Pakalpojumu eksporta nozīme Latvijas ekonomikā

Pakalpojumu nozare ir svarīga, vērtējot arī no nodarbinātības aspekta. Pakalpojumu sniegšanas jomā strādā ap 60% nodarbināto. Papildu tam pakalpojumu nozares nozīmi pasvītro arī ienākumi, kas gūti pakalpojumu eksporta veidā.  Pakalpojumu eksports pēdējo 10 gadu periodā veido ap 30% no kopējā Latvijas eksporta, kas ir vidēji 16% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un tas ir daudz.

Pakalpojumu īpatsvars kopējā eksportā gadu gaitā nav būtiski svārstījies, tomēr ir mainījusies sniegto pakalpojumu struktūra, un tas ir izceļams fakts. Analizējot Latvijas maksājumu bilances datus par pakalpojumu eksportu, dominējošās pakalpojumu eksporta grupas ilustrētas 1. attēlā.

1. attēls. Latvijas pakalpojumu eksporta struktūra (%)

Būtiskākā pakalpojumu eksporta daļa allaž piederējusi transporta pakalpojumiem. Taču pakalpojumu eksporta diversifikācija ir nozīmīgi pieaugusi, un pēdējos divos gados to veicināja strauji augošie augstas pievienotās vērtības pakalpojumi, sevišķi, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā.

Šajā rakstā sīkāk skatīšu pakalpojumu jomu ārējās tirdzniecības kontekstā, vērtējot būtiskākās pakalpojumu eksporta grupas un iemeslus to panākumiem.

Transporta pakalpojumi

Transporta pakalpojumi ir lielākā pakalpojumu eksporta grupa. Tās būtisko pienesumu ekonomikai lielā mērā ir veicinājušas Latvijas dabiskās priekšrocības jeb faktori, kas saistīti ar Latvijas ģeogrāfisko novietojumu. Pirmkārt, Latvija ir pie jūras, kas dod iespēju attīstīt ostu darbību. Otrkārt, Latvija atrodas starp Austrumeiropu un Rietumeiropu, kas ir izdevīga pozīcija tranzītpārvadājumiem, izmantojot ne tikai jūras pārvadājumus, bet attīstot arī dzelzceļu un autotransporta pārvadājumu tīklu. [1]

2. attēls. Latvijas transporta pakalpojumu eksporta struktūra (%)

2. attēls ilustrē, ka, sniegto transporta pakalpojumu struktūrai laika gaitā transformējoties, visvairāk eksportētie pakalpojumi vienmēr bijuši auto, jūras un dzelzceļa transporta pakalpojumi. Pēdējos gados Latvijas transporta pakalpojumiem kopējā pakalpojumu struktūrā (1. attēls) ir bijusi tendence sarukt.

To ietekmēja jūras un dzelzceļa transporta pakalpojumu kritums. Tam par iemeslu bija gausā globālās ekonomikas atkopšanās pēc ekonomiskās krīzes gadiem un secīgā energoresursu pieprasījuma un cenu mazināšanās.

Preču pārvadājumi ir tiešā veidā saistīti ar preču pieprasījuma pārmaiņām. Patērētāju pieprasījumam krītoties, paralēli krītas arī saražotais preču apjoms vai/un arī cenas, kas attiecīgi ietekmē arī pārvadājumu apjomu vai/un ienākumus no sniegtajiem pārvadājumu pakalpojumiem. Šie faktori visbūtiskāk ietekmējuši dzelzceļa pārvadājumus, kur pēdējos divus gadus cenas ir kritušās.

Apkalpoto jūras kravu īpatsvara kritumu pēdējo desmit gadu laikā ietekmē Krievijas ostu attīstība – investīcijas Sanktpēterburgas ostas darbībā un uzbūvētās Ustjulugas un Primorskas ostas, kas nelabvēlīgi iespaido Latvijas ostu konkurētspēju.

