Papīra origami – 1. Locīsim pasaules papīra ražotāju un poligrāfijas nozaru pieredzi un pieprasījuma tendences

Tā kā esam maza pasaules daļa, nonākšana līdz atbildei līdzīgi kā Sprīdītim prasīs mērot garu ceļu – sākot no globālajām koksnes resursa piedāvājuma un papīra pieprasījuma tendencēm un prognozēm, ko skatīsim pirmajā rakstā, līdz Eiropas un tajā skaitā Latvijas lomai visā šajā resursu un gala produktu ķēdē, kas aplūkots otrajā rakstā.

Šo nozaru skatījumā svarīgs ir arī ilgtspējības konteksts, un tas caurvijas visai lielajai globālo notikumu izziņas takai – sākot no resursa pieejamības līdz ietekmei uz papīra pieprasījumu, tad jāielūkojas mežsaimniecības un papīra produktu ražošanas procesu pielāgošanā jauniem standartiem un visbeidzot jāsaprot, kādas zaļ-maldugunis Sprīdīti mēģina novirzīt aplamos virzienos.

Nepacietīgākiem lasītājiem ir iespēja izskriet rakstus to saīsinātajās versijās, bet plašākas izziņas mīļiem piedāvāju dažādas ainaviskas apstāšanās vietas, lai palūkotos tālāk, plašāk un dziļāk pagātnē, tagadnē un nākotnē.

Papīrs ir meža nozares produkts – to galvenokārt ražo no koksnes

Grāmatā “Poligrāfija. Materiāli. Papīrs” minēts, ka savulaik Ķīnas papīrražošana balstījās uz lapu koku lūksnes, bambusa, vietējo tekstilšķiedraugu šķiedras un zīda šķiedras atkritumiem. Savukārt Eiropā 19. gs. beigās galvenā papīra izejviela bija lina un kokvilnas lupata. Pieaugot pieprasījumam pēc papīra, tika meklētas jaunas celulozes šķiedras un kā vispiemērotākā atzīta skuju koku koksnes šķiedra. Īpaši cieņā ir egles koksne, kurai ir visgarākā šķiedra un vismazāk sveķu.

Mūsdienās celulozi un papīra ražošanu pārsvarā uzskata par meža nozares produkta – koksnes – izmantotājām. Tomēr papīra un iepakojuma ražošanā tiek izmantota arī nekoksnes biomasa – tiek lēsts, ka nekoksnes šķiedru izmantošana pasaulē veido aptuveni 10 % no pasaules celulozes ražošanas (pēc FAO datiem gan šis īpatsvars pēdējā desmitgadē sarucis līdz 6 %, 1. attēls). Celuloze, kas izgatavota no nekoksnes augiem vai pārstrādātiem tekstilizstrādājumiem, lielākoties tiek ražota kā speciāls produkts smalkas apdrukas un mākslas vajadzībām – izmanto kokvilnas, lina, kaņepju, abakas jeb banāna auga šķiedras un vēl milzum daudz citu šķiedru.

Dažādo izejvielu lietojumu nosaka ne tikai kopējais pieprasījums un pieejamie resursi, liela nozīme ir konkrēto materiālu un iecerētā papīra izstrādājuma īpašībām, tāpēc vienmēr pastāvēs pieprasījums gan pēc koksnes, gan nekoksnes izejmateriāliem. Piemēram, vienas no priekšrocībām var būt garākas un izturīgākas šķiedras un zemāks lignīna saturs. 100 % kokvilnas vai kokvilnas un lina kombinācija tiek plaši izmantota ilgstošai lietošanai paredzētu dokumentu, piemēram, sertifikātu, valūtas un pasu izgatavošanai. Šāds papīrs ir izturīgāks pret locīšanu un deformāciju, un tā kvalitāte ir noturīgāka laika gaitā. Lignīns, kas atrodas gandrīz visos augu materiālos, veicina papīra sadalīšanos. Attiecīgi šķiedras ar augstu lignīna saturu nebūs piemērotas ilgstošas lietošanas dokumentu izstrādei, tomēr tās var lieliski izmantot avīžu ražošanā.

Katram papīra izstrādājumam ir savas prasības un plaša zinātnisku eksperimentu joma, kā panākt optimālas produkta īpašības. Piemēram, tualetes papīram jābūt mīkstam, higiēniskam un izturīgam, vienlaikus tam jāsadalās ūdenī. Attiecīgi ir plaši pētījumi, kā vajadzīgās īpašības panākt un kā tās sabalansēt ar patērētāju vēlmēm un ražošanas izmaksām.

Neapšaubāmi, šajās izvēlēs līdzās šķiedru īpašību piemērotībai svarīgs ir arī ekonomiskais un ilgtspējības aspekts. Dažu lauksaimniecības atlieku (piemēram, salmu) celulozes pagatavošanai nepieciešams mazāk laika nekā koksnes celulozes pagatavošanai, tādējādi mazāk patērējot enerģiju, ūdeni un ķīmiskās vielas un samazinot izmaksas. Piemēram, kviešu un linu salmu celulozes ekoloģiskās pēdas nospiedums ir uz pusi mazāks nekā no koksnes ražotās celulozes ražošanā. Aprites ekonomikās arvien vairāk tiek domāts arī par papīra un tekstila otrreizēju pārstrādi.

