Rūpniecības apakšnozares šķērsgriezumā – datoru un elektrisko iekārtu ražošana

Pēdējā laikā datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana (NACE 2. klasifikatorā 26. apakšnozare) un elektrisko iekārtu ražošana (27. apakšnozare) bieži minētas kā nozares, kuru straujā attīstība balsta apstrādes rūpniecības izaugsmi. Turklāt šāda ietekme vērojama, pat neskatoties uz to, ka minētajām nozarēm apstrādes rūpniecībā patiesībā ir salīdzinoši mazs svars.

Šajā rakstā apskatīsim nozares raksturojošos rādītājus, lai ar jaunajām "zvaigznēm" iepazītos nedaudz detalizētāk.

Pēdējā laika straujā izaugsme

Maija apstrādes rūpniecības dati liecināja, ka datoru un elektronisko iekārtu ražošana ir sasniegusi vēsturiski augstāko izlaidi (1. attēls). Šā gada pirmajos piecos mēnešos, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu nozares izlaide pieaugusi pat par 57%. Lai gan ne tik lielā mērā kā datoru un elektronisko iekārtu ražošanā, arī izlaide elektrisko iekārtu ražošanā kopš krīzes aug straujāk nekā apstrādes rūpniecība kopumā, un vēsturiski augstāko punktu izlaides indekss sasniedza šā gada aprīlī.

1. attēls. Apstrādes rūpniecības un atsevišķu nozaru izlaides indekss, s.i., 2008. gada janvāris = 100

Avots: CSP, autores aprēķini

2. Attēls. Ražotāju cenu indekss (pa labi), s.i., 2008. gada janvāris = 100

Avots: CSP, autores aprēķini

Taču, vērtējot nozaru izaugsmi, jāatzīmē tas, ka rūpniecības produkcijas apjoma indekss tiek noteikts, pārrēķinot produkcijas izlaides rādītāju salīdzināmajās cenās ar ražotāju cenu indeksu palīdzību. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotās ražotāju cenas datoru, elektronisko un optisko iekārtu nozarē pēdējo divu gadu laikā bijušas svārstīgas un pēdējā gada laikā ievērojami kritušās (2. attēls). Turklāt minētās nozares izlaides indeksa krasais pieaugums sākās brīdī, kad strauji kritās nozares ražotāju cenas – pagājušā gada jūlijā. Kopš tā laika cenu indeksa tendence ir lejupvērsta, un šā gada maijā tās bija par 31% zemākas nekā pirms gada. Elektrisko iekārtu ražotāju cenu indeksā manāma daudz mazāk izteikta lejupvērsta tendence, kamēr kopumā apstrādes rūpniecībā ražotāju cenas pēdējā laikā nav ievērojami mainījušās. Arī apskatot citu Latvijai tuvo Eiropas valstu datoru un elektronisko ierīču nozares ražotāju cenas, varam novērot, ka, lai gan tendence kopumā ir lejupvērsta, nevienā citā valstī tik straujas izmaiņas pēdējā laikā nav notikušas (3. attēls).

Jāsecina, ka lielais nozares izlaides pieaugums vismaz daļēji radies cenu indeksa krituma rezultātā, bet straujajām cenu izmaiņām pamatojums varētu būt gan uzņēmumu lēmums samazināt cenas konkurences dēļ, gan arī kādas tehniskas nianses ražotāju cenu indeksa aprēķinā.

3. attēls. Ražotāju cenas datoru, elektronisko un optisko ierīču ražošanā Eiropā, 2008. gada janvāris = 100

Avots: Eurostat, autores aprēķini

Izlaides indeksa saistība ar ražotāju cenu indeksu liek aizdomāties, vai datoru un elektronisko ierīču un elektrisko ierīču ražošana pēdējā laikā patiešām aug tik strauji, kā sākotnēji šķiet, taču, apskatot produkcijas apgrozījumu nominālā izteiksmē vairāku gadu garumā, redzam, ka abās nozarēs apgrozījums pēc krīzes ir ievērojami audzis (4. attēls). Ja apstrādes rūpniecības apgrozījums vidēji kopš 2010. gada katru gadu pieaudzis par 12%, tad datoru, un elektronisko iekārtu, kā arī elektrisko iekārtu ražotājiem tas audzis ievērojami straujāk (attiecīgi par vidēji 20% un 31% gadā). Abu nozaru kopējais apgrozījums 2013. gadā pārsniedza 374 milj. eiro.

