Pasaules finanšu smagsvaru klubs paplašinās

Šī gada 30. novembrī Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) valde pieņēma lēmumu pievienot Ķīnas juaņu SDR (speciālās aizņēmuma tiesības – special drawing rights) valūtu grozam. Šajā rakstā skaidrošu – kas ir SDR valūtu grozs, kā tas tiek noteikts, un ko nozīmē Ķīnas valūtas iekļaušana piecu lielo rezervju valūtu sarakstā.

SDR (special drawing rights – speciālās aizņēmuma tiesības) ir starptautiska norēķinu vienība, ko 1969. gadā izveidoja SVF, lai papildinātu tā dalībvalstu rezervju uzkrāšanas instrumentu klāstu. SDR ir sintētiska valūta, kas pastāv tikai valstu kontos un nav pieejama iedzīvotājiem kā skaidra nauda banknotēs un monētās. SDR nevar tikt izmantotas, lai iegādātos preces vai pakalpojumus, un to galvenā funkcija ir kalpot par SVF norēķinu vienību. Visi darījumi ar SVF tiek izteikti SDR – piemēram, kad valsts saņem vai atmaksā SVF aizdevumu, darījums tiek izteikts SDR, nevis eiro vai dolāros. SDR vērtību nosaka grozā esošo valūtu vērtība, un pašlaik tajā ietilpst četras valūtas – ASV dolārs, eiro, Lielbritānijas mārciņa un Japānas jēna (1. attēls). Šīs četras valūtas var tikt uzskatītas par finanšu pasaules "smagsvariem" – lielākā daļa valstu savas oficiālās valūtu rezerves uzkrāj kādā no SDR valūtām, vairāk nekā 85% no starptautiskajiem maksājumiem un vairāk nekā 77% no darījumiem ārzemju valūtu tirgos tiek veikti kādā no šīm valūtām.

Reizi piecos gados SVF valde pārskata SDR valūtu groza struktūru un tajā ietilpstošo valūtu īpatsvaru, izvērtē valūtu izvēles kritērijus, kā arī SDR procentlikmes noteikšanas metodi. Pašreizējais SDR izvērtējuma periods noslēdzas šī gada beigās, taču SVF valdes sēdē tika atbalstīts piedāvājums to pagarināt par deviņiem mēnešiem, lai SDR izmaiņas stātos spēkā nevis gada pirmajā tirdzniecības dienā, bet gan 2016. gada 1. oktobrī.

Šī pārskata galvenais lēmums bija Ķīnas juaņas pievienošana SDR valūtu grozam. Lai valūta tiktu iekļauta SDR grozā, tai ir jāizpilda divi kritēriji:

 i. eksporta kritērijs – valūtas emitentam (valstij vai monetārajai savienībai) jābūt starp lielākajiem preču un pakalpojumu eksportētājiem pasaulē;

 ii. brīvas lietojamības kritērijs – valūta tiek plaši lietota, lai veiktu starptautiskus maksājumus, un tiek plaši tirgota ārvalstu valūtu tirgos.

Jau iepriekšējā SDR pārskatā pirms pieciem gadiem nebija šaubu, ka Ķīna izpilda pirmo kritēriju, un šobrīd Ķīna ir trešais lielākais eksportētājs pasaulē (10.5% no pasaules kopējā preču un pakalpojumu eksporta apjoma). Taču, ņemot vērā vairākus kapitāla plūsmas ierobežojumus, līdz šim juaņa netika uzskatīta par brīvi lietojamu valūtu. Pēdējā laikā Ķīnas valdība ir veikusi virkni pasākumu kapitāla konta liberalizācijai. Viens no pamanāmākajiem pasākumiem bija Ķīnas Centrālās bankas lēmums pieņemt vairāk uz tirgu vērstu metodi valūtas kursa noteikšanai. Iepriekš Ķīnas valūtas kursa noteikšana bija salīdzinoši neskaidra, un diezgan liela loma bija valdības lēmumiem. Taču tagad daudz lielākā mērā tiek ņemtas vērā norises valūtu tirgū – juaņas kurss iepriekšējā dienā tirgus slēgšanas brīdī, pieprasījums un piedāvājums ārvalstu valūtu tirgū, kā arī svarīgāko ārvalstu valūtu kursi. Lai gan kopumā Ķīnas valūtas kursa liberalizācija ir vērtējama pozitīvi, tas bija negaidīts lēmums un pārsteidza lielu daļu finanšu tirgus dalībnieku. Turklāt ne pārāk veiksmīgā komunikācija no Ķīnas Centrālās bankas radīja ievērojamus satricinājumus finanšu tirgos augusta vidū.

Ņemot vērā īstenotās reformas, milzīgo Ķīnas ekonomikas lomu pasaulē un arvien pieaugošo juaņas lomu valūtu tirgū, SVF valde 30. novembrī nolēma, ka Ķīnas juaņa ir uzskatāma par brīvi lietojamu valūtu un iekļaujama SDR valūtu grozā, sākot no 2016. gada 1. oktobra.

