Šķietama konsolidācija - bumba savos vārtos

Vasarai aizejot, skaļi izskanējis atsevišķu budžeta veidotāju un prognozētāju teiktais, ka ekonomiskā krīze Latvijā jau ir pārlaista un, ņemot vērā sagaidāmo tautsaimniecības atlabšanu, pietiks, ja nākamā gada valsts budžetu konsolidēsim vien 100-200 milj. latu, nevis 395-440 milj. latu apjomā, kā ziņots agrāk. Tiešām, vairāki makroekonomiskie rādītāji un pieaugušie nodokļu ieņēmumi liecina par ekonomiskās aktivitātes kāpumu šī gada pirmajā pusē. Tomēr lielam optimismam joprojām nav pamata, un būtu labākajā gadījumā tuvredzīgi, bet sliktajā - bīstami attiecībā uz gribēto noturīgas izaugsmes un perspektīvu darba vietu pieauguma panākšanu pieņemt, ka budžeta sakārtošanā gandrīz viss jau padarīts.

Lai gan vairākās ES valstīs iepriekš samilzusī fiskālā iztrūkuma (pārāk lieli budžeta deficīti un valsts parādi) problēma risināta samērā veiksmīgi un galvenajās Latvijas tirdzniecības partnervalstīs augusi ekonomiskās aktivitāte, kas ļāvusi audzēt Latvijas eksportu, tomēr saglabājas augsta nenoteiktība. Jaunākās norises ASV liek domāt, ka tur iespējama atkārtota recesija, kas var negatīvi ietekmēt mūsu galvenās partnervalstis Eiropas Savienībā un līdz ar to pieprasījumu pēc Latvijas ražojumiem un pakalpojumiem. Pirmsvēlēšanu neskaidrība par budžeta un nodokļu lēmumiem un daži operatīvie dati (piemēram, par mazumtirdzniecību un patērētāju noskaņojumu) var nozīmēt iespējamu atslābumu atjaunoties sākušajā iekšzemes pieprasījuma izaugsmē. Tas liek būt piesardzīgiem vērtējumos arī par vietējā tirgus izredzēm.

Lai stabili atjaunotos ekonomiskā aktivitāte - pieaugtu uzņēmējdarbība un taptu darba vietas - un Latvija spētu par saprātīgiem procentiem aizņemties budžetā trūkstošo naudu finanšu tirgos, nevis reanimācijas režīmā no EK un SVF, Latvijas valdības uzdevums ir dažos gados panākt tādu valsts budžetu, kurā izdevumi būtu samērīgi ar ieņēmumiem. Tādēļ ir nepieciešams samazināt valsts kopbudžeta deficītu no 8.5% no IKP šogad līdz 6% no IKP nākamgad, tas ir, par apmēram 400 milj. latu. Turklāt 2011. gada budžeta savlaicīga pieņemšana - neievelkot to nākamajā gadā - ir Latvijai izšķirīgs priekšnoteikums, lai vārgi atplaukusī ekonomiskā aktivitāte nenovīstu, bet turpinātu augt. Pašreizējie aprēķini liecina, ka, neveicot budžeta konsolidācijas pasākumus, valsts kopbudžeta ieņēmumi 2011. gadā joprojām būs nedaudz virs 2006. gada līmeņa, bet izdevumi - virs 2007. gada līmeņa, un valsts kopbudžeta deficīts varētu sasniegt 9.2% no IKP. Šāds deficīts valdībai būtu jāsedz, vēl vairāk aizņemoties un tādējādi palielinot valdības parādu. Tas nozīmētu arī to, ka arvien lielāka valsts budžeta izdevumu daļa tiktu tērēta parāda procentu maksājumiem, tādējādi neļaujot šos resursus novirzīt sabiedrībai svarīgām jomām. Turpretī, ieņēmumu samērošana ar izdevumiem ļaus pakāpeniski mazināt dižķibeles apstākļos akumulēto valdības parādu un tērēt valsts budžeta ieņēmumus izglītībai, veselībai, sabiedriskās kārtības nodrošināšanai, uzņēmējdarbības atbalstam un citām sabiedrības vajadzībām. Ne mazāk svarīgi, ka līdz ar valsts finanšu sakārtošanu Latvija sekmēs starptautisko kredītreitingu un investoru uzticības atgūšanu, kas šobrīd ir ļoti zema un mazina investīciju, tātad ražošanas un darba vietu pieauguma iespējas.

