Pēc eiro ieviešanas igauņu makos vairāk naudas

Sabiedrībā turpinās diskusija par eiro ieviešanas ieguvumiem un riskiem, un viens no aktuālākajiem jautājumiem ir – vai Eiropas vienotās valūtas ieviešanas dēļ gaidāms cenu pieaugums.

2012. gada vasarā veicu analīzi par inflāciju Igaunijā un eiro ieviešanas ietekmi uz cenām pirmajā gadā. Atgādinu par secināto - eiro ieviešana, kas sakrita ar globālo cenu pieaugumu, bieži vien tikusi nepamatoti uzskatīta (vai izmantota) kā cenu pieauguma iemesls Igaunijā, jo dažādi aprēķini liecina, ka eiro ieviešana pielikusi vien tikai 0.2-0.3 procentu punktus (pp) pie Igaunijas inflācijas 2011. gada janvārī. Līdzīga pieredze bijusi arī citās valstīs, kuras ieviesušas eiro.

Tomēr šādi ekonomistu secinājumi cilvēku bažas līdz galam nav kliedējuši. Tāpēc šajā rakstā aplūkošu, kas Igaunijā notika ar cenām 2012. gadā, kā arī – kā ir mainījušās iedzīvotāju reālās algas.

Jau pirms eiro ieviešanas tika sagaidīts, ka ar Eiropas vienotās valūtas palīdzību pakāpeniski palielināsies Igaunijas iedzīvotāju labklājība. Atskatoties uz pēdējo divu gadu tendencēm, varam konstatēt, ka Igaunijā kopš eiro ieviešanas bijis visstraujākais reālās algas pieaugums Baltijas valstīs. Kopā ar nozīmīgu globālo naftas un pārtikas cenu pieauguma un netiešo nodokļu palielināšanas ietekmi uz inflāciju, iedzīvotāju pirktspējas un līdz ar to pieprasījuma pieaugums daļēji atspoguļojas cenu pieaugumā. Tomēr reālo algu pieaugums pagaidām nerada nesabalansētību Igaunijas ekonomikā.

Kopš eiro ieviešanas inflācija Igaunijā 2011. gadā bija 5.1%, bet 2012. gadā - 4.2%. Inflāciju ietekmēja daudzi faktori. 2012. gadā enerģijas cenu pieauguma devums inflācijas pieaugumam Igaunijā bija 1.5 pp, bet pārtikas cenu pieauguma devums - 0.7 pp, kas kopā veido vairāk nekā pusi no mūsu kaimiņvalsts inflācijas. Nodokļu izmaiņas 2012. gadā pielika pie inflācijas vēl 0.2 pp. Tomēr jāsaprot, ka šādi faktori ietekmē inflācijas pieaugumu ne vien Igaunijā, bet visās valstīs - gan tajās, kurās jau ieviests eiro, gan tajās, kas pagaidām saglabājušas nacionālo valūtu.

Inflācijas pieaugumu Igaunijā ietekmēja arī administrējamo cenu pieaugums (1. attēls). Tās it īpaši pieauga gan 2011. gada, gan 2012. gada sākumā, kad tika palielināts akcīzes nodoklis tabakai, savukārt 2012. gada sākumā tika palielināts arī akcīzes nodoklis alkoholam.

Ja runājam par 2013. gadu un citām administrējamām cenām, pieaugumu noteiks elektrības tirgus atvēršana un "Eesti Energia" izdevumi par CO2 kvotām, taču to vismaz daļēji atsvērs Tallinā šogad ieviestais bezmaksas sabiedriskais transports.

1. attēls. Kopējā inflācija un inflācija, izņemot administrējamās cenas, Igaunijā (%, g/g)

Avots: Eurostat

Dažus procentu punktus (0.2-0.3) pie inflācijas kāpuma Igaunijā pielika arī eiro ieviešanas efekts, ko var izskaidrot ar cenu noapaļošanu. Piemēram, biļešu, restorānu un pakalpojumu cenas parasti beidzas ar skaitli 0 vai 5, bet atsevišķas pārtikas cenas beidzas ar skaitli 9 un, ieviešot eiro, šīs cenas varēja tikt noapaļotas. Tomēr noapaļošanas efekts spēlē nelielu lomu, salīdzinot ar to, kā inflāciju ietekmēja naftas vai pārtikas cenu pieaugums.

Cenu kāpumā daļēji atspoguļojas arī Igaunijas iedzīvotāju pirktspējas pieaugums. Reālās algas (alga, no kuras atskaita inflācijas ietekmi) kopš eiro ieviešanas Igaunijā pieauga visstraujāk starp Baltijas valstīm. Minētajā laika posmā reālās algas Igaunijā pieauga par 2.6%, Latvijā - par 1.2%, bet Lietuvā nokrita par 2.7%.

Tā ir ekonomikas likumsakarība, ka, straujāk augot Igaunijas iedzīvotāju ienākumiem kopš eiro ieviešanas, straujāk aug arī cenu līmenis šajā valstī.

