Vai "kovidkrīze" lāpīs mūsu ceļus?

Īsumā

• Publiskais finansējums inženierbūvniecībai, t. sk. ceļu būvdarbiem, Latvijā tuvākajos gados nesamazināsies. Kopā ar Rail Baltica projektu tie būs ne mazāk kā 500 milj. eiro gadā. Vai nozare spēs visu efektīvi izmantot - atkarīgs arī no procesa gudrākas vadības.
• Pagaidām nav drošas pārliecības par kovidkrīzes ielāpu kvalitāti un to, vai tie kalpos ilgi, jo netrūkst klupšanas akmeņu.
• Tā vietā, lai mobilizētos krīzei, laiks starp finansējuma solījumiem un to saņemšanu aug.
• Komunikācija ministriju un būvnieku organizāciju starpā iestrēgst interešu pretrunās.
• Starptautiskā projekta Rail Baltica sakarā vairāki izaicinājumi: nozares kapacitātes ierobežojumi projekta realizēšanas laikā, izmaksu palielināšanās, nobīdes būvdarbu izpildes termiņos apdraud finansējuma saņemšanu nākamiem posmiem u.c.

Vai valsts atbalsts būvniecības nozarei Covid-19 saimniecisko seku mazināšanai palīdzēs lāpīt – uzlabot mūsu ceļus? Un vai drīzā nākotnē varēsim bez smīna sejā izdziedāt Alunāna : "Caur to ar' esam slaveni, ka gludi mūsu lielceļi…" no visiem labi zināmās Raimonda Paula teātra dziesmas "Brauciet lēnām par tiltu".

Kāpēc krīzes laikā jāremontē ceļi un jāiegulda infrastruktūrā?

Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (angliskā abreviatūra - OECD) pētījumu "Can an increase in investment sustainably lift economic growth?" viens no efektīviem veidiem krīzes ietekmes mazināšanai īstermiņā ir valsts investīcijas. Šajā OECD pētījumā veikto aprēķinu simulācijas liecina, ka vidēji lielajās attīstītajās valstīs investīcijas (½ procentpunkts no IKP), kas īslaicīgi tiek finansētas no deficīta, katrā atsevišķā ekonomikā dod 0.4 - 0.6 procentpunktu izaugsmi jau pirmajā gadā.

Atšķirībā no 2008. - 2009. gada, kad finanšu krīzes rezultātā nācās taupīt, šoreiz situācija ir savādāka. Lai panāktu ekonomikas atgūšanos no pandēmijas izraisītās krīzes un veicinātu tautsaimniecības straujāku izaugsmi, Eiropas Komisija (EK) ekonomikas stimulēšanai ir piedāvājusi papildu finansējumu - ES Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM, angliski - RRF) plāna ietvaros. Lai sasniegtu mērķi – ekonomikas atkopšanos - ieguldījumiem jābūt pārdomātiem un jāsekmē ekonomikas attīstība ne tikai īstermiņā.

Lēmuma pamatā ir apsvērums, ka ar investīcijām, kas atbalsta reģionālo infrastruktūru, ceļus, ostas un citas inženierbūves, kā arī veselības, izglītības vai ražošanas attīstību, ir iespējams uzlabot ne tikai konkrētās nozares perspektīvas īstermiņā, bet arī visas ekonomikas izredzes.

Inženierbūvniecības projektu realizēšanai ir gan īstermiņa, gan ilgtermiņa pozitīvie efekti.

Investīcijas inženierbūvēs ir svarīgas valsts infrastruktūras attīstībai un ilgtermiņā kalpo kā pārējās ekonomikas izaugsmes atbalsts.

Savukārt kvalitatīvas inženierbūves un labi attīstīta transporta infrastruktūra ir būtisks priekšnoteikums privāto investīciju piesaistīšanā, kas veicina uzņēmējdarbības aktivitātes un nodarbinātības pieaugumu konkrētā reģionā.

Pie īstermiņa pozitīvajiem efektiem var minēt ekonomiskās aktivitātes palielināšanos būvniecības darbu reģionā, jo aug nodarbinātība un ir papildu ienākumi arī citām nozarēm, piemēram, tirdzniecības vietām un viesnīcām. Būvniecībā var iesaistīt arī darbaspēku no nozarēm, kurās darbs ierobežojumu dēļ samazinājies vai apstājies. Turklāt inženierbūvniecības objektos iespējams darboties, ievērojot pandēmijas galveno ierobežojumu – distancēšanos.

Kur turpmāk ņemsim naudu ceļu būvniecībai un remontiem?

