Vai alkatības inflācija ir īsta?

Pēdējos gados esam pieredzējuši negaidītus, pasaules ekonomiku spēcīgi satricinošus notikumus: pandēmiju, Krievijas uzsākto karu Ukrainā, enerģētikas krīzi un pavisam nesen – spriedzi ASV banku sektorā. Inflācija eiro zonā jau kopš 2021. gada jūlija atrodas virs Eiropas Centrālās bankas (ECB) mērķa līmeņa 2 % vidējā termiņā, uz ko reaģējot ECB jau deviņas reizes paaugstinājusi procentu likmes, lai nepieļautu inflācijas iesakņošanos un atbalstītu tās atgriešanos tuvu ECB mērķa līmenim. Pēdējos mēnešos enerģijas un citu izejvielu cenas starptautiskajās biržās ir samazinājušās no to augstākajiem līmeņiem, kā rezultātā arī inflācijas pieauguma temps eiro zonā ir mazinājies, taču tas joprojām saglabājas pārāk augsts. Jau kādu laiku nevaram vairs runāt par cenu pieaugumu piegādes ķēžu problēmu dēļ, arī Krievijas agresija Ukrainā vairs nav universāls skaidrojums cenu pieaugumam, kas liek uzdot jautājumu, kāds varētu būt skaidrojums noturīgajai inflācijai?

Inflācijas ietekmi izjūt ikviens tautsaimniecības dalībnieks, un patērētājos straujais cenu kāpums raisījis neapmierinātību. Pēdējā laikā esam pieredzējuši, ka uzņēmumi itin bieži pieaugošo inflāciju izmanto, lai celtu cenas. Taču arī uzņēmumi ir ne vien paaugstinājuši savu produktu un pakalpojumu cenas, bet arī paši piedzīvojuši ievērojamu izmaksu pieaugumu (1. attēls). Pēdējā laikā uzņēmumu nepārejošajai vēlmei un spējai celt cenas un no tā izrietošās peļņas pieauguma raksturošanai tiek izmantots apzīmējums “alkatības inflācija” jeb greedflation angļu valodā. Ar šo apzīmējumu saprotot, ka uzņēmumi pēdējo mēnešu laikā, palielinot cenas, ir pamanījušies ne vien kompensēt savas izmaksas, bet, izmantojot inflācijas aizsegu, pielikt “vēl drusku klāt”.

Kāpēc šāda situācija ir izveidojusies, cik tā ir bīstama, cik ilgi turpināsies un ko darīt tālāk? Uz šiem jautājumiem mēģināšu rast atbildes šajā rakstā.

Pieprasījums un piedāvājums

Par pieprasījuma un piedāvājuma mijiedarbību tirgus cenu veidošanā mūsdienu bērni mācās jau pamatskolā. Saskaņā ar pieprasījuma likuma principu: jo augstāka cena, jo būs mazāks pieprasītās preces daudzums, bet par zemāku cenu pircēji gribēs un spēs nopirkt lielāku preces daudzumu. Saskaņā ar tirgus ekonomikas principiem, pieaugot cenām, būtu jāsamazinās pieprasītajam preču daudzumam, kas laika gaitā cenas “spiestu” uz leju, jo pārdevējs negribētu zaudēt ienākumus. Pašreizējā situācijā patēriņa cenas tikai turpina augt, kamēr saražoto un pārdoto produktu apjoms ir visai stabils. Izskatās, ka augstās cenas pieprasījuma apjomu nav būtiski mazinājušas, liekot domāt, ka notikušas pieprasījuma un/vai piedāvājuma pārmaiņas. Un tik tiešām - Covid-19 pandēmija ir būtiski ietekmējusi ekonomikas norises.

Lai atbalstītu iedzīvotājus, valdības Covid-19 laikā nodrošināja būtiskus stimulus to iedzīvotājiem – sākot ar nodokļu atlaidēm un beidzot ar ne pārāk labi mērķētiem pabalstiem. Tāpat iesaistījās arī centrālās bankas, īstenojot īpaši stimulējošu monetāro politiku. Liela daļa Covid-19 atbalsta rezultējās augstākos mājsaimniecību uzkrājumos, turklāt daudzie Covid-19 laikā ieviestie ierobežojumi radīja atliktu pieprasījumu. Atveroties ekonomikai, patērētāji ne vien vēlējās atkal doties ceļojumos, iet uz restorāniem, iegādāties, iespējams, piesardzības dēļ atliktus pirkumus, bet, pateicoties uzkrājumiem, arī spēja šīs vēlmes īstenot [1]. Pieprasījums bija būtiski pieaudzis, vēlme tērēt arī, līdz ar to patērētāju jutīgums attiecībā uz cenu izmaiņām samazinājās – pieprasījums saglabājās spēcīgs, pat palielinoties cenām.

