Solis pretim cilvēkiem: strādājošo pensionāru automātisks pensijas pārrēķins

Latvijas Banka, Labklājības ministrija un citas institūcijas jau ilgstoši akcentējušas pensiju sistēmas sociālās ilgtspējas trūkumus. Sabiedrība noveco, demogrāfiskā noslodze uz pensiju sistēmu palielinās un lēsts, ka atalgojuma aizvietojamība ar pensiju 2060. gadā samazināsies līdz 24 % [1].

Jau pašreiz 19.9 % no Latvijas pensionāriem turpina strādāt arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas. Latvijā gandrīz puse strādājošo pensionāru turpina darba attiecības finansiālu iemeslu dēļ (sk. 1. att.). Ja saruks vecuma pensijas aizstājamības koeficients, strādājošo pensionāru īpatsvars nākotnē, visticamāk, palielināsies.

Problēma – nozīmīgs īpatsvars strādājošo pensionāru nav pārrēķinājuši pensiju

Ja persona pensionējas, bet turpina strādāt, 20 % no tās atalgojuma tiek ieskaitīti pensiju 1. līmenī (un vairs netiek veiktas iemaksas pensiju 2. līmenī). Reizi gadā nodarbinātie pensionāri var vērsties VSAA ar iesniegumu par pensijas pārrēķinu – balstoties uz to, ka persona pensiju 1. līmenī iemaksājusi iepriekšminētos 20 % no ikmēneša atalgojuma, tiek veikts pārrēķins un secīgi tiek palielināts personas pensijas apmērs.

Mazliet vairāk nekā 12 tūkst. jeb 20 % no nodarbinātajiem pensionāriem nekad nav izmantojuši pensijas pārrēķina iespēju. Visticamāk tāpēc, ka cilvēki nezina par šo iespēju. Vēl gandrīz 40 % no nodarbinātajiem pensionāriem pensijas pārrēķinu veikuši pirms 2023. gada. Tas norāda, ka daļa senioru piemirsuši to izdarīt (sk. 2. att.).

Lai risinātu šo situāciju, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti izstrādāja un virzīja izskatīšanai Saeimā priekšlikumu par automātisku pensijas pārrēķinu. 2024. gada sākumā arī Latvijas Banka Labklājības ministrijai izteica konceptuālu priekšlikumu noteikt automātisku pensijas pārrēķinu strādājošajiem pensionāriem.

Saeimas pieņemtais risinājums – automātisks pensijas pārrēķins

• Strādājošo pensionāru pensijas tiks automātiski pārrēķinātas. 
• Pirmais automātiskais pārrēķins tiks veikts 2026. gada 1. aprīlī. Ja pensijas saņēmējs vēlas, lai pensija tiktu pārrēķināta citā datumā (nevis 1. aprīlī), tad pensijas saņēmējam VSAA jāiesniedz iesniegums, norādot, ar kura mēneša pirmo datumu pensija turpmāk automātiski pārrēķināma. Pensijas saņēmējam, mainot pensijas pārrēķina datumu, iesniegums jāiesniedz ne vēlāk kā divus mēnešus pirms nākamā automātiskā pensijas pārrēķina datuma. Šo iesniegumu VSAA var iesniegt no 2025. gada 1.aprīļa, un pirmais pensijas pārrēķins tiks veikts ne agrāk kā no 2026. gada 1. aprīļa.
• Automātiskais pensijas pārrēķins tiks veikts ne agrāk kā 12 mēnešus pēc iepriekšējā pensijas pārrēķina vai 12 mēnešus pēc pensijas piešķiršanas, skaitot šo periodu no nākamā mēneša pirmā datuma, no kura piešķirta pensija.

Ietekme – pensijas apmērs pieaugs būtiskai daļai strādājošo senioru

Automātiska pensijas pārrēķināšana pašreiz varētu palielināt pensijas apmēram 60 % strādājošo pensionāru jeb gandrīz 36 tūkst. cilvēku. Ietekme potenciāli varētu būt arī lielāka, jo 2. attēla dati neietver tos pensionārus, kuri pensijā ir turpinājuši strādāt, bet 2023. gadā nav bijuši darba attiecībās.

Piemēram, strādājošs pensionārs ar vidējo ikmēneša pensiju (514 eiro) un atalgojumu 1500 eiro mēnesī, turpinot strādāt, ik gadu var palielināt savu ikmēneša pensiju par 14-18 eiro jeb apmēram 3 % gadā (sk. 3. att.). Ikmēneša pensijas apmēra pieaugums katru gadu nav vienāds, jo sagaidāmais mūža ilgums samazinās, personām kļūstot vecākām.

Apmēram 2000 pensionāri turpinājuši strādāt algotu darbu vairāk nekā 10 gadus, bet ne reizi nav iesnieguši pieteikumu par pensijas pārrēķinu. Pensijas pārrēķins par vairāk nekā 10 gadus veiktajām iemaksām pensiju 1. līmenī varētu būtiski uzlabot šo personu labklājību.

Automātiski pārrēķinot pensiju, tiks palielināti to strādājošo pensionāru ienākumi, kuri līdz šim nav lūguši veikt pārrēķinu. Tas šiem pensionāriem uzlabos pensijas aizvietojamības koeficientu. Šāds risinājums ir arī solis uz modernāku un digitālāku pensiju sistēmu un mazāku birokrātiju, kas ir valdības un Ministru prezidentes Evikas Siliņas viena no izvirzītajām prioritātēm.

[1] Ekspertu saruna "Pensiju sistēma Latvijā – vai bumba ar laika degli?" | Makroekonomika.lv