Latvijai svarīgs transporta pakalpojumu partneris ir Krievija. 2015. gadā, kad Krievijas ekonomika piedzīvoja strauju lejupslīdi, tai skaitā, mazinoties arī rubļa vērtībai, strauji mazinājās arī Latvijas ienākumi no sniegtajiem auto pārvadājumu pakalpojumiem. Ekonomikas lejupslīde Krievijā negatīvi ietekmēja arī tās kaimiņvalstu, kas ir arī Latvijas partnervalstis, ekonomiku. Valūtas kursa kritums arī Baltkrievijā, Ukrainā un Centrālāzijā mazināja Latvijas sniegto pakalpojumu cenu konkurētspēju šajos reģionos.

Tomēr vienlaikus sarežģītajos ekonomikas apstākļos Latvijas autopārvadātāju kompānijas demonstrēja spēju pārorientēt pārvadājumus uz citiem reģioniem, sevišķi, Rietumeiropas valstīm.

Jāpiemin, ka laika gaitā Latvijas tranzītkompānijas gājušas uz priekšu, ne vien iekarojot jaunus reģionus, bet arī attīstot piedāvāto pakalpojumi kvalitāti. Tiek nodrošināta iespēja pārvadāt dažādas preces, kam kravas nodalījumā ir nepieciešami īpaši apstākļi, piemēram, klimata kontrole, ko regulē datorizētas sistēmas.

Uzņēmumi arī pilnveidojas, ieviešot, piemēram, lean metodi, kas būtiski samazina liekus procesus. Piemēram, datorsistēma sagatavo secību, kādā pārvadājamo preci ir jāiekrauj, lai izkraušanas procesā to nevajadzētu atsevišķi šķirot. Arī iekraušanas procesi kļūst mehanizēti. Šādi elementi uzlabo uzņēmuma produktivitāti un konkurētspēju.

Braucieni jeb iedzīvotāju tēriņi

Pēc Latvijas maksājumu bilances datiem iespējams analizēt, kā attīstās ārvalstu viesu tēriņi Latvijā. Pēdējos gados ienākumi auguši līdz vidēji 3% no IKP. [2] Iebraucēju skaitu un viņu tēriņus Latvijā veicinājušas ar tūrisma jomu saistītās institūcijas, kas aktīvi domā par Latvijas tūrisma popularizēšanu ārvalstīs.

Būtisku devumu veidojuši arī starptautiska mēroga pasākumi, kas ik pa laikam norisinās Latvijā. Sevišķi, Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss 2014. gadā, gan arī Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē 2015. gadā. Uz šo divu lielo pasākumu fona ienākumi no iebraukušo viesu tēriņiem 2016. gadā nedaudz mazinājās.

Samazinājumu ietekmēja arī mazāki tēriņi, piemēram, no Zviedrijas, Lielbritānijas un Krievijas viesiem, kuri veido lielu daļu kopējā iebraukušo viesu struktūrā. Tas saistīts ar valūtas kursa svārstībām, kas sadārdzina viesu uzturēšanos eiro zonas valstīs.

Tomēr tūrisma nozares attīstības gaita Latvijā ļauj cerēt, ka turpmākajos periodos šai jomai klāsies gluži labi. Piemēram, prāmju darbība, nacionālās lidsabiedrības airBaltic attīstība, kā arī citu avio kompāniju ienākšana tirgū ar jaunu tiešo savienojumu piedāvājumiem veicina tūristu skaita un līdz ar to arī tēriņu pieaugumu.

Piemēram, Rīgas brīvostā 2017. gadā pieteiktas jau 85 kruīza kuģu vizītes. Salīdzinājumam – pērn Rīgas osta uzņēma 63 kruīza kuģus. Savukārt airBaltic attīstības plāni paredz pašreizējās flotes atjaunošanu, pakāpeniski aizstājot šobrīd izmantotos Boeing modeļus ar 20 jaunām, lielākas ietilpības Bombardier lidmašīnām, no kurām trīs jau ir saņemtas un pārējās tiks iegādātas līdz 2019. gadam.

