Vai pandēmijas ieviestās patēriņa struktūras pārmaiņas ietekmē inflāciju?

Šajā rakstā mēs analizējam pandēmijas izraisītās patēriņa struktūras pārmaiņu ietekmi uz inflāciju un Latvijas Bankas inflācijas prognožu precizitāti.

Mūsu aprēķini liecina, ka inflācija faktiski patērētam preču un pakalpojumu grozam pērn bija nedaudz (par 0.1 procentpunktu) lielāka nekā SPCI inflācija – šī atšķirība ir līdzīga kā eiro zonai kopumā.

Starpība galvenokārt radās, būtiski samazinoties starptautisko lidojumu un atpūtas ārzemēs svaram patēriņa grozā. Tādējādi šo produktu iespaidīgais cenu kritums mazināja faktiski patērēto preču un pakalpojumu groza inflāciju mazāk nekā SPCI inflāciju.

Šā gada sākumā patēriņa cenu svari mainījās, atspoguļojot patēriņa groza strukturālās pārmaiņas pandēmijas laikā, palielinot 2021. gada