Recesija klāt – kāds būs bezdarba vilnis?
Augsto energoresursu cenu dēļ paredzama recesija, liecina Latvijas Bankas prognozes. Vienlaikus bezdarba līmenis 2023. gadā vidēji saglabāsies 6.7% līmenī, tāpat kā šogad. Šobrīd mūsu skatījumā ekonomikas bremzēšanās ietekmē bezdarbnieku skaits augs 2022. gada beigās un 2023. gada sākumā, tomēr bezdarbnieku skaita papildinājums varētu būt zem pieciem tūkstošiem.
Kāpēc energoresursu cenu krīzes ietekme uz darba tirgu prognozējama maza?
Iepriekšējās krīzēs ekonomikas kritums ierasti gājis roku rokā ar būtisku bezdarba pieaugumu. Piemēram, finanšu krīzes laikā, kad atlaišanas no darba sākās 2007. gada beigās un ilga divus gadus, bezdarbnieku skaits pieauga par vairāk nekā 160 tūkstošiem. Pandēmijas krīzes specifiskajos apstākļos – no pilnīgu nozaru darbības slēgšanas, tomēr ar valsts atbalstu dīkstāves laikā, līdz atelpas brīžiem saslimstības mazināšanās laikos – bezdarbnieku skaitu papildināja ap 20 tūkstoši no darba atlaistie cilvēki.
Apskatīsim trīs faktorus, kas šajā reizē ļauj prognozēt tikai nelielu viļņošanos darba tirgū: (1) paredzamais recesijas īslaicīgums, (2) ilgstošais darba roku trūkums un (3) valsts atbalsts.
1. Ekonomikas sašūpošanās paredzama īslaicīga un lēzena
Recesija būs īslaicīga, jo, lai gan energoresursu cenu stāvo kāpumu izraisīja arī turpmāk neprognozējamais Krievijas uzsāktais karš, tomēr, sakārtojoties alternatīvām energoresursu piegādēm un pievēršoties energoefektivitātes pasākumiem, energoresursu cenas stabilizēsies.
Recesija būs lēzena – ekonomikas kritums nav prognozējams liels, jo Latvijas ekonomikas pamati, ieejot krīzē, ir daudz veselīgāki, nekā finanšu krīzē, un pandēmijas laikā pieaugušie uzkrājumi, kā arī zemais bezdarbs palīdz uzturēt ekonomisko aktivitāti. Plānotas arī ES fondu finansējuma ieplūdes, kas veicinās investīciju kāpumu.
2. Saspringtā darba tirgū uzņēmēji “septiņreiz nomēra” pirms atlaiž darbinieku
Uzņēmējiem pieaugošas grūtības atrast piemērotu darbinieku jau bija pirmspandēmijas laikā un šā gada pavasarī tās aktualizējās ar jaunu spēku (skat. 1. attēlu), kad ekonomika strauji atkopās. Šogad uzņēmēji meklē vēl 31 tūkstoti darbinieku (tik daudz brīvo darba vietu bija reģistrēts Nodarbinātības valsts aģentūrā šī gada augusta beigās). Šobrīd uz katru brīvo darba vietu pieejami mazāk nekā trīs bezdarbnieki (skat. 2. attēlu). Turklāt, tā kā pastāv arī strukturālais bezdarbs, t.i., prasmju un zināšanu neatbilstība darba piedāvājumiem, uzņēmējiem ir šauras iespējas izvēlēties un atrast piemērotu darbinieku.
Recesijas laikā atsevišķiem uzņēmumiem nāksies samazināt darbinieku skaitu vai pat beigt darbību. Taču ilgstoša darbaspēka trūkuma apstākļos daļai no šiem darbiniekiem būs lielākas iespējas atrast darbu uzņēmumos un nozarēs, kur tie akūti trūka jau gada pirmajā pusē (skat. 3. attēlu).
Recesijas laikā, uzņēmējiem saskaroties ar izmaksu pieauguma un pieprasījuma sarukuma grūtībām, plaša jaunu darbinieku pieņemšana un brīvo darba vietu izsludināšana vairs nebūs aktuāla. Pat ja izmaksu spiediens ir liels gan no energoresursu un izejmateriālu cenu kāpuma, gan inflācijas apstākļos - no algu pieprasījumu puses, uzņēmēji, apzinoties grūtības, ko rada darbaspēka atrašana (skat. 4. attēlu), varētu turēties pie esošajiem darbiniekiem.
Uzņēmēju dienaskārtībā būs vienas ziemas pārlaišana ar esošajiem darbiniekiem. Tas nodrošinātu uzņēmējdarbības ātru pielāgošanos pieprasījuma pieaugumam pēc krīzes. Atlaisto vai jaunu darbinieku pieņemšana darbā būtu laikietilpīgs un darbaspēka trūkuma apstākļos dārgs process.
