānijas finanšu sektora lomai, vērojams arī eiro zonā kopumā.

Savukārt Latvija un Igaunija eiro zonā izceļas ar augstāko nefinanšu uzņēmumu noguldījumu īpatsvaru, kas varētu norādīt, no vienas puses, uz ne vienmēr efektīvu uzkrājumu izvietošanu, bet, no otras puses, uz līdzekļu koncentrēšanos uzņēmēju rokās uz nodarbināto zemākas darba samaksas rēķina. Sava nozīme noteikti ir arī mazāk attīstītam nebanku finanšu sektoram šajās valstīs.

Aplūkojot noguldījumu sektorālā dalījuma dinamiku Latvijā, jāatzīmē, ka mājsaimniecību noguldījumu īpatsvars[1] samazinājies tieši pēckrīzes gados (sk. 5. attēlu). Par šo strukturālo pārmaiņu iespējamajiem iemesliem jau minēts iepriekš, savukārt noguldījumu piesaisti absolūtajos skaitļos Latvijā raksturo kāpums – ļoti straujš pirmajos dalības gados ES, tad krīzes laiku samazinājums un mērenāks pieaugums pēdējo trīs gadu laikā (sk. 6. un 7. attēlu), pie tam ilgtermiņā kāpuma tendences uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumiem būtiski neatšķiras. Vien ikmēneša skatījumā mājsaimniecības palielina savus uzkrājumus mērenāk un stabilāk, bet uzņēmumu noguldījumos vērojamas izteiktākas svārstības.

4. attēls. Nefinanšu uzņēmumu un finanšu iestāžu noguldījumu īpatsvars noguldījumu kopapjomā 2013. gadā, %

Datu avots: ECB

5. attēls. Iekšzemes finanšu iestāžu, nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību noguldījumu īpatsvars noguldījumu kopapjomā Latvijā, %

Datu avots: Latvijas Banka

6. attēls. Iekšzemes finanšu iestāžu, nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību noguldījumi Latvijā, milj. eiro

Datu avots: Latvijas Banka

7. attēls. Iekšzemes nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību noguldījumi Latvijā, milj. eiro

Datu avots: Latvijas Banka

Latvija eiro zonas kontekstā – neliela, bet augoša

Neraugoties uz visai straujo noguldījumu pieaugumu, Latvijas kredītiestāžu piesaistītie noguldījumi, atbilstoši mūsu tautsaimniecības lielumam, veido vien nelielu daļu kopējā eiro zonas rādītājā (sk. 8. attēlu). 2014. gada jūlijā tie bija 0.09% un arī iepriekšējos trīs gados atbilstoši Eiropas Centrālās bankas aprēķiniem atradās 0.08-0.10% līmenī no eiro zonas banku piesaistīto noguldījumu kopapjoma. Līdzīgas Latvijai pēc piesaistīto noguldījumu apjoma ir Igaunija un Malta, nedaudz lielākas – Slovēnija, Kipra un Slovākija.

8. attēls. Noguldījumu īpatsvars eiro zonas kredītiestāžu piesaistīto noguldījumu kopapjomā 2014. gada jūlijā, %

Datu avots: ECB

Pievēršoties noguldījumu pieaugumam atsevišķās eiro zonas valstīs (sk. 9. un 10. attēlu), redzams, ka nefinanšu uzņēmumu gada kāpuma temps Latvijā atbilst eiro zonas vidējam rādītājam, savukārt mājsaimniecības palielinājušas savus uzkrājumus straujāk nekā citās eiro zonas valstīs, turklāt kāpuma temps pēdējo gadu laikā, nostiprinoties uzņēmumu finanšu stāvoklim un augot mājsaimniecību ienākumiem, turpinājis palielināties.

9. attēls. Noguldījumu gada pieauguma temps eiro zonas valstīs 2014. gada jūnijā, %

Datu avots: ECB

10. attēls. Noguldījumu gada pieauguma temps Latvijā, %

Datu avots: Latvijas Banka

Ārējās vides riski turpmāk varētu mazināt uzņēmumu līdzekļu uzkrājumus bankās, savukārt mājsaimniecību noguldījumus bankās var palielināt vēlme veidot zināmu drošības uzkrājumu rezervi. Tādēļ Latvijā pašreizējā noguldījumu sektorālā struktūra un tendences varētu saglabāties - turpinoties pozitīvai tautsaimniecības izaugsmei, arī kopējais noguldījumu līmenis kāps.

Zemais ienesīgums nosaka pieprasījuma noguldījumu dominanci

Vairākkārtējie bāzes likmes pazeminājumi eiro zonā un arī citās pasaules lielākajās ekonomikās pazeminājuši naudas resursu cenu un veicinājuši ārkārtīgi zemu noguldījumu procentu likmju izveidošanos. Tam ir ietekme gan uz lēnāku kopējā noguldījumu apjoma kāpumu, gan to, ka noguldījumu portfelī aizvien vairāk dominē pieprasījuma noguldījumi – uzņēmumu un mājsaimniecību norēķinu kontos esošie līdzekļi.

Lai gan par līdzekļu noguldīšanu jāmaksā vēl nav (kā tas jau reizumis vērojams starpbanku tirgū), rēķināties ar vērā ņemamiem procentu ienākumiem no noguldījumiem pagaidām nav pamata. Tā kā termiņnoguldījumu likmes ir tuvas nullei, uzkrājumi galvenokārt tiek veidoti formā, kas ir maksimāli likvīda un nodrošina gan norēķinu veikšanu, gan noguldījumu nominālās vērtības saglabāšanu. Tādējādi kopējo noguldījumu pieaugumu nosaka pieprasījuma noguldījumu kāpums, bet termiņnoguldījumi aizvien sarūk.

