Pārmaiņu riski Latvijas ekonomikā: ko mums parāda klimata pārmaiņu snieguma indekss CCPI?

Pētījumi ir pierādījuši, ka pēdējo divu tūkstošu gadu laikā galvenokārt cilvēku darbības ietekmē ir notikusi globālā sasilšana (pārsvarā CO₂ un citu siltumnīcefekta gāzu emisiju dēļ) [1]  – zemes virsmas temperatūra 2020. gadā bija par 1,25^oC augstāka nekā pirms-industriālajā periodā 1850.-1900. gadā [2].

Apzinoties klimata pārmaiņas un nepieciešamību mainīt to trajektoriju, tika panākta būtiska starptautiskā vienošanās – Parīzes nolīgums. Tas paredz saskaņotu rīcību siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežošanai, lai globālās temperatūras pieaugums nepārsniegtu 2^oC, bet vēlams ne vairāk kā 1,5^oC virs pirms-industriālā perioda līmeņa. Uzsāktā pāreja uz tautsaimniecību, kas saimniekotu, radot zemu CO₂ piesārņojumu, finanšu sistēmai var radīt kā riskus, tā iespējas.

Šādi pārejas riski (transition risks) jeb  finanšu sektora iespējami satricinājumi var rasties strukturālu pārmaiņu dēļ un ar šīm pārmaiņām  saistītu makroekonomisko svārstību un aktīvu vērtību krituma dēļ. Attiecīgi tiek izstrādātas politikas iniciatīvas klimata risku samazināšanai un tautsaimniecības pārveides veicināšanai. Ar klimata pārmaiņām saistītās ES iniciatīvas minētas Latvijas Bankas 2020. gada “Finanšu Stabilitātes Pārskatā”.

Vērtējot katras valsts sniegumu klimata mērķu sasniegšanas jomā, gan to ievainojamību attiecībā uz klimata riskiem, jāņem vērā tas, ka globalizācijas ietekmē valstis nav izolētas. Tādēļ šajā rakstā pārejas riski Latvijā analizēti, izmantojot klimata pārmaiņu snieguma indeksa CCPI (Climate Change Performance Index) vērtējumu gan Latvijai, gan tās ārējās tirdzniecības partnervalstīm.

Latvijas pozīcijas CCPI vērtējumā

CCPI 2022 vērtējums redzams 1. attēlā. Teritoriāli lielākā pasaules daļa, diemžēl, atbilst ļoti zemam vērtējumam. Savukārt - augstākie vērtējumi meklējami galvenokārt Eiropā. Te gan jāatzīmē, ka vērtējums nav viennozīmīgs, jo neviena valsts nav viendabīga. Ja vienā reģionā ir attīstīta rūpniecība, tad citā - lauksaimniecība, tūrisms vai kas cits. Attiecīgi arī valstīs, kas kopumā ir novērtētas ļoti slikti, var būt reģioni, kuros ir lielāks progress klimata mērķu sasniegšanā.

1. attēls. Valstu CCPI 2022 vērtējumi

Latvijas CCPI vērtējums beidzamo gadu gaitā ir svārstīgs:

• 57,73 punkti un 26. vieta (2022. g.),
•  61,88 punkti un 13. vieta (2021. g.),
• 60,75 punkti un 15. vieta (2020 g.),
• 68,31 punkts un 7. vieta (2019 g.),
• 63,02 punkti un 10. vieta (2018 g.).

Līdz pat 2021.gada vērtējumam CCPI indekss Latviju ierindoja augsti novērtēto valstu vidū. Savukārt CCPI 2022.gada vērtējumā Latvija ir nokļuvusi vidējā kategorijā (lai gan, atbilstoši CCPI 2021.gada kategoriju sadalījumam, Latvija vēl joprojām ietilptu augsta vērtējuma kategorijā).

Pozīcijas ziņā Latviju CCPI 2022. gada vērtējumā var ierindot 24. vietā, jo labākus vērtējumus ieguvušas divas valstis, kas šajā novērtējumā iekļautas pirmo reizi. Salīdzinot ar CCPI 2021. gada vērtējumu, Latviju apsteigušas tādas valstis kā Šveice, Lietuva, Portugāle, Vācija, Ukraina, Luksemburga, Ēģipte, Francija, Grieķija un Nīderlande, kam izdevies savu vērtējumu punktos palielināt (ne visām gan izdevies paaugstināt savu pozīciju reitingā).

No vienas puses, vērtējums punktos nav samazinājies kardināli, tādēļ var domāt, ka risku līmenis nav būtiski pieaudzis. No otras puses, klimata mērķu sasniegšanā daudzas valstis ir spējušas darīt daudz vairāk, nekā Latvija. Tādēļ Latvijai var kādudien nākties pieņemt stingrākus lēmumus attiecībā uz emisijām un enerģijas patēriņu, nekā valstīm, kas mums šajā ziņā ir priekšā. Kā jau iepriekš minēts, novēlota rīcība ir vienmēr saistīta ar augstāku risku līmeni, nekā savlaicīgas un pakāpeniskas darbības virzībā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Te gan jāatzīmē, ka CCPI - 2022 ir pirmais vērtējums, kurā atspoguļojas arī Covid-19 pandēmijas ietekme, kas daudzām valstīm ļāva samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas dažādo ierobežojumu un ar tiem saistīto seku dēļ. Tātad Latvijas salīdzinoši zemais novietojums reitingā nav viennozīmīgi vērtējams.