Piedāvājuma pusē Covid-19 pandēmijas laikā viens no galvenajiem izaicinājumiem pasaules ekonomikai bija piegādes ķēžu traucējumi. Ražošanas apturēšana, plaši ieviestā mājsēde un pārvietošanās ierobežojumi radīja traucējumus loģistikas ķēdēs, paaugstinot piegādes izmaksas un paildzinot piegādes laikus. Tas būtiski samazināja piedāvājumu [2], un, ekonomikai atveroties, daudzas nozares nespēja apmierināt pieprasījumu. Tas ļāva uzņēmumiem paaugstināt cenas, būtiski neietekmējot pieprasīto daudzumu.

Konkurence un koncentrācija

Cenu noteikšanas procesā arī konkurencei ir būtiska loma. Konkurencei vājinoties un tirgus koncentrācijai pieaugot, uzņēmumi iegūst lielāku tirgus varu (market power). Tirgus vara ļauj uzņēmumiem vieglāk paaugstināt produktu cenas un arī peļņas daļu. Piemēram, ja uzņēmums ražo preces, kam ir liels pieprasījums un kas ir grūti aizstājamas, uzņēmums var paaugstināt cenas, vienlaikus nezaudējot klientus, rezultātā paaugstinot savu peļņu [3].

Pēdējos gados uzņēmumu apvienošanās un pārņemšanas rezultātā eiro zonā un arī citur pasaulē vērojama tendence, ka tirgus koncentrācija paaugstinās. Tas ļāvis uzņēmumiem palielināt savas tirgus daļas, tādējādi iegūstot iespēju vairāk ietekmēt produktu cenas un galu galā palielināt savu peļņu. Aprēķinot eiro zonas biržās tirgoto uzņēmumu koncentrācijas rādītājus, redzams, ka augstākā koncentrācija pēc apgrozījuma ir telekomunikāciju, enerģētikas un automobiļu un to rezerves daļu nozarēs (2. attēls). Tāpat ir palielinājies augsti koncentrētu nozaru īpatsvars, turklāt koncentrācijas rādītājiem ir tendence pieaugt. Tas apliecina nepieciešamību stiprināt konkurenci un konkurences politiku. Arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD secina, ka tieši konkurence varētu būt bijis nozīmīgs ietekmējošais faktors, kas ļāvis uzņēmumiem pēc Covid-19 pandēmijas palielināt peļņu .

Peļņa un peļņas maržas

Izmantojot nacionālo kontu datus, var veikt eiro zonas iekšzemes cenu pieauguma tempa jeb iekšzemes kopprodukta (IKP) deflatora dekompozīciju, sadalot tā pieauguma tempu vienības darbaspēka izmaksu, vienības peļņas daļas un vienības nodokļu komponentēs. Redzam, ka, sākot no 2022. gada 3. ceturkšņa, lielāko ietekmi uz eiro zonas iekšzemes cenu spiedienu radīja peļņas daļa (3. attēls). Būtiskā peļņas daļas pieauguma ietekme nozīmē, ka kopumā pieaugošās ražošanas izmaksas uzņēmumi nav absorbējuši savās peļņas daļās, bet gan, visdrīzāk, ir pārnesuši uz patērētāja izmaksām. Tas parāda, ka uzņēmumi nudien bijuši labāk pasargāti no cenu šoka nekā patērētāji.

