Trilleris lopkautuvē vai arī pārejošs lauksaimniecības nozares sektoru disbalanss? (2. daļa)

Pirms kāda laika tika publicēta šī raksta 1. daļa, tajā stāstīju par Latvijas lauksaimnieku 2015. gada veiksmēm un izaicinājumiem. Raksta 2. daļa veltīta lauksaimniecības nozares eksporta apskatam, analizējot ne tikai lauksaimniecības nozarē saražoto, bet arī nozares produkcijas tālākpārstrādes eksportu, koncentrējoties uz eksporta dinamikas pārmaiņām pēdējos divos gados. Eksporta analīzē uzmanība tiks pievērsta lauksaimniecības izejvielu un tālākpārstrādes produktu eksporta nozīmei kopējā eksportā, kā arī skatītas lauksaimniecības izejvielu un produkcijas eksporta tirgus daļu pārmaiņas 2015. gadā.

Ja skatām lauksaimniecībā saražoto izejvielu eksportu [1], 2015. gadā tas veidoja aptuveni 1.7% no kopējā eksporta jeb 0.7% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas izskatās salīdzinoši maz (1. attēls). Turklāt salīdzinājumā ar 2014. gadu lauksaimniecības izejvielu eksports ir samazinājies par 4.7%.

1.  attēls. Eksports pa preču sadaļām (NACE 2. Red.), % no IKP 2015. gadā

Avots: Centrālā statistikas pārvalde (CSP)

Tomēr, ja lauksaimniecības izejvielu eksporta datus aplūkojam kontekstā ar rūpnieciski apstrādātiem produktiem (piemēram, ne tikai pienu, bet arī piena produktiem, t.i., sieru, sviestu; ne tikai lauksaimniecības dzīvniekiem un dzīviem lopiem, bet arī dažādiem gaļas izstrādājumiem; ne tikai apaļkoksni, bet arī dažādiem koksnes izstrādājumiem), tad 2015. gadā tas viss kopā veidoja aptuveni 13% no IKP (12.8% no IKP 2014. gadā), kas ir salīdzinoši daudz. Turklāt eksports lauksaimniecības (t.sk. meža nozares un kokrūpniecības) un pārtikas preču grupā 2015. gadā pieauga par 6.0% salīdzinājumā ar 2014. gadu. Piemēram, raksta 1. daļā apspriestā piena tēma spilgti aktualizējas arī eksporta kontekstā, jo 2. attēls ilustrē, ka 2015. gadā piena produkti joprojām ir trešā nozīmīgākā lauksaimniecības un pārtikas produktu eksporta grupa. Tātad tas sasaucas ar iepriekš minēto, ka lauksaimniecībai ir svarīga nozīme arī pārtikas pārstrādes uzņēmumiem un vēl jo vairāk – to saražoto produktu eksportā.

2. Lauksaimniecības produktu grupu eksports (milj. eiro), struktūra kopējā eksportā % 2015. gadā

Avots: CSP, Zemkopības ministrija

Pārbaudījumu pilns 2015. gads bija ne tikai Latvijas, bet arī citiem Eiropas Savienības (ES), ASV, Austrālijas, Kanādas un Norvēģijas lauksaimniekiem, īpaši Krievijas ieviestā lauksaimniecības produkcijas embargo dēļ. Tas attiecās uz šādām produktu grupām: liellopu gaļa un cūkgaļa, augļi, dārzeņi, mājputni, zivis, siers un piena produkti. Tā rezultātā krita lauksaimniecības produktu, izejvielu un pārtikas preču eksports uz Krieviju.

Neskatoties uz Krievijas embargo, kā arī tā izraisītajiem netiešajiem negatīvajiem blakusefektiem (produktu pārsātinājums eksporta tirgos), kā arī likstām saistībā ar piena kvotu atcelšanu, Latvija 2015. gadā tik un tā ir spējusi kāpināt kopējās lauksaimniecības produkcijas eksportu par 6%. To veicināja gan graudkopības, gan mežsaimniecības nozare, gan arī nenogurstoša cīņa, meklējot jaunus preču noieta tirgus.