Arī starptautiskā lidosta "Rīga" ir veikusi nozīmīgas investīcijas infrastruktūras attīstībā. Turklāt gaidāmie Latvijas simtgadei veltītie pasākumi un vispārējie dziesmu svētki ir nozīmīgs tūristu magnēts.

Vēl piebilstams, ka Latvijā arvien pieaug ārvalstnieku interese par tādiem augstas pievienotās vērtības pakalpojumiem kā izglītība un veselība. Šobrīd ienākumi no šo pakalpojumu eksporta kopējā pakalpojumu eksporta struktūrā veido nelielu daļu, tomēr tai ir potenciāls pieaugt.

Piemēram, šobrīd Veselības ministrija ir sagatavojusi veselības tūrisma attīstības veicināšanas likumprojektu, lai pastiprinātu iespēju nākotnē gūt ienākumus no ārvalstu viesu izmantotajiem medicīnas pakalpojumiem Latvijā. Kā perspektīvākos medicīnas pakalpojumus veselības jomas eksperti akcentē diagnostiku un onkoloģisko saslimšanu terapiju, tieši cenas konkurētspējas faktoru dēļ.

Savukārt, iztirzājot izglītības pakalpojumu eksportu, augstākās izglītības eksports 2015. gadā bija viena no straujāk augošajām nozarēm, ārvalstu studentu īpatsvaram no visa studējošo skaita pieaugot no 1.0% 2008./2009. studiju gadā līdz 8% 2015./2016. Pienesums ekonomikai no šīs industrijas 2015./2016. studiju gadā kopumā bijis 148 milj. eiro jeb 0.6% no IKP (salīdzinājumam – piemēram, farmācijas nozares pienesums bija 0.5% 2013. gadā.)

Saimnieciskās darbības pakalpojumi

Saimnieciskās darbības pakalpojumi ir pakalpojumu grupa, kuru veido dažādi ar pētniecību, vadībzinību un tirdzniecību saistīti pakalpojumi. Piemēram, juridiskie, grāmatvedības un reklāmas pakalpojumi.

3. attēls. Citu saimnieciskās darbības pakalpojumu eksporta struktūra (%)

Līdz 2013. gadam kopējās citu saimnieciskās darbības pakalpojumu grupas eksporta klienti vienlīdzīgās daļās bija gan no ES, gan no ārpus ES valstīm. Pēdējos gados pārsvars jeb vidēji 70% no šiem pakalpojumiem sniegti ES valstu, sevišķi Igaunijas, Lietuvas, Lielbritānijas un Vācijas klientiem.

Telesakaru pakalpojumi, datorpakalpojumi un informācijas pakalpojumi

Telesakaru, datorpakalpojumu un informācijas pakalpojumu (IKT) eksports ir Latvijas pēdējā laika lepošanās objekts. Šie ir pakalpojumi ar augstu pievienoto vērtību, un to eksports 2016. gadā pieauga sevišķi strauji. Piemēram, salīdzinot ar 2015. gadu, telesakaru pakalpojumu eksports pieaudzis par 100.6%, datorpakalpojumi par 30.8% un informācijas pakalpojumi par 22.5%,.

4. attēls. IKT pakalpojumu eksporta struktūra (%)

Iemesli šādam straujam sniegto IKT pakalpojumu eksporta kāpumam ir vairāki. Piemēram, plašs piedāvāto pakalpojumu klāsts. Ir izveidoti datu centri, kur ārvalstu klientiem ir iespēja nomāt augstas drošības virtuālus serverus un "mākoni". Plašā klāstā tiek piedāvāti arī sistēmu administrēšanas pakalpojumi, izstrādātas elektronisko maksājumu sistēmas, kā arī nodrošināta to ieviešana.

