Vai Kipra tiešām ir ceļā uz "jauno ekonomikas brīnumu"?
Šī gada februārī Kipras prezidents Niks Anastasiads paziņoja, ka viņa valsts ir ceļā uz "jauno ekonomikas brīnumu", ko apstiprinot starptautisko aizdevēju atzinība un pasaules vadošo finanšu mediju publikācijas. Šajā rakstā ielūkosimies, kā sokas Kiprai, kura vēl 2013. gada pavasarī bija bezdibeņa priekšā, un vai tiešām šī valsts ir pelnījusi uzslavas.
Eiro zonas ekonomikas atkopšanās turpinās, tomēr lēnāk nekā gaidīts. Jūnija sākumā Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome samazināja procentu likmes, lai veicinātu komercbanku kreditēšanu un inflācijas atgriešanos tuvāk 2% līmenim. Jūnija sākumā ar rekomendācijām klajā nāca Eiropas Komisija, norādot, ka eiro zonā jau ir veikta būtiska fiskālā konsolidācija un īstenotas nozīmīgas strukturālās reformas, taču apstāties pie tā nedrīkst un sāpīgie pasākumi jāturpina. Papildu faktors, kas pašlaik ietekmē eiro zonas attīstību, ir ģeopolitiskie riski saistībā ar notikumiem Ukrainā un Krievijā.
Pēc Eiropas Komisijas prognozēm, no eiro zonas valstīm vienīgā, kurai šogad būs iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums (par 4.8%), ir Kipra. Kipra no citām eiro zonas valstīm, it īpaši tām valstīm, kuras iesaistījušās starptautiskās palīdzības programmā, atšķiras ne tikai ar negatīviem attīstības tempiem. Kipras glābšanas programma atšķiras no citām, jo aizdevēji pieprasīja ne vien nodrošināt fiskālo konsolidāciju un īstenot strukturālas reformas, bet arī ar neierasto pieprasījumu veikt banku tā saucamo bail-in procedūru – iesaistīt parāda īpašniekus un nenodrošinātos noguldītājus banku zaudējumu absorbēšanā un jauna kapitāla ieguldīšanā.
Šīs mazās valsts pieredzei ir liela nozīme - tiek uzskatīts, ka tā saucamā bail-in procedūra tiks izmantota banku krīžu risināšanai nākotnē. Tāpēc ir nozīmīgi saprast, kādi ir Kipras problēmu cēloņi un risinājumi, kā arī – kāda ir bijusi šīs valsts ekonomikas attīstība, it īpaši finanšu sektorā, kopš tā lūdza starptautisko aizdevēju palīdzību 2013. gada pavasarī.
Runājot par Kipras krīzes iemesliem, ekonomiskās problēmas galvenokārt izraisīja mazai valstij nesamērojami liels banku sektors, kurā bija nepienācīgi pārvaldīti riski. Turklāt ekonomisko situāciju valstī negatīvi ietekmēja tas, ka Kipras privātajam sektoram bija jāiesaistās Grieķijas parādu krīzes risināšanā, kas radīja zaudējumus. Papildus - Kipras tautsaimniecība kopumā nebija līdzsvarota, ko liecina liels tekošā konta deficīta pieaugums, kā arī viens no lielākajiem privātā sektora parāda līmeņiem Eiropas Savienībā.
Pastāvot grūtībām palīdzēt banku sektoram saistībā ar tā dziļo saikni ar Grieķiju, Kipras valdība bija spiesta lūgt starptautisko institūciju finansiālo palīdzību. Palīdzība tika sagaidīta 2013. gada pavasarī ar nosacījumu, ka Kiprai būs jāveic banku sektora restrukturizācija un daudzas citas reformas. Turklāt tika izlemts daļu no nenodrošinātajiem noguldījumiem konvertēt Bank of Cyprus akcijās.
Starptautisko institūciju palīdzība deva Kiprai iespēju pamazām sākt rāpties ārā no krīzes. Papildus, ekonomiskai situācijai pamazām uzlaboties, palīdz augošie ienākumi no tūrisma. Vēl viens no galvenajiem atkopšanās dzinējspēkiem - eksports.
Runājot par Kipras finanšu sektoru, ir vairākas pozitīvas ziņas. Kipras bankas tika rekapitalizētas, un pašlaik to kapitalizācijas līmenis ir līdzīgs vidējam rādītājam eiro zonā. Pēdējā laikā depozītu apjoms valstī stabilizējies, turklāt tas panākts arī pēc īstenotās maksājumu ierobežojumu atvieglošanas. Kopumā valsts banku sektora lielums būtiski samazinājies. Vēl viens pozitīvs notikums - starptautiskās kredītreitinga aģentūras uzlabojušas Kipras kredītreitingu.
