Pārmaiņas Latvijas preču eksporta plūsmās uz Krieviju un tai tuvējām valstīm

Pagājušajā gadā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijas eksportētāju ienākumi no tirdzniecības ar Krieviju nav mazinājušies. Par to rakstījām jau iepriekš un diskutējām ekspertu sarunās. Papildu tam šajā rakstā tiks sīkāk apskatītas pārmaiņas Latvijas eksporta plūsmās uz Krieviju un tai tuvajām valstīm: Kazahstānu, Kirgizstānu, Baltkrieviju, Uzbekistānu, Gruziju un Armēniju.

Preču eksports uz Krieviju nav mazinājies – pagājušā gada laikā Latvijas eksporta ienākumi no Krievijas pat nedaudz pieauga, vērtības kritumam pirmajos mēnešos pēc kara sākuma nenoturoties visa gada garumā. Turpretim uz Krievijai tuvākajām valstīm – Kazahstānu, Armēniju, Kirgizstānu un citām – preču eksports ir pamatīgi pieaudzis. Iepriekš uz šīm valstīm, piemēram, Kirgizstānu, eksporta vērtība bija pavisam niecīga, kamēr tagad tā ir teju četrkārt lielāka.

Sankcijām pakļauto preču eksports uz Krieviju, kā tam būtu jābūt, 2022. gada beigās bija tuvu nullei. Pērn jūnijā šo preču vērtība bija lielākā, jo daudzām preču grupām izvešanas aizliegums stājās spēkā 10. jūlijā. Dažādu luksusa produktu eksportā redzamajam kritumam aprīlī un maijā nākamajos mēnešos sekoja vērtības pieaugums. Šo preču kategoriju klāstā ietilpst alkoholiskie dzērieni, apģērbi, viedtālruņi un citas preces, kuru piederību luksusa grupai nosaka vienības vērtība, nevis preces kods. Tādējādi šo preču eksports turpinās un drīkst turpināties, ja preces vērtība nepārsniedz noteiktu vērtību. Preču grupās, kurās nav sankciju, eksportā uz Krieviju lielu vērtības pārmaiņu nav.

Latvijas eksportā uz Krievijai pietuvinātajām valstīm ir vērojams pieaugums produktiem, kuru eksports uz Krieviju ir aizliegts, savukārt preču grupās, kurās nav sankciju, vērtība ir pieaugusi tikai nedaudz. Šo vērtības kāpumu var skaidrot divos veidos – ir atrasti jauni noieta tirgi precēm, kuras nedrīkst pārdot Krievijai, vai arī šīs valstis nav preču galamērķis un ir tikai starpnieks. Sankcijām pakļautajās preču grupās ievērojami kāpušais eksports ir galvenokārt uz Kazahstānas rēķina, tomēr jāņem vērā pieaugums arī uz tādām valstīm kā Kirgizstāna un Armēnija, kur iepriekš šādas preču plūsmas vispār neeksistēja.

Starp  pašlaik sankcijām pakļauto preču grupām lielākais eksporta īpatsvars līdz kara sākumam bija mehānismiem un elektroierīcēm. Kopumā sankcijām pakļauto preču tirdzniecībā lielākā vērtība bija pērn jūnijā – 10. jūlijā beidzās iepriekš noslēgto līgumu izpildes termiņš daļai sankcijām pakļauto preču, līdz kuram tika paspēts eksportēt mehāniskās ierīces, ienesot lielus eksporta ienākumus. Mazāku daļu veidoja dažādi plastmasas izstrādājumi, augi un krāsas, kuru eksports arīdzan tagad ir aptrūcies.

Kopumā pret Krieviju vērsto sankciju ietekme ir jūtama – sankcijām pakļauto produktu grupu eksports no Latvijas kopš kara sākuma samazinājies gandrīz uz pusi, tomēr kopējais eksports ir palicis nemainīgs. Luksusa produktu grupās, kurās eksporta aizliegums piemērots precēm, kuru vienības vērtība pārsniedz noteiktu slieksni, vērojams pat vērtības pieaugums. Tikmēr eksports uz Krievijai tuvajām valstīm krietni pieaudzis. Eksporta attīstība uz šīm valstīm balstās galvenokārt uz sankcijām pakļauto preču grupām – pieauguma tempi tajās bijuši krietni augstāki par pārējo preču eksporta izaugsmi.

Šāda tendence –  eksports uz Krieviju nesamazinās un pat pieaug – ir raksturīga ne tikai Latvijai vien. Baltijas valstis kopumā saglabā augstākus Krievijas eksporta līmeņus nekā Rietumeiropas valstis, kuru eksporta vērtība kritusies pat vairāk nekā uz pusi. Krievijai ģeogrāfiski tuvās valstis Somija un Polija  arī piedzīvojušas eksporta plūsmu samazināšanos, tomēr uz gada beigām eksportam uz Krieviju ir pieauguma tendence.

Plašāk par Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmi uz Latvijas ekonomiku lasiet rakstā “12 mēneši kara ēnā: ko Krievijas iebrukums Ukrainā maksājis Latvijas ekonomikai?” un skatieties ekspertu sarunu.