Latvijas kopējais lauksaimniecības produktu eksports joprojām stabils

Saskaņā ar Eurostat datiem, analizējot Latvijas lauksaimniecības izejvielu un produktu eksportu kopumā un eksporta tirgus daļu tendences ES importā [2], 2015. gada situācija raksturojama kā drīzāk stabila. Lauksaimniecības produkcijas eksports pieauga par aptuveni 6%, savukārt tirgus daļas ES valstīs samazinājās par 2.1%. Ņemot vērā Krievijas ekonomikas pavājināšanos, zaudēto Krievijas tirgu un tā ietekmē radušos lauksaimniecības produktu pārsātinājumu ES tirgos, Latvijas eksporta attīstība un tirgus daļu dinamika vērtējama kā pozitīva.

3. attēls. Latvijas lauksaimniecības produktu un izejvielu eksporta tirgus daļas ES valstu importā, % (2002. gads ir 100%)

Avots: Eurostat

Latvijas lauksaimniecības produktu eksporta tirgus daļas ES importā 2015. gadā visvairāk samazinājās dažādiem dzīvnieku un augu eļļas izstrādājumiem, gaļas un gaļas izstrādājumu, kā arī piena un piena produktiem, kas galvenokārt saistāms ar Krievijas embargo pret ES. Taču kritumu daļēji kompensēja eksporta tirgus daļu kāpums graudu kultūru eksportā (3. attēls).

Vērtējot meža nozares izejvielu un produkcijas eksportu, lai gan kopumā eksporta tirgus daļas ES nedaudz samazinājās, tomēr tās atsevišķiem kokrūpniecības produktiem, piemēram, papīra izstrādājumiem, pieauga.  

Piena produktu eksports sarūk ārpus ES

Šķetinot eksporta pārmaiņas, secināms, ka piena un piena produktu eksports straujāk samazinājies tirgos valstīs ārpus ES. Kopumā tas samazinājies par 24.8% (uz ES valstīm samazinājums par 20.1%, bet valstīs ārpus ES - par 40%). Te uzreiz jāatgādina, ka tas iekļauj galvenokārt Krievijas ekonomikas tendenču negatīvo ietekmi.

Savukārt vērtējot tirgus daļu pārmaiņas ES (samazinājums par 14.8%) un mēģinot sadzīt pēdas, vai piena eksportam izdevies atrast jaunus noieta tirgus, Eurostat datos skatāma šāda situācija. Piemēram, 2015. gadā Latvija eksportējusi pienu un piena produktus (tai skaitā sieru un sviestu) uz šādām iepriekš neapgūtām eksporta valstīm:

• Kazahstāna (piena pulveris 2.6 milj. eiro vērtībā);
• Saūda Arābija (siers un biezpiens 245.7 tūkst.eiro vērtībā);
• Austrija, Tunisija un Jordāna (siers un biezpiens katrā ap 11 tūkst. eiro);
• Ķīna (saldējums 54 tūkst. eiro vērtībā);
• Malta – 3.4 tūkstošu eiro vērtībā.

Pēc pāris gadu pauzes piena un piena produktu, tajā skaitā piena pulvera, eksports 2015. gadā atsākts, piemēram, uz Turciju, Japānu, Tunisiju, kur eksportēts arī siers un biezpiens, savukārt piena pulveris - uz Jordānu un Gruziju.

Lai gan jauni tirgi ir atrasti, tomēr paies ilgāks laiks, līdz piena un piena produktu eksports, kas iepriekš koncentrējās uz Krieviju, tiks pilnībā aizstāts ar jauniem tirgiem. Vērtējot piena tirgus perspektīvas, saskaņā ar Eiropas Komisijas aplēsēm saražotais piena apjoms 2016. gadā gan ES, gan ASV palielināsies. Tāpat pieaugs arī piena pārstrādātājiem piegādātais apjoms, līdz ar to prognozējams, ka piena cena šogad, visticamāk, nepalielināsies. Papildu negatīvs aspekts ir prognozes attiecībā uz globālo piena un piena produktu patēriņu saistībā ar Ķīnas ekonomikas bremzēšanos.

