Par ko liecina banku kreditēšanas aptauja Latvijā?

Latvijas Banka katru ceturksni kopš mūsu valsts pievienošanās eiro zonai veic Latvijas komercbanku kreditēšanas apsekojumu plašāka Eiropas Centrālās bankas (ECB) visa eiro zonas komercbanku pētījuma ietvaros (sk. ECB interneta vietni). Jaunieviestais Latvijas komercbanku apsekojums aizstāj no 2007. līdz 2013. gadam veikto nacionāla mēroga komercbanku kreditēšanas apsekojumu, kas balstījās uz saturiski līdzīgiem jautājumiem un metodoloģiju. Eiro zonā komercbanku kreditēšanas apsekojums tika ieviests 2003. gadā ar mērķi gūt sīkāku informāciju par uzņēmumu un mājsaimniecību kreditēšanas stāvokli reģionā kopumā un atsevišķi katrā tā dalībvalstī. Iegūtā informācija kopā ar citiem eiro zonas monetāro situāciju un tautsaimniecības attīstību raksturojošiem rādītājiem tiek izvērtēta un izmantota ECB Padomes monetārās politikas lēmumu pieņemšanā. Kāds ir veiktais apsekojums un kādu tieši informāciju ietver?

Eiro zonas kreditēšanas apsekojumā patlaban piedalās 141 eiro zonas komercbanka (2015. gada 3. ceturksnī), no tām gandrīz divas trešdaļas ir Vācijas, Francijas, Spānijas, Itālijas, Austrijas Luksemburgas un Nīderlandes komercbankas. Latviju, līdzīgi kā Lietuvu un Igauniju, pārstāv četras lielākās komercbankas. Kopumā apsekoto eiro zonas komercbanku sniegtais viedoklis par kreditēšanu samērā precīzi raksturo situāciju visā eiro zonas komercbanku sektorā.

Lai gan Latvijā plašāka eiro zonas komercbanku apsekojuma ietvaros tiek apsekotas tikai četras komercbankas, tajās izsniegto kredītu atlikums veido lielāko daļu no visās Latvijas komercbankās izsniegtajiem kredītiem attiecīgajā kreditēšanas segmentā: nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu segmentā – tuvu 70%, mājsaimniecībām mājokļa iegādei izsniegto kredītu segmentā – pārsniedz 80%, patēriņa kredītu un mājsaimniecībām pārējiem nolūkiem izsniegto kredītu segmentā – tuvu 70%. Apsekojuma jautājumi tiek uzdoti eiro zonas komercbanku analītiķiem, kas pārzina savas komercbankas kreditēšanas politiku un pieredzi, un tās kvalitāti iespaido viņu sniegto atbilžu precizitāte, pilnīgums, objektivitāte.

1. attēls. Kreditēšanas apsekojuma galvenie aspekti  

Eiro zonas komercbanku kreditēšanas apskats sastāv no divām daļām. Pirmajā daļā ir iekļauti standarta jautājumi par komercbanku kredītu piedāvājumu uzņēmumiem un mājsaimniecībām, to nosacījumiem un noteikumiem, kā arī uzņēmumu un mājsaimniecību pieprasījumu. Otrajā kreditēšanas apsekojuma daļā tiek ietverti papildjautājumi, kas gadu no gada mainās, atkarībā no finanšu tirgos un kreditēšanas sektorā pastāvošajām aktualitātēm. Patlaban, kad ECB izmanto nestandarta monetārās politikas instrumentus, plašs jautājumu loks otrajā kreditēšanas apsekojuma daļā atvēlēts tieši jauno programmu ietekmes izvērtēšanai.

Atbildot uz aptaujas jautājumiem, eiro zonas (tai skaitā Latvijas) komercbankas sniedz savu vērtējumu par kredītu standartu līmeni dažādos kreditēšanas sektoros pagājušajā un nākamajā ceturksnī, t.i., gan novērtē pēdējā ceturkšņa darbību, gan arī pauž savu redzējumu par nākamajos trīs mēnešos gaidāmo sniegumu. Ar kredītu standartiem tiek saprasti komercbankas iekšējās vadlīnijas un kritēriji, kas atspoguļo komercbankas kreditēšanas politiku, ar kreditēšanas politiku saistīti kritēriji, prioritārie kredītu veidi, ģeogrāfiskais sadalījums, ķīlas veidi. No eiro zonas kreditēšanas apsekojuma iespējams gūt informāciju par kredītu standartiem uzņēmumiem kopumā, lieliem uzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, atsevišķi īstermiņa un ilgtermiņa kredītiem uzņēmumiem, kredītiem mājsaimniecībām mājokļa iegādei, patēriņa kredītiem un pārējiem kredītiem mājsaimniecībām (sk. papildu informāciju par apsekojuma rezultātiem Latvijā Latvijas Bankas interneta vietnē).

