Tūrisms Latvijā – kas tur vispār notiek?

Tūrisms Latvijā pēdējos gados ir krietni mainījies. Pirms 5 gadiem tūrisms gan Latvijā, gan pasaulē tika gandrīz apstādināts, bet patlaban tendences rāda, ka šogad tūrisms atgriezīsies "ierastajās sliedēs" un viesu skaits Latvijā būs atgriezies pirms Covid-19 līmenī. Protams, termins "ierastās sliedes" pēdējos gados ir mainījies – no Krievijas izmēra sliedēm uz Eiropas izmēra sliedēm, un vecie ceļi tiek aizmirsti. Bet pirms šī izteiciena apspriešanas būtu jāpieskaras tam, kā tūrisms izskatījās pirms Covid-19 un kā tas mainījies pāris gadu laikā.

Pandēmijas izraisītā krīze

Pirms Covid Latvijas tūrismā samērā nozīmīga grupa bija viesi no Krievijas, kas ierindojās pirmajā vietā pēc skaita. 2016.-2019. gadā viesu īpatsvars no Krievijas vidēji bija 13.6 % no visiem tūristiem, viesu īpatsvars no Vācijas bija 11.7 %, savukārt no Lietuvas tikai 9 %, bet no Igaunijas vēl mazāk – 7% (skatīt 1. attēlu).

Svarīgi pieminēt, ka šo valstu viesu paradumi krietni atšķīrās. Ja vidējais viesis no Krievijas izvēlējās dārgākas viesnīcas, dārgākus restorānus un iepirkās dārgākos veikalos, tad viesi no Igaunijas un Lietuvas salīdzinoši biežāk izvēlējās Latviju apskatīt vienas dienas vizītēs, nepaliekot pa nakti. Bet, ja tomēr izvēlējās palikt pa nakti, tad vidējais viesis nenakšņoja luksusa viesnīcā, bet gan kādā kempingā vai viesu mājā. Līdz ar to varam teikt, ka, salīdzinot ar viesiem no citām valstīm, lielāks finansiālais pienesums tūrisma sektorā tika iegūts no viesiem no Krievijas.

Tad  Covid dēļ visā pasaulē sākās tūrisma krīze, un arī Latviju tā skāra smagi. Tobrīd izveidojās tā sauktais Baltijas burbulis, ko varam arī novērot datos (skatīt 2. attēlu), – viesi no Lietuvas un Igaunijas 2020. gada jūlijā un augustā sasniedza visu laiku augstāko līmeni, veidojot ~60 % no visiem ārvalstu viesiem. Šajos datos ir iekļauti tikai vairākdienu ceļotāji, tādējādi, ņemot vērā arī vienas dienas ceļotājus, Baltijas valstu kaimiņu īpatsvars patiesībā bijis vēl lielāks.

Arī šajos mēnešos viesu mājās un kempingos nakšņojošo īpatsvars palielinājās (skatīt 3. attēlu), kas apstiprina, ka viesi no Baltijas kaimiņvalstīm dod priekšroku šīm mītnēm. Kā arī tas, ka šī tipa naktsmītnes piedāvā mazāk un lētākus papildu pakalpojumus nekā četru un piecu zvaigžņu viesnīcas, apstiprinot hipotēzi, ka viesi no Lietuvas un Igaunijas sniedz salīdzinoši zemāku finansiālo ieguvumu tūrisma sektoram.. 

Tūristus no Krievijas aizstāj citu valstu viesi

Līdz ar to esam nonākuši līdz nesenākai aktualitātei, ko iezīmē Krievijas iebrukums Ukrainā un Covid laikā radušos tūrisma tendenču turpināšanās. Datos (skatīt 4. attēlu) varam novērot, ka viesu skaits no Igaunijas ir stabilizējies (~6 % vairāk nekā 2019. gada vidējais), viesi no Lietuvas ir krietni vairāk (par ~35 % vairāk) un viesi no Krievijas ir gandrīz izzuduši (~95 % samazinājums), kā arī – viesu skaits no Vācijas nav atgriezies ierastajos līmeņos (~33 % samazinājums). Vērts pieminēt, ka krietni palielinājies viesu skaits no ASV (par ~34 %), lai gan to īpatsvars joprojām ir diezgan mazs.