Eiro zonā kopumā šā gada jūlijā pieprasījuma noguldījumu gada pieauguma temps bija 5.8%, kamēr noguldījumi ar noteikto termiņu līdz 2 gadiem samazinājās par 4.4% (sk. 11. attēlu), savukārt Latvijā atbilstošie skaitļi bija 12.8% un -13.1%. Līdzīga tendence gan uzņēmumu, gan it īpaši mājsaimniecību sektorā bija vērojama gandrīz visās eiro zonas valstīs (sk. 11. attēlu).

11. attēls. Nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību noguldījumu gada pieauguma temps 2014. gada jūnijā, %

Datu avots: ECB

Latvija ir viena no līderēm termiņnoguldījumu sarukumā, ko iespaido tas, ka noguldījumu procentu likmes gan mājsaimniecību, gan nefinanšu sabiedrību termiņnoguldījumiem ir rekordzemas pat visas eiro zonas mērogā (sk. 12. attēlu) un nav samērojamas pat ar jau tā zemo inflācijas līmeni. Līdz ar to reālā noguldījumu procentu likme ir negatīva un nav stimula līdzekļu izvietošanai citādi, kā vien norēķinu kontos.

Pārmaiņas šajā situācijā, saglabājoties tik zemai naudas cenai arī starpbanku tirgū, tuvākajā laikā nav gaidāmas, jo samērā neaktīvā kreditēšanas tirgus apstākļos bankas par naudas resursiem nav gatavas maksāt vairāk. Atcerēsimies, ka ECB refinansēšanas likme pašreiz ir 0.05%, starpbanku aizdevumu uz nakti procentu likmju indekss EONIA kļuvis negatīvs, bet 3 mēnešu EURIBOR samazinājies līdz 0.08%.

12. attēls. No jauna piesaistīto noguldījumu ar termiņu līdz 1 gadam vidējās procentu likmes 2014. gada jūlijā, %

Datu avots: ECB

Finanšu tirgos valdošā situācija un ar to saistītā izvēle par labu likvīdākajiem noguldījumiem, rekordzemu monetārās politikas un naudas tirgus procentu likmju apstākļos samazinoties atlīdzībai par citiem monetārajiem aktīviem, noteiks augstas likviditātes instrumentu turēšanas izvēles izmaksu sarukumu. Līdz ar to gaidāms pieprasījuma noguldījumu kāpums arī tuvākajā nākotnē.

Eiro ieviešana – noguldījumu kāpuma stimuls

Runājot par noguldījumu piesaisti, jāpieskaras vēl vienam faktoram – eiro ieviešanas ietekmei. Īpaši izteikta tā bija Latvijā - pēdējos mēnešos pirms pārejas uz eiro, kad krasi pieauga gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību noguldījumi bankās. Turklāt mājsaimniecību noguldījumi šo – augstāko – līmeni saglabāja arī pēc eiro ieviešanas, un arī uzņēmumu noguldījumi, lai gan pirmajos jaunās valūtas apgrozības mēnešos saruka, tomēr saglabājās par iepriekšējo augstākā līmenī.

Galvenais šī efekta izraisītājs ir skaidrās naudas nonākšana banku kontos, lai atvieglotu pārejas procesu uz jauno valūtu, savukārt pēc tās ieviešanas – atskārsme, ka praksē daudz ērtāki ir bezskaidrās naudas norēķini. Līdz ar to skaidrās naudas lietošana šī vienreizējā faktora ietekmē sarūk, bet noguldījumu līmenis – aug.

Latvijas gadījumā, kur ilgstoši bijušas izplatītas skaidrās naudas izmantošanas tradīcijas, šis iespaids bijis ļoti izteikts, bet arī citās pēdējos gados eiro zonā iekļāvušajās valstīs šis efekts bijis vērojams (sk. 13. attēlu).

13. attēls. Iekšzemes noguldījumu dinamika eiro ieviešanas periodā atsevišķās eiro zonas valstīs, milj. eiro

Datu avots: ECB

Noslēgumā jāatzīmē, ka gan Latvijas, gan visas eiro zonas mērogā noguldījumu dinamika pēdējo gadu laikā bijusi pozitīva, atspoguļojot gan uzticību eiro zonas finanšu sektoram, gan arī spējas veidot uzkrājumus arī šajos pasaules tautsaimniecībai nebūt ne vienkāršajos laikos.

Vienlaikus noguldījumi aizvien vairāk koncentrējas to likvīdākajā formā, kas saistīts kā ar neieinteresētību veikt ilgāka termiņa uzkrājumus par ārkārtīgi zemajām procentu likmēm, tā arī vēlēšanos nodrošināt ātri pieejamu finansējumu izdevumiem apstākļos, kad grūti pieejams finansējums banku kredīta veidā.

Savukārt kredītiestāžu skatījumā šāda noguldījumu struktūra gan nedaudz mazina banku likviditāti, tomēr zemās resursu cenas un samērā mazaktīvās kreditēšanas apstākļos tam nav izšķirošas nozīmes, lai bankas aktīvāk darbotos ilgāka termiņa noguldījumu piesaistē.