Tomēr šeit jāatzīmē, ka IKP deflatora dekompozīcija tikai daļēji ilustrē uzņēmumu peļņas pieauguma devumu kopējā patēriņa cenu inflācijā, tāpēc ka IKP deflators atspoguļo vietējo uzņēmumu radīto cenu spiedienu, turklāt patēriņa cenu inflācija tiek aprēķināta, izmantojot konkrētu patēriņa grozu. Tāpat jāņem vērā, ka vienības peļņa un uzņēmuma peļņa konceptuāli atšķiras. Izmantojot nacionālo kontu datus, peļņas daļa tiek mērīta relatīvi pret pievienoto vērtību, nevis apgrozījumu, līdz ar to šādi mērīts peļņas daļas pieaugums ne vienmēr nozīmēs arī peļņas maržas pieaugumu. Pieaugot ražotāju izmaksām, pievienotā vērtība var nepieaugt tik strauji, cik apgrozījums, rezultējoties augstākā peļņas daļas pieaugumā, nekā tas būtu, rēķinot pret apgrozījumu. Pat pastāvot nemainīgai cenu noteikšanas politikai un uzcenojumam saglabājoties nemainīgam pret kopējām izmaksām, pie būtiska izejvielu cenu pieauguma vienības peļņa palielināsies. Tāpēc, lai iegūtu precīzāku priekšstatu par to, cik lielā mērā alkatības inflācija ir patiesa un cik ļoti uzņēmumi izmantojuši augošo izmaksu apstākļus, lai audzētu savu peļņu, varam palūkoties uz datiem, ko sniedz biržā tirgotie uzņēmumi.

Apkopojot datus par eiro zonas valstu biržās tirgotajiem uzņēmumiem, redzams, ka nefinanšu uzņēmumu peļņas maržas būtiski samazinājās Covid-19 pandēmijas laikā. Ekonomikai atveroties, daudzi uzņēmumi spēja peļņas maržas uzlabot, un atsevišķās nozarēs peļņas maržas sasniedza pat vēsturiski augstākos rādītājus. Nozarēs kopumā peļņas marža šobrīd ir nostabilizējusies līmenī, kas ir nedaudz augstāks, nekā tas bija pirms Covid-19 krīzes (4. attēls). Ir vairākas nozares, kurām Covid-19 pandēmija ļāva būtiski nesamazināt vai pat uzlabot peļņas maržas, jo to produktiem krīzes laikā saglabājās stabils pieprasījums, – telekomunikāciju, tehnoloģiju, komunālo pakalpojumu un veselības aprūpes nozares. Telekomunikāciju pakalpojumi bija īpaši pieprasīti Covid-19 laikā, kad biroja darbinieku darba vietas tika pārceltas uz mājām un tikšanās tika rīkotas attālināti. Redzam, ka šajā nozarē peļņas “noriets” jau ir sācies vairāk nekā pirms gada. Tāpat redzams, ka lielākajā daļā nozaru peļņas maržas sākušas samazināties jau kopš 2022. gada vidus. Augšupejoša tendence saglabājas vien enerģētikas nozarē. Tas liek domāt, ka pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstība vairumā nozaru sākusi atrisināties un alkatības inflācijai ir iestājies noriets.

Kāpēc politikas veidotāji uztraucas par uzņēmumu peļņas pieaugumu?

Uzņēmumu peļņas pieaugums un tā sauktā alkatības inflācija ne vien kļuvuši par interesantu tēmu ziņu virsrakstos un mediju publikācijās, bet arī ekonomisti, centrālās bankas un gandrīz katra ar ekonomikas pētniecību saistīta starptautiskā institūcija šai tēmai veltījusi uzmanību kādā no saviem jaunākajiem apskatiem.

ECB monetārās politikas sanāksmju pārskati liecina, ka ECB rūpīgi seko līdzi uzņēmumu peļņu un peļņas maržu attīstībai un to ietekmei uz inflāciju [4]. Jūnija sanāksmē ECB arī atzīmēja, ka ārējie šoki inflācijai samazinājušies un pašlaik galvenie inflācijas virzītājspēki meklējami vietējās ekonomikas norisēs, tostarp uzņēmumu peļņas pieaugumā. Tāpat ECB pārstāvji izteikušies, ka ir ražotāji, kam izdevies palielināt peļņas daļu, izmantojot pieprasījuma-piedāvājuma neatbilstību, kā arī apstākļus, kad inflācija un nenoteiktība ap to ir augsta. Uzņēmumu oportūnistiskā uzvedība varētu palēnināt pamatinflācijas samazināšanos, turklāt šāda peļņas-cenu spirāle varētu padarīt pamatinflāciju noturīgāku.

