Vai kriptoaktīvi spēs kļūt ilgtspējīgi?

06.06.2022. raksts papildināts ar atsauci uz Kembridžas Universitātes Biznesa skolas Alternatīvo finanšu centra datiem

Kriptoaktīvi ir privāti radīti digitālie aktīvi, ko var izmantot kā apmaiņas līdzekli vai investīciju instrumentu. Atšķirībā no tradicionālās centrālo banku garantētās naudas, ko liekam savā makā, kriptoaktīvu vērtība bieži svārstās. Līdz ar to praktiskais pielietojums ir ierobežots un kriptoaktīvi ir kļuvuši par riskantu ieguldījumu. Par spīti riskiem, pēdējos 3-4 gados tie piedzīvojuši popularitātes kāpumu, bet reizē ar to aktualizējies jautājums –  cik tie ir ilgtspējīgi un vai spēj būt klimatneitrāli. 
 
Klimata pētniekus īpaši bažīgus dara lielais enerģijas patēriņš, kas nepieciešams, lai šos aktīvus radītu jeb raktu (pēc analoģijas ar dārgmetālu rakšanu, “mining”). Tradicionāli šajā procesā piedalās lieljaudas datori, kuri sacenšas savā starpā, lai, izmantojot algoritmus, pirmie verificētu transakcijas (“proof of work”) un saņemtu kriptomonētas kā atalgojumu par veikto darbu. Tam  nepieciešams ļoti liels elektroenerģijas daudzums, kas lielākoties saražots, izmantojot fosilos kurināmos.  Precīzi izmērīt kriptoaktīvu ietekmi uz vidi ir sarežģīti un atkarībā no izvēlētās metodoloģijas iegūtie rezultāti atšķiras. Kembridžas Universitātes Biznesa skolas Alternatīvo finanšu centra novērtējumi liecina, ka vēsturiski nozīmīgākā kriptoaktīva Bitcoin enerģijas patēriņš gadā pārsniedz 117 TWh. Citas aplēses liecina, ka oglekļa pēda šogad sasniegusi Čehijas ikgadējo izmešu līmeni un patērē tikpat daudz elektrības, cik Taizeme divpadsmit mēnešos. Savukārt, ja salīdzina kriptoaktīvu darījumus ar bankas karšu maksājumiem, aplēses liecina, ka vidēji viena Bitcoin transakcija rada 1 238.68 kg CO2 jeb tikpat, cik 2 745 342 VISA maksājumi [2]. 

Jo vairāk pieaug energointensīvo kriptoaktīvu cenas un attiecīgi to rakšanas pievilcīgums, jo lielāks kļūst to enerģijas patēriņš un līdz ar to - negatīvā ietekme uz vidi. Reaģējot uz pieaugušo tirgus pieprasījumu, kriptoaktīvu racēji izraugās valstis ar zemām energoizmaksām. Pēdējos gados īpaši populāra kļuvusi Kazahstāna, kas ar savām aukstajām un garajām ziemām un lēto elektroenerģiju, izvērtās par otro lielāko kriptoracēju mītnes zemi  pēc ASV, pievilinot tos, kam bija jāpamet Ķīna. Tomēr kriptoaktīvu ekonomikas veiksmes stāstam Kazahstānā ātri pienācis gals, jo racējiem ieviesta elektrības patēriņa normēšana. Tas spilgti izceļ pārmērīgi lielo resursu patēriņu tradicionālo blokķēdes transakciju nodrošināšanā.  
 
Paradoksāli, lai arī Ķīnas valdība minēja klimatneitralitātes ambīcijas kā vienu no galvenajiem iemesliem kriptoaktīvu rakšanas aizliegšanā 2021. gada vasarā (pēcāk sekoja arī transakciju pilnīgs aizliegums), nesens pētījums rāda, ka Bitcoin ekoloģiskā pēda ir palikusi vēl lielāka. Kazahstānā esošajiem datu centriem paļaujoties uz lēto enerģiju, kas iegūta no bagātīgajām ogļu atradnēm, samazinājusies  atjaunojamo resursu izmantošana Bitcoin ieguvē.  
 