Gaļas eksports mazāk sekmīgs

Ar vārdiem "bēdīgs periods" raksturojams arī gaļas un gaļas izstrādājumu eksports 2015. gadā. Lai gan presē ilgāku laiku bija lasāmas prognozes, ka Latvijas perspektīva varētu būt tieši gaļas produktu eksports, kam ir lielāka pievienotā vērtība salīdzinājumā ar dzīvu mājlopu eksportu, situācija attīstījusies pretēji cerētajam. 2015. gadā ir samazinājies gan šīs eksporta grupas kopējais eksports (-23.2%), gan tirgus daļas (ES valstīs -17.5%).

Savukārt dzīvu mājlopu eksports kopumā pieaudzis par 12.5%, ko veicināja eksporta pieaugums uz valstīm ārpus ES par 275%. Saskaņā ar Eurostat datiem dzīvo lopu eksports 2015. gadā strauji pieauga, piemēram, uz Turciju (pieaugums par 6.6 milj. eiro). Citas, ārpus ES esošas valstis, uz kurām Latvija 2015. gadā eksportējusi visvairāk dzīvu mājlopu, ir Krievija, Baltkrievija, Ukraina un Mongolija.

Ja dzīvu mājlopu eksports uz ārpus ES valstīm palielinājās vairāk nekā divas reizes, eksports uz ES mazinājies par 8.0%. Turklāt šis fakts nebūt nepārsteidz, jo ES gaļas tirgū pašlaik ir pārsātinājums, ko veicinājuši ģeopolitiskie faktori. Dzīvo lopu eksporta tirgus daļām ir samazinājums 3.3%, un ir samazinājusies gan eksporta vērtība (-8.0%), gan eksportētais apjoms (-4.8%). Tomēr pozitīvs aspekts ir dzīvu mājlopu jauns eksporta tirgus - Īrija, uz kuru eksportēti dzīvi mājlopi 176 tūkst. eiro vērtībā.

Graudu kultūru eksporta uzvaras gājiens

2015. gada lauksaimniecības veiksmes stāsts bija rekordaugstā graudaugu raža, kas bija viens no nozīmīgākajiem Latvijas eksporta balstiem. Eksports kopā pieauga par 19.4%, kā arī palielinājās eksporta tirgus daļas ES valstīs par 10.8%. Graudaugu eksporta tirgus daļu pieaugums ES valstīs bija, piemēram, Lietuvā, Vācijā, Igaunijā, Nīderlandē, Polijā un Zviedrijā.

Pētot jaunus eksporta tirgus 2015. gadā ārpus ES valstīm, uz kuriem iepriekšējo piecu gadu laikā vai vēl nekad nav eksportēts, Eurostat dati liecina, ka tādi bijuši, piemēram, Gana (928.3 tūkst. eiro), Mali (159 tūkst.), Gvatemala (131 tūkst. eiro), Dienvidkoreja (82 tūkst.), Maurīcijas sala (57 tūkst. eiro), Pakistāna (42 tūks. eiro), Gabona (39 tūkst), Indija (38 tūkst), Kuveita (29 tūkst), Brazīlija (17 tūkst) u.c.

Mežsaimniecību, kokrūpniecību "iegāž" valūtu kursi

Nedaudz pieskaroties vēl vienai nozarei, kas arī ir viens no Latvijas eksporta balstiem, minams, ka saskaņā ar Zemkopības ministrijas apkopotajiem datiem meža produkcijas eksports 2015. gadā audzis par 3.1%. Kāpumu veicinājušas iepriekšējo gadu investīcijas kokrūpniecībā, par ko jau rakstīts iepriekšējā sadaļā.

Uzteicami, ka meža produkcijas eksports 2015. gadā audzis, tieši balstoties uz tālākpārstrādes produkciju. Tātad ir palielinājies tieši preču apjoms ar paaugstinātu pievienoto vērtību, nevis vienkārši apaļkoksnes eksports. 4. grafiks ilustrē, ka lielākais pieaugums bijis, piemēram, papīram un kartonam, kurināmajai koksnei un mēbelēm.

Analizējot eksporta tendences pa valstīm, 2015. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tas palielinājies uz Lielbritāniju, Zviedriju un Franciju, savukārt nedaudz samazinājies uz Igauniju un Somiju. Visticamāk, ka eksports varēja būt vēl lielāks, ja vien galvenajās Latvijas eksporta partnervalstīs konkurences apstākļus nebūtu saasinājušas konkurentvalstis (galvenokārt Krievija, Ukraina, Baltkrievija). Iemesls - to nacionālo valūtu vērtību kritums pret eiro un ASV dolāru, kas mazinājis Latvijas produkcijas cenas konkurētspēju.

