19.08.2024.

PPP – pasaules pieredze un Latvijas prakse

Ilustratīvs attēls Ķekavas apvedceļš
Foto: LETA

Latvijai ir nepieciešams risināt infrastruktūras vajadzības — transports, enerģija, sabiedriskie pakalpojumi. Šis uzdevums prasa radošu pieeju, īpaši budžeta ierobežojumu un daudzu vajadzību laikā. Viens risinājums ir sadarbība ar privāto sektoru infrastruktūras projektu finansēšanā un īstenošanā. Šajā rakstā par to, kāda ir pasaules pieredze un iedvesma Latvijai īstenot publiskās un privātās partnerības jeb PPP projektus. 

PPP ir temats, kas Latvijā bieži cilāts Ķekavas apvedceļa kontekstā. Lielākā daļa PPP projektu arī pasaulē tiek īstenota transporta jomā, tomēr iespējas un piemēri ir daudz plašāki.

PPP projektu veidi

Sākotnēji svarīgi norādīt, ka PPP ir ilgtermiņa sadarbība, kas ļauj valstij attīstīt un uzturēt infrastruktūru un pakalpojumus, piesaistot privātā sektora finansējumu, zināšanas un pieredzi [1]
Izšķir 3 galvenos īstenošanas veidus:

  1. koncesijas līgumi, kuru ietvaros publiskais sektors dod atļauju ekspluatēt, bet arī prasa uzturēt publisko infrastruktūru vai pakalpojumu, un privātajam partnerim ir tiesības saņemt maksu no gala lietotājiem; 
  2. partnerības līgumi, kuru ietvaros publiskais partneris veic regulārus maksājumus, balstoties uz pakalpojuma sniegšanas kvantitāti vai infrastruktūras pieejamību (tā sauktais pieejamības maksājums); 
  3. kopuzņēmuma PPP, kuras ietvaros gan publiskais, gan privātais sektors kļūst par akcionāriem trešajā uzņēmumā. 
 

 

Visbiežāk sastopamā līguma forma transporta infrastruktūras jomā ir partnerības līgums, kur privātais partneris nodrošina “projektēšanu, izbūvi, finansēšanu, uzturēšanu” (design, build, finance and maintain), un publiskais partneris maksā privātajam partnerim par sniegtajiem pakalpojumiem [2].

Latvijas vēsturiskā PPP prakse, kas saskan ar Eiropas Komisijas aplēsēm, rāda, ka vairāk nekā 60 % no visiem PPP līgumiem kvalificējami kā koncesijas līgumi [3].

Savukārt Covid-19 pandēmijas uzliesmojumā pasaulē varēja novērot arī trešā līgumu veida – kopuzņēmumu PPP – veidošanu. Ar ierobežotiem budžeta līdzekļiem valdības ātri izveidoja partnerību ar privātajām kompānijām, lai finansētu vakcīnu pētniecību un attīstību [4].

PPP priekšrocības

Viena no PPP priekšrocībām ir valsts budžeta saistību izkliedēšana ilgākā laika posmā. Klasiskā iepirkuma gadījumā lielākā daļa līdzekļu ir jāizmaksā, piemēram, būvniecības periodā, tas ir, pirmajos 2-5 gados. Ar PPP ir iespējams sadalīt maksājumus vienādās daļās visā līguma periodā. Turklāt ES uzskaites sistēma [5] ļauj PPP grāmatot kā valsts budžeta ārpusbilances posteņus, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi.

Citas PPP priekšrocības ietver resursu un zināšanu apvienošanu, inovatīvus risinājumus un efektīvu resursu pārvaldību.

PPP projektu riski

Pret PPP projektiem, protams, ir arī pamatoti iebildumi. Tie mēdz būt sarežģīti, nepārredzami, parādās finansiālās lietderības jautājums. Infrastruktūras projektos galvenie riska elementi saistīti ar projekta būvniecības darbu izpildi, izmaksu sadārdzināšanos vai papildu izmaksu rašanos.