4. attēls. Apstrādes rūpniecības apakšnozaru produkcijas apgrozījums, milj. eiro

Avots: CSP

Nozares uzņēmumi

2012. gadā elektronisko un elektrisko iekārtu ražošanā kopā darbojās salīdzinoši neliels skaits uzņēmumu (216), nodarbinot 4168 strādājošos, kas veidoja tikai 3.5% no apstrādes rūpniecībā nodarbinātajiem (1. tabula). Taču nozaru pievienotā vērtība bija 6.0% apmērā no kopējās apstrādes rūpniecībā pievienotās vērtības – tikai nedaudz zem pievienotās vērtības būvmateriālu ražošanā, kas tiek parasti uzskatīta par vidēji lielu nozari. Ņemot vērā, ka vēl 2010. gadā elektronisko un elektrisko iekārtu ražošanā pievienotā vērtība bija tikai 4.2% apmērā no apstrādes rūpniecībā pievienotās vērtības, varam secināt, ka abas nozares ieņem arvien nozīmīgāku vietu Latvijas ekonomikā.

1. tabula. Uzņēmējdarbības rādītāji rūpniecības apakšnozarēs 2012. gadā

Avots: CSP

Uzņēmumi, kas darbojas elektronisko un elektrisko iekārtu ražošanā, izceļas citu apstrādes rūpniecības, kā arī visu Latvijas uzņēmumu vidū ar to, ka vidēji to komerciālā rentabilitāte (peļņa pēc nodokļiem  uz neto apgrozījuma vienību) kopš 2006. gada bijusi ievērojami augstāka nekā citās nozarēs (5. attēls). It sevišķi jāatzīmē datoru un elektronisko iekārtu ražotāju darbība, kuriem šis rādītājs pat krīzes laikā bija iespaidīgs. Uzņēmumu griezumā tas galvenokārt ir SIA "Mikrotīkls" nopelns, jo šīs kompānijas apgrozījums veido ļoti ievērojamu daļu no nozares kopējā apgrozījuma (uzņēmuma komerciālā rentabilitāte kopš 2006. gada bijusi augstāka par 30%, neskaitot 2012. gadu, kad bija jāsamierinās ar 29%).

"Mikrotīkls" izgudro un attīsta maršrutētājus un iekārtas bezvadu tīklu uzstādīšanai, un eksportē tos uz lielu daļu pasaules valstīm. Lai produkciju saražotu, uzņēmums veic pasūtījumus pie citiem uzņēmumiem gan Latvijā, gan pasaulē. Viens no šāda veida pasūtījumu izpildītājiem Latvijā ir "Hanzas elektronika". Arī šis uzņēmums ir starp lielākajiem datoru un elektronisko ierīču ražošanā.

Lai gan nozarē ir arī tādi spēlētāji kā "Regula Baltija", kas ražo dokumentu, banknošu un vērtspapīru autentiskuma pārbaudes iekārtas, un "ISP Optics Latvia", kas nodarbojas ar augstas kvalitātes rūpnieciskās optikas ražošanu, datoru un elektronisko ierīču nozare lielā mērā balstās tieši uz SIA "Mikrotīkls".

Elektrisko iekārtu ražošanā tik izteiktu līderu nav, bet ir vairāki nozīmīgi uzņēmumi, piemēram, "Lexel Fabrika", "Jauda", "AE Partner", "Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca" un "Axon Cable".

5. attēls. Komerciālā rentabilitāte pēc nodokļiem, %

* no datiem par ceturkšņiem, jo kopējie gada dati vēl nav pieejami

Avots: CSP, autora aprēķini

Eksportspēja

Viena no šos sektorus raksturojošākajām iezīmēm ir eksportspēja. Datoru, elektronisko un optisko iekārtu produkcijas eksports 2013. gadā veidoja 92%, bet elektrisko iekārtu eksports – 86% no nozares apgrozījuma. Salīdzinājumam – apstrādes rūpniecībā kopumā eksporta īpatsvars produkcijas realizācijā sasniedza 62%.

Elektroniskās un elektriskās iekārtas kopā 2013. gadā veidoja 9% no visas apstrādes rūpniecības produkcijas apgrozījuma eksportā. Šīm nozarēm visvairāk atbilstošās preču grupas eksporta datos ir elektroierīces, elektroiekārtas un to detaļas, kā arī optiskās ierīces un aparatūra. To eksporta struktūrā (6. attēls) redzam, ka lielākās partnervalstis ir Lietuva, Igaunija un Krievija. Taču eksporta datos atrodamās partnervalstis ietver tās, uz kurām eksportē ne tikai Latvijā saražoto produkciju, bet arī loģistikas ķēžu darbību un produkciju, kas tiek re-eksportēta caur Latviju. Iepriekš veiktais re-eksporta novērtējums rāda, ka elektronikas un elektrisko iekārtu grupā re-eksporta īpatsvars ir ap 49%. Tāpēc vērts pievērst uzmanību eksporta partneriem, kuri ir nozīmīgi tieši nozares uzņēmumiem. Spriežot pēc pieejamajiem gada pārskatiem, lielāko nozares uzņēmumu galvenās eksporta partnervalstis ir Krievija, ASV, Polija, Čehija, Dānija un Skandināvijas valstis.