Budžeta iztrūkumu var mazināt trejādi - ceļot nodokļus, samazinot izdevumus vai darot abas lietas. Lielāka nodokļu nasta darbaspēkam un uzņēmējdarbībai var iznīcināt aizsākušos ražošanas un eksporta attīstību. Savukārt nelietderīgu, neefektīvu izdevumu samazināšana vismaz dažu gadu perspektīvā atmaksājas un veicina tautsaimniecības izaugsmi. Valdības un politisko partiju rokās ir noteikt prioritātes un kopā ar zinošiem izglītības, sociālās sfēras, medicīnas ekspertiem izvērtēt, kas ir svarīgākie un nākotnes labumu nodrošinošie ieguldījumi šajās jomās un no kā jāatsakās.

Patlaban vairākas politiskās partijas kā vienu no galvenajiem risinājumiem piedāvā konsolidācijai nepieciešamus līdzekļus iegūt ēnu ekonomikas apkarošanas ceļā. Taču šādi pasākumi rezultātus dod tikai ilgākā laikā, to rezultāti nav precīzi kalkulējami, un tie sekmīgu pasākumu gadījumā būtu jāpieņem kā neplānoti ienākumi.

Visi piekrīt, ka budžeta izdevumu samazināšana ir jāveic pārdomāti, īstenojot tautsaimniecībai labvēlīgas strukturālās reformas un izvairoties no mehāniskas izdevumu griešanas. Izdevumu samazināšana uz strukturālo reformu rēķina ir būtiska, jo tikai šādā veidā var panākt ilgtspējīgu, valsts iespējām un prioritātēm atbilstošu budžetu. Tādēļ no pašreizējiem ekonomiskās politikas veidotājiem un tiem, kas par tādiem pošas, ekonomikas dalībnieki, tai skaitā iedzīvotāji, sagaida skaidru reformu valodu par visiem lielajiem budžeta blokiem - no sociālajiem izdevumiem līdz dotācijām valsts un pašvaldību uzņēmumiem.

Kas nebūtu vērtējams kā budžeta deficītu samazināšana? Uzmanību pievērš nesen izskanējušais Reformu vadības darba grupas priekšlikums apturēt pensiju sistēmas reformu un atlikt otrajam pensiju līmenim novirzāmas sociālās apdrošināšanas iemaksu daļas plānoto palielināšanu no 2% līdz 4%. Šāds pasākums ir liekams plauktā "Pseidokonsolidācija", jo tas ir vērsts uz Latvijas vecuma pensiju sistēmas, kas ir viena no līdzsvarotākajām ES, sagraušanu. Ejot pa šo vieglāko ceļu un cerot uz tā rēķina iztikt bez pārdomātām, īstām reformām, faktiski tiktu veikts aizņēmums no nākotnes pensionāriem. Pārvirzot ieņēmumus no pensiju fondiem uz valsts budžetu šodien, nākotnē nāktos uzņemties lielākas saistības pret pensionāriem. Arī valsts uzņēmumu pārdošana nav konsolidācijas pasākums, jo ieņēmumi no valstij piederošas uzņēmuma daļas pārdošanas saskaņā ar ES budžeta uzskaites metodoloģiju (EKS95) netiek uzskatīti par valsts budžeta ieņēmumiem.

Raksts publicēts portālā "Delfi" 2010. gada 31. augustā.