Pakalpojumu projektos kritiska ir kvalitāte un pakalpojuma nodrošināšanu atbilstoši plānam, tajā skaitā apjomā un termiņā. Tam var pievienot arī pieprasījuma risku, piemēram, gala lietotāju skaita samazināšanās (vai palielināšanās). Eiropas Revīzijas palāta pirms 6 gadiem, izvērtēja PPP projektus Francijā, Grieķijā, Īrijā un Spānijā un secināja, ka  “nereti riska dalījums starp publiskajiem un privātajiem partneriem bija neatbilstīgs, nesaskaņots un neefektīvs, savukārt augstie atlīdzības rādītāji (līdz pat 14 %) attiecībā uz privātā partnera riska kapitālu ne vienmēr atspoguļoja uzņemto risku”. [2] Tātad PPP prasa rūpīgu plānošanu, pareizu risku sadali un efektīvu pārvaldību. 

Pasaules PPP prakse

PPP tiek īstenota visā pasaulē, jau kopš 18. gadsimta un ļoti dažādās jomās. Tomēr aktualitāte strauji pieauga pēc globālās finanšu krīzes, kad valdības meklēja jaunus finansējuma avotus, īpaši infrastruktūras jomā, kas mazinātu spiedienu uz valsts budžetu. Pārmaiņas ienesa Covid-19 pandēmija, izceļot ar veselības jomu saistītus projektus. Savukārt 2023. gadā situāciju ietekmēja ģeopolitiskā spriedze Eiropā, un lielākais PPP projektu pieaugums bija Āzijā, Centrālamerikā un Dienvidamerikā [6]. Dominējošā tēma, kas caurvij laikus un kontinentus – transports, kurā arī pērn tika pieteikti 73 % jauno projektu. PPP projekti tiek īstenoti arī nestabilos un konfliktu skartos reģionos, piemēram, Somālijā, arī Gazas reģionā [7], kā arī nabadzīgās attīstības valstīs [8] un ļoti dažādās jomās, tostarp informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), atkritumi, izglītība.

ASV pieredze ar PPP ir plaša un sena. Iesākumā bija infrastruktūras projekti, kuru īstenošanai publiskajam sektoram nepietika līdzekļu. Piemēram, 18. gadsimtā  Filadelfijas - Lankasteras ceļš, kura izbūvei Pensilvānijas štats finanšu trūkuma dēļ izmantoja privāto partnerību, kā arī tvaika kuģa līnijas izveide no Ņujorkas līdz Ņūdžersijai. Mūsdienās PPP projekti ASV tiek īstenoti daudz plašāk,  tostarp šādās jomās: izglītība (attīstot studentu mājokļus un skolu ēkas), veselības aprūpe, atkritumi, ūdens infrastruktūra, IKT (ātrgaitas, bezvadu internets), pilsētas un vides veidošana. Piemēram, 2016. gadā Longbīčas pilsēta Kalifornijā uz 40 gadiem noslēdza pusmiljarda dolāru vērtu PPP līgumu par kopienas centra izveidi. Savukārt Džefersona Nacionālais memoriāls, apvienojot publiskos un privātos resursus, nodrošināja parka atjaunošanu, kā rezultātā apmeklētāju skaits pieauga par 30 %. Tomēr joprojām visbiežāk sastopamie PPP projekti ASV ir infrastruktūras jomā, īpaši – maksas ceļi. Aktuālākais un apjomīgākais projekts varētu būt Indianas šosejas projekts, kur ar privāto partneri tika noslēgts līgums uz 75 gadiem par 157 jūdžu garās šosejas uzturēšanu, pretī saņemot pakalpojuma maksu no lietotājiem. Tas Indiānas štatam ļāvis ietaupīt 100 miljonus ASV dolāru.

Āzijā PPP tēmu klāsts arī ir plašs, bet tai raksturīgi arī maza izmēra PPP projekti, kas kopumā rada kritisko masu valsts mērķu sasniegšanai. Piemēram, 2022. gadā Filipīnu enerģētikas sektors slēdza daudzas maza mēroga PPP, kuru vērtība svārstījās no aptuveni 17 līdz 47 miljoniem ASV dolāru. Tomēr arī Āzijā ir plaša pieredze transporta PPP jomā, tostarp Korejā, kas 90. gadu sākumā saskārās ar nopietnu infrastruktūras objektu, piemēram, ceļu, dzelzceļu, ostu un lidostu, trūkumu. Valdība saprata, ka tai ir ierobežotas iespējas finansēt nepieciešamo infrastruktūras objektu būvniecību, sāka veicināt privātā sektora līdzdalību. Šobrīd Korejā PPP iekļaujamais infrastruktūras objektu klāsts ir paplašināts no sākotnēji ekonomiskās infrastruktūras (piemēram, ceļi, dzelzceļi, ostas un vides objekti) uz arī sociālo infrastruktūru (piemēram, skolas, militārās dzīvojamās ēkas, mājokļi un kultūras objekti). Malaizijas PPP vienība (UKAS) norāda, ka PPP ir galvenais un piemērotākais infrastruktūras finansēšanas instruments Islāmu finanšu sistēmā [9]. Tomēr Malaizijā ir pieredze arī ar medicīnas tūrismu. Valdība, ņemot vērā potenciālu, 2009. gadā uzdeva veidot PPP nozares attīstībai. Rezultātā ienākumi no medicīnas tūrisma Malaizijā laika posmā no 2013. līdz 2019. gadam dubultojās. Tādējādi valsts mērķis – nostiprināt savu reputāciju kā medicīnas tūrisma galamērķis Āzijā – tiek sasniegts ar privātu līdzdalību.

