Starpvalstu tirdzniecība ar līdzīgiem produktiem. Cik tālu esam tikuši?

Starpvalstu tirdzniecība notiek gan nozaru ietvaros (intra-industry trade), gan starp nozarēm (inter-industry trade). Šajā rakstā apskatīšu abus šos tirdzniecības veidus, jo, kā empīriski ir pierādījuši ekonomisti Gene Grossman un Elhanan Helpman (1991) un Sergio Rebelo (1991), lielāks starpvalstu tirdzniecības īpatsvars nozaru ietvaros veicina valstu ekonomisko izaugsmi[1], kas nodrošina valsts labklājības pieaugumu. Tātad rakstā iezīmēšu atšķirības starp šiem diviem tirdzniecības veidiem, apskatīšu, kā tirdzniecība nozaru ietvaros ir mainījusies 10 jaunajās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs kopš iestāšanās ES un kurām valstīm ir visattīstītākā tirdzniecība nozaru ietvaros.

Kā atšķiras tirdzniecība starp nozarēm un tirdzniecība nozaru ietvaros?

Tirdzniecība starp nozarēm notiek tad, kad valstis savā starpā mainās ar dažādās nozarēs ražotiem produktiem. Piemēram, ja viena valsts pērk no otras lauksaimniecības produktus, bet pārdod otrai satiksmes līdzekļus, šī tirdzniecība tiek klasificēta kā tirdzniecība starp nozarēm. Savukārt tirdzniecība nozaru ietvaros notiek, ja valstis savā starpā apmainās ar vienā nozarē ražotiem produktiem – piemēram, notiek valstu savstarpēja tirdzniecība ar lauksaimniecības precēm. Tirdzniecība nozaru ietvaros ir tirdzniecības attīstības dzinējs pēdējās dekādēs galvenokārt tādēļ, ka, pieaugot globalizācijai un parādoties jaunām tehnoloģijām, kompānijas var pasūtīt un iegādāties dažādus ārvalstīs ražotus pakalpojumus un preces.

Lai arī var izklausīties dīvaini, ka valstis importē un eksportē vienus un tos pašus produktus, tomēr tirdzniecībai nozaru ietvaros ir vairāk ieguvumu nekā tirdzniecībai starp nozarēm (skat. 1. tabulu). Pirmkārt, tirdzniecība nozaru ietvaros stimulē inovācijas un tādā veidā var palīdzēt valstij palielināt eksporta potenciālu. Otrkārt, šī tirdzniecība ļauj uzņēmumiem vairāk iegūt mēroga ekonomijas dēļ – specializējoties un ražojot vairāk, uzņēmumi sasniedz mazākas izmaksas uz vienu saražoto preci. Treškārt, tirdzniecība nozaru ietvaros dod lielākus ieguvumus gan uzņēmējiem, gan patērētājiem lielākas preču dažādības dēļ, jo valstis savā starpā apmainās ar vienā nozarē ražotām, bet nedaudz diferencētām precēm. Rezultātā, kā minēju iepriekš, viens no faktoriem, kas nodrošina ātrāku konverģenci uz augstāku dzīves līmeni valstī, ir nozīmīgāka tirdzniecība nozaru ietvaros.

1. tabula. Atšķirības starp tirdzniecības nozaru ietvaros un tirdzniecības starp nozarēm[2]

Kā tiek aprēķināta tirdzniecība nozaru ietvaros?

Ir vairākas metodes, kuras palīdz novērtēt tirdzniecību nozaru ietvaros. Tomēr visbiežāk lietotais ir Grubel-Lloyd indekss. Tas tiek aprēķināts pēc šādas formulas:

GL_ij=1-|X_ij-M_ij|/(X_ij+M_ij)

kur GL ir Grubel-Lloyd indekss, i ir nozare, j ir jaunā ES dalībvalsts, X ir jaunās ES dalībvalsts eksports uz ES15 un M ir jaunās ES dalībvalsts imports no ES15. Grubel-Lloyd indeksa vērtība var būt starp 0 un 1, kur 0 nozīme, ka tirdzniecība notiek tikai starp nozarēm, un 1 nozīmē, ka tirdzniecība notiek tikai nozaru ietvaros.

Kā ir mainījusies tirdzniecības nozaru ietvaros dinamika jaunajās ES dalībvalstīs?

Kā rāda 1. attēls, tirdzniecība ar ES15 nozaru ietvaros 2011. gadā vislielākā bija Čehijā, Polijā, Ungārijā, Slovēnijā un Slovākijā. 2011. gadā Baltijas valstis atrodas kaut kur pa vidu, tomēr Latvijā un Lietuvā bija novērots vislielākais tirdzniecības nozaru ietvaros pieaugums kopš iestāšanās ES (1. attēls). Liels tirdzniecības nozaru ietvaros pieaugums ir vērtējams viennozīmīgi pozitīvi, jo rāda, ka valstis ir spējīgas konkurēt pat vairāk atvērta tirgus apstākļos un konverģē uz augstāku ES15 valstu dzīves līmeni. Taču jāatzīmē, ka, lai gan Kiprā un Maltā dzīves līmenis ir augstāks nekā Baltijas valstīs, Grubel-Lloyd indekss ir zemāks nekā Baltijas valstīs. Tātad tas rāda, ka Kipra un Malta nav izmantojušas iespēju augt vēl straujāk un to, ka tirdzniecības attīstība nozaru ietvaros nav vienīgais un noteicošais veids, kā sasniegt augstāku dzīves līmeni.

1. attēls. Kopējā Grubel-Lloyd indeksa dinamika jaunajās ES dalībvalstīs

Kurās valstīs ir visvairāk attīstīta tirdzniecība ar ES nozaru ietvaros un kāpēc?