Vienkāršojot, viesus no Krievijas un Vācijas ir aizstājuši viesi no Lietuvas un nedaudz arī no ASV. Ja ieskatāmies konkrētākos viesus raksturojošos datos, novērojam, ka ceļotāju no šīm valstīm vidējie diennakts izdevumi uz vienu ceļotāju ir līdzīgi. Tomēr, kā jau iepriekš minēju,  šo viesu vidējais ceļojuma ilgums ir atšķirīgs – viesi no Krievijas un Vācijas uzturas vairāk nekā 2 reizes ilgāk nekā viesi no Lietuvas (~ 4-5 naktis pret ~ 2 naktīm), bet viesi no ASV uzturas krietni ilgāk nekā viesi no citām valstīm (~ 9 naktis). Tādēļ, pat daļēji aizvietojot viesus skaita ziņā, kopējais pavadīto nakšu skaits joprojām ir zemāks, nekā tas bija pirms Covid.

Braucienu segmentā no šīm valstīm ieplūstošie maksājumi Latvijā pēdējos gados būtiski atšķiras (skatīt 5. attēlu). Piemēram, Lietuvas braucienu vērtība ir augstāka, salīdzinot ar periodu pirms Covid (pieaugums no ~100 milj. eiro gadā uz ~150 milj. eiro), kā arī ASV 34 % pieaugums viesu skaitā braucienu tēriņos ir atspoguļojies vairāku reižu pieaugumā.

* Maksājumu bilances dati 2020. gada janvārī tika metodoloģiski koriģēti, iekļaujot maksājumu karšu datus, lai novērtētu maksājumu bilances braucienu pakalpojumus.
Lai gan jāmin arī, ka izmitināšanas pakalpojumu cena 2024. gadā pieaugusi par 47 %, salīdzinot ar 2021. gadu, bet ēdināšanas pakalpojumu cena augusi par 35 % (pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem), kas noteikti izskaidrotu lielu daļu no šo braucienu vērtības pieauguma, kas mērīts faktiskajās cenās.

Apskatot uzņēmumu produkcijas apjomu (skatīt 1. tabulu), var novērot, ka ēdināšanas pakalpojumu nozare ir krietni pārsniegusi 2019. gada līmeni, bet izmitināšanas nozare tikai tikko atgriezusies 2019. gada līmenī. Tas norādītu uz to, ka, iespējams, pateicoties vietējā patēriņa pieaugumam, ēdināšanas nozarē skats ir pozitīvāks, kamēr izmitināšanas nozare joprojām izjūt viesu skaita deficītu.

1. tabula. Pakalpojumu nozaru uzņēmumu produkcijas apjoms (indekss, 2021=100)

Nozares pelnītspēja

Papildus, lai novērtētu tūrisma segmenta uzņēmumu finansiālo stāvokli, varam apskatīt peļņas maržas, kur ēdināšanas un izmitināšanas nozaru uzņēmumi 2016.-2019. gadā uzrādījuši negatīvu vai tuvu nullei procentuālo peļņu pirms nodokļiem (skatīt 2. tabulu). Bet ēdināšanas pakalpojumu nozare jau kopš 2021. gada un izmitināšanas nozare kopš 2023. gada uzrāda salīdzinoši augstu sniegumu, kas norādītu uz to, ka augstā inflācija nav tikai izmaksu pieaugums, bet arī ienākumu pieaugums. Šie dati ļauj spriest, ka, iespējams, ārvalstnieku skaita kritumu daļēji kompensējis cenu pieaugums.

2. tabula. Komerciālā rentabilitāte pirms nodokļiem (%)

Tendences Lietuvas un Igaunijas tūrisma nozarē

Vai Lietuvai un Igaunijai tūrisma jomā ir gājis līdzīgi? 

Pirms Covid, 2019. gadā, Igaunijā dominēja (skatīt 6. grafiku) viesi no Somijas (~40 %), kam par iemeslu varam minēt ģeogrāfisko tuvumu, transporta pieejamību, darbu un kultūras saiknes, kā arī cenas un nodokļu atšķirības. Toties Lietuvā (skatīt 7. attēlu) bija līdzsvars starp viesiem no Polijas, Latvijas, Krievijas, Baltkrievijas un Vācijas (~10 % no katras valsts). Uz Lietuvu tūristi dodas dažādu iemeslu dēļ: iepirkšanās, atpūta jūras kūrortos, arī kultūras un vēstures saites.

