Vai iedzīvotāju izmaksu slogs par ātrajiem kredītiem mazinājies?

Tomēr tieši nebanku kredītu izmaksas raisījušas spraigas diskusijas un grozījumus likumdošanā. Ikdienā aizņēmēju tiesības jaunā regulējuma ietvaros aizstāv nebanku kreditēšanas uzraugs – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Palūkojoties plašāk, mājsaimniecību izmaksu slogs ir svarīgs arī Latvijas finanšu sistēmas veselībai kopumā. Vai likumdošanas izmaiņas ir palīdzējušas izmaksu slogu mazināt?

Daži ietaupa, daži maksā tikpat

Atgādināšu, kas ir mainījies. Kopš 2016. gada 1. janvāra jebkuram Latvijas iedzīvotājam, kurš aizņēmies naudu no uzņēmuma ar patērētāju kreditēšanas licenci, nav jāatmaksā vairāk par to, ko Saeima uzskatīja par samērīgiem kopējo izmaksu griestiem. Valsts bija noteikusi aizdevuma maksimālo cenu.

Novilkt vienu universālu līniju – maksimālo procentu likmi, kas būtu samērīga visiem aizdevuma veidiem – praksē gan izrādījās neiespējami. Tam bija objektīvi iemesli. No uzņēmuma skatupunkta, fiksētās izmaksas par līguma apkalpošanu ir līdzīgas gan 50 EUR aizdevumam uz septiņām dienām, gan desmitreiz lielākam aizdevumam uz trim mēnešiem. Tādēļ likumdošanā kopējo izmaksu griesti tika piesaistīti aizdevuma atmaksas termiņam. [1]

Dažos gadījumos iedzīvotāju ietaupījums ir vērā ņemams. Piemēram:

• 2015. gadā, aizņemoties 300 eiro uz 10 dienām no t.s. ātro kredītu sniedzēja, aizdevuma termiņa beigās iedzīvotājam bija jāatmaksā 318 eiro.
• 2016. gada sākumā summa bija mazinājusies līdz aptuveni 313 eiro un 20 centiem [2].

Proti, grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā iedzīvotājam šajā gadījumā ietaupītu aptuveni piecīti.

Turklāt likums aizsargā iedzīvotājus arī no pārmērīgām soda naudām par kavētiem maksājumiem, nosakot, ka procentu, komisijas, soda naudas, u.c. izmaksas nedrīkst pārsniegt pamatsummas apmēru. Citiem vārdiem sakot, īstermiņa aizdevumi kļuva lētāki.

Nav pārsteigums, ka uzacis par grozījumiem visvairāk sarauca tieši distances jeb ātro kredītu sniedzēji,  to piedāvātajiem aizdevumiem ir raksturīgs īss atmaksas termiņš un salīdzinoši augsta procenta likme. Vēlāk no nebanku kredītu tirgus pilnībā izzuda aizdevumi ar atmaksas termiņu līdz 7 dienām, bija arī vairāki uzņēmumi, kas darbību apturēja vai sašaurināja.

Tomēr garāka termiņa aizdevumiem ietaupījums pakāpeniski apsīkst. To apliecina dati no Patērētāju tiesības un aizsardzības centra, nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju uzrauga. Salīdzinājumam - ātrā kredīta līdz 14 dienām aizdevuma likme pusotra gada laikā strauji samazinājās no vidēji 256% līdz 158%. Taču ilgāka termiņa aizdevumiem, kuri jāatmaksā vairākos maksājumos vairāku mēnešu garumā, procentu likmes vēsturiski ir zemākas nekā ieviestie procentu likmju griesti (0.25% dienā jeb 91.3% gadā), un pakalpojuma cenu kā iepriekš, tā tagad nosaka brīvais tirgus. Dati liecina, ka aizdevuma likme ilgāka termiņa aizdevumiem pēdējo trīs gadu laikā nav samazinājusies nevienā no kredītu veidiem.

Lētāk, bet ne lēti

Vai ļoti īsa termiņa aizdevumi (līdz 1 mēnesim) ir tik populāri, lai iedzīvotāji pamanītu nozīmīgu ietaupījumu savos maciņos? Patērētāju tiesības un aizsardzības centra dati liecina, ka ir. Tie veido aptuveni ceturto daļu no visa 2016. gadā no jauna izsniegto aizdevumu apjoma un vairāk nekā pusi no aizdevumu skaita. Ik mēnesi Latvijā tiek izsniegti vidēji 60 tūkstoši šādu aizdevumu par vidējo summu nedaudz zem 200 eiro. Tātad - papildus tiem iedzīvotājiem, kuri aizņemas uz ilgāku termiņu, piemēram, remonta veikšanai vai automašīnas iegādei, joprojām ir samērā daudz iedzīvotāju, kas aizņemas bieži, bet nedaudz.