Tomēr jau kopš CCPI 2019. gada izlaiduma Latvijas vērtējums pakāpeniski samazinās. Vissliktākais CCPI vērtējums 2022.gadā Latvijai ir emisiju sadaļā, kur ieņemam tikai 53. pozīciju, un enerģijas izlietojuma sadaļā, kur esam 38. pozīcijā.

Tātad - Latvijai pārejas riski pašlaik palielinās. Ir nepieciešama straujāka rīcība gan emisiju samazināšanas, gan energoresursu izlietošanas jomā. Lai gan Latvijai ir salīdzinoši labs vērtējums atjaunojamo resursu jomā, arī šeit jāturpina attīstība. Tāpat nepieciešami uzlabojumi arī politikas jomā, kur Latvijas vērtējums 2022. gada CCPI krities par 10 pozīcijām (no 7. uz 17. vietu), salīdzinot ar iepriekšējo.

Latvijas ārējā tirdzniecība klimata pārmaiņu snieguma vērtējumā

Analizējot Latvijas nozīmīgākās Latvijas preču eksporta un importa partnervalstis CCPI indeksa vērtējumā (izmantojot 2020. gada datus), redzams, ka vairāk nekā puse eksporta un importa ir saistītas ar valstīm, kurām ir augsts un vidējs CCPI vērtējums, attiecīgi zems un vidējs pārejas risku līmenis (sk. 2. att.). Augsts CCPI vērtējums ir nozīmīgākajai Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstij Lietuvai, kā arī Zviedrijai, Lielbritānijai, Dānijai un Somijai, vidējs vērtējums ir Vācijai un Nīderlandei, savukārt zems vērtējums ir Igaunijai, bet ļoti zems – Polijai un Krievijai.

2. attēls. Latvijas ārējās tirdzniecības struktūra 2020. gadā pēc partnervalstu CCPI 2021 vērtējuma

Lielāki klimata pārejas riski ir saistīti ar importu. Pozitīvāk vērtējams Latvijas eksports, jo tajā ir lielāks valstu īpatsvars ar augstu CCPI vērtējumu un mazāks valstu īpatsvars ar ļoti zemu CCPI vērtējumu.

Aplūkojot detalizētāku informāciju (sk. 3.att.), var redzēt, ka nozaru griezumā vērtējumi ir atšķirīgi. Piemēram, eksportā vairākās nozarēs zema riska valstu (augsts CCPI vērtējums) īpatsvars pārsniedz 50% (enerģētika, būvniecība, lauksaimniecība, veselības aizsardzība un izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi), bet importā šāda nozare ir tikai viena – veselības aizsardzība. Savukārt vislielākais valstu īpatsvars ar ļoti augstu risku vērtējumu (ļoti zems CCPI vērtējums) redzams enerģētikas importā – vairāk nekā 40% (galvenokārt saistībā ar energoresursu iegādi no Krievijas). Vairākās citās nozarēs, galvenokārt eksportā, ļoti augsta riska valstu īpatsvars pārsniedz 20% (sadarbojoties, galvenokārt, ar Krieviju, ASV, Kipru un Poliju).

3. attēls. Latvijas ārējās tirdzniecības struktūra pa nozarēm 2020. gadā pēc partnervalstu CCPI 2021 vērtējuma
   
Nozaru griezumā lielāki klimata riski ir tā sauktajās “brūnajās” nozarēs – nozares ar augstu emisiju intensitāti [3], proti enerģētikā, atkritumu apsaimniekošanā un sanācijā un transportā. Tas nav pārsteidzoši. 
Salīdzinoši augsti klimata riski ir arī tirdzniecībā, informācijas un komunikāciju tehnoloģijās, operācijās ar nekustamo īpašumu un dažādos pakalpojumu segmentos. Tomēr ne visās nozarēs ārējās tirdzniecības daļa ir nozīmīga.

Nobeigumā

CCPI vērtējumi parāda, ka valstīm visā pasaulē vēl ir daudz darāmā, lai pārliecinoši virzītos uz saviem individuālajiem un globālajiem klimata mērķiem. Arī Latvija nav izņēmums. Mums vēl ir jāpacenšas un jāizmanto katra iespēja samazināt emisiju daudzumu, efektīvāk izmantot energoresursus - gan aktīvāk izmantojot atjaunojamo resursu piedāvātās iespējas, gan pārdomājot un mainot savus ikdienas paradumus.

Vai veiktā analīze parāda, ka Latvijai ir steidzami jāmaina ārējās tirdzniecības struktūra - jāizvairās no CCPI vērtējumā riskantākajām valstīm? Ne gluži. Atcerēsimies, ka valstis nav viendabīgas. Ir reģioni un nozares, kam veiksmīgāk izdodas līdzdarboties klimata mērķu sasniegšanā. Ir reģioni un nozares, kur šo iespēju ir mazāk. Tādēļ ir svarīgi ne tikai konstatēt, kāds kopējais pārejas risku līmenis ir konkrētā valstī, bet arī tās CCPI vērtējuma tendences. Citiem vārdiem sakot, svarīgs ir ne tikai valstu risku līmenis, bet arī tā pieauguma vai samazinājuma tendences.

