Pamatinflācijas tendenču raksturojums

Speciāli Latvijas Bankas ikmēneša apkārtraksta aprīļa izdevumam (angļu valodā), Monthly Newsletter, In Focus

Pašlaik inflācijas līmenis ir zems gan eiro zonā, gan Latvijā. Šo parādību plaši apspriež, tomēr galvenokārt tikai no tautsaimniecības politikas pozīcijām. Patiesībā šādas situācijas izveidošanos lielā mērā noteikušas pasaules pārtikas un enerģijas cenu norises, kuras bieži ir atkarīgas no piedāvājuma puses faktoriem. Uzskata arī, ka pamatinflācija ir pamatā esošās ilgtermiņa kopējās inflācijas tendences rādītājs, kuru savukārt nosaka tautsaimniecības izaugsmes un pieprasījuma puses faktoru ietekme. Tomēr vienlaikus pamatinflācijas dinamika ir mazliet citāda. 

Pamatinflācijas jēdziens ir ļoti pazīstams, taču pamatinflāciju var mērīt gan ar ļoti vienkāršām statistikas metodēm, gan uz modeļiem balstītām metodēm, kas ne vienmēr ļauj iegūt vienādus rezultātus un nav vienkārši interpretējamas. Viens no biežāk lietotajiem paņēmieniem pamatinflācijas rādītāja noteikšanā ir tās vissvārstīgāko, ar globālā tirgus norisēm saistīto komponentu – enerģijas un apstrādātas pārtikas – cenu izslēgšana no aprēķina. Lai gan šie komponenti vairāk attiecināmi uz piedāvājuma pusi, tāpēc ka ražošana ir atkarīga no dabas resursiem, laikapstākļiem un politiskās situācijas, pārējos inflācijas komponentus netieši ietekmē izmaksu paaugstināšanās efekts, t.i., lielākas ražošanas izmaksas un augstākas izejvielu cenas. Tāpēc pamatinflācijas nestabilitāte dažādās valstīs var atšķirties. Pievienotais attēls atspoguļo pamatinflācijas norises Latvijā un tās vidējos rādītājus 19 eiro zonas valstīs. Latvijas pamatinflācijas līnija ir nestabilāka, jo apstrādātas pārtikas svari patēriņa grozā ir lielāki, bet tās cenas joprojām tiek saistītas ar preču tirgu. Attēlā redzams, ka pamatinflācija Latvijā bijusi augstāka arī atsevišķos periodos, piemēram 2011. un 2014. gadā, jo lielāks bija netiešo nodokļu devums un ienākumu ietekme, kas ir ierasts tām jaunajām ES valstīm, kuru tautsaimniecība atrodas konverģences procesā.

SPCI salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, izņemot pārtiku un enerģiju (%)

Avots: Eurostat

Latvijā pamatinflācija pakāpeniski paaugstinājās visa 2013. gada laikā un turpināja nedaudz pieaugt arī 2014. gadā, atspoguļojot ekonomiskās izaugsmes atjaunošanos un vidējo ienākumu mērenu kāpumu. Turklāt 2014. gadā inflācija atspoguļoja arī zināmas eiro ieviešanas sekas (Eurostat vērtējumā – līdz 0.2 procentu punktiem), kā arī tabakas akcīzes nodokļa kāpumu. 2015. gada sākumā pamatinflācija nedaudz saruka eiro ieviešanas vienreizējas ietekmes un ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās dēļ. Tā kā faktiski gandrīz nebija jūtams izmaksu paaugstināšanās spiediens (tādu preču kā, piemēram, pārtikas un enerģijas cenu izteiksmē), iespējams, ka dažu pamatkomponentu cenu paaugstināšanās salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu bija palēninājusies. Tas attiecas, piemēram, uz komplekso tūrisma braucienu cenām februārī sarūkošo degvielas izmaksu dēļ.

Taču iespējams, ka zināma loma bijusi arī ienākumu izlietojuma pārdalei. Tā kā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās izdevumi par pārtiku un enerģiju attiecīgo cenu sarukuma dēļ un siltāka ziema noteica mazāku enerģijas patēriņa apjomu, iespējams, ka daļa ienākumu tika novirzīta pakalpojumu un rūpniecības preču pieprasījumam. Pēc sarukuma līdz 1.0% līmenim janvārī un februārī pamatinflācija martā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga līdz 1.2%. Latvijā, atjaunojoties ekonomiskajai izaugsmei, gaidāms, ka pamatinflācija paaugstināsies arī vidējā termiņā.