Arī grāmatu izdošanā ir dažādi segmenti: gan luksus segments dārgākām grāmatām cietos vākos ar visdažādākajiem “specefektiem” – matēti un glancēti, mitru asfaltu vai samtu imitējoši pārklājumi, spīdīgi, metāliski elementi; gan arī lētākas grāmatas ātrākai, faktiski vienreizlietošanas lasīšanai uz lētāka un plānāka papīra ar līmētu bloku un mīkstiem vākiem. Un tad vēl ir arī “ēdamas”, pareizāk sakot, veselībai nekaitīgas grāmatas maziem bērniem.

Visus šos brīnumus plati izbrīnā atvērtu žokli var aplūkot arī tepat Latvijā SIA “Livonia Print”, kas ir lielākais grāmatu ražotājs Ziemeļeiropā un savu produkciju teju pilnā apjomā eksportē. Lai gan tipogrāfijas iekārtas piemērotas jebkura tipa grāmatām, “Livonia Print” dod priekšroku ražot augstas kvalitātes ilgtspējīgas grāmatas ar visiem iepriekš pieminētajiem “specefektiem”, kas regulāri dažādos starptautiskos grāmatu konkursos iegūst apbalvojumus. Nesen uzņēmumā tika veikts audits,  kura laikā tika pārbaudīta materiālu un ražošanas procesu atbilstība pārtikas produktu ražošanas kritērijiem.

Līdzās papīra kā galvenā izejmateriāla izmantošanai poligrāfijas nozarē tiek izmantoti arī citi materiāli un izejvielas, kuru izmantošanā tiecas uz videi draudzīgākiem materiāliem, piemēram, krāsas, tinte, ķīmiskās vielas, lakas, līmes, laminēšanas plēves, folijas utt. To ražotāji veic intensīvu izpēti, lai šie palīgmateriāli atbilstu jaunajām klientu prasībām un, uzlabojot kvalitāti, virzītos uz klimatneitralitāti. Ražotāji izvirza ilgtspējības mērķus – uzlabo resursu apritīgumu (atkārtotu izmantošanu), mazina ūdens patēriņu un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, uzlabo energoefektivitāti u.c.

Kopā jau šis nelielais ieskats papīra ražošanas un drukas jomās ieskicē, cik daudz pasaulē ir dažādu materiālu izmantošanas un ražošanas procesu pilnveides iespējas un jaunu produktu attīstības virzienu. Un joprojām ir daudz neizpētītu un inovatīvu materiālu izmantošanas veidu ar iespējām izmantot zinātnieku idejas, paplašināt pētījumus, veidot jaunas ražotnes, maksimāli izmantojot pašmājās pieejamo biomasu un materiālus otrreizējai pārstrādei.

Pēdējās desmitgadēs koksnes masas ražošanas kāpums būtiski bremzējies, vienlaikus aug papīra otrreizējās pārstrādes loma

Koksnes masas ražošana pasaulē pēdējos 60 gados ir pieaugusi 3 reizes. Lai gan tās ražošanas apjomu pieaugums pēdējās desmitgadēs ir bremzējies, tomēr joprojām mēs runājam par pieaugumu. Kopš 1990. gada mežu platības pasaulē samazinājušās par 4 %. Lai gan skaitliski tas nešķiet daudz, tomēr tas līdzi nes arī ietekmi uz vidi, uz bioloģisko daudzveidību. 14 % no koku izciršanas ir saistāmi ar papīra izstrādājumu ražošanu. Grūti novērtēt, cik daudz šajā aprēķinā ir ņemts vērā tas, vai mežs tiek izcirsts tieši ar nolūku ražot papīru, un cik daudz ir runa par citu produktu (piemēram, mēbeļu, māju) ražošanas tehnoloģiskā atlikuma izmantošanu. Tomēr papīra izstrādājumu pieprasījuma pieaugums var provocēt aktīvāku mežistrādi. Turklāt celulozi izmanto ne tikai papīra un kartona ražošanā. Celulozes produktu liocelu arvien plašāk lieto tekstilizstrādājumu ražošanā, piemēram, segu un spilvenu pildījumam, apģērba un apavu ražošanā u.c. Un šai jomai arī tiek prognozēts pieprasījuma pieaugums. Celulozi kā pamatu vai kā sastāvdaļu kompozītmateriālos izmanto arī būvniecībā apdares materiālos, mēbeļu, apgaismojuma priekšmetu u.c. preču ražošanā.

Tātad uz celulozi kā izejmateriālu pretendē ne tikai papīra un kartona ražotāji, tomēr tie neapšaubāmi ir galvenie.