Arī konsultāciju kompānijas "Hay Group" dati apliecina, ka starp Baltijas valstīm tieši Igaunijā ir vislielākās algas, kā arī dažādas piemaksas, turklāt tās šajā valstī arī visbiežāk celtas pēdējos divus gados. Tiesa, viens no faktoriem, kas ļauj igauņiem saņemt lielākas algas, ir darba devēju konkurence par spēcīgākajiem speciālistiem, jo netālu ir Helsinki, kas ir pievilcīga vieta darba ņēmējiem.

Patlaban Latvijā saistībā ar darbaspēka nodokļiem cilvēki "uz rokas" saņem vismazāko algu Baltijas valstīs, un latvieši riskē algu ziņā atpalikt arī no lietuviešiem. Savukārt eiro ieviešana un līdz ar to prognozējamais ekonomikas aktivitātes pieaugums ļauj sagaidīt arī straujāku algu pieaugumu Latvijā. Uzņēmumi varētu maksāt lielākas algas pēc pievienošanās eiro zonai divu vienkāršu iemeslu dēļ. Pirmkārt, samazinātos izdevumi - pazustu valūtas konvertācijas izmaksas latu/eiro norēķinos un varētu lētāk iegūt attīstībai nepieciešamos kredītlīdzekļus. Otrkārt, palielinātos ieņēmumi - ārzemju investori izvēlētos ieguldīt naudu Latvijas uzņēmumos, kā arī palielinātos eksports uz eiro zonas valstīm.

Reālo algu pieaugums uzlabo iedzīvotāju rocību, tomēr pastāv risks, ka, atalgojumam pieaugot straujāk nekā produktivitātei, varētu pasliktināties Igaunijas konkurētspēja. Tomēr pagaidām mūsu kaimiņvalsts ekonomika neuzrāda nesabalansētības pazīmes, jo ir novērots eksporta apjomu pieaugums. Turklāt starpība starp reālo algu un reālās produktivitātes pieaugumu ir pazudusi kopš krīzes laikiem, un pašlaik reālo algu pieaugums un produktivitātes pieaugums iet roku rokā (2. attēls).

Tas apliecina, ka pagaidām neveidojas izmaksu spiediens uz inflāciju un Igaunijas konkurētspēja nav pasliktinājusies.

Tiesa, pērn novērota Igaunijas eksporta apjomu pieauguma tempu palēnināšanās. Šāda tendence vērojama visās Baltijas valstīs un saistīta ar augsto 2011. gada pieauguma rādītāju (tas ir, tā saucamā bāzes efekta dēļ), kā arī saistībā ar lēnāku pieprasījuma izaugsmi vairākās būtiskās tirdzniecības partnervalstīs. No otras puses, joprojām lielais bezdarbnieku skaits bremzē straujāku algu pieaugumu.

Igaunijas konkurētspēja ir novērtēta arī starptautiski - Pasaules ekonomikas foruma Globālas konkurētspējas 2012.-2013. gada indeksā Igaunija ieņem 34. vietu starp 144 valstīm, bet Starptautiskā vadības attīstības institūta Pasaules konkurētspējas gada grāmatas 2012. gada indeksā mūsu kaimiņiem izdevies ieņemt 31. vietu starp 59 valstīm. Arī šajā jomā Igaunija ir priekšā pārējām Baltijas valstīm.

2. attēls. Reālo algu un reālās produktivitātes uz vienu stundu indekss Igaunijā (2005. gada 1. ceturksnis=100)

Avots: nacionālais statistikas birojs, Eurostat

Gribu nomierināt tos cilvēkus, kuri satraucas, ka, ieviešot eiro, cenas uzreiz sasniegs vai pat pārsniegs Rietumu līmeni, savukārt algas un pensijas paliks tādas pašas, kā bijušas. Pašlaik Igaunijas cenu līmenis ir daudz zemāks nekā eiro zonas valstu vidējais cenu līmenis un tikai vienā nozarē (apģērbu un apavu) ir augstāks (3. attēls). Tas, visticamāk, skaidrojams ar mazo konkurenci apģērbu un apavu nozarē.

3. attēls. Igaunijas cenu līmenis (% no 15 eiro zonas valstu cenu līmeņa) 2011. gadā

Avots: Eurostat

Kā redzam, cenu kāpums eiro dēļ Igaunijā nav pieredzēts arī 2012. gadā (piedzīvoto cenu kāpumu noteica citi faktori). Tai pašā laikā turpinās Igaunijas ekonomikas konverģence ar eiro zonas valstīm, un tas nes līdzi arī atalgojuma kāpumu, kas jau pirms eiro ieviešanas Igaunijā bija lielāks nekā pārējās Baltijas valstīs. Tāpat kā Latvijā, arī Igaunijā pagaidām nav pamata satraukties par konkurētspējas zudumu algu kāpuma dēļ.