Latvijas telesakaru pakalpojumi, datorpakalpojumi un informācijas pakalpojumi ir plašāk pieprasīti ES valstīs, nekā ārpus ES, kur Latvijas sniegto pakalpojumu vērtība pēdējos gados ir attiecīgi vidēji 60% un 40%. Piemēram, 2016. gadā telesakaru pakalpojumi visplašāk pārdoti Maltai, Zviedrijai, Itālijai, Norvēģijai un Krievijai. Par datorpakalpojumiem lielākie ienākumi plūduši no ASV, Kipras, Zviedrijas, Norvēģijas un Lielbritānijas. Bet informācijas pakalpojumus pirkuši kiprieši, amerikāņi, īri, beļģi un Šveices klienti.

Cits iemesls sniegto IKT pakalpojumu eksporta kāpumam ir atsevišķu ārvalstu uzņēmumu tendence IT infrastruktūru no Rietumeiropas valstīm pārcelt uz Latviju. Iemesli, kāpēc uzņēmumi izvēlas pārcelties uz Latviju vai kāpēc Latvijas piedāvātie pakalpojumi ir pieprasīti ārvalstīs, visticamāk, ir saistīti ar trīs galvenajiem faktoriem. Viens no tiem ir darbinieku izglītība. Nozares speciālisti pauž, ka vajadzīgās kompetences IKT nozarē guvuši, gan izglītojoties Latvijā, gan smeļoties pieredzi ārvalstu IKT nozaru uzņēmumos un pēcāk pārnesot šīs zināšanas uz Latviju.

Papildu svarīgs aspekts ir dažādu valodu zināšanas. Cits iemesls ir piedāvāto pakalpojumu cenas konkurētspēja. Svarīgas priekšrocības ir arī tādi faktori kā mentalitāte, drošība, dalība starptautiskajās organizācijās un valstu apvienībās, kā arī ar ģeogrāfiskiem faktoriem saistīti aspekti – gan teritoriālais izvietojums, gan mierīgie klimatiskie apstākļi. Tiesa, šie ir faktori, kuri ir svarīgi praktiski visās jomās.

IKT nozares eksportam attīstoties, novērojams, ka paralēli attīstās arī šo pašu pakalpojumu imports. Šāda tendence varētu liecināt, ka, IKT nozarei paplašinoties, iekšzemē trūkst darbaroku ar IKT saistītajās profesijās, tāpēc resursi tiek smelti ārvalstīs. Šo minējumu nesenā intervijā pastiprināja Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) direktore Dita Traidās [3].

Finanšu pakalpojumi

Latvijas Maksājumu bilancē finanšu pakalpojumu pozīcija apkopo ienākumus, kas gūti no finanšu starpniecības darījumiem, izņemot pakalpojumus, kas saistīti ar apdrošināšanas sabiedrību un pensiju fondu pārvaldīšanas darbībām. Finanšu starpniecības darījumi ir, piemēram, noguldījumu pieņemšana un kreditēšana, kredītkaršu pakalpojumi, komisijas un nodevas, kas saistīti ar finanšu līzingu, faktoringu, riska parakstīšanu un klīringa maksājumiem. Ir iekļauti arī finanšu konsultāciju pakalpojumi u.c.

Aptuveni 55% no kopējām finanšu pakalpojumu darbībām, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu, veido pakalpojumu nodrošināšana starptautiskiem uzņēmumiem un klientiem, un tas klasificējas kā eksports. Līdz 2014. gadam vidēji 20% ienākumu no sniegtajiem pakalpojumiem ieplūduši no ES valstīm un vidēji 80% no ārpus ES valstīm. Savukārt pēdējos gados šī attiecība ir mainījusies attiecīgi uz 32% un 68%.

Ienākumi no finanšu pakalpojumiem attīstās vienā taktī ar norisēm finanšu sektorā kopumā. Tātad lielākais sniegto pakalpojumu apjoms jau vēsturiski bijis valstīm ārpus ES. Tas ir saistīts gan ar Latvijas vēsturiski iestrādātajām ekonomiskajām partnerattiecībām, gan valodu zināšanām.

