Trīs iemesli, kāpēc jaunieši pasīvāk iesaistās darba tirgū

Ekonomiskā aktivitāte Latvijas darba tirgū pēc pandēmijas

Ekonomiskās aktivitātes līmenis Latvijas darba tirgū joprojām turpina atkopties pēc krituma pandēmijas laikā un pagaidām nav atgriezies augstākajā punktā, kāds bija sasniegts pirms Covid-19 krīzes. Atkopšanās temps ir lēnāks nekā pārējās Baltijas valstīs – gan Igaunijā, gan Lietuvā ekonomiskā aktivitāte darba tirgū sasniedza pirmspandēmijas līmeni jau 2022. gadā un joprojām pieaug.

Detalizētāki dati rāda, ka ekonomiskās aktivitātes atkopšanās Latvijā notiek nevienmērīgi gan reģionos, gan dažādās vecuma grupās. Lielākā ekonomiskās aktivitātes plaisa 2023. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, bija vērojama Rīgas un Pierīgas reģionā, savukārt pārējos Latvijas reģionos ekonomiskās aktivitātes līmenis bija gandrīz tādā pašā līmenī kā pirms pandēmijas (1. attēls). Atšķirīgs atkopšanās temps vērojams arī dažādās vecuma grupās – jo jaunāka vecuma grupa, jo lēnāka bija atkopšanās (2. attēls).

Jaunieši darba tirgū

Ekonomiskās aktivitātes atkopšanās ātrums iedzīvotāju grupās un reģionos atšķiras strukturālu faktoru dēļ. Nodarbināto sastāvs pa nozarēm, profesijām un vecuma grupām nav homogēns, piemēram, jaunieši bieži strādā pakalpojumu nozaru profesijās par klientu apkalpotājiem, bet uzņēmumi, kas sniedz tādus pakalpojumus, vairāk koncentrējas Rīgas reģionā. Pandēmija, kā arī Krievijas karš Ukrainā ietekmēja nozares nevienmērīgi, kas radīja lielākus šķēršļus noteiktiem reģioniem un iedzīvotāju grupām.

Rīgā salīdzinājumā ar pārējo Latviju ir lielāks jauniešu īpatsvars, kuri strādā par klientu apkalpotājiem (3. attēls). Taču ne visas pakalpojumu nozares ir atkopušās pēc pandēmijas [1], kas daļēji tur ekonomisko aktivitāti darba tirgū Rīgas reģionā zem 2019. gada līmeņa. Savukārt pārējā Latvijā lielāks jauniešu īpatsvars ir nodarbināts profesijās, kas ir saistītas ar apstrādes un cita veida rūpniecību.

Izslēdzot vecuma faktoru un veicot to pašu salīdzinājumu starp Rīgu un Latviju, tendences ir līdzīgas, proti, klientu apkalpošanā nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars Rīgā ir lielāks nekā citviet Latvijā, taču  šīs nozares dominance vairs nav tik izteikta kā nodarbināto jauniešu vidū. Savukārt būvniecības un rūpniecības nozarēs nodarbināto īpatsvars reģionos ir lielāks nekā Rīgā ne tikai jauniešu vecumgrupā, bet arī visā 15-74 veco iedzīvotāju grupā.

Sociālekonomiskie faktori

Mācības ir vēl viens faktors, kāpēc ekonomiskās aktivitātes līmeņa atkopšanās notiek lēnāk. Jauniešu interese iegūt izglītību ir pastiprinājusies pēdējos 10 gados, pat neskatoties uz nelielu kritumu pēc pandēmijas (4. attēls). Tas sola lielāku augsti kvalificētu speciālistu skaitu nākotnē, bet samazina jauniešu iespējas piedalīties darba tirgū tagad. Šo efektu pastiprina arī tas, ka Latvijā augstākā izglītība ir daudz populārāka par profesionālo un paiet vairāk laika, kamēr jaunieši pabeidz mācības un pilnvērtīgi iesaistās darba tirgū. Kvalitatīvai izglītībai neapšaubāmi jāsaglabājas kā vienai no prioritātēm valstī, jo tā nodrošina sabiedrību ar kvalificētiem speciālistiem un attīsta kopējo produktivitāti ilgtermiņā. Latvijas izglītības sistēmā ir izaicinājumi (aprakstīti šeit un šeit), taču – jo darbiniekam ir augstāks izglītības līmenis, jo augstāks viņa darba ražīgums, kas ir pozitīvs pienesums arī ekonomikai (plašāk, piemēram, šajā rakstā).