Kā redzams 2. tabulā, pastāv diezgan lielas atšķirības starp Grubel-Lloyd indeksiem atsevišķās nozarēs jaunajās ES dalībvalstis. Attiecībā uz Latviju, tās tirdzniecība nozaru ietvaros nav liela salīdzinājumā ar citām jaunajām ES dalībvalstīm – daudzās no nozarēm Grubel-Lloyd indekss nepārsniedz 0.50. To var izskaidrot ar to, ka Latvijas apstrādes rūpniecības sektora attīstība vēl nav salīdzināma ar, piemēram, Čehijas attīstīto apstrādes rūpniecības sektoru. Tomēr, kā redzējām 1. attēlā, Latvijas tirdzniecība nozaru ietvaros kopumā ir nozīmīgi pieaugusi kopš iestāšanas ES.

2. tabula. Grubel-Lloyd indekss jaunās ES dalībvalstīs 2011. gadā pa atsevišķām nozarēm

Pētījumi par starptautisko tirdzniecību rāda, ka intensīva tirdzniecība nozaru ietvaros, it īpaši augstākas sarežģītības pakāpes produktu ražošanas nozarēs, ir ļoti bieži saistīta ar ārvalstu tiešo investīciju ieplūdēm (skat. šeit). Tas ir tāpēc, ka augstākas sarežģītības pakāpes produktu ražošanas nozares, ražojot vairāk preču, sasniedz mazākas izmaksas uz vienu preci (tā saucamais mēroga ekonomijas efekts), kā arī augstākas sarežģītības pakāpes produktu ražošanas nozares var vieglāk diferencēties (izcelt savu preci uz citu preču fona) pret patērētajiem nekā zemākas sarežģītības pakāpes produktu ražošanas nozares.

Vienas nozares piemērs

Pievērsīšos vienai nozarei - satiksmes līdzekļu ražošanas nozarei. Šī nozare jaunajās ES dalībvalstīs piesaistīja īpaši daudz ārvalstu tiešo investīciju (trijās no turpmāk analizētājām valstīm vislielākās ārvalstu tiešās investīcijas apstrādes rūpniecībā ir satiksmes līdzekļu ražošanas sektoros), attīstītās valstīs tā kalpojusi kā dzinējs tirdzniecības nozaru ietvaros straujam pieaugumam, turklāt apskatītā nozare ir globāla. Dati par ārvalstu tiešo investīciju ieplūdēm šajā nozarē un Grubel-Lloyd indeksi rāda, ka Čehija, Ungārija, Polija un Slovākija (tā sauktas Višegradas grupas valstis) ir piesaistījušas visvairāk ārvalstu tiešo investīciju transporta līdzekļu ražošanas industrijā (skat. 3. tabulu) un vienlaikus šajās valstīs Grubel-Lloyd indeksi ir starp lielākajiem satiksmes līdzekļu nozarē (skat. 2. tabulu)[3]. Rezultāti nav pārsteidzoši. Ir zināms, ka Čehijā tiek ražotas automašīnas Škoda, Hyundai, Toyota, Peugeot, Citroen, Polijā – Fiat, Opel, Slovākijā – Volkswagen, Peugeot, Citroen, Kia, Ungārijā – Opel, Audi.

3. tabula. Ienākošo ārvalstu tiešo investīciju atlikumi transporta līdzekļu industrijā[4]

Avots: Vīnes Starptautiskais ekonomikas studiju institūts, 2012

Kā rāda 2. attēls, kopš nozīmīgā ārvalstu tiešo investīciju pieauguma transporta līdzekļu nozarē, iekšzemes kopprodukta (IKP) uz vienu iedzīvotāju pieaugums pārsniedza pagātnes izaugsmes tendenci Čehijā, Slovākijā un Polijā. Tātad šajās valstīs automobiļu ražošanas uzsākšanai bija nozīmīga ietekme uz valsts labklājības pieaugumu. Savukārt Ungārijā efekts bija pretējs, kas norāda uz to, ka automobiļu ražošanas uzsākšana nebija pietiekams faktors, lai sasniegtu augstākus ienākumus. Salīdzinājumā ar citām Višegradas valstīm, Ungārijā  krīzes laikā ne visi politiskie un ekonomiskie lēmumi bija labvēlīgi krīzes veiksmīgai pārvarēšanai.

2. attēls. IKP uz vienu iedzīvotāju (eiro) dinamikas un tendences Višegradas valstīs[5]

Avots: Eurostat, Vīnes Starptautiskais ekonomikas studiju institūts, 2012; autores aprēķini

Rezumējot, Latvijas ārējā tirdzniecība nozaru ietvaros ir nozīmīgi pieaugusi un pašlaik ir tuvāka citām analizētajām Centrālās un Austrumeiropas valstīm. Ņemot vērā tirdzniecības nozaru ietvaros ieguvumus, tas ir vērtējams ļoti pozitīvi, jo norāda uz Latvijas tautsaimniecības konverģenci uz augstāku ienākumu līmeni. Lai palielinātu valsts labklājību arī nākotnē, kā viens no veicinošiem faktoriem ir tirdzniecības nozaru ietvaros ar ES palielināšana. Čehijas, Slovākijas un Polijas piemēri liecina par  veidiem, kā šo mērķi sasniegt. Šīs valstis spēja piesaistīt nozīmīgas ārvalstu tiešās investīcijas satiksmes līdzekļu ražošanas nozarē un tā uzrādīja vienus no augstākajiem Grubel-Lloyd indeksiem šajā nozarē. Tas savukārt bija viens no faktoriem, kas veicināja šo valstu ienākumu tuvināšanos ES15 vidējam līmenim.