Statistika ilustrē, ka laikā, kad lielākās partnervalstis saskārās ar ekonomikas grūtībām, arī Latvijas ienākumi no finanšu pakalpojumiem mazinājušies, jo partnervalstis Latvijas kredītiestādēs mazinājušas, piemēram, noguldījumu apjomu.

Pēdējā gada laikā novērojumi ir līdzīgi. Piemēram, Krievija ir viena no lielākajām klientēm Latvijas piedāvāto finanšu pakalpojumu izmantošanā. Tomēr ekonomika šajā valstī ir sabremzējusies, tāpēc arī ienākumi no finanšu pakalpojumiem ir mazinājušies.

Cits aspekts, kas redzams ienākumu dinamikā, atspoguļojot norises finanšu tirgos, ir jaunu likumu ieviešana ar mērķi pastiprināt finanšu stabilitāti un drošības aspektus. Piemēram, pagājušogad, pastiprinoties bankas regulatoru lomai ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē, (piemēram, stingrāku noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasību dēļ), ārvalstu klientu noguldījumu Latvijas bankās dinamikā bija novērojama ietekme. Tie samazinājās par 3.2 miljardiem eiro, iespaidojot arī finanšu pakalpojumu ienākumos – tie samazinājās par 3.4%, salīdzinot ar 2015. gadu.

Būvniecības pakalpojumi

Analizējot Latvijas pakalpojumu eksportu, vērts pieminēt arī būvniecības pakalpojumus, jo ienākumi no tiem 2016. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, pieauga par 83%. Šāds pieaugums, visticamāk, skaidrojams ar ES fondu lēno apguvi, kas iekšzemē palēninājusi būvniecības aktivitātes. Tāpēc, uzņēmumiem meklējot alternatīvas apstākļos, kad būtiski saruka iekšzemes pieprasījums pēc būvniecības pakalpojumiem, auga arī būvniecības pakalpojumu piedāvājums ārvalstīs. Īpaši Zviedrijā un Norvēģijā, kā arī Vācijā un Lielbritānijā.

Nākotnē, kad ES fondu apguve atgūs straujāku tempu un būs pastiprināti nepieciešami ar būvniecības pakalpojumiem saistīti darbinieki, varētu izveidoties spiediens šīs jomas darbaspēka pieprasījumā. Saskaņā ar jaunākajām Eiropas Komisijas darbaspēka apsekojuma aptaujām pēdējos ceturkšņos ir pieaudzis to uzņēmēju īpatsvars, kas uzskata darbaspēka trūkumu būvniecības nozarē par būtisku uzņēmējdarbību kavējošu faktoru.

Noslēgumā

Kopumā rezumējams, ka Latvijas pakalpojumu eksportā palēnām notiek strukturālas pārmaiņas. Vienkāršākus pakalpojumus, piemēram, pārvadājumus no punkta A uz punktu B, nomaina, piemēram, sarežģītu automatizētu loģistikas sistēmu izstrādes, kā arī kopumā komplicētāku un kvalitatīvāku transporta pakalpojumu piedāvājums.

Pieaug ārvalstu klientu pieprasījums arī medicīnas un izglītības pakalpojumiem. Jāuzsver, ka - gan medicīnas, gan izglītības eksporta pakalpojumiem ir nozīmīgs multiplikatora efekts [4], kas pastiprina šo sektoru nozīmi ekonomikas pievienotajā vērtībā.

Līdz ar digitalizācijas un automatizētu datorsistēmu arvien pieaugošo nozīmi globālā līmenī, pieaug pieprasījums pēc IKT pakalpojumiem, ko Latvija lieliski izmanto, piedāvājot un sniedzot kvalitatīvus šīs jomas eksporta pakalpojumus. Pakalpojumu eksporta veidi, kas balstīti uz cilvēka intelektuālo iesaisti, veidojot augstu pievienoto vērtību, ir tas mērķis, uz ko Latvijai ir vērts turpināt virzīties.