Te jāatzīmē, ka Kazahstānas novecojušais elektrības piegādes tīkls un pašreizējā socioekonomiskā situācija ir viesusi savas korekcijas. Tā kā kriptoaktīvu ieguve patērēja jau 8% no Kazahstānas elektroenerģijas kapacitātes, tās valdība 2021. gada oktobrī paziņoja, ka elektrības padeve kriptoaktīvu ieguvējiem tiks normēta vai arī - tīkla pārslodzes gadījumā - atslēgta. Sekojot globālam enerģijas cenu pieaugumam, Kazahstānas dienvidos janvārī izraisījās protesti, kuru laikā valstī atslēgts internets un valsts prezidents izsaucis Krievijas desantnieku vienības situācijas "stabilizācijai". Pasaulē otrās lielākās kriptoaktīvu ieguves valsts nākotne līdz ar to ir neskaidra. Lai arī kriptoaktīvu racēji teorētiski varētu pārvākties uz citu valsti, to kavē lielās izmaksas un nedraudzīgais kriptoaktīvu regulējums kaimiņvalstīs. Kazahstānas pieredze kalpo par brīdinājumu citām attīstības valstīm – tradicionālie “proof of work” izmantojošie kriptoaktīvi ne tikai sadārdzina procesoru kartes un piesārņo vidi [3], bet arī var radīt slodzi infrastruktūrai, kuras dēļ cieš vietējā sabiedrība.
 
Energoietilpīgo kriptoaktīvu cenas šobrīd krītas, ko varam uztvert kā pozitīvu zīmi, ka to ietekme uz dabu varētu mazināsies. Strauji samazinoties Bitcoin cenai, tā ieguvēji izvēlas palēnināt vai izslēgt kriptoaktīvu iegūšanā izmantoto tehniku, jo tās uzturēšanas izmaksas pārsniedz iegūstamo peļņu. Savukārt ieguvēji ir tie, kas cenšas strādāt zaļāk. Kriptoaktīvu industrijā manāma rosība, jau esošajiem kriptoaktīviem nākot klajā ar ilgtspējīgākiem risinājumiem. Piemēram, patlaban top Ethereum 2.0, kas paredz par 99.95% mazāku enerģijas patēriņu nekā esošie ETH kriptoaktīvi. Tas būtu nozīmīgs solis otrā pasaulē populārākā kriptoaktīva ilgtspējas veicināšanā, tomēr pārejai uz jauno sistēmu būs nepieciešami vairāki gadi. 
 
Pieaugot tirgus interesei par klimata riskiem, parādās arī jauni kriptoaktīvi, kas sevi pozicionē kā ilgtspējīgas alternatīvas līdz šim populārajiem aktīviem. Par tiem un zaļmaldināšanas riskiem – vairāk nākamajā rakstā.

[1] Pēc Starptautiskā Valūtas Fonda (2021) datiem, kriptoaktīvu tirgus tvērums pieaudzis 10 reizes kopš 2018. gada - Chapter 2 The Crypto Ecosystem and Financial Stability Challenges in: Global Financial Stability Report, October 2021

[2] BTC oglekļa pēdas aprēķināšanas dažādās metodoloģijas sīkāk iztirzātas Nīderlandes Centrālās Bankas pētījumā (2021) - DNB Analysis Env Cost Bitcoin 20 Dec 2021.docx

[3] Vairāk par e-waste: de Vries, A. & Stol. C (2021), Bitcoin's growing e-waste problem, Resources, Conservation and Recycling, Vol. 175. Pēc Digiconomist autora Alex de Vries (2022) jaunākajām aplēsēm, Bitcoin darbības nodrošināšanas procesā gada laikā radušies elektroniskie jeb e-atkritumi sasniedz Nīderlandes neliela izmēra IT iekārtu atkritumu apjomus.