Eiropā ir daudz veiksmīgu PPP piemēru, un tēmu pārklājums arī ir ļoti plašs. Pēdējos 40 gadus visvairāk projektu īstenots izglītības jomā [10]. Apjoma ziņā ar lielu atrāvienu dominē transports, dažos gados pat aizņemot trešdaļu no kopējā projektu apjoma.

 

 

Eiropas PPP līderi šobrīd ir Francija un Vācija. Savulaik tā bija Lielbritānija, biežāk nekā citur Eiropā īstenojot izglītības un veselības PPP projektus, kā arī uzkrājot lielu pieredzi pašvaldību projektos, tostarp apgaismojuma un atkritumu jomā.

Francijā rodami vairāki piemēri dzelzceļa jomā, kad privātā partnera rokās nodotas gan operatīvās funkcijas (organizēt plūsmas u.tml.), gan stacijas. Šādā sadarbības modelī reģionālās ātrvilciena stacijas ir būvētas arī no koka vai ar saules paneļiem, jo tā ir atbilstošāk videi un var piedāvāt papildu pakalpojumus stacijas apmeklētājiem (piemēram, elektroauto uzlāde). Parīzes Saint-Lazare stacijas [11] gadījumā privātajam partnerim ir 40 gadu ilgtermiņa līgums, kura ietvaros tas apsaimnieko staciju un visas publiskās telpas, bet publiskais partneris nosedz 30 % no nomas maksas. Savukārt Bordeaux stacijā publiskais partneris koncentrējas uz sabiedriskā transporta infrastruktūras un piebraucamo ceļu attīstību, kamēr privātais finansējums tiek novirzīts autostāvvietu izveidei un apkārtējo ēku izbūvei, uzlabojot teritorijas pievilcību.

Vācijā vairāki projekti ir bijuši izglītības un veselības jomā, tomēr līdzīgi kā Francijā un pasaulē dominē transports. Šajā jomā ir arī nozīmīgākais jaunais projekts – Minhenes sabiedriskā transporta vilcieni S-Bahn (2.8 miljardi eiro).

 

 

Tuvākajos gados Eiropas valstis plāno aizvien paplašināt savu PPP portfeli ar gandrīz 200 jauniem projektiem [12], un aizvien nozīmīgāku lomu ieņems klimata tēma. Tiek vērtēts, ka Eiropā ir plaisa starp sasniedzamajiem klimata mērķiem un pieejamajiem resursiem un mērķu sasniegšanai nepietiks tikai ar publisko finansējumu no valstu vai Eiropas budžetiem [13]. Tādējādi lielās valstis rīkojas radoši, un (arī) Eiropas klimata mērķu sasniegšanai plāno izmantot PPP. Piemēram, Francijā gandrīz puse projektu tuvākajos gados plānoti vides jomā (siltumapgāde un atkritumu apsaimniekošana), kam cieši seko transports (t.sk. sabiedriskais transports un ūdens pārvadājumi). Arī Grieķijā un Itālijā noteicošā tēma jaunajos projektos būs vide, Grieķija skatās ūdensapgādes virzienā, savukārt Itālijā plānoti ar atkritumu apsaimniekošanu saistīti PPP projekti.   

PPP prakse Baltijā

Baltijas kaimiņos PPP attīstība ir bijusi ļoti dažāda.