Latvijā iegūtās koksnes un koksnes produkcijas eksporta vienas no galvenajām partnervalstīm ir Vācija, Lielbritānija, Lietuva un Nīderlande. Uz tām koksnes un koksnes izstrādājumu imports no jau iepriekš minētajām konkurentvalstīm 2015. gadā salīdzinājumā ar 2014. gadu palielinājās gan apjoma, gan vērtības ziņā. Imports no minētajām valstīm pieaudzis arī Latvijā, kas saasinājis konkurenci arī vietējā tirgū.

4.  attēls. Meža nozares produkcijas eksports (milj. eiro un 2015/2014 pieaug. %)

Avots: Zemkopības ministrija

Pamazām iekarojam arī eksotiskus eksporta tirgus

Interesanta aina paveras, ja sašķiro datus par lauksaimniecības izejvielu un produktu eksportu 2015. gadā uz Latvijai vēl iepriekš neapgūtiem vai pēdējos gados piemirstiem tirgiem. Lai arī eksportētie apjomi un ienākumi ir vēl salīdzinoši nelieli (ap miljons eiro, skat. 5. attēlu), tomēr tas parāda mūsu eksportētāju spēju iekarot arī ļoti eksotiskus tirgus. Piemēram, augļiem un dārzeņiem atrasts noiets Pakistānā.

Lielu daļu jaunatrasto tirgu raksturo tieši graudaugu eksports, piemēram, uz Mali 0.16 milj. eiro vērtībā, Gvatemalu – 0.13 milj. eiro. Jau iepriekš minēts, ka jaunatklāts tirgus dzīvo mājlopu grupā bijis Īrija, uz kuru eksportēts 0.18 milj. eiro vērtībā.

5.  attēls. Lauksaimniecības izejvielu un produktu eksports 2015. gadā no Latvijas uz vēl iepriekš neapgūtiem vai pēdējos gados neaktuāliem ārvalstu tirgiem (tūkst. eiro)

Avots: CSP

Ja skatām, kas ir lielākās lauksaimniecības izejvielu un produktu importētājvalstis pasaulē, Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) dati ilustrē, ka līderos ir Ķīna, ASV, Vācija, Japāna, Lielbritānija, Nīderlande, Francija (6. attēls).

6.  attēls. TOP 40 valstis, kurām ir lielākais lauksaimniecības produktu imports pasaulē 2014. gadā (mljrd. dolāru)

Avots: PTO

Saskaņā ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) prognozēm turpmākajā desmitgadē straujākā ekonomikas uzlabošanās tiek gaidīta, piemēram, Čīlē, Austrālijā, Turcijā, Korejā, Indijā. Vadoties no šīm prognozēm, FAO izveidojis paneļgrafiku (7. attēls), kurā atainots, kurā valstī kāds lauksaimniecības pārtikas produkcijas imports 2024. gadā koncentrēsies visvairāk. Grafikā atainotas tās valstis, kurām prognozētas relatīvi vislielākās lauksaimniecības pārtikas produktu importa tirgus daļas pasaules eksportā. Šie visi ir tirgi, par kuriem ir vērts domāt, plānojot jaunu eksporta tirgu iekarošanu.

7. attēls. Prognoze lauksaimniecības pārtikas produkcijas importam pa valstīm 2024. gadam (importa daļas pasaules eksportā, %)

Tumšākie lauki apzīmē lielākas importa daļas pasaules eksportā attiecīgajam produktam.

Valstis: (CAN) Kanāda, (USA) ASV, (EUN) ES, (AUS) Austrālija, (NZL) Jaunzēlande, (JPN) Japāna, (ZAF) Dienvidamerika, (KAZ) Kazahstāna, (RUS) Krievija, (UKR) Ukraina, (DZA) Alžīra, (BRA) Brazīlija, (CHL) Čīle, (MEX) Meksika, (URY) Urugvaja, (BGD) Bangladeša, (CHN) Ķīna, (IND) Indija, (IDN) Indonēzija, (KOR) Koreja, (MYS) Malaizija, (PAK) Pakistāna, (PHL) Filipīnas, (THA) Taizeme, (VNM) Vjetnama, (SAU) Saūdu Arābija un (TUR) Turcija.