6. attēls. Elektroierīču un elektroiekārtu un optisko ierīču un aparatūras eksports pa valstīm, %

Avots: CSP

Nozaru turpmākā attīstība

2013. gadā un 2014. gada pirmajā pusē gan datoru un elektronikas, gan elektrisko ierīču nozarēs ražošanas jaudu noslodze bija virs 70%. Lai gan apstrādes rūpniecībā kopumā ražošanas jaudu noslodze bija pat vēl augstāka (72%), indikatora līmenis abās nozarēs pēc krīzes ir strauji kāpis (2010. gadā tas bija ap 55%) un pašlaik ir tuvu visu laiku augstākajam līmenim. Eiropas Komisijas (EK) rīkotā uzņēmēju aptauja gan pagaidām neuzrāda, ka iekārtu trūkums būtu viens no galvenajiem biznesa attīstības kavēkļiem (7. attēls). Taču ir skaidrs, ka, ja nozare turpinās attīstīties tikpat strauji, būs nepieciešama ražošanas jaudu palielināšana un investīcijas jaunās iekārtās.

EK aptauja liecina, ka nozīmīgākais ražošanu traucējošais faktors gan datoru, elektronisko un optisko iekārtu, gan elektrisko iekārtu nozarē 2014. gada 2. ceturksnī bija pieprasījums, tāpat kā gandrīz katru ceturksni kopš aptaujas pirmsākumiem. Taču, ja analizējam datus dinamikā, redzams, ka pieprasījumu kā ražošanu traucējošu faktoru min arvien mazāk un mazāk respondentu. Pēdējā gada laikā sasniegti zemākie līmeņi, kas reģistrēti šajās nozarēs pēckrīzes periodā.

Neskatoties uz pēdējā laikā novēroto ļoti straujo sektora izaugsmi un ziņām par kvalificētu darbinieku trūkumu un prasmju neatbilstību, šā gada 2. ceturksnī salīdzinoši maza daļa datoru un elektronisko ierīču un elektrisko iekārtu ražotāju uzskatīja darbaspēka trūkumu par ražošanu ierobežojošu faktoru. Tomēr, līdzīgi kā apstrādes rūpniecībā kopumā, šim indikatoram kopš krīzes ir tendence ir palielināties, liekot domāt, ka darbaspēka trūkums ar laiku būs arvien nopietnāks traucēklis ražošanas attīstībai.

7. attēls. Uzņēmējdarbību traucējošie faktori 2014. gada 2. ceturksnī, % no respondentiem

Avots: Eiropas Komisija

Jāsecina, ka, lai arī straujā pēdējā laika izaugsme datoru un elektronisko iekārtu ražošanā cieši saistīta ar ražotāju cenu indeksa kritumu, gan šī nozare, gan arī elektrisko iekārtu ražošanas nozare kļūst arvien nozīmīgākas Latvijas ekonomikā. Abu augsto tehnoloģiju nozaru attīstību veicina gan globālās ekonomikas atkopšanās, gan arī fakts, ka inovatīviem, zināšanu un tehnoloģiju intensīviem projektiem ir pieejams Eiropas Savienības fondu atbalsts, un daudzi uzņēmumi šajā sektorā to izmanto un izmantos arī turpmāk.

Elektronisko un elektrisko iekārtu ražošanas nozaru attīstības pamatā ir jaunu tehnoloģiju un jaunu produktu radīšana. Produktu dzīves cikls ir salīdzinoši īss un par konkurentiem var tikt uzskatīti nozares uzņēmumi visā pasaulē, tāpēc, lai saglabātu savu konkurētspēju, uzņēmumiem nemitīgi jāiegulda līdzekļi pētniecībā un attīstībā. Šajā kontekstā skumjā ziņa ir tā, ka kopējie privātā sektora uzņēmumu izdevumi pētniecībai un attīstībai Latvijā veidoja tikai 0.15% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Ņemot vērā arī publisko sektoru, šis skaitlis pieaug līdz 0.66%, kas vēl ir ļoti tālu no mūsu "Eiropa 2020" stratēģijā nospraustā mērķa – ieguldījumi pētniecībā un attīstībā 1.5% apmērā no IKP. To Nacionālās reformu programmas 2014. gada progresa ziņojumā daļēji skaidro ar Latvijā vāji attīstīto augsto tehnoloģiju sektoru. Datoru, elektronisko un optisko iekārtu, elektrisko iekārtu un līdzīgu nozaru ražošanas attīstība veicinās arī Latvijas "Eiropa 2020" stratēģisko mērķu izpildi.