Lietuvā ir nozīmīga un ļoti plaša PPP prakse. Līdz 2023. gada beigām Lietuvā noslēgti 73 PPP līgumi (50 joprojām aktīvi). Nozaru dalījumā Lietuva atšķiras no pasaules tendences – ar veselības jomu Lietuva iesāka savu PPP praksi 2000. gadā, bet šobrīd vairāk nekā puse PPP projektu īstenoti kultūras un sporta, atkritumu apsaimniekošanas un siltumapgādes jomā. Tomēr ir arī projekti šādās jomās:

  • transports (piemēram, Palangas apvedceļš jau 2013. gadā);
  • iekšējā drošība (piemēram, Viļņas, Kauņas, Šauļu pašvaldības policijas ēkas; izstrādes stadijā ir Šauļu cietuma būvniecība un pārvaldīšana); 
  • izglītība (piemēram, skolu un bērnudārzu ēkas Viļņā un Klaipēdā).

Gandrīz 82 % ir koncesijas līgumi (maksu iekasē no gala lietotāja). Pēdējos gados gan biežāk parādās arī partnerības līgumi (valsts maksā pieejamības maksājumu), ko, iespējams, nosaka aizsardzības nozares specifika (jaunie projekti militāro bāžu celtniecībai un uzturēšanai). 

 

 

Tuvākajos gados Lietuvā gaidāmi vismaz 11 jauni projekti [14], tostarp ceļu izbūves un aizsardzības jomā, kā arī turpināsies militāro bāžu (pilsētiņu) attīstība, un plānots apjomīgs Lietuvas Nacionālā muzeja Eksponātu glabātavas un restaurācijas telpas izbūves projekts (izmaksas 42 miljoni eiro). Arī Nidas modernās mākslas muzeja celtniecību Lietuva plāno īstenot sadarbībā ar privāto partneri (izmaksas 3.4 miljoni eiro) [15].

Kā liecina Lietuvas prakse, PPP projektiem nav ierobežojumu nedz jomās, nedz reģiona vai projekta lielumā. Plašo pielietošanu visdrīzāk sekmēja gan projektu nepārtrauktība pēc globālās finanšu krīzes, gan PPP Kompetences centra izveidošana jau 2009. gadā, kas mērķtiecīgi strādājis pie projektu kapacitātes un kvalitātes uzlabošanas [16]. Tomēr nozīme ir .arī daudziem, tostarp nelieliem, projektiem arī reģionālā, pašvaldību līmenī, kas ļauj uzkrāt pieredzi un prasmes. Vienlaikus PPP projektu attīstībai Lietuvā bijis arī valstisks atbalsts, tie iekļauti kā resurss ilgtermiņa stratēģiskajā plānošanā.

Igaunijā situācija ir tuvāka Latvijai. Neskatoties uz to, ka Igaunijā ir izveidota PPP normatīvā bāze, projekti bijuši ierobežotā daudzumā. 2020. gadā uzmanības centrā bija vērienīgs potenciālais PPP projekts 1.7 miljardu eiro apmērā [17] - Via Baltica valsts nozīmes maģistrālo ceļu paplašināšana līdz 4 brauktuves joslām. Tomēr izsludinātais uzsaukums PPP pilotprojekta posma sagatavošanai tika pārtraukts [18], pamatojot ar augstākām izmaksām PPP īstenošanas gadījumā salīdzinājumā ar klasisku iepirkumu [19]. Igaunija solījusi Eiropas Komisijai, ka līdz 2030. gadam izbūvēs visus Eiropas galvenos tīkla ceļus, un šobrīd meklē risinājumu, lai netiktu uzrēķināts sods par šo mērķu neizpildi [20]. Tas, protams, ir apgrūtinoši sarežģītos budžeta apstākļos.

Latvijā PPP prakse ir bijusi ar pārrāvumiem, ko varētu iedalīt posmos pirms un pēc globālās finanšu krīzes. Līdz 2009. gadam Latvijā bija noslēgti 70 PPP līgumi (4 joprojām aktīvi, tostarp trīs Siguldā). No tiem gandrīz visi bija koncesijas līgumi ar termiņu no 10 līdz 100 gadiem (pēdējais par valsts nozīmes pieminekļa apsaimniekošanu, kur līgums pēc pāris gadiem tika izbeigts), un dominējošā joma – sabiedriskā transporta pakalpojumi [21].