Nebanku aizdevumi Latvijas iedzīvotājiem izmaksā dārgi. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem pērn iedzīvotāju procentu maksājumi par ātrajiem kredītiem, dažāda veida patēriņa kredītiem un lombardiem bija ap 100 milj. eiro [3]. Trīs ceturtdaļas no šīs summas Latvijas iedzīvotāji samaksāja piecām lielākajām distances jeb ātro kredītu un patēriņa kredītu sabiedrībām.

Salīdzinot ar banku ienākumiem, tas ir daudz. Kopējais nebanku kredītportfelis mājsaimniecībām ir teju 10 reizes mazāks nekā bankām, bet mājsaimniecību izdevumi ir tikai divreiz mazāki. Tātad Latvijas iedzīvotāji par nebanku aizņēmumiem gadā samaksā pusi no summas, ko procentos pārskaita bankām.

Taču izmaksas beidzot sarūk. Pusotru gadu pēc izmaiņām likumdošanā mājsaimniecību izdevumu slogs ir stabilizējies, bet neskatoties uz to, iedzīvotāji turpina aizņemties arvien vairāk. Proti, pērn kopējais nebanku kredītportfelis (neskaitot līzingu) pieauga par 14%, bet iedzīvotāju izmaksas auga lēnāk – vien par 9%. Salīdzinot ar 2014. gadu, maksājam apmēram tikpat, lai gan esam aizņēmušies krietni vairāk.

Aplēses liecina, ka ātro kredītu cenas griesti Latvijas iedzīvotājiem 2016. gadā palīdzēja ietaupīt līdz 5 milj. eiro.

Tā ir labvēlīga tendence. Ietaupītos līdzekļus iedzīvotāji var uzkrāt, piemēram, hipotekārā kredīta pirmajai iemaksai nākotnē. Papildus tam -  zemākas izmaksas pasargā no iestigšanas ēnu ekonomikā. Lieli procentu maksājumi var kļūt par nepanesamu slogu, ievelkot parādu jūgā un motivē slēpt savus reālos ienākumus. Turklāt parādu uzkrāšana sabojā kredītvēsturi. Lai veidotos veselīga Latvijas finanšu sistēma, ir svarīgi, lai Latvijas iedzīvotāji neuzkrāj pārlieku lielu izmaksu slogu. Ieviešot ātro kredītu cenas griestus, ir sperts nepieciešamais solis vēlamajā virzienā.

Likumdošanas izmaiņas gan nav vienīgais iemesls, kādēļ iedzīvotāji maksā mazāk. Kopējās iedzīvotāju izmaksas par ātrajiem kredītiem samazinājās jau pirms diviem gadiem, kad Saeimas komisiju gaiteņos par izmaksu griestiem vēl tikai diskutēja. Tolaik ļoti straujā ātro kredītu tirgus izaugsme bija novedusi pie tā, ko industrijas pārstāvji vēlāk apzīmēja ar lakonisko vārdu pašregulācija. Lai pelnītu, bija jākļūst piesardzīgākiem. Proti, asā konkurence par tirgus daļu noturēšanu veicināja aizdevumu izsniegšanu gan  pa labi, gan pa kreisi. Tas ļāva iekasēt neredzēti augstas procentus un komisijas maksas, bet vienlaikus ciest lielus zaudējumus par aizdevumiem, kas netika atmaksāti. Šādu komercpraksi pārvērtēt mudināja arī pieaugošais sabiedrības spiediens.

Asa konkurence nebanku aizdevumu tirgū turpinās arī šobrīd, bet procentu likmes vairs nekrīt. Gada aizņēmuma likme jau ilgstoši ir vidēji 158% aizņēmumiem ar termiņu līdz 14 dienām. Tā ir teju augstākā cena, ko par šāda tipa aizdevumiem ļauj iekasēt likums.

Nespēja mazināt procentu likmes liecina, ka nebanku īstermiņa kreditēšanas bizness pelna mazāk, nekā varētu likties. Vēl vairāk samazinot procentu likmes, daudzas kreditēšanas sabiedrības, visticamāk, vairs nevarētu atļauties skaļās un spīdīgās reklāmas un sarežģītās IT sistēmas; pietrūktu naudas, ar ko nosegt zaudējumus par neatmaksātajiem kredītiem. Lai turpinātu samazināt ātrā kredīta cenu, industrijai būtu jāsavelk jostas. Kamēr par nebanku kreditēšanas tirgus daļām cīnīsies teju 60 konkurenti, tas, šķiet, nenotiks.