Tomēr ir arī jauniešu grupa, kura nedz mācās, nedz strādā. Latvijā ir programmas, kuras vērstas uz šo jauniešu iesaisti darba tirgū vai mācībās (plašāk, piemēram, šeit un šeit), un rezultātā jauniešu, kas ne mācās, ne strādā, īpatsvars sāka atkal mazināties pēc pandēmijas (5. attēls) [2]. Ja jaunieši nemācās un arī nestrādā, pastāv risks, ka viņu darbaspēka potenciāls nekad netiks izmantots [3]. Tas nepalīdz ekonomikai un nav izdevīgi arī pašam jaunietim, jo viņa prasmes netiek attīstītas, turklāt – jo vairāk laika tiek pavadīts bez darba, jo grūtāk to būs atrast nākotnē.

Lai arī tas nav galvenais faktors, kas ietekmē jauniešu aktivitāti darba tirgū, tomēr 2023. gadā, salīdzinot ar 2019. un 2020. gadu, ir redzams arī veselības pašvērtējuma pasliktinājums tieši jaunākajās vecuma grupās. Jauniešu veselības stāvokļa pasliktinājums vērojams arī citās valstīs, ko daži ekonomisti saredz kā vienu no iemesliem zemākai  ekonomiskai aktivitātei darba tirgū (plašāk, piemēram, šeit). Tomēr pašvērtējuma aptauju rezultāti daļēji ir subjektīvi, jo slēdzienu par iedzīvotāja saslimšanu var izsniegt tikai speciālists. Iedzīvotāju aptaujās redzamās tendences var atšķirties no datiem par iedzīvotāju patieso veselības stāvokli, taču šīs aptaujas piedāvā materiālus tālākai izpētei.

Nepilna laika nodarbinātība

2023. gadā nepilna laika nodarbinātība Latvijā bija zemāka nekā vidēji Eiropas Savienībā, tai skaitā arī studentu vidū, kaut arī pēc kopējās nepilna laika nodarbinātības apsteidzam Lietuvu (8. attēls). Viens no iemesliem, kāpēc nepilna laika nodarbinātība Latvijā nav tik izplatīta, ir augstāks nodokļu slogs, salīdzinot ar pilnas slodzes darbu, – pat ja darbinieks strādā nepilnu laiku, uzņēmējam par to jāmaksā minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas no minimālās algas summas. Ja alga par nepilnas slodzes darbu nesasniedz mēneša minimālās algas apjomu, sociālais nodoklis nesamazinās, un uzņēmējs maksā procentuāli augstāku summu no darba algas par darbinieku.

Studenti ir viena no izņēmumu grupām, par kuru uzņēmējiem nav jāmaksā minimālais sociālais nodoklis, tāpēc teorētiski no nodokļu aspekta uzņēmumam nav starpības, vai students strādā pilnu vai nepilnu slodzi. Tas daļēji arī pamato augstāku nepilna laika nodarbinātību 15-24 gadu vecuma grupā, kurā studentu ir visvairāk – tie studenti, kuri negrib vai nevar strādāt pilnu slodzi, var izvēlēties nepilnu ar to pašu stundas likmi.