Tā kā koksnes pieejamība pasaulē un Eiropā kļūst arvien ierobežotāka (pasaulē mežainuma samazināšanās un Eiropā dabas aizsardzības teritoriju paplašināšanas dēļ), aug papīra otrreizējās pārstrādes loma. Makulatūra jeb sašķirotais papīrs otrreizējai pārstrādei kā izejmateriāls pirms 60 gadiem bija maz izmantota, tomēr laika gaitā tā ir kļuvusi par svarīgāko papīra un kartona izejvielas avotu (1. attēls) – tas no vienas puses palielina izejmateriāla pieejamību, bet no otras puses – pārstrādes izmaksas kāpina papīra cenas.

Pieprasījumam pēc poligrāfijas nozares produktiem un pieprasījumam pēc iepakojuma var būt atšķirīgas tendences, vienlaikus pieejamo izejmateriālu un to izmaksu pusē būs daudz kopīga, jo gan iepakojuma ražošanā, gan drukas nozarē ir nepieciešams papīrs. Tā, piemēram, ja strauji aug pieprasījums pēc papīra iepakojuma, bet vienlaikus papīra ražošanas apjomi samazinās, ar papīra nepieejamību un pieaugošām cenām jārēķinās arī drukas nozares pārstāvjiem. Ja šajā laikā pieprasījums pēc poligrāfijas pakalpojumiem mazinās un klienti nevēlas segt izmaksu pieaugumu, tad nozare var nonākt neapskaužamā situācijā. Un tā nav hipotētiska situācija, tā raksturojams, piemēram, 2022. gads preses izdevējiem Latvijā un pasaulē. Šajā laikā auga pieprasījums pēc koksnes būvniecības un apkures vajadzībām, auga arī papīra ražošanas izmaksas. Vienlaikus pandēmijas radīto dīkstāvju dēļ papīra ražošanas apjomi bija samazinājušies. Pieprasījuma kāpums un piedāvājuma samazināšanās radīja papīra deficītu, un tā cenas būtiski palielinājās. Savukārt drukas nozarē abonentu skaits un reklāmas apjoms saruka, kas krietni iedragāja preses ražotāju pelnītspēju. Tātad vienas jomas perspektīvas jāskata kontekstā ar izejmateriāla ražošanas un citu jomu tendencēm un prognozēm.

Papīra un kartona ražošanas kāpumu palēninājusi digitālo informācijas resursu popularitāte

Papīra un kartona ražošanas apjoms pasaulē 2022. gadā sasniedza 414 milj. tonnu, 60 gadu laikā pieaugot 5 reizes (2. attēls). Papīra ražošanas pirmsākumi ir meklējami Ķīnā, un tā ir pasaulē lielākā papīra ražotāja arī mūsdienās, nodrošinot 30 % no kopējā ražošanas apjoma.

Ilgtermiņā digitālo informācijas resursu popularitātes pieaugums ir būtiski mazinājis papīra ražošanas pieauguma tempus, to labi var redzēt dažādu papīra un kartona veidu ražošanas struktūrā – mazinājusies vajadzība pēc avīžpapīra un papīra rakstīšanai un drukai, tātad sarukuši arī poligrāfijas nozares ražošanas apjomi. Savukārt papīra un kartona iepakojuma ražošana pēdējā desmitgadē ir nepārtraukti pieaugusi, un tai arī tiek prognozēts tālāks pieaugums. Pieaugošs ir arī sadzīves un sanitārā papīra grupas pieprasījums (tualetes papīrs, virtuves dvieļi, salvetes, papīrs higiēnas preču ražošanai) – šī ir mazāka papīra izstrādājumu grupa, bet tai tiek lēsts visstraujākais pieprasījuma kāpums. Apjomīgākais pieaugums prognozēts tualetes papīram, bet augs arī citu sadzīves preču lietojums, gan augot globālajam patērētāju skaitam, gan patēriņam uz vienu iedzīvotāju.

Viens no galvenajiem kartona un papīra iepakojuma pieprasījuma kāpuma faktoriem ir virzība uz ilgtspējīgāku iepakojumu

Pasaules Iepakojuma organizācija (WPO) atbalsta Globālo iepakojuma ilgtspējības protokolu GPPS 2.0, kas ir izveidots, lai nodrošinātu patēriņa preču ražošanas un iepakošanas nozares ar kopīgu jēdzienu izpratni un iepakojuma relatīvās ilgtspējības mērīšanas ietvaru. Iepakojuma jomā vēl aktuāli jēdzieni ir:

• paplašinātā ražotāju atbildība (Extended Producers Responsibility, EPR),
• ekomodulācija un ekodizains,
• depozītu atgriešanas sistēmas,
• plastmasas līgumi (PP),
• vienreizlietojamās plastmasas saturoša iepakojuma (SUP) noteikumi,
• sertificētas kompostējamā iepakojuma un iepakojuma marķēšanas programmas.

Detalizētāk ar šiem jēdzieniem un WPO dalībvalstu pieredzēm nacionālās likumdošanas jomā var iepazīties Position Paper – The world of Sustainability varies amongst WPO Members. Kopējais secinājums ir, ka šis ilgtspējas konteksts tiek arvien jaudīgāk iestrādāts dažādos starptautiskos un nacionālos dokumentos un preču aprites sistēmās. Arī Eiropas Savienības (ES jeb ES-27) valstis ir uzstādījušas kompasus uz Zaļo kursu un virzās uz preču ilgmūžības pagarināšanu.