Zemāk redzamajā 2. attēlā atainotas kredītu standartu faktiskās un prognozētās pārmaiņas uzņēmumu kredītiem Latvijas kredītiestādēs kopā ar Latvijas reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) gada pieauguma tempu. Starp kreditēšanas standartu pārmaiņām un reālā IKP pieauguma tempu pastāv negatīva sakarība. Īpaši spēcīgi tā izpaudās 2007.  – 2009. gadā, kad, Latvijā sarūkot nekustamā īpašuma cenām un pasaules finanšu tirgu satricinot krīzei, visas Latvijas kredītiestādes norādīja uz stingrāku kreditēšanas standartu piemērošanu. Komercbanku stingrā kredītpolitika ierobežoja no kredītiem atkarīgāko uzņēmumu investīcijas, kas padarīja IKP kritumu vēl nozīmīgāku, nekā tas būtu, ja kredītu standarti netiktu pastiprināti. Vēlāk Latvijas IKP pieauguma temps atgriezās pozitīvā teritorijā, un kreditēšanas standarti uzņēmumiem tika nedaudz atviegloti. Pašreiz kreditēšanas standartu pārmaiņas uzņēmumiem nav patstāvīgas – ceturkšņi, kad tie tiek atviegloti, mijas ar ceturkšņiem, kad padarīti stingrāki. Pēdējos trijos ceturkšņos tie ir nedaudz atviegloti, taču pārmaiņas nav būtiskas. Tādējādi novērotais mērenais IKP pieaugums nav straujas kreditēšanas aktivitātes radīts, bet to izskaidro citi ar reālo tautsaimniecību saistīti faktori.

Pastāv diezgan cieša sasaiste arī starp faktiskajām un prognozētajām kredītu standartu vērtībām, taču uz prognozētajām kredītu standartu vērtībām nevar paļauties pilnībā. 2. attēlā redzams, ka faktiskās kreditēšanas standartu pārmaiņas (atainotas kā stabiņš) ne vienmēr sakrīt ar attiecīgajam laika periodam prognozētajām kreditēšanas standartu pārmaiņām (atainotas kā punkts).

2. attēls. Kreditēšanas standartu pārmaiņas uzņēmumu aizdevumiem un reālais IKP pieaugums Latvijā Līdzīga aina paveras, ja aplūko Latvijas komercbanku kredītu standartus kredītiem uzņēmumiem un kredītu atlikuma gada pieauguma tempu attiecīgajā kreditēšanas sektorā (3. attēls). Komercbankām atvieglojot attiecīgos kreditēšanas standartus, uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikuma gada pieauguma temps parasti pieaug, un otrādi. Šī sakarība 2007. - 2009. gadā ir izteikta, bet vēlāk – daudz vājāka. Kopš 2009. gada uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikuma gada pieauguma temps joprojām ir negatīvs, jo komercbankas gadu no gada izsniedz mazāk jaunu kredītu salīdzinājumā ar veiktajām kredītu atmaksām un norakstīto kredītu apjomu.

3. attēls. Kreditēšanas standartu pārmaiņas un kredītu atlikuma gada pieauguma temps uzņēmumu kreditēšanas segmentā Latvijā   

Eiro zonas komercbanku kreditēšanas apsekojums sniedz diezgan detalizētu informāciju par faktoriem, kas nosaka kreditēšanas standartus. Tie iedalīti 3-4 lielās grupās: ar komercbankas finanšu resursu izmaksām un bilances ierobežojumiem saistīti faktori, konkurences spiedienu raksturojoši faktori, ar riska uztveri saistīti faktori un kopš 2015. gada – arī kredītiestādē pieļaujamais riska līmenis (4. attēls). Latvijas kredītiestādēm nosakot kredītu standartus uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem, dominē riska apsvērumi, visvairāk komercbanku vērtējums par situācijas un perspektīvu tautsaimniecībā kopumā, tās atsevišķās nozarēs un uzņēmumos.

4. attēls. Uzņēmumu aizdevumu kreditēšanas standartus iespaidojoši faktori Latvijā

Šie faktori kopā ar kredītu standartu līmeni aizdevumiem uzņēmumiem un Eiropas Komisijas publicēto ekonomikas sentimenta indeksu atainoti 5. attēlā. Laika posmā no 2007. līdz 2008. gadam kredītu standarti aizdevumiem uzņēmumiem būtiski pieauguši, turpretim sentimenta rādītājs samazinājies. Uzņēmumu un patērētāju sentiments sāka uzlaboties 2009. gadā. Tam lēnām uzlabojoties, bankas turpināja pastiprināt kreditēšanas standartus, taču mazākā apmērā. Nedaudz vēlāk, uzņēmumu un patērētāju sentimentam nostiprinoties, kreditēšanas standarti uzņēmumiem izsniegtajiem standartiem jau tika nedaudz atviegloti.