Vienlaikus SVF pārskatīja arī SDR aprēķina formulu. Iepriekšējā pārskatā valūtu īpatsvars SDR grozā tika noteikts, balstoties uz diviem kritērijiem – eksportu (66.8% svars) un valūtas īpatsvaru oficiālajās rezervēs (33.2% svars). Jaunajā formulā, kas stāsies spēkā no 2016. gada 1. oktobra, aprēķinā izmantotie svari tiks noteikti kā 50% eksportam un 50% kombinētam finanšu indikatoram. Finanšu indikatoru vienādās daļās veidos trīs kritēriji – 1/3 valūtas īpatsvars oficiālajās rezervēs, 1/3 valūtas tirdzniecības apgrozījums un 1/3 valūtas īpatsvars starptautiskajās banku saistībās un starptautiskajos parāda vērtspapīros. Jaunais valūtu īpatsvars SDR grozā attēlots 2. attēlā.

1. attēls. SDR valūtu grozs no 01.01.2011 līdz 30.09.2016 (ieskaitot)

Avots: SVF

2. attēls. SDR valūtu grozs no 01.10.2016

Avots: SVF

Lēmums iekļaut Ķīnas juaņu SDR valūtu grozā ir būtisks gan pašai Ķīnai, gan pasaulei kopumā. Ķīnai juaņas kā globālas rezervju valūtas statuss nozīmē tās plašāku lietojumu starptautiskajos finanšu norēķinos, tostarp par tirdzniecības darījumiem, iespēju lētāk aizņemties, kā arī motivāciju turpināt reformas ar mērķi atvērt Ķīnas kapitāla tirgu pārējai pasaulei. Protams, gan Ķīnas, gan pārējās pasaules interesēs ir, lai šīs reformas notiktu pakāpeniski un tiktu skaidri komunicētas, tādējādi izvairoties no pārmērīgām svārstībām – līdzīgām tām, kuras piedzīvojām vasarā. Savukārt investoriem no pārējās pasaules Ķīnas pieaugošā atvērtība rada jaunas investīciju iespējas. Vienlaikus jāņem vērā, ka nākotnē jebkādi notikumi Ķīnas finanšu tirgū lielākā mērā nekā līdz šim ietekmēs pārējo pasauli, tostarp arī Latviju.

Augstākminētajam lēmumam varētu būt nozīmīga ietekme arī uz ģeopolitiskajām norisēm pasaulē. Jau vairākus gadus varējām vērot, kā Ķīna veido ar Rietumu institūcijām konkurējošas institūcijas, piemēram, Āzijas Infrastruktūras investīciju banku (AIIB), un pastiprina sadarbību ar t.s. BRICS valstīm (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna, Dienvidāfrikas Republika). Lielāka ietekme jau šobrīd pastāvošajās Rietumu institūcijās, atbilstoši Ķīnas arvien pieaugošajai lomai pasaules ekonomikā, varētu mazināt Ķīnas vēlmi veidot šādus konkurējošus veidojumus un vairāk izmantot jau esošās starptautiskās struktūras savu mērķu sasniegšanai. Attiecīgi Eiropas Savienībai un ASV tas nozīmētu papildu sadarbības iespējas ar Ķīnu.

Tomēr jaunā SDR groza struktūra liek aizdomāties par Eiropas Savienības un eiro zonas lomu pasaulē, jo redzam, ka Ķīnas juaņas iekļaušana SDR valūtu grozā galvenokārt notikusi uz eiro un britu mārciņas rēķina, šo valūtu īpatsvaram samazinoties. Tas skaidri norāda uz nepieciešamību Eiropas Savienības dalībvalstīm uzlabot uzņēmējdarbības vidi un palielināt konkurētspēju. Ja ekonomikas izaugsme Eiropas Savienībā arī turpmāk būs lēna, bet ASV un Ķīna turpinās dinamiski attīstīties, pasaule arvien vairāk virzīsies uz situāciju, kad būtiskākie jautājumi pasaulē tiks izlemti tieši ASV un Ķīnas starpā, Eiropas ietekmei arvien samazinoties. Daži analītiķi jau paspējuši to nodēvēt par G-2 nākotnes scenāriju, pretstatot to pašreizējam G-7 vai paplašinātajam G-20 sarunu formātam, kuros būtiska ietekme ir arī Eiropas valstīm.

Kāda būtu gudra Latvijas rīcība šajā situācijā? Pirmkārt, izmantot visas Eiropas Savienības un eiro zonas sniegtās iespējas, lai mudinātu pārējās dalībvalstis veikt nepieciešamās reformas noturīgas izaugsmes atjaunošanai, un vienlaikus sniegt arī savu ieguldījumu nepieciešamo reformu īstenošanā. Otrkārt, papildus sadarbībai ar Eiropas Savienības valstīm veidot ciešas divpusējas attiecības ar abām t.s. G-2 valstīm – ASV un Ķīnu.

Latvija kopš 1992. gada 19. maija ir SVF dalībvalsts. Latvijas un SVF sadarbības juridisko pamatu regulē 1992. gada 15. aprīļa likums "Par Latvijas Republikas iestāšanos Starptautiskajā Valūtas fondā". SVF augstākajā pārvaldes orgānā Pilnvaroto padomē (Board of Governors) Latvijas pilnvarotais ir Latvijas Bankas prezidents, savukārt pilnvarotā vietnieks ir Finanšu ministrijas valsts sekretārs. Tādejādi Latvijas Banka ir vadošā institūcija, kas pārstāv Latvijas Republikas intereses SVF un nodrošina ikdienas sadarbību.