Latvija nav izņēmums, mēs tāpat sekojam kopējiem ES likumdošanas ietvariem, un arī uzņēmumu un iedzīvotāju izpratne par ilgtspējības jautājumiem aug. Daži apliecinājumi no aptaujām:

• Latvijas iedzīvotājiem aug interese par atkritumu šķirošanu un iepakojumu pārstrādi;
• Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja rāda, ka plāni ilgtspējīgai attīstībai kļūst par arvien ierastāku praksi Latvijas uzņēmumos un arvien biežāk uzņēmumi rada novatoriskas, klimatam draudzīgas preces, pakalpojumus vai tehnoloģijas. To apliecina 39 % no aptaujātajiem uzņēmumiem Latvijā, 40 % – Lietuvā, 47 % – Igaunijā.

WPO lēš, ka globālā papīra un kartona iepakojuma tirgus apjoms 2024. gadā sasniegs gandrīz 400 miljardus ASV dolāru un līdz 2029. gadam turpinās augt par 4.7 % gadā. Lielākais pasaules celulozes ražotājs Suzano iepakojuma ražošanas fiziskajam apjomam lēš vidēji 2.3 % pieaugumu līdz 2032. gadam. No šīm prognozēm un citām ziņām ir pamats uzskatīt, ka augs arī papīra cenas, ko cels gan pieprasījums ierobežotu resursu apstākļos, gan ražošanas un papīra pārstrādes izmaksas.

Kartons un saliekamās kartona kastes ir visizplatītākais materiāls, ko izmanto preču iepakošanai, glabāšanai un pārvadāšanai. Papīra iepakojuma materiālus var viegli pārstrādāt. Tas ir arī salīdzinoši viegls – mazāks svars un kompaktāks iepakojums samazina piegādes izmaksas. Papīra ražošanai izmanto koksni vai citu biomasu, kas ir atjaunīgi resursi, un pārstrādātus materiālus, tāpēc tas ir īpaši pievilcīgs klientu acīs un samērā droši var prognozēt pieprasījuma kāpumu nākotnē, rēķinoties gan ar pircēju interesi, gan ar visdažādākajiem valstu un reģionu likumdošanas un aprites ekonomikas sistēmu izveides ietvariem, lai pēc iespējas aizvietotu plastmasas un citu fosilu izejmateriālu izmantošanu. Kā pieprasījumu veicinošs faktors ir minams arī pārtikas patēriņa pieaugums, kas līdzi nes arī nepieciešamību pēc iepakošanas. Strauji aug arī e-komercija, un tiek prognozēts arī tālāks pieaugums – tā kā paciņu sūtījumos plaši tiek izmantots kartona iepakojums, tad arī šīs jomas pieaugums veicina pieprasījumu pēc papīra un kartona.

Patērētāji visā pasaulē arvien vairāk apzinās iepakojuma radīto kaitējumu videi un maina savus paradumus. Patērētāji, valdības un partneri piegādes ķēdē prasa no ražotājiem videi draudzīgākus produktus un iepakojumu. Cilvēki ir gatavi maksāt vairāk par videi draudzīgu iepakojumu, un valdības ievieš prasības otrreizējas pārstrādes veicināšanai.

Brīva vieta iepakojuma inovācijām!

Reaģējot uz patērētāju pieprasījumu un likumdošanu izmaiņām, vadošie starptautiskie pārtikas, dzērienu un iepakojuma ražotāji aktīvi izstrādā pārstrādājamus un bioloģiski noārdāmus koksnes un citas biomasas bāzes iepakojumus.

Daži piemēri no pēdējo gadu inovācijām pasaulē: 

• 2019. gadā papīra un iepakojuma ražotāji BillerudKorsnäs un ALPLA izstrādāja pasaulē pirmo 100 % pārstrādājamo un bioloģiski noārdāmo papīra pudeli bezalkoholiskajiem dzērieniem; 
• dzērienu ražotājs Bacardi ieviesis bioloģiski noārdāmās pudeles no biopolimēra un papīra un ir apņēmības pilns līdz 2030. gadam pilnībā atbrīvoties no plastmasas lietošanas;
• pasaules smagsvars iepakojuma ražošanā Mondi sadarbībā ar FRESH!PACKING radījis pilnībā pārstrādājamu kraftapīra un celulozes slāņu aukstummaisu saldētu vai atdzesētu pārtikas produktu transportēšanai;
• kompostējama iepakojuma un citu produktu ražotājs World Centric radīja picas konteineru Pizza Round uz nekoksnes augu bāzes (80 % cukurniedres un 20 % bambusa). 