5. attēls. Ekonomiskais noskaņojums, kreditēšanas standartu līmenis un atsevišķi to ietekmējoši faktori Latvijā   

Laika posmā no 2007. līdz 2009. gadam nozīmīgi bija arī ar komercbanku finanšu resursu izmaksām un bilances ierobežojumiem saistītie faktori. Salīdzinoši mazāka ietekme uz uzņēmumiem izsniegto kredītu standartiem ir komercbanku savstarpējai konkurencei. Pēdējā gada laikā kredītu standarti aizdevumiem uzņēmumiem tika nedaudz atviegloti, mazinoties nelabvēlīgu ārējās vides norišu ietekmei (piemēram, pierimstot Ukrainas–Krievijas konfliktam) un pieaugot savstarpējai kredītiestāžu konkurencei.

6. attēls. Uzņēmumu aizdevumu noteikumi un nosacījumi Latvijā 

Ne mazāk būtiski kredītu piedāvājuma izzināšanai ir kredītu noteikumu un nosacījumu analīze. Kredītu noteikumi un nosacījumi ietver informāciju ne tikai par kredītu cenu (pievienoto procentu likmi parastajiem aizdevumiem, pievienoto likmi riskantiem aizdevumiem, ar procentu maksājumiem nesaistītām maksām), bet arī par aizdevuma apjomu un termiņu, nodrošinājuma prasībām. Kopš pieejami komercbanku kreditēšanas apsekojuma dati, mainoties kredītu standartiem, komercbankas parasti atbilstoši pielāgo nevis kādu vienu, bet lielāko daļu uzņēmumu aizdevumiem piemēroto noteikumu un nosacījumu (6. attēls). Visbiežāk mainījušās pievienotās procentu likmes parastajiem aizdevumiem. Pēdējā gada laikā uzņēmumiem izsniegto parasto kredītu pievienotajām procentu likmēm ir tendence samazināties, tajā pašā laikā ir saņemti pirmie signāli par ar procentu maksājumiem nesaistīto maksu kāpumu.

Komercbanku kreditēšanas aptauja sniedz informāciju ne tikai par komercbanku kredītu piedāvājumu, bet arī par uzņēmumu un mājsaimniecību kredītu pieprasījumu pašu komercbanku vērtējumā. Tāpat kā kredītu standartiem, pieejams faktiskais un prognozētais pieprasījuma pārmaiņu rādītājs attiecībā uz aizdevumiem uzņēmumiem, mājsaimniecībām mājokļa iegādei, patēriņa kredītiem un pārējiem aizdevumiem mājsaimniecībām. Tāpat iespējams noskaidrot, kādi faktori konkrētajā ceturksnī (līdz 2013. gadam – pusgadā) ietekmējuši piedāvājuma pārmaiņas (7. attēls). Piemēram, raksturojot uzņēmumu aizdevumus, komercbanku kreditēšanas aptauja parāda, ka uzņēmumu pieprasījums pēc aizdevumiem strauji sarucis 2007. - 2009. gadā, bet pēc 2010. gada līdz pat 2013. gadam pakāpeniski atguvies.

7. attēls. Uzņēmumu pieprasījumu pēc aizdevumiem ietekmējoši faktori Latvijā 

Šajā laika posmā uzņēmumu investīcijas fiziskajā kapitālā bija cieši saistītas ar uzņēmumu pieprasījuma pārmaiņām (8. attēls). Komercbankas norāda, ka uzņēmumu pieprasījums pēc aizdevumiem 2014. gadā sarucis, jo uzņēmumi investīcijām vairāk izmanto savus iekšējos uzkrājumus, arī citu kredītiestāžu aizdevumus. Pašlaik komercbanku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu var vērtēt kā optimistisku. Lai arī 2015. gadā komercbanku vērtējumā uzņēmumu pieprasījums pēc kredītiem ir kāpis trīs ceturkšņus pēc kārtas, uzņēmumu investīcijas pieaugušas minimāli.

8. attēls. Uzņēmumu pieprasījumu pēc aizdevumiem un bruto kapitāla veidošana Latvijā  

Secinājumi

Kopumā komercbanku kreditēšanas aptaujas dati Latvijā precīzi raksturo situāciju un saskan ar līdzīga satura statistisko rādītāju sniegto informāciju. Kreditēšanas aptauja sniedz papildinformāciju, kas ir būtiska, analizējot kreditēšanas tendences un nosacījumus. Tomēr jāņem vērā, ka eiro zonā, arī Latvijā, kreditēšanas apsekojums ir komercbanku profesionāļu paustais viedoklis, nevis konkrēti makroekonomikas rādītāji, un to nākotnes skatījums var vienā vai otrā virzienā pārvērtēt situāciju.