Globālās finanšu krīzes sekas ierobežoja Latvijas valsts iespējas uzņemties jaunas ilgtermiņa saistības [22]. Tomēr interese saglabājās, un 2011. gadā runāja, ka drīzumā plānots īstenot tādus PPP projektus kā pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecība Rīgā, tilta un tuneļa būvniecība Ogrē, sociālās mājas būvniecība Jēkabpilī u.c. [23]. Taču tā nenotika, un pārtraukums PPP projektos ieilga uz vairāk nekā 10 gadiem. Iespējams, to ietekmēja sliktā pieredze ar dažiem PPP līgumiem, kas tika izbeigti līdz ar privātā partera maksātnespējas pasludināšanu. Tomēr galvenais iemesls visdrīzāk bija un ir – publiskajam partnerim iztrūkstošās zināšanas un pieredze. Turklāt Latvijā, atšķirībā no Lietuvas, iztrūka arī stratēģiskās vīzijas par PPP kā resursu.

Rezultātā 2023. gadā Latvijā bija tikai 10 potenciāli jauni PPP projekti, no kuriem tikai viens īstenošanas stadijā (Ķekavas apvedceļš). Pārējiem tika izstrādāti Finanšu un ekonomiskie aprēķini, un īstenošanas laiks nebija zināms. Tomēr cerība uz tālāko virzību ir šādos PPP projektos:

  • Iecavas apvedceļš (ieguldījumi plānoti vismaz divreiz lielāki nekā Ķekavas apvedceļa gadījumā, šim projektam dota zaļā gaisma arī Ministru kabinetā),
  • Austrumu klīniskās slimnīcas autostāvvietas izbūve ar helikoptera laukumu (biežs piemērs pasaulē veselības jomā),
  • 3 projekti sporta un kultūras jomā (Talsi, Madona, Bauska),
  • 2 ielu apgaismojumu projekti (Daugavpils, Rīga),
  • LU studentu viesnīcas projekts (koncesija),
  • siltumapgādes projekts Smiltenē (koncesija),
  • arī Mārupes novada pašvaldība ir lēmusi sākt finanšu un ekonomisko aprēķinu izstrādi vidusskolas būvniecībai PPP ietvaros, ņemot vērā pozitīvo pieredzi ar jau īstenoto bērnudārza projektu.

Kopējais iepriekšminēto projektu apjoms vērtējams ap 550 miljoniem eiro jeb 1.4 % no 2023. gada iekšzemes kopprodukta vai par 1/3 potenciāli plašāks valsts investīciju tvērums.

PPP projektu skaits Latvijā varētu būt vēl lielāks, ja pašvaldības izvēlētos vairāk sadarboties, tādējādi sekmējot arī zināšanu un prakses apmaiņu. 8 pašvaldības bija izrādījušas interesi par bērnudārzu būvniecību PPP projektu ietvaros. Tomēr projektu plānotās izmaksas (katrai atsevišķi) nesasniedza kritisko kapitālieguldījumu slieksni, lai privātais partneris varētu pretendēt uz aizdevumu no finanšu institūcijas ar pieredzi PPP kreditēšanā, piemēram, no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas. Taču atbalsts ir pieejams, ja projekta kopējie kapitālieguldījumi sasniedz vismaz 40 miljonus eiro [24]. Latvijas kredītiestādēm nav uzkrāta pieredze finansēt PPP projektus, jo projektu nav. Rezultātā ideju realizēšanai jāmeklē citi avoti vai uz laiku jāatliek.

PPP nākotne Latvijā

Latvijas PPP Kompetences centrs šobrīd ir Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA). Saskaņā ar tās vērtējumu, publiskajā sektorā pieaug interese par PPP izmantošanu, un arī valdības rīcības plānā ir iekļauti uzdevumi attīstībai.

Citu valstu piemēri ļauj secināt, ka Latvijā ir iespējas paplašināt sadarbību ar privāto sektoru. Turklāt ne tikai caur apjomīgiem, ilglaicīgiem projektiem, bet arī salīdzinoši nelieliem projektiem – policijas ēkas, koncertzāles, piemiņas parki vai apgaismojuma projekti pašvaldībās, kur no privātā prasa nevis uzbūvēt atbilstoši izstrādātam projektam, bet iesaistīties no “projektēšanas līdz uzturēšanai”.