Valsts ceļu būvniecību, remontu un uzturēšanu pamatā finansē trīs avoti: valsts budžeta līdzekļi, t.sk. iekasētie ceļu nodokļi, ES līdzfinansējums transporta infrastruktūras kvalitātes uzlabošanai un mērķdotācijas pašvaldībām. ES finansiālais atbalsts Latvijai līdz šim bijis ievērojams, un paļaušanās uz Eiropas naudas piešprici ceļu nozarē ir spēcīga. Diemžēl tajā slēpjas risks - ES fondiem iekavējoties vai samazinoties, arī investīciju apjoms būtiski saruks.

Ceļu nozarei 2020. gadā kopumā bija atvēlēti vairāk nekā 400 milj. eiro (1. attēls). Tas ļāva sakārtot vairāk nekā 1300 kilometru ceļu, kā arī uzbūvēt un atjaunot 50 tiltus. Finansējuma avotu dalījums 2020. gadā attiecīgi bija: 62% no valsts budžeta un pašvaldību mērķdotācijām, 20% – ES fondu līdzekļi, 18% valdības piešķirtais finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ekonomikas sildīšanai.

1. attēls. Novērtējums inženierbūvniecības finansējumam, milj. eiro.

Šī gada sākumā koalīcija Covid-19 krīzes seku mazināšanai vienojās piešķirt infrastruktūras projektiem vēl papildus 200 milj. eiro, no kuriem Satiksmes ministrija ceļiem plāno novirzīt 53 milj. eiro. Arī daļu no pašvaldību teritoriālās reformas finansējuma plānots izmantot reģionālās nozīmes ceļu sakārtošanai, taču par apjomiem nav skaidrības. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Reģionālās ceļu sakārtošanas programma joprojām nav apstiprināta un, iespējams, šīs programmas projekti tiks iekļauti ANM ietvara finansējumā.

Būvniecības nozarei līdz 2024. gadam vēl vidēji ik gadus pieejami 340 milj. eiro no 2014. - 2020. gada ES fondu plānošanas perioda (skat. Finanšu ministrijas ziņojumā). Cik no šiem 340 miljoniem paredzēts novirzīt inženierbūvju, t.sk. ceļu būvniecības, finansējumam vēl konkrēti nav zināms.

Vairāk nekā 600 milj. eiro jaunajā ES fondu plānošanas periodā 2021.–2027. gadam no Kohēzijas politikas finansējuma indikatīvi atvēlēti valsts galveno un reģionālo autoceļu tīkla pārbūvei.

Šis apjoms ir aptuveni līdzīgs pašreizējā perioda aploksnei. Turpmākajos gados ceļu būvniecības un remonta projektiem piesaistīt ES finansējumu, visticamāk, varēs arī caur citām programmām, sasaistot ceļu projektus, piemēram, ar vides un klimata uzlabojumiem. Jāapzinās, ka ES valstis arvien lielāku uzsvaru liek uz digitalizācijas un viedās ekonomikas, nevis infrastruktūras attīstību.

Būtisku atbalstu visai Latvijas ekonomikai turpmākajos gados Covid-19 seku mazināšanai ilgtermiņā ceram sagaidīt arī no Eiropas Atveseļošanas plāna, kura ietvaros izveidots ANM. Tā mērķis ir atbalstīt reformas un augstas gatavības investīcijas, kā arī mazināt Covid-19 krīzes sociālo un ekonomisko ietekmi (Eiropas ANM plāna projekts). Valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošanai no 2022. līdz 2025. gadam plānots novirzīt 102 milj. eiro no kopējā 1.7 miljardu plāna. Tas ir ieguldījums "nevienlīdzības mazināšanas" mērķa sasniegšanas ietvaros jeb reģionālās politikas reformu kontekstā papildus līdz šim ierastajam finansējuma līmenim.  

Tuvākajos gados gaidām arī būtisku progresu Rail Baltica projektā, kam būs būtiska loma mūsu ekonomikas un inženierbūvniecības nozares izaugsmē. Tā kopējās izmaksas līdz 2026. gadam Latvijā šobrīd lēstas gandrīz uz 2 miljardiem eiro. Projekta sākumposmā gan ir iezīmējušās vairākas problēmas, kas varētu ievilkt realizācijas termiņus un  attiecīgi  radīt risku, ka pieaugs projekta izmaksas.