Kā tūrisms kaimiņvalstīs atkopies no Covid krīzes? 2024. gadā Igaunijā viesu skaits sasniedza 84 % un Lietuvā 76 % no 2019. gada vidējā līmeņa, savukārt Latvijā tas sasniedzis 83 %. Igaunijai šajā rādītājā ir augstāks sniegums pirmajos trijos ceturkšņos, savukārt Latvijai spēcīgas gada beigas sniedz decembris, kurš uzrādījis 95 % no 2019. gada vidējā līmeņa (šis norāda uz iespējamo "otro tūrisma sezonu"). Lietuvai augstākais sniegums bija otrajā ceturksnī ar 81 %, kas kopumā ar gada vidējo līmeņa atšķirībām norādītu, ka lietuviešiem šobrīd tūrismā iet nedaudz sliktāk nekā Latvijai un Igaunijai, vismaz tūristu skaita ziņā.

Līdzīgi kā Latvijai, varam apskatīties braucienu segmenta ieplūstošos maksājumus Igaunijai (skatīt 8. attēlu), kur redzams, ka tie no Somijas ir atgriezušies pirms pandēmijas līmenī faktiskajās cenās, kā arī strauji pieaugusi maksājumu plūsma no Latvijas. Šie dati, pretēji viesu skaita tendencēm, norāda, ka Igaunijā somu izdevumi vēl nav atgriezušies pirms pandēmijas līmenī, ņemot vērā inflāciju. Toties viesu no Latvijas, gan skaita ziņā, gan ieplūstošo maksājumu ziņā, ir krietni vairāk nekā pirms pandēmijas. Latvijas maksājumu plūsmu uz Igauniju varētu daļēji skaidrot ar SPA kūrortu piedāvājumu. Arī Lietuvā redzamas strukturālas izmaiņas (skatīt 9. attēlu) – Krievijas un Baltkrievijas maksājumu plūsmu samazināšanās un maksājumu plūsmu palielināšanās no valstīm rietumu virzienā.

Viesi no Krievijas Lietuvā pirms Covid veidoja ~10 % no ceļotāju īpatsvara un Igaunijā ~11 %. Lai gan procentuāli šī atšķirība no Latvijas neliekas milzīga, tomēr skaitliskā ziņā kaimiņvalstīs iebrauca par vairākiem tūkstošiem viesu no Krievijas mazāk nekā Latvijā, kā arī, pretēji Latvijai, kaimiņvalstīs šie viesi neierindojās pirmajā vietā pēc īpatsvara. Toties, skatoties uz braucienu ieplūstošajiem maksājumiem, tie visām trīs Baltijas valstīm ir bijuši nozīmīgi. Svarīgi pieminēt, ka Latvija izsniegusi krietni vairāk uzturēšanās atļauju Krievijas pilsoņiem ģimenes iemeslu dēļ (skatīt 10. attēlu), kas visnotaļ samazina no Krievijas iebraukušo viesu kopējos izdevumus viesnīcām un citām tūristu mītnēm.  Turklāt viesu skaits balstās uz viesnīcu apsekojumu, tādējādi var lēst, ka netiek pietiekami novērtēts kopējais viesu skaits no Krievijas. Tāpēc, iespējams, Latvijai bija jāpieliek nedaudz vairāk pūļu, lai pārorientētos, kad tūrisma plūsma no Krievijas apsīka. Igauniju uztur viesi no Somijas, gan skaita ziņā, gan maksājumu plūsmu ziņā, toties Lietuvā viesu skaits ir pietiekami diversificēts, lai nejustu šīs pārmaiņas pārlieku daudz.

Noslēgumā

Tendences norāda, ka tūrisma nozare joprojām atgūstas – gan viesu skaita ziņā, gan ieplūstošo maksājumu ziņā, bet atgriešanās normas līmeņos vairs nav aiz kalniem. Tomēr šī "norma" vairs nav tāda, kāda tā bija pirms pandēmijas, jo tūrisma nozare, vēl pilnībā nepaspējusi atgūties no Covid, Krievijas sāktā kara Ukrainā dēļ piedzīvoja strukturālas izmaiņas un vairs neizskatās tādi pati kā 2019. gadā. Par skatu nākotnē jāsaka, ka, līdzīgi kā tirdzniecībā un citos sektoros, arī tūrismā ir jāizvēlas atraisīties no Krievijas tirgus un jāmērķē uz viesu piesaisti no Latvijai draudzīgām valstīm.