Transporta nozare joprojām ir nozīmīgs emisiju avots Latvijā. PPP var palīdzēt finansēt un īstenot projektus arī šajā jomā, piemēram, jaunas sabiedriskā transporta sistēmas vai multimodālo centru izveidi un uzturēšanu. PPP kā reālu variantu "Rail Baltica" līdzfinansēšanai un realizēšanai piesaucis arī finanšu ministrs un projekta ieviesēji. Kā pierāda Francijas un citu valstu pieredze, PPP var būt alternatīvs resurss atsevišķu dzelzceļa projekta posmu realizācijai (reģionālās stacijas, kustības kontrole, pārvaldība) līdztekus ES un valsts budžeta līdzekļiem vai “zaļajām obligācijām”.

PPP izrāvienu Latvijā varētu veicināt arī zemu cenu īres mājokļu būvniecības un apsaimniekošanas projekti. VAS "Valsts nekustamie īpašumi" šobrīd izvērtē iespēju īstenot aktivitātes 17 pašvaldībās[25] , kur kopējās projekta investīcijas plānotas 100 – 125 miljoni eiro. Kā potenciālais stratēģiskais finansētājs varētu tikt piesaistīta Eiropas Investīciju banka, kas savulaik kopā ar Ziemeļvalstu Investīciju banku nodrošināja finansējumu arī Ķekava apvedceļa projekta īstenošanai. Tikmēr reģioni jau ziņo par īres mājokļu celtniecības sākumu, izmantojot ALTUM aizdevumu programmu [26]. Šī nav klasiska PPP shēma, lai gan ir sadarbība starp publisko un privāto partneri.  Programmas ietvaros attīstītājs var saņemt 30 % atlaidi aizdevuma segšanai, vienlaikus tam 50 % no iekasētās īres maksas ir jāieskaita jaunizveidotā Mājokļu pieejamības fondā. Savukārt mājsaimniecību, kas izīrējušas dzīvokļus, uzskaiti (tātad kontroli) nodrošinās sabiedrība "Possessor" [27]. Arī šāds sadarbības modelis veido pieredzi, turklāt ir pieprasīts, jo programmā iesniegto pieteikumu apjoms jau pārsniedz pieejamo finansējumu (43 miljoni eiro).

Noslēgums

Latvijā ir daudz iespēju un vajadzību drosmīgāk izmantot PPP, lai risinātu ne tikai infrastruktūras izaicinājumus. Pieredze rāda, ka PPP var būt efektīvs veids, kā finansēt un īstenot projektus, kas citādi būtu grūti realizējami ierobežotu budžeta līdzekļu dēļ. Lai gan ir bijuši izaicinājumi un neveiksmes, ir svarīgi turpināt attīstīt šo modeli, mācoties no citu valstu pieredzes un pielāgojot to Latvijas vajadzībām. PPP var būt nozīmīgs instruments, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību un uzlabotu sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti Latvijā.

 


 

[1] Juridiskā definīcija būtu, ka privātā un publiskā partnerība ir ilgtermiņa sadarbība starp valsti un privāto sektoru, lai sabiedrībai nodrošinātu pakalpojumus (vai preces), ko tradicionāli piegādā publiskais sektors. Avots: Īpašais ziņojums Nr. 9/2018 par publiskā un privātā sektora partnerību Eiropas Savienībā (europa.eu).

[4] Piemēram, ASV valdība izveidoja “Operation Warp Speed” (“Gaismas ātrums”) kopā ar globālajām farmācijas kompānijām - tostarp Pfizer, AstraZeneca, Moderna un BioNTech -, lai izstrādātu, pārbaudītu un ievadītu vakcīnas dažu mēnešu laikā, kas ir īsākais laiks vakcīnu attīstības vēsturē.

[5] Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regula (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (“EKS 2010”) (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.), kas piemērojama visās dalībvalstīs kopš 2014. gada septembra.

[6] Saskaņā ar Pasaules PPP vienību un profesionāļu asociācijas (WAPPP) 2023. gada 4.ceturkšņa ziņojumu, kas pieejams Publications - WAPPP.

[10] Saskaņā ar Eiropas investīciju bankas Publiskās un privātās partnerības (PPP) izcilības centra (EPEC) ziņojumu. EPEC uzskaita projektus vērtībā no 10 miljoniem eiro. Statistikas vajadzībām šoreiz diemžēl nevaram paļauties uz Eurostat statistiku, jo tā ietver tikai tādus PPP projektus, kas rada saistības valstij (contingent liabilites). Tādējādi datos nebūs informācijas par, piemēram, koncesijas līgumiem, kur visi riski, peļņa un zaudējumi ir nodoti privātā partnera rokās un kas ir izplatīta prakse, piemēram, Lietuvā un Francijā. Eurostat PPP statistiskās apstrādes rokasgrāmata: A Guide to the Statistical Treatment of PPPs (europa.eu).