Tomēr problēmas Kipras finanšu sektorā joprojām pastāv un tās ir ļoti nopietnas.
Pirmkārt, puse no visiem kredītiem ir vērtējami kā sliktie. Šādu kredītu īpatsvars ir būtiski lielāks nekā citviet Eiropā, turklāt pārvērtētu nekustamā īpašuma cenu un recesijas dēļ slikto kredītu īpatsvars varētu turpināt palielināties.
Otrkārt, Bank of Cyprus ir ļoti atkarīga no ECB ārkārtas likviditātes palīdzības (2013. gadā ārkārtas likviditātes palīdzības ietvaros Bank of Cyprus aizņēmās gandrīz 10 miljardus eiro, kas ir 61% no valsts IKP).
Treškārt, tas, ka Bank of Cyprus pieder vairāk nekā puse visa banku tirgus, atstāj Kipru ar problēmu, kuru var raksturot kā "pārāk liela [banka], lai bankrotētu".
Lai gan Kipra šopavasar sekmīgi emitēja obligācijas, visticamāk, tai neizdosies noslēgt palīdzības programmu tik veiksmīgi kā Īrijai un Portugālei. Tam ir vairāki iemesli.
Pirmkārt, lai gan Kipras valdībai ir izdevies sasniegt būtiski labākus rezultātus, nekā noteikts fiskālajos mērķos, pastāv bažas par nozīmīgo reformu īstenošanu valsts iekšpolitiskās situācijas dēļ.
Otrkārt, prognozētā izaugsmes atjaunošanās 2015. gadā varētu neīstenoties, ņemot vērā joprojām spēkā esošās kapitāla kontroles, rūkošo kreditēšanu, arvien mazāku banku sektoru un fiskālo konsolidāciju. Turklāt iedzīvotāji varētu vēlēties palielināt savus uzkrājumus, ņemot vērā to ievērojamo kritumu pagājušajā gadā, vienlaikus saglabājoties lielam bezdarbam un ierobežotām aizņemšanas iespējām.
Treškārt, ja arī IKP rādītājs Kiprā 2015. gadā kļūs pozitīvs, kā pašlaik tiek prognozēts, deflācijas dēļ nominālais IKP varētu turpināt samazināties un parāda slogs tā rezultātā - pieaugt.
Ko var mācīties no Kipras pieredzes? Pirmkārt, ļoti nozīmīga ir tā saucamās sliktās bankas izveide. Tas palīdz ātrāk atsākt kreditēšanu un līdz ar to tautsaimniecības atkopšanos kopumā. Tomēr Bank of Cyprus bija izveidota tikai Restrukturizācijas un atkopšanās daļa, kamēr sliktās bankas nodalīšana tiek arvien atlikta.
Otrkārt, tas, ka sākotnēji bija plānots piemērot nodevu visiem noguldījumiem, ieskaitot noguldījumus līdz 100 000 eiro, kuri ir aizsargāti ar nacionālajām noguldījumu garantiju shēmām, varētu samazināt cilvēku uzticēšanos bankām ne vien Kiprā, bet arī daudzās citās valstīs. Tas veicina kapitāla aizplūdi, parādoties vismazākajām problēmām. Un, kā zināms, zaudēto uzticību nav viegli atgūt.
Treškārt, pretēji tam, ko darīja Kipras finanšu sektors, jāīsteno pārdomāta banku investīciju politika, nevis jāpalielina Grieķijas vērtspapīru portfelis brīdī, kad šajā valstī jau ir acīmredzamas ekonomiskās problēmas.
Rezumējot iepriekš rakstīto, pastāv lielas šaubas, ka Kipra jau ir vai drīz būs raksturojama kā "jaunais ekonomikas brīnums". Lai gan šīs valsts IKP samazinājās mazāk nekā prognozēts, fiskālā situācija izrādījās labāka, nekā gaidīts, bet reitingu aģentūras palielināja Kipras novērtējumu, valstij priekšā ir vēl daudzas būtiskas problēmas finanšu sektorā. Kamēr šī ekonomikas asinsritei nozīmīgā nozare netiks sakārtota, Kipras tautsaimniecība nevar cerēt uz ekonomiskās izaugsmes brīnumu.
Izmantotās literatūras saraksts:
1. http://www.makroekonomika.lv/kipras-problemu-celoni-un-risinajumi
Vēlos informēt, ka tekstā:
«… …»
Jūsu interneta pārlūkā saglabāsies tā pati lapa
Līdzīgi raksti