Arī pašvaldībām papildus piešķirti 150 milj. eiro Covid-19 krīzes ekonomisko seku mazināšanai. Mērķis - sekmēt augstas gatavības investīciju projektus uzņēmējdarbības veicināšanai, infrastruktūras sakārtošanai, t.sk., ceļu remontiem, energoefektivitātes uzlabošanai u.c.

Latvijas ceļiem palīdzēs gudra kovidkrīzes seku mazināšanas procesa vadība

Būvniecības nozarei publiskā finansējuma iespējamais apjoms turpmāk kopumā nesamazināsies, un arī inženierbūvniecībai naudas tuvākajos gados varētu netrūkt. Ievērojams izaicinājums Latvijai drīzāk būs spēja izmantot pieejamo finansējumu un ieguldījumu efektivitāte. 

Te uzreiz pamanāmi vairāki klupšanas akmeņi, izaicinājumi efektīvai finanšu apguvei inženierbūvniecībā, t.sk., ceļu būvdarbiem.

• Distance starp finansējuma solījumiem un to izpildi arvien palielinās. Par konkrētiem projektiem, kas varētu tikt finansēti no ES ANM fonda, valdība šobrīd tikai lemj. Diskusijas ar EK plānotas līdz aprīlim. Projektu uzsākšana optimistiskajā variantā iespējama ne ātrāk kā šā gada trešajā ceturksnī. Arī cerības saistībā ar VARAM Reģionālās ceļu sakārtošanas programmu un finansējumu jau divu gadu garumā nav īstenojušās. Stabila un ilgtspējīga inženierbūvniecības attīstība var notikt, ja finansējums tajā ieplūst prognozējami.
• Neefektīva komunikācija starp valsts iestādēm un būvniecības nozarē strādājošajiem. Publiskā finansējuma ieplūšana būvniecības nozarē atkarīga no daudzu un dažādu nozaru interesēm. Iesaistīta Ekonomikas ministrija, Satiksmes ministrija (ceļu būvniecība), VARAM (infrastruktūra), Izglītības un zinātnes ministrija (skolu būvniecība), Veselības ministrija (medicīnas iestādes), Kultūras ministrija (kultūras nami, koncertzāles u.c.), Aizsardzības ministrija (militārās celtnes). Biežāk vērojama nozaru ministriju savstarpēja konkurence, bet būvnieki un citi procesā iesaistītie ir izveidojuši biedrības, asociācijas utt., kas katra iestājas tikai par savu būvniecības apakšnozari.
• Izpaliek krīzes mobilizācija projektu īstenošanai. Šobrīd ir ļoti būtiski samazināt būvniecības regulējuma birokrātiju, zinot, ka inženierbūvniecības projekti jau tā ir laikietilpīgi. Termiņi lielo iepirkumu un pašu projektu sagatavošanai, publisko iepirkumu konkursiem ir gari. Reizēm projektēšana un dokumentācijas sagatavošana prasa vairākus gadus līdz finansējums reāli nonāk būvniecības nozarē un ekonomikā.
• Papildu finansējuma ieplūdes gadījumos inženierbūvniecības nozarē ir potenciāli kapacitātes ierobežojumi. Būvniecības nozares kopējo izaugsmi tas var tikai bremzēt. Piemēram, nākamajos gados ievērojamu daļu no ceļu būves uzņēmumu resursiem paņems Rail Baltica dzelzceļa būvniecība. Tas varētu veidot nobīdes šobrīd plānoto ceļu būvniecības darbu izpildē.

Tātad - vai krīze lāpīs mūsu ceļus? Viens ir skaidrs - investīcijas inženierbūvniecībā, t.sk. ceļu būvniecībā, var kalpot kā ielāps krīzē cietušajai Latvijas ekonomikai. Arī ceļi tiks lāpīti, jo nauda nebūs problēma. Taču pagaidām nav drošas sajūtas par pašu krīzes ielāpu kvalitāti un to, vai tie kalpos ilgi.

Nešķiet, ka procesā iesaistītajiem – naudas dalītājiem, būvniecības procesa kūrētājiem, būvniecības projektu realizētājiem - šobrīd ir skaidrība, tā teikt, no "kāda materiāla un kādas krāsas" ielāpi Latvijas ekonomikai ir vajadzīgi. Tāpēc visdrīzāk vēl kādu laiku ar gludiem lielceļiem nebūsim slaveni.

Atsauces

[1] https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/valdiba-pieskir-papildu-lidzeklus-celu-buvniecibai; https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/covid-19-krizes-pabalstiem-novirzis-100-miljonus-eiro-par-sanemeju-grupam-vel-diskutes.a393931/