Līdz ar to šajā krīzē prognozējam, ka pirms palielināsies bezdarbnieku skaits, atsevišķu uzņēmumu atlaistie darbinieki diezgan ātri varēs atrast darbu uzņēmumos, kur darbinieki ar atbilstošām prasmēm akūti trūkuši jau ilgāku laiku. Tam sekotu brīvo darba vietu izsludināšanas noņemšana no dienaskārtības un esošo darbinieku pieturēšana. Taču tas, protams, iespējams tikai tad, ja recesija būs īsa un lēzena.
3. Valsts atbalsts enerģijas cenu kāpuma pārciešanai balsta arī nodarbinātību
Tiešs valsts atbalsts, kas attur bezdarba kāpumu, kā tas bija pandēmijas krīzē, pašreiz neietilpst valsts atbalsta pasākumu komplektā. Tomēr arī esošie valsts atbalsta pasākumi (2022./2023. gada apkures sezonai – virs 1 miljrd. eiro) nodarbinātību ietekmē labvēlīgi.
Valsts atbalsts uztur Latvijas iedzīvotāju pirktspēju. Vietējā tirgū produkciju realizējošos uzņēmējus balsta atbalsts iedzīvotājiem gan energoresursu cenu kāpuma ierobežošana, gan sociālie pabalsti – tas uztur iedzīvotāju pirktspēju un patēriņu arī citos, ar mājokli nesaistītos pirkumos.
Valsts atbalsts ir svarīgs uzņēmumu konkurētspējas uzturēšanai. Uzņēmējus ir svarīgi aizsargāt no straujāka enerģijas izmaksu kāpuma Latvijā nekā tirdzniecības partnervalstīs, lai nepasliktinātu konkurētspēju noieta tirgos. To balsta atbalsts energoietilpīgiem uzņēmumiem un energoizmaksas ierobežojoši pasākumi.
Apkopojot - recesijas īslaicīgums, darba roku trūkums un valsts atbalsts ļauj prognozēt, ka viļņošanās darba tirgū būs neliela – energoresursu cenu krīze bezdarbnieku rindas stipri nepieaudzēs. Darba tirgus saspringums, t.i., darbaspēka trūkums krīzes laikā mazināsies, bet krīzei noslēdzoties, visticamāk, atgriezīsies. Lai gan prognozes pieļauj, ka gaidāmā akūtā situācija var izrādīties mazāk sāpīga, tas gan neļauj atslābt jau ilgstošo strukturālo problēmu risināšanā, t.i., mazināt darbaspēka prasmju un zināšanu neatbilstības uzņēmēju vajadzībām.
*Atsevišķi rādītāji, kas raksturo saspringumu darba tirgu
1. Beveridža līkne
Bezdarba līmenis Latvijā ir zems (tas gan vēl nav pārsniedzis vēsturiski zemāko līmeni, arī pirmspandēmijas līmeni 2019. gadā). Darba tirgū neaizpildīto jeb brīvo darba vietu skaits aug – saspringums darba tirgū palielinās. Beveridža līkne uzrāda, ka 2019. gadā darba tirgus bijis īpaši saspringts, un šā gada pirmajā pusē pieaug darbaspēka trūkums.
1.attēls. Beveridža līkne – attiecība starp bezdarba līmeni (X ass) un brīvo darba vietu īpatsvaru kopējā darba vietu skaitā (Y ass).
2. Brīvo darba vietu īpatsvars kopējā darba vietu skaitā un
3. Bezdarbnieki uz vienu brīvo darba vietu
Latvijā brīvo darba vietu skaits ir būtiski pieaudzis, kas kombinācijā ar bezdarba zemo līmeni saasina darba roku atrašanas problēmu. Šobrīd uz katru brīvo darba vietu pieejami vien mazāk nekā trīs bezdarbnieki – tā ir šaura izvēle darba devējam. Grūtības atrast darbiniekus atšķiras nozaru griezumā – neaizpildītas darba vietas, kur darbinieku akūtāk trūka jau gada pirmajā pusē, ir dažādas kvalifikācijas darbos būvniecībā, apstrādes rūpniecībā, transporta sektorā un, visticamāk, augstākas kvalifikācijas speciālisti IT sektorā un valsts pārvaldē.
4. Darbaspēka trūkums kā uzņēmējdarbību ierobežojošs faktors
2022. gada 3. ceturksnī uz darbaspēka trūkumu joprojām norāda gan aptaujātie rūpniecības un būvniecības nozaru uzņēmēji – virs 25% no aptaujātajiem, gan pakalpojumu sektors, kur darbaspēka trūkuma problēma joprojām ir augoša –līdz 20% - kas jau pārsniedz pirmspandēmijas līmeni.
4.attēls. Uzņēmēju īpatsvars, kas uzskata darbaspēka trūkumu par uzņēmējdarbību ierobežojošu faktoru
Avots: Eiropas Komisija
Vēlos informēt, ka tekstā:
«… …»
Jūsu interneta pārlūkā saglabāsies tā pati lapa