Inovatīva iepakojuma idejas top arī Latvijā:

•  “Seaweed Packaging” attīsta ideju par kompostējamu, elastīgu un caurspīdīgu iepakojumu, kura izejmateriāls ir Baltijas jūraszāļu biomasa;
• ikgadējā konkursa “Labākais iepakojums Latvijā 2023” uzvarētāja bija Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta radītā ideja – granulas iepakojuma vienības aizsardzībai no sēnes micēlija un lignocelulozes atkritumiem (kaņepes un/vai koksnes biomasas), kas ir bionoārdāmas un kompostējamas un aizvieto putuplastu;
• AS “Balticovo” kopā ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes zinātniekiem izstrādāja bioloģiski noārdāmu un kompostējamu iepakojumu šķidrajiem olu produktiem. Šajā iepakojumā produkciju iespējams uzglabāt par 15 – 20 % ilgāk, nezaudējot tā kvalitāti. Zinātnieki eksperimentēja arī ar termojutīgas lakas pārklājumu, kas izmaina krāsu temperatūras ietekmē, signalizējot par izmaiņām iepakotā produkta kvalitātē. Zinātniece Sandra Muižniece-Brasava teic, ka universitātē pētījumi par viedajiem iepakojumiem turpinās un minētais projekts ir daļa no plašāka pētījuma;
• šogad konkursā “WorldStar for Packaging” vienīgo balvu kategorijā “Rotaļlietas” saņēma SIA “Stora Enso Packaging” – Latvijā izgatavotais bērnu grāmatas iepakojums paredzēts skaistas rotaļlietas – kartona pasta baloža – salikšanai. Iepakojums aizvieto plastmasas plēves apvalku grāmatai un ir izgatavots no viegla un izturīga gofrētā kartona no atkārtoti pārstrādātas makulatūras (skat. raksta titulattēlu).

Globālais drukas nozares pieprasījums turpinās sarukt, un ražotājiem saglabāsies sīva cīņa par tirgus vietām

Drukas jomā lielāko ražošanas pīrāga daļu veido Ziemeļamerika, tad seko Eiropa, kur ražošana ir fragmentētāka, ko, visticamāk, nosaka specifiskākas vajadzības un mazāki pasūtījumu apjomi (grāmatu, žurnālu, etiķešu teksti paģēr konkrētas valodas lietojumu un citas individuālākas prasības).

Polaris Market Research lēš, ka pasaules komerciālās drukas tirgus vērtība 2022. gadā bija 476 miljardi ASV dolāru. Tomēr te ir ietverta arī daļa no iepakojuma sektora, turklāt lielāko daļu – 54 % – no tā veido druka iepakojuma vajadzībām: etiķešu ražošana un cita iepakojuma apdruka [2]. Tāpēc nepievērsīsim tik lielu uzmanību absolūtām summām, mūs vairāk interesē prognozētās tendences.

Polaris Market Research prognozē, ka līdz 2030. gadam komerciālās drukas tirgus vērtība augs par 2.4 % ik gadu. Tā kā šis novērtējums ir vērtības izteiksmē, tad, ņemot vērā cenu kāpumu, reālā pieprasījuma prognoze būtu pieticīgāka. Polaris Market Research uzskata, ka pieprasījumu turpinās uzturēt reklāmas segments – brošūras, bukleti u.tml, kas komerciālās drukas apgrozījumā veido ~1/5 daļu. Atlikusī ~1/4 daļa no drukas jomas ir grāmatu, žurnālu un avīžu izgatavošana. Par šo segmentu ir minēts, ka, neraugoties uz digitālo e-grāmatu un mediju popularitātes kāpumu, būs aktuāls arī pieprasījums drukātajām grāmatām un žurnāliem. Es to nolasu kā – labākajā gadījumā pieprasījums nemainīsies.

Covid-19 pandēmija īslaicīgi samazināja vajadzību pēc komerciāliem drukas pakalpojumiem – radās gan ražošanas dīkstāves slimības un piegāžu ķēžu traucējumu dēļ, gan tirgotāji saskārās ar veikalu un grāmatnīcu darbības ierobežojumiem. Pat ja patērētājiem radās vairāk brīva laika lasīšanai, tomēr grāmatu iegāde klātienē bija apgrūtināta. Attālinātais darbs veicināja arī pāreju uz digitālajiem medijiem, pieprasījums pēc periodikas saruka. Daļa no šiem jaunajiem paradumiem, visdrīzāk, saglabāsies arī turpmāk.

Lielākais celulozes ražotājs Suzano prognozē, ka papīra rakstīšanai un drukai pieprasījums fiziskā apjoma izteiksmē līdz 2032. gadam samazināsies ik gadu par 1.2 %. Avīžpapīram neatradu atsevišķu prognozi, bet tas tiek ražots vairs tikai nelielā apjomā un tam pēdējos gados vērojama samazināšanās tendence. 
Tas viss liek secināt, ka drukāto grāmatu, žurnālu un avīžu segmentā optimistiskajā scenārijā saglabāsies nemainīgs pieprasījums, kas nozīmē, ka ražotājiem turpināsies sīva konkurence un ļoti pat iespējams, ka kāda daļa no drukas nozares pārstāvjiem meklēs jaunus ražošanas virzienus, īpaši iepakojuma jomā. Nozaru pārstāvji min, ka šādi procesi jau ir vērojami.