[11] Avots: Fabrice Morenon prezentācija Francijas-Latvijas biznesa forumā “Positive impact of Railways stations on territories. Studies of existing cases of Railways stadions in France”, 2024. gada 22. maijā, pieejama: Business.gov.lv - biznesa analītika un semināru ieraksti.

[12] Uzskaitījums saskaņā ar EPEC novērtējumu, potenciālos projektus definējot kā projektus, kam publicēti paziņojumi par līgumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, bet vēl nav noslēgti līgumi. Projekti, kas pēdējo trīs gadu laikā nav uzrādījuši progresu, tiek izslēgti. Public Private Partnerships in the EU: Widespread shortcomings and limited benefits (europa.eu).

[13] Piemēram, rakstā “Changing Europe’s Fiscal Rules: Unleashing public investment for a socially just Green Deal” tiek norādīts, ka “zaļo investīciju plaisa” jeb papildu nepieciešamās investīcijas, lai sasniegtu Eiropas Zaļā kursa klimata un vides mērķus, ir 520 miljardi eiro gadā. Vienlaikus arī Eiropas Komisijas ziņojumā “Bridging the climate financing gap: seizing the opportunity” tiek norādīts, ka, lai sasniegtu Parīzes vienošanās mērķus, pašreizējām finanšu plūsmām ir jāpalielinās vismaz trīskārši.

[16] Piemēram, viena PPP projekta cikls līdz līguma apstiprināšanai aizņem vidēji 14 mēnešus, salīdzinot ar pirmajiem PPP līgumiem, kuru cikls ilga līdz pat 4 gadiem. Avots: Informatīvais ziņojums “Par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem un priekšlikumi par šo rezultātu izmantošanu likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam” un likumprojekta “Par valsts budžetu 2021. gadam” izstrādes procesā”, 3.5 sadaļa “Publiskās privātās partnerības (PPP) potenciālā loma attīstības un produktivitātes veicināšanā”, pieejams Izdevumu pārskatīšana | Finanšu ministrija (fm.gov.lv)

[21] Pasūtītājs apņemas pārvadātājam kompensēt pilnā apmērā ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītās izmaksas, kas pārsniedz pārvadātāja gūtos ieņēmumus par sniegtajiem sabiedriskā transporta pakalpojumiem līguma darba uzdevumā minētajos maršrutos.

[22] Saskaņā ar Latvijas valdības 2010. gada 5. jūlija vēstuli Starptautiskajam Valūtas fondam 2010. un 2011. gadā paredzēts neuzsākt jaunu PPP projektu īstenošanu. Avots: Žurnāls: Publiskā un privātā partnerība Latvijā Eiropas Savienības kontekstā – Jurista Vārds (juristavards.lv).

[24] Saskaņā ar CFLA materiāliem, šāda informācija no ERAB pārstāvja puses izskanēja CFLA organizētajā konferencē “Publiskā .un privātā partnerība – ledus ir sakustējies”, pieejama Youtube

[25] Projekta pirmajā kārtā VNĪ izvērtēs iespēju īstenot aktivitātes Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Ogrē, Rēzeknē, Rīgā, Valmierā, Ventspilī, kā arī Ādažos, Cēsīs, Ķekavā, Mārupē, Olainē, Salaspilī, Siguldā. Būvniecības un pieejamības riskus ir plānots nodot privātajam partnerim, publiskajam sektoram nodrošinot pieejamības maksājumu, sākot ar 2030. gadu.

[26] Netiek finansēti būvniecības projekti, kas tiek īstenoti Rīgas valstspilsētā un Jūrmalas valstspilsētā, un šādās attiecīgajā administratīvajā teritorijā ietilpstošās teritoriālā iedalījuma vienībās: Baložu pilsētā, Ķekavas pagastā, Olaines pagastā, Mārupes pagastā, Babītes pagastā, Salaspils novadā, Stopiņu pagastā, Garkalnes pagastā un Carnikavas pagastā.

APA: Brusbārde, B. (2024, 21. nov.). PPP – pasaules pieredze un Latvijas prakse. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/6521
MLA: Brusbārde, Baiba. "PPP – pasaules pieredze un Latvijas prakse" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 21.11.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/6521>.
Up