Uzticība netiek dota uz mūžu, tā ir jākopj

Jaunās valdības dienas kārtības svarīgākais jautājums ir savlaicīga 2012. gada budžeta pieņemšana, deficītam nepārsniedzot 2.5% no IKP, kas nozīmē beidzamo posmu budžeta konsolidācijā. 2008.-2011. gadā, tuvinot valsts izdevumus ieņēmumiem, ieņēmumu palielinājums un izdevumu samazinājums kopā veikts 16.1% no IKP apmērā. Kāpēc tas vēl jāturpina, zinot, ka Latvija ir spējusi kaut daļēji atgūt krīzes laikā zaudēto uzticību, uzlabojas Latvijas kredītreitings? No tā būs atkarīgs, cik naudas no budžeta turpmāk aizmaksāsim  parāda procentos!

Te vērts uzsvērt, faktiski – atgādināt trīs lietas.

Latvijas ekonomikai uzticība ir svarīga, jo – (1) uzticība ir investīcijas, jaunas darba vietas, lielāki nodokļu ieņēmumi, (2) uzticība dod iespēju aizņemties par zemākām likmēm, ko valdībai nāksies darīt uzaudzētā parāda pārfinansēšanai – aizņemoties tirgū, lai atmaksātu iepriekšējiem aizdevējiem.

Līdz šim paveiktais budžeta deficīta mazināšanā starptautiski tiek atzīmēts kā veiksmīga mācību stunda izejai no krīzes. Pavisam nesen Doing Business pārskatā Latvija minēta starp 10 labākajām valstīm, kurās veiktas nozīmīgas reformas, kas atvieglo uzņēmējdarbības veikšanu valstī. Kopš darba tirgus atkopšanās 2010. gada sākumā iedzīvotāji ieguvuši vairāk nekā 50 tūkst. jaunu darba vietu. Arī kredītreitingu nākotnes vērtējumi ir uzlaboti, ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā šī gada pirmajā pusgadā ir ieplūdušas vairāk nekā 2010. gadā kopumā. Iegūtā uzticība jeb risku uztvere atspoguļojas tādā indeksā kā kredītriska mijmaiņas līgumu (CDS) likmju starpības rādītājā (ja CDS cena pieaug, tas nozīmē, ka investori uzskata, ka palielinās maksātnespējas risks). Latvijai CDS no ļoti augsta riska uztveres līmeni atspoguļojošā punkta 2009. gadā ir krities puslīdz solīdi, ir zemāks, nekā  tām eiro zonas valstīm, kas risina parādu un uzticības jautājumus un kurās budžetu konsolidācija ir tikai sākuma stadijā.

1. attēls. Eiroobligāciju 5 gadu kredītriska mijmaiņas līgumu (CDS) likmju starpība

Avots: Bloomberg

Tomēr gulēt uz lauriem ir pāragri un vispār nav ieteicams. No uzņēmēju puses jau izskanējis, ka neskaidrība attur ārvalstu investorus (labākajā gadījumā nogaidot) izlemt par investīcijām.

Uzticība Latvijai ir vajadzīga arī tādēļ, ka valsts joprojām ik dienu tērē ievērojami vairāk nekā nopelna. Un tā tas joprojām būs pat pēc nākamā gada konsolidācijas, jo arī pēc tās tērēsim dienā ap 1 milj. latu aizņemtas naudas – bet ne vairs 2 vai 2.5 miljonus. Latvijai šī nauda ir jāaizņemas, un aizņemšanās īpaši aktuāla kļūs, kad būs jāpārfinansē krīzē pieaudzētais valdības parāds. Nākamajos gados ir sagaidāma liela apjoma ārējā parāda atmaksa: 2012.-2013. gadā kopā ap 600 milj. latu, bet 2014.-2015. gadā – ap 1 miljrd. latu ik gadu. Šādu apjomu Latvija nevar atmaksāt uzreiz, un būs jāaizņemas finanšu tirgos, lai atmaksātu iepriekšējo parādu. Tātad lielā mērā no uzticamības valsts politikai – tai skaitā no tā, vai Latvija būs eiro zonas dalībvalsts, – būs atkarīgas aizņemšanās likmes un tālākais parāda apkalpošanas slogs. Jau nākamgad, kad procentus maksāsim par salīdzinoši lēti saņemto starptautisko aizdevumu, prom aizmaksāsim gandrīz 300 milj. latu. Ja nesakārtosim tautsaimniecību un neieviesīsim eiro, tad lielāku procentu dēļ 10 gados prom aizmaksāsim lieku miljardu latu! Ik gadu tātad budžetam atraujot summas, kas līdzīgas izglītības, veselības aprūpes budžetam.

Otrkārt, konsolidējam uz izdevumu rēķina un nodokļus nekustinām. Apzināti saku – nevis nepalielinām, bet nekustinām nodokļus, jo nepieciešams skaidrs signāls, ka uzticība un izaugsme tiks veicināta ar budžeta konsolidāciju uz izdevumu rēķina. Ja nodokļi šādā brīdī tiktu raustīti – viens samazināts, cits palielināts, kurš ārvalstu investors varēs uztvert, ka nodokļu slogs nav pieaudzis? Nodokļu palielināšana bremzē konkurētspēju, jo paaugstina inflāciju, palielina izdevumu slogu. Latvija 2009.–2011. gadā ir nodokļus palielinājusi vairākkārt, un ES kontekstā neizskatāmies glaimojoši (skat. 2. attēlu).

2. attēls. Nodokļu ietekme uz inflāciju 2011. gada augustā salīdzinājumā ar 2008. gada vidējo (procentu punktos) 

Avots: Eurostat

Tad, kad nonāksim līdz budžetam ar pārpalikumu (cerams, 2013. gadā), tad gan ar nodokļu mazināšanu jāpadara labvēlīgāka un konkurētspējīgāka uzņēmējdarbības vide, jo darbaspēka nodokļu slogs Latvijā patiesi ir augsts. Arī Globālās konkurētspējas indeksā Latvija pēc nodokļu apjoma un efektivitātes ierindojas zemajā 111 vietā starp 142 valstīm. Aptaujātie par lielāko problēmu biznesa veikšanai Latvijā starp 15 faktoriem kā nozīmīgāko ir minējuši nodokļu likmes. Tomēr, kā jau minēju, 2012. gadā nozīmīgāks ir nodokļu politikas nemainīgums.

Treškārt, konsolidācijas apjomu paredzam un veicam pēc piesardzīgām ekonomikas izaugsmes prognozēm. Neskaidrība par pasaules izaugsmes izredzēm ir ļoti augsta, un arī Latvijas galveno partnervalstu attīstības prognozes tiek samazinātas. Starptautisko institūciju vai tirgus dalībnieku IKP prognozes skaidri iezīmē pieaugošo pesimismu par ekonomiku izaugsmes izredzēm – nākamgad tiek sagaidīta izaugsmes vājināšanās ne tikai globāli un parādu krīzes nozīmīgāk skartajām valstīm, bet arī mums svarīgos eksporta noieta tirgos (sk. 3. attēlu).

3. attēls. Dažādu institūciju prognozes par valstu reālā IKP pārmaiņām 2011. un 2012. gadam

Avots. Atbilstošo institūciju prognozes (prognozes veiktas septembrī; * prognozes veiktas oktobrī; - prognozes nav pieejamas). 

Kaut arī mūsu galvenās eksporta valstis vēl pirmajā pusgadā ekonomiski auga visai labi (Igaunija – 9.0%, Lietuva – 6.5%, Zviedrija – 5.5%, citas – 3-4%), tad šo valstu patērētāju un uzņēmēju noskaņojuma kritums ir nepārprotams signāls, ka sagaidīt ekonomiskās aktivitātes pieaugumu vai saglabāšanos līdzšinējā līmenī gada otrajā pusē un nākamajā gadā vairs nav pamata.

4. attēls. Ekonomikas sentimenta indekss Latvijas galvenajās eksporta partnervalstīs (atbilžu saldo)

Avots. Eiropas Komisija

Pat ja virkne Latvijas uzņēmēju ir kļuvuši konkurētspējīgāki un spēj izcīnīt savu nišu arī zemāka pieprasījuma apstākļos, tomēr kopumā, sagaidāms, ka nākamgad eksporta ienākumi kritīsies. Mazāk naudas nonāks uzņēmēju rīcībā, un tātad arī uzņēmumos strādājošo rokās, kas, mazāk patērējot, mazinās arī saimniecisko rosību iekšzemē. Tālāk tas nozīmēs mazākus nodokļu ieņēmumus. Diemžēl, droši varam teikt, ka globālās izaugsmes bremzēšanās skars arī Latviju un mūsu budžeta ieņēmumus. To nosaka gan Latvijas atvērtība (eksports veido 60% no IKP), gan mazais un vājais iekšzemes tirgus, ko vēl vairāk bremzēs eksporta ieņēmumu mazināšanās.

Katrs jaunās valdības pārstāvis stāv iespējas priekšā pierādīt, ka tieši viņa/-as laikā ir pieņemts Latvijai nozīmīgs lēmums. Aforisms saka: Tas, kurš nopietni domā par rītdienu, jau šodien dzīvo pareizi un labi. Kā domājat, kur šim teicienam ir saknes? Igaunijā – to teicis G. Ernesakss.

Raksts publicēts portālā Delfi 2011. gada 1. novembrī.