Tomēr uzņēmums var būt vairāk ieinteresēts meklēt darbiniekus pilnas slodzes darbam, ja piedāvātā alga nav būtiski augstāka par minimālo. Lai nepārmaksātu, meklējot nepilnas slodzes darbinieku, uzņēmums ir motivēts meklēt kandidātus tikai starp studentiem un citām izņēmumu grupām, kas nemaksā minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Savukārt ar pilnas slodzes vakanci izdevumi ir tādi paši, bet kandidātu loks ir plašāks, kas palielina varbūtību atrast piemērotāku darbinieku ar pieredzi un nepieciešamām prasmēm. Daļēji šo atbalsta arī dati vakanču dati [4].

Noslēgumā

Ekonomiskās aktivitātes kritumu darba tirgū pandēmijas laikā veicināja gan strukturālie, gan sociālekonomiskie faktori, kuri joprojām ietekmē arī ekonomiskās aktivitātes atkopšanās ātrumu dažādās vecuma grupās un reģionos. Jaunieši, kuru ekonomiskā aktivitāte samazinājās visstraujāk, bija nodarbināti nozarēs, kas lielākā mērā cieta no pandēmijas. Lai arī tagad gandrīz visas nozares ir atkopušās, augstāka jauniešu interese mācīties aptur jauniešu ekonomiskās aktivitātes pieaugumu darba tirgū. Taču jauniešu iesaiste mācībās ļaus paaugstināt viņu kvalifikāciju darba tirgū ilgtermiņā, un tas palīdzēs gan jauniešiem veidot karjeru labāk atalgotās darba vietās, gan arī sekmēs ekonomikas attīstību kopumā.

Jauniešiem iekļauties darba tirgū palīdz dažādas valsts programmas, kuras dod iespēju jauniešiem pamēģināt sevi kādā no profesijām, un rezultātā 10 gadu laikā jauniešu skaits, kuri nemācās un nestrādā, ir samazinājies vairāk nekā divreiz. Taču vieta uzlabojumiem joprojām ir. Latvijai priekšā ir vēl 7 Eiropas Savienības valstis, kur jauniešu, kas nemācās un nestrādā, skaits ir zemāks, un līderos ir Nīderlande ar rādītāju 3.3 %. Darbs tieši ar šo mērķa grupu ļautu pilnīgāk izmantot darbaspēka potenciālu, neietekmējot jauniešus, kuri mācās, lai vēlāk ar augstāku kvalifikāciju iesaistīties darba tirgū vēlāk.

[1] 2024. gada 2. ceturksnī pievienotā vērtība bija zemāka transporta nozarē un izmitināšanas un ēdināšanas nozarē, salīdzinot ar nozares 2019. gada vidējo – attiecīgi 79.6 % un 96.5 % (sezonāli koriģētie dati).

[2] 2023. gadā jauniešu skaits 15-24 gadu vecumgrupā, kuri nekur nemācās un nestrādā, bijis 13.2 tūkstoši. Salīdzinājumam, pirms 10 gadiem tādu jauniešu skaits bijis vairāk nekā divreiz augstāks – 30.7 tūkstoši.

[3] Tomēr Latvijā jauniešu īpatsvars 15-24 gadu vecumgrupā, kuri nemācās un nestrādā, ir salīdzinoši zems – starp ES-27 valstīm 2023. gadā Latvijai bija 8. zemākais rādītājs (7.2 %); ES-27 vidējais – 9.2 %; Lietuvā un Igaunijā – attiecīgi 13.5 % un 9.6 %. Zemākais līmenis bija Nīderlandē (3.3 %)

[4] Salīdzinot pilna un nepilna laika vakanču piedāvājumus cv.lv, visidarbi.lv un cvmarket.lv mājaslapās uz 07.09.2024, meklējot pēc atslēgvārdiem “pusslodze”, “nepilna laika”, “nepilna slodze”, statistika bija šāda: cv.lv: 218 vakances no 2329 bija ar nepilnu slodzi, visidarbi.lv: 151 vakance no 7482 bija ar nepilnu slodzi, cvmarket.lv: 21 no 1308 vakancēm bija ar nepilnu slodzi.