Par ilgtspējību un resursu apritīgumu gribētos mazāk runu, bet vairāk – darbu

Sarūkošais mežainums pasaulē liek zvanīt trauksmes zvanus, vai pieaugošais pieprasījums pēc papīra izstrādājumiem un citiem koksnes izejmateriālu paģērošiem produktiem nerada būtiskus ilgtspējības riskus? Lai gan papīra otrreizējas izmantošanas apjomi aug, kopumā “aprites ekonomikā” aina tik iepriecinoša nezīmējas – resursu apritīgums turpina mazināties. Circularity Gap Report 2024 tiek secināts, ka pēdējo piecu gadu laikā termins “aprites ekonomika” diskusijās parādās gandrīz trīs reizes biežāk, tomēr faktiskais resursu apritīgums ir vājinājies – pasaulē patērēto otrreizējo materiālu īpatsvars samazinājies no 9.1 % 2018. gadā līdz 7.2 % 2023. gadā. Turklāt šo piecu gadu laikā resursi pasaulē patērēti tikpat daudz kā kopš 1900. gada.

Pavirši uzmetot acis datiem, Eiropā situācija izskatās krietni pozitīvāka. Pēdējos 20-30 gados (cik nu kuri dati tālu sniedzas) ES valstīs mežainums pieaug, palielinājies arī apritīgums (tostarp arī biomasas atkārtota izmantošana), aug arī prasības ilgtspējīgi apsaimniekot mežus. Lielākā daļa (vairāk nekā 90 %) Eiropas papīra rūpniecības kokšķiedru izcelsme ir Eiropā. Lai nodrošinātu, ka koksne tiek iegūta no ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem, papīra izstrādājumu un poligrāfijas nozares paļaujas uz mežu sertifikāciju, jo īpaši izmantojot Forest Stewardship Council (FSC) un Programme for the Endorsement of Forest Certification (PEFC) sertifikācijas iespējas. Eiropas valstīs kopš 2016. gada sertificētās mežu platības ir būtiski augušas. 105 milj. ha, kas ir 52 % no mežu platībām Eiropā, ir sertificēta – aptuveni 80 milj. ha ir sertificēti ar PEFC un 52 milj. ha – ar FSC, un vairāk nekā 28 milj. ha ir sertificēti abējādi. Koksnes pārstrādātāji tās izcelsmei pievērš lielu uzmanību – 73 % koksnes un 90 % celulozes nāk no sertificētiem avotiem. Rožainajā Eiropas situācijas novērtējumā tomēr jāpieliek kāda darvas karote – mežainuma pieaugums un līdzšinējās aktivitātes nav spējušas novērst bioloģiskās daudzveidības samazināšanās problēmu, un tas mudinājis ķerties pie iedarbīgākiem mēriem.

Arī Latvijā PEFC un/vai FSC sertificētās mežu platības kopš 2016. gada ir augušas, tiesa, AS “Latvijas valsts meži” nesen paziņoja, ka no 2024. gada apturēs dubulto sertifikācijas procesu un sertificēs tikai atbilstoši PEFC apsaimniekošanas standartam. Uzņēmums norāda, ka par atteikšanos lemts nacionālā standarta neesamības dēļ. Šis lēmums gan sabiedrībā netika uztverts ar viennozīmīgu sapratni un izraisīja zināmu sašutuma vilni bažās par nespēju nodrošināt ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu. Kopumā bažas par ilgtspējīgu saimniekošanu nav bez pamata – dabas skaitīšana uzrādījusi neiepriecinošas tendences un faktus, tostarp fiksējot, ka Latvijā tikai 10 % mežu ir bioloģiski vērtīgi.

Ilgtspējības nodrošināšana, protams, neaprobežojas tikai ar koksnes izcelsmes sertifikāciju, īpaši ņemot vērā skepsi par sertifikācijas procesa kvalitāti. Ilgtspējības uzlabošanas aktivitātes noris krietni plašāk, un tās skar arī ražošanas procesus. Ieskatam apkopoju vairāku Latvijas lielāko papīra izstrādājumu un poligrāfijas nozaru uzņēmumu ilgtspējas mērķu piemērus.