Jaunais vilnis

Par spīti cenu griestiem un asajai konkurencei - nebanku kredītu popularitāte nemazinās. Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra datiem iedzīvotāji 2016. gada beigās nebanku patēriņa kredītos un cita veida kredītos (neskaitot līzingu) bija aizņēmušies 264 milj. eiro – par 14% vairāk nekā iepriekšējā gada beigās. Salīdzinot ar 2014. gada beigām, kad sākās diskusijas par likumdošanas grožu pievilkšanu, jauno darījumu apjoms pieaudzis par vairāk nekā 40%.

Jauno vilni nebanku kreditēšanā neapšaubāmi veicina pieaugošās iedzīvotāju algas un uzlabojusies maksātspēja. Algas pieaugums neļauj uzreiz iegādāties labāku dzīvokli, bet veikt nelielu remontu gan, un daudzi izvēlas šādus pirkumus atmaksāt pakāpeniski.

Nesnauž arī nebanku nozare. No vienas puses, tiek piedāvāti arvien jauni produkti (kredītkartes, kredītmaksājumu apdrošināšana). No otras puses, daudzi nebanku aizdevēji izveidojuši ciešu sadarbību ar Latvijas savstarpējo aizdevumu (peer-to-peer) platformām – interneta vietnēm, kas savieno potenciālos aizņēmējus un aizdot gribētājus.

Nozares apsviedība ļāvusi atjautīgi pielāgot savstarpējo aizdevumu modeli savām vajadzībām tā, ka tiem iedzīvotājiem, kas vēlas naudu aizdot, vairumā gadījumu tiek piedāvāts pārpirkt jau izsniegtus nebanku aizdevumus, ne aizdot jaunam aizņēmējam. Šāda pieeja ļāvusi vairākām Latvijas nebanku kreditēšanas sabiedrībām tikt pie brīvas naudas, lai izsniegtu arvien jaunus aizdevumus. Finanšu ministrija šobrīd vērtē, vai un kā atjautīgā prakse ir samērojama ar topošo Savstarpējo aizdevumu pakalpojumu likumu, kuram būs jāregulē šādu platformu darbība.

Tomēr ne visi nebanku kredītu veidi piedzīvo uzrāvienu – pierimst ātro jeb distances kredītu bums. Lielākajai daļai ātro kredītu sniedzēju 2016. gadā nav izdevies palielināt izsniegto aizdevumu apmēru. Likumdošanas izmaiņas, šķiet, ir bijis noteicošais iemesls. Procentu likmju griestu ieviešanas dēļ Latvijā vairs nav iespējams aizņemties uz termiņu, kas īsāks par 7 dienām. Savukārt vidēji zemākas procentu likmes samazina ātro kredītu sniedzēju ienākumus no viena kredīta, spiežot tos atteikties no dāsnām atlaidēm, kas pievilna cilvēkus. Arī piedāvājumus pirmo kredītu saņemt bez maksas tagad redzam retāk.

Ir arī citi iemesli. Pretēji apjomīgākam patēriņa kredītam ātrā kredīta popularitāti bremzē pakāpeniski pieaugošās algas, kas ļauj veikt vismaz nelielus uzkrājumus nebaltām dienām. Tāpat ātro kredītu popularitāti mazina sabiedrības piesardzīgais noskaņojums pret šādiem aizdevumiem. Tas liecina, ka ātro kredītu sniedzējiem jaunus klientus piesaistīt kļūst grūtāk.

Ātros kredītus kā nebanku kreditēšanas dzinējspēku pārņēmuši patēriņa kredīti – apjomīgāki aizdevumi ar garāku atmaksas termiņu. Proti, līdz ar lielāku rocību iedzīvotāji arvien biežāk vēršas pie nebanku aizdevējiem, lai veiktu kādu lielāku pirkumu, nevis savilktu galus.

Tas rosina izdarīt divus secinājumus.

Pirmkārt, iedzīvotāju rēķini par nebanku aizdevumiem turpinās augt, pat ja ātro kredītu bums apsīkst, jo pieaug iedzīvotāju patēriņš.

Otrkārt, procentu likmju griesti arī turpmāk ļaus iedzīvotājiem ik gadu ietaupīt vairākus miljonus eiro, taču tas nebanku kredītu popularitātes vilni nav apstādinājis.

Tas liecina, ka nozare varēs brīvi attīstīties. Nebanku kreditēšanas uzraugs – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs – pieskatīs nozares komercpraksi esošo noteikumu ietvaros. Likumdevēja uzdevums ir neieslīgt eiforijā par paveikto un turpināt sekot līdzi, lai attīstība notiktu sabalansēti.