Avots: OECD/FAO (2015), “OECD-FAO Agricultural Outlook”

Secinājumi

Mūsu pašu iekšzemes kapacitāte patērēt visu saražoto ir ļoti ierobežota, tāpēc Latvijai kā mazai ekonomikai eksports ir ļoti būtisks ekonomikas dzinējspēks, un ir svarīgi par šo tautsaimniecības sastāvdaļu rūpēties un to lolot.

Jāturpina meklēt un iekarot jauni tirgi, jāturpina stiprināt arī jau nodibinātās eksporta attiecības ar jau esošajām partnervalstīm. Turklāt jaunu sakaru veidošanā ar iespējamiem partneriem potenciālos eksporta tirgos svarīga ir arī valsts amatpersonu aktīva iesaiste.

Neskatoties uz šā brīža šķēršļiem un grūtībām lauksaimniecībā, ir vērts pacīnīties, jo šī nozare Latvijā ir salīdzinoši perspektīva. Mums ir gadiem krāta pieredze, izdevīgi ģeogrāfiskie apstākļi, arī laikapstākļi, turklāt varam lepoties ar daudzām bioloģiski tīru lauksaimniecībā izmantojamo zemju platībām. Jāatceras arī par vēl neizmantotajiem resursiem – mums vēl ir daudz apstrādājamo zemes platību un iespēja optimizēt dažādas ražošanas izmaksas.

Šobrīd, kad atsevišķi lauksaimniecības sektori piedzīvo ne tos labākos laikus, jādomā veidi, kā situāciju uzlabot, lai nezaudētu nozares iespējas nākotnē, kad situācija stabilizēsies. Uz ilgtermiņu vērsti risinājumi varētu būt saistīti ar mēģinājumiem turpināt optimizēt lauksaimniecības ražošanu (kooperēšanās, investīcijas jaunās tehnoloģijās, pētniecība un attīstība), kā arī veicināt lauksaimniecības izejvielu tālākpārstrādes attīstību valsts līmenī.

Pēdējā laikā presē izskan viedoklis, ka, piemēram, piena ražotāji pamazām sāk zaudēt spēju saredzēt jēgu turpmākai pastāvēšanai. Tikmēr pārstrādātāji, pateicoties zemajai piena iepirkuma cenai, varot uzdzīvot. Kādā intervijā, piemēram, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Latraps" ģenerāldirektors Edgars Ruža izteicies, ka "zemnieks subsidē visu neefektīvo piena pārstrādi". Vai tā patiešām ir? Viennozīmīgu atbildi bez padziļinātas izpētes ir grūti sniegt. Zināms, ka piena pārstrādātājiem liels trieciens bija eksporta uz Krieviju zaudēšana, kas ietekmēja prognozētos ienākumus, tādējādi ierobežojot piena produktu cenas manevrus iekšējā tirgū. Tāpat – nav noslēpums, ka Latvija nav vienīgā piena produktu ražotāja un ir konkurentvalstis, kuras importēto produkciju Latvijas veikalos var piedāvāt par zemāku cenu, ar ko Latvijas pārstrādātājiem jāspēj konkurēt. Turklāt Latvija ir starp tām ES valstīm, kurās ir vislielākais mazo saimniecību skaits un ir plaša telpa saimniekošanas efektivitātes uzlabošanai. Nozīmīgs faktors ir arī mazumtirdzniecības veikalu tīklu skaits Latvijā, kuriem ir būtiska loma piena produktu apritē un cenas veidošanas procesā. Tātad no minētajiem aspektiem secināms, ka piena cenas veidošanās ir samērā komplekss process. Lai nu kā, ir jāmēģina rast veidus, kā piena ražošanas pusi iedvesmot no jauna saskatīt eksistences jēgu, savukārt pārstrādātāju pusei, iespējams, aktīvāk jāargumentē, kāpēc šā brīža piena iepirkuma cena ir zemākā ES.