• Grāmatu izgatavotājs “Livonia Print” ar savu skandināvisko izcelsmi ir viens no celmlaužiem Latvijā ilgtspējīgas domāšanas jomā un bija arī viens no pirmajiem, kas ik gadus uzsāka publicēt ilgtspējas ziņojumus. "Livonia Print" ilgtspējas mērķi, kas jāsasniedz līdz 2025. gadam (mērķu bāzes gads – 2020. gads): panākt nešķiroto atkritumu daudzuma samazinājumu par 20 %, palielināt pārstrādājamo atkritumu daudzumu par 10 %, samazināt ūdens patēriņu par 25 %, samazināt SEG emisijas (konkrēti mērķi dažādām jomām) un enerģijas patēriņu uz tonnu saražoto grāmatu par 10 %. 
• Gofrētā kartona lokšņu un iepakojuma ražotājs SIA "Stora Enso Packaging" arī definējis mērķus līdz 2023. gadam (mērķu bāzes gads – 2019. gads), un ar to izpildi sekmējas visnotaļ uzteicami. Apritīguma veicināšanas mērķis ir pāriet uz 100 % pārstrādājamiem produktiem (šobrīd ir sasniegts 94 %, pēdējos gados gan bez progresa). SEG emisijas plānots samazināt par 50 % (sasniegts būtisks progress). Ir plānots sasniegt pilnīgu piederošās vai apsaimniekojamās zemes meža sertifikāciju atbilstoši ilgtspējīgas mežsaimniecības kritērijiem (gandrīz sasniegts, atlicis vairs tikai 1 %).
• Grāmatu izdevēja “PNB Print” ilgtspējības mērķi līdz 2025. gadam (mērķu bāzes gads – 2019. gads) ir šādi: par 10 % samazināt nešķiroto atkritumu daudzumu, palielināt pārstrādājamo atkritumu daudzumu par 10 %, samazināt ūdens patēriņu par 15 %, centieties par 10 % samazināt SEG emisijas, samazināt enerģijas patēriņu par 10 %.
• Dienas Biznesa speciālizdevumā TOP500 iepakojuma ražotājs AS “VG Kvadra Pak” stāsta, ka iepriekšējos 10 gados aktīvi investējuši energoefektivitātes uzlabošanā, līdz ar to straujais energoresursu izmaksu pieaugums bija mazāk sāpīgs. Arī 2021. gadā turpināja iesākto klimatneitralitātes programmu un 2022. gadā samazināja CO2 emisijas par 17 %. Uzņēmums 2022. gadā saņēma Climate Partner sertifikātu kā oglekļneitrāla ražotne.

Līdz ar interesi par videi draudzīgāku iepakojumu zeļ arī zaļmaldināšana

Līdz ar patēriņa kāpumu un patērētāju interesi par videi draudzīgāku iepakojumu aug arī zaļmaldināšana un vairojas kā atkritumi, tā apjukums par atkritumu šķirošanas prasībām. Turklāt līdzās zaļmaldināšanai pastāv arī patērētāju vizuāla maldināšana par iepakojumā esošās preces apjomu. Kopumā te iezīmējas vismaz četras problēmjomas.

• Kartons, īpaši pārtikas preču iepakošanai, nereti ir pārklāts ar polimēriem vai plastmasu, lai tas būtu tīrs un nebojātos. No vienas puses tiek palielināts atjaunīgu resursu sastāvs iepakojumā, no otras puses – diemžēl šādu multipārklājumu un kompozītmateriālu pārstrādes iespējas ir ierobežotas. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pētījumā secināts, ka Latvijā 40 % no veikalu plauktos sastopamo preču iepakojumiem ir daudzslāņu, tādējādi samazinot iespēju tiem nonākt otrreizējā pārstrādē. Turklāt šie neviendabīgie materiāli sarežģī atkritumu šķirošanu, un atkritumu pārstrādātāju piemērotie sodi par kļūdaini sašķirotiem atkritumiem mazina vēlmi šķirot vispār (te kāds X diskusijas pavediens par šo tēmu).
• Iepakojums tiek izmantots nevajadzīgi lielā apjomā – jau minētajā pētījumā secināts, ka 7 % no  veikalu plauktos atrodamajiem produktiem iepakojuma tilpums ir pārlieku liels un nepietiekami piepildīts, taču vēl daļai sekundārais iepakojums ir tikai mārketinga veicinātājs un nav saistīts ar produkta funkcionalitātes nodrošināšanu. Noteikti visi atpazīstam vilšanos, piemēram, kad prāvas konfekšu kārbas vidū atrodam vien dažus našķus.
• Papīru (tāpat kā plastmasu) nevar pārstrādāt bezgalīgi, jo ar katru pārstrādi zūd tā kvalitāte. 
• Daudzkārtēji (nav gan precizēts – cik) lietots plastmasas maisiņš ir videi draudzīgāks nekā vienreiz lietota papīra turza – tā secinājuši Ivans Gomezs (Iván Gómez) un Alehandro Eskobars (Alejandro Escobar). Šajā pētījumā gan netiek ņemta vērā mikroplastmasas un piegružošanas ietekme. 

Kopējais secinājums no šī – pirms pārstrādes vēlams jebkuru materiālu/preci lietot atkārtoti un produktiem/pakalpojumiem piemērot ekodizaina principus. Jāveicina aprites un bioekonomikas loma pakalpojumu radīšanā un produktu ražošanā ar augstu pievienoto vērtību, kas sasaucas ar bioresursu izmantošanas (biotehonomikas) kaskadēšanas piramīdu.

Līdzīgi kā ar zaļmaldināšanu un strīdīgiem jautājumiem iepakojuma jomā, arī drukas nozarē melns var būt balts un balts var būt melns, vai vismaz 50 pelēkā nokrāsas. Vai papīra grāmata ir viennozīmīgi slikta (SEG emisijas ražošanas procesā, ķīmija, putekļi, koksnes resursa tērēšana) un digitālā grāmata viennozīmīgi laba, jo visu iepriekšminēto ražošanas procesā nerada un nepatērē?). Tā gluži nav.

• Digitālai grāmatai ir savs enerģijas patēriņš – tātad tā arī atstāj ekoloģisko pēdu. Piemēram, 1 GB glabāšana mākonī uz gadu (pieņemot, ka viena e-grāmata ir 4 MB, tad tās ir ~250 e-grāmatas) rada līdzvērtīgu ietekmi kā nobraukt 1.03 km ar auto jeb aptuveni 95g CO2. Un tas vēl nerunājot par radītajiem e-atkritumiem, kas ir visstraujāk augošā cieto atkritumu plūsma pasaulē.
• Drukāta grāmata uzkrāj oglekli. Regula (ES) Nr. 2018/841 (V pielikums), kas nosaka ietvaru klimata un enerģētikas politikai līdz 2030. gadam, gan iepriekšējais Lēmums Nr. 529/2013/ES (III pielikums) paredz, ka pussadalīšanās perioda noklusējuma vērtība, t.i., gadu skaits, kas vajadzīgs, lai kādā nocirstas koksnes produktu kategorijā uzkrātā oglekļa daudzums samazinātos līdz pusei no tā sākotnējās vērtības, papīram ir 2 gadi. Tātad pavisam nelielu artavu arī papīra izstrādājumi var sniegt SEG emisiju un oglekļa piesaistes aprēķinos. Protams, šī artava ne tuvu nav tāda kā mēbelēm, koka mājām un citiem ilglietojuma koksnes izstrādājumiem. Koksnes plātnēm pussadalīšanās perioda noklusējuma vērtība tiek lēsta 25 gadi, zāģmateriāliem – 35 gadi, tātad šādā termiņā jau var runāt par jauna koka izaugšanu šo preču radīšanā izmantoto vietā. Papīra gadījumā tā nav. Tomēr, ja tehnoloģiski atlikumi no to pašu mēbeļu ražošanas procesa tiek izmantoti papīra ražošanā, tad ieguvums SEG emisiju novērtējumos tomēr ir lielāks nekā, ja šos atlikumus sadedzina.
• Eiropas poligrāfijas nozares asociācija Intergraf, reaģējot uz OECD publicētajiem jaunākajiem PISA rezultātiem, kas atklāj ilgstošu un arvien straujāku 15 gadus veco skolēnu lasītprasmju un citu zināšanu pasliktinājumu pasaulē, atgādina par drukātu mācību materiālu lomu kvalitatīvai izglītībai – drukāts teksts ļauj uztvert un izprast sarežģītākus tekstus. Kamēr mēs mēģinām aktīvāk digitalizēt mācību procesu, tikmēr pasaule “no šīs ballītes nāk jau mājās”, piešķirot līdzekļus drukātu grāmatu nodrošinājumam skolās (skat. Intergraf aprakstīto Zviedrijas pieredzi). Drukātu grāmatu loma nemazinās arī ārpus skolas sola gan mūžizglītības kontekstā, gan izklaidē, gan kultūrā, nerunājot par grāmatnīcu un bibliotēku kā socializēšanās centru lomu vietējām kopienām. 

Kopumā varam secināt, ka ilgtspējības jomā vēl ir daudz darāmā un jātur roka uz pulsa, lai pieaugošo pieprasījumu pasaulē pēc papīra izstrādājumiem spētu salāgot ar pieejamajiem resursiem, nenodarot neatgriezenisku postījumu dabas bagātībām.

Raksta noslēgumā atgriezīsimies pie tā sākumā uzdotā jautājuma – vai jauniem uzņēmumiem papīra, papīra izstrādājumu ražošanas un poligrāfijas nozarēs būtu vieta? Globālās atbildes – poligrāfijas nozarē pieprasījuma krituma apstākļos, kad citu papīra izstrādājumu ražošanā pieprasījums aug un konkurē par ierobežoto koksnes izejmateriālu, izredzes zīmējas skarbas.  Savukārt papīra masas un papīra izstrādājumu ražošanas jomā, īpaši iepakojuma segmentā, potenciāls ir augsts. Kas mazas ekonomikas pārstāvjiem varētu būt īpaši intriģējoši – ir vieta arī inovatīviem nišas produktiem, tostarp iegūtiem no nekoksnes biomasas izejmateriāliem.

🔗Papīra origami – 2. Locīsim Eiropas un Latvijas papīra ražotāju un poligrāfijas nozaru sekmes

[1] Nozaru ietvars pēc NACE 2.red.klasifikācijas (izvērstāk te): 1) Nace C17 Celulozes, papīra un papīra izstrādājumu ražošana. Nozare ietver gan celulozes, papīra un kartona ražošanu ruļļos vai loksnēs, gan papīra tālāko pārstrādi t.sk., apdruku (piemēram, tapetes, iesaiņojamais papīrs u.c.), ja vien iespiešana nav galvenais mērķis. 2) Nace C18 Poligrāfija - laikrakstu, grāmatu, periodisko izdevumu un citu līdzīgu materiālu druka un iesiešana. Šajā nozarē ietilpst arī ierakstīto informācijas līdzekļu (kompaktdisku, videoierakstu ieraksti), bet neiekļauj izdevējdarbību.

[2] Saskaņā ar ES izmantoto NACE 2.red. klasifikāciju etiķetes un iepakojums tiek ieskaitīts papīra izstrādājumu nozarē.