ECB speciālisti prognozē, ka pieaugums uzņēmumu peļņas maržās īstermiņā varētu turpināties, bet konkurences spēku spiediena rezultātā sāks samazināties 2024. gadā . Arī ECB prezidente Kristīne Lagarda iezīmē, ka, visdrīzāk, pieprasījums drīzumā samazināsies, jo mājsaimniecības jau šobrīd izjūt reālo ienākumu samazinājumu cenu pieauguma rezultātā un pandēmijas laikā izveidojušies uzkrājumi ir mazinājušies.

OECD savā jaunākajā ekonomikas apskatā arī analizēja iekšzemes inflācijas spiedienu un secināja, ka teju visu vietējās inflācijas kāpumu eiro zonā 2022. gada otrajā pusē var izskaidrot pieaugošas vienības darbaspēka izmaksas kombinācijā ar vienības peļņas pieaugumu. Ievērojamu daļu no vienības peļņas ieguldījuma veidojusi peļņa enerģētikas un lauksaimniecības nozarēs, kas ir krietni lielāka nekā to īpatsvars kopējā ekonomikā, taču ir palielinājies arī peļņas ieguldījums apstrādes rūpniecībā un pakalpojumu nozarē.

Starptautiskā Valūtas fonda aprēķini rāda, ka augstākais peļņas pieaugums bijis nozarēs, kas ieguva no starptautisko izejvielu cenu pieauguma, un tādās nozarēs, kas bija vairāk pakļautas nesenajām pieprasījuma-piedāvājuma neatbilstībām – ieguves rūpniecības un komunālo pakalpojumu nozarē, lauksaimniecībā, būvniecībā un ražošanā [5]. Starptautiskais Valūtas fonds arī prognozē, ka uzņēmumu peļņa nākotnē samazināsies, ļaujot eiro zonas inflācijai atgriezties ECB mērķa līmenī 2025. gada vidū.

Secinājumi

Pēdējā laikā vērojamās tendences liek domāt, ka uzņēmumu peļņas maržu kāpums vairumā nozaru pietuvojies noslēgumam. Gaidāms, ka turpmākajos mēnešos pieprasījums un piedāvājums varētu atgriezties līdzsvarā, palīdzot produktu cenām un līdz ar to arī peļņas maržām līdzsvaroties. Pieprasījuma puse, neskatoties uz pēdējā laika tendenci pieaugt algām, visdrīzāk, turpinās vājināties, tāpēc ka pandēmijas laika uzkrājumi ir samazinājušies, ar Covid-19 pandēmiju saistītais valdības atbalsts ir noslēdzies un pēc kovida vērojamais atvēršanās impulss ir mazinājies, turklāt ierobežojošā monetārā politika turpinās negatīvi ietekmēt patērētāju rīcībā esošos ienākumus. Tikmēr piedāvājuma puse turpinās kļūt spēcīgāka – uzņēmumu ražošanas kapacitāte ir atgriezusies ierastajās sliedēs, un piegādes ķēžu traucējumi atrisinās.

Visticamāk, turpmāk uzņēmumiem būs grūti pārliecināt savus klientus maksāt vairāk. Es personiski gribu piekrist viedoklim, ka augstākas peļņas maržas ir bijušas likumsakarīgas un atbilstošas brīvā tirgus apstākļiem. Uzņēmējdarbības galvenais mērķis ir bijis un paliek nopelnīt – ja pircējs ir gatavs maksāt, ir tikai loģiski, ka uzņēmums šo iespēju izmantos. Veselīga konkurence ir tas, kas var palīdzēt cenām atgriezties līdzsvarā, bet patērētājiem jāatceras, ka vienmēr pastāv iespēja balsot arī ar saviem maciņiem.

[1] Everything everywhere all at once: responding to multiple global shocks (europa.eu), How tit-for-tat inflation can make everyone poorer (europa.eu), The role of demand and supply in underlying inflation – decomposing HICPX inflation into components (europa.eu)

[2] A New Barometer of Global Supply Chain Pressures - Liberty Street Economics (newyorkfed.org), The role of demand and supply in underlying inflation – decomposing HICPX inflation into components (europa.eu)

[3] De Loecker and Eeckhout (2018)

[4] Skat., piemēram, Meeting of 1-2 February 2023 (europa.eu)

[5] Euro Area Inflation after the Pandemic and Energy Shock: Import Prices, Profits and Wages (imf.org) un Europe’s Inflation Outlook Depends on How Corporate Profits Absorb Wage Gains (imf.org)