Svarīgākais par klimata pārmaiņu snieguma indeksu CCPI

CCPI izstrādā Germanwatch, Bonnā bāzēta nevalstiska organizācija, kas iestājas par ekonomiska un citāda taisnīguma ievērošanu starp planētas ziemeļiem un dienvidiem. CCPI novērtē apmēram 60 valstu sniegumu klimata pārmaiņu politikas īstenošanas jomā. Šīs valstis ģenerē vairāk nekā 90% siltumnīcefekta gāzu emisiju.

CCPI vērtējumā ir iekļautas 32 Latvijas nozīmīgākās eksporta partnervalstis un 30 importa partnervalstis. Tādēļ šajā rakstā izmantots CCPI vērtējums par kopumā 36 valstīm, ieskaitot Latviju [4].

CCPI vērtējumi ir salīdzināmi 2017.-2021. gadam. Katras valsts sniegums tiek novērtēts četrās kategorijās:

• siltumnīcefekta gāzu emisija (40% no vērtējuma), 
• atjaunojamā enerģija (20%), 
• enerģijas izlietojums (20%),
• klimata politika (20%). 

Pirmās trīs kategorijas balstās uz skaitlisko datu analīzi par siltumnīcefekta gāzu emisijām uz vienu iedzīvotāju, atjaunojamo energoresursu daļu primāro energoresursu izlietojumā un primāro energoresursu izlietojumu un vienu iedzīvotāju. Šajās kategorijās tiek vērtēts:

• pašreizējais rādītāja līmenis,
• rādītāja tendences,
• pašreizējais līmenis, salīdzinot ar Parīzes nolīguma globālās sasilšanas mērķi (gandrīz nulle siltumnīcefekta gāzu emisiju, 100% enerģija no atjaunojamajiem energoresursiem, un nepārsniegts pašreizējais enerģijas patēriņa līmenis uz vienu iedzīvotāju),
• nacionālais mērķis 2030. gadam, salīdzinot ar Parīzes nolīgumā definēto mērķi.

Ceturtās kategorijas nolūks ir aptvert tās izmaiņas, kas vēl nav redzamas skaitliskajos datos. Tās vērtējums ir balstīts uz ekspertu aplēsēm par valstu nacionālo un starptautisko klimata politiku. Ekspertu kopumu pārstāv nevalstiskās organizācijas, universitātes un domnīcas.

CCPI vērtējumā valstis tiek iedalītas piecās kategorijās – valstis ar ļoti augstu, augstu, vidēju, zemu un ļoti zemu vērtējumu. Indeksa autori pirmajā kategorijā iekļauj trīs pozīcijas, bet pārējās kategorijās valstis ir iedalītas līdzīgā skaitā, tādēļ vērtējumu robežas katrā kategorijā pa gadiem atšķiras.

Jāatzīmē, ka līdz šim neviena no valstīm nav iekļauta visaugstākajā CCPI kategorijā (nav pirmo trīs pozīciju ieguvēju). Tas ir, neviena valsts nedara pietiekami daudz, lai sasniegtu Parīzes nolīgumā noteikto klimata mērķi.

[1] IPCC (2021) Climate Change 2021. The Physical Science Basis. Summary for Policymakers. https://www.ipcc.ch/report/ar6/wg1/downloads/report/IPCC_AR6_WGI_SPM.pdf

[2] Copernicus: 2020 warmest year on record for Europe; globally, 2020 ties with 2016 for warmest year recorded https://climate.copernicus.eu/index.php/copernicus-2020-warmest-year-record-europe-globally-2020-ties-2016-warmest-year-recorded

[3] Mesonnier J. S. (2019) Banks' climate commitments and credit to brown industries: new evidence for France. Banque de France Working Paper #743. https://www.banque-france.fr/sites/default/files/medias/documents/wp743.pdf

[4] Norādot alfabētiskā secībā pēc valstu kodiem: Austrija (AUT), Beļģija (BEL), Baltkrievija (BLR), Kanāda (CAN), Šveice (CHE), Ķīna (CHN), Kipra (CYP), Čehija (CZE), Vācija (DEU), Dānija (DNK), Spānija (ESP), Igaunija (EST), Somija (FIN), Francija (FRA), Apvienotā Karaliste (GBR), Grieķija (GRC), Ungārija (HUN), Indija (IND), Īrija (IRL), Itālija (ITA), Kazahstāna (KAZ), Lietuva (LTU), Luksemburga (LUX), Latvija (LVA), Malta (MLT), Nīderlande (NLD), Norvēgija (NOR), Polija (POL), Rumānija (ROU), Krievija (RUS), Slovākija (SVK), Slovēnija (SVN), Zviedrija (SWE), Turcija (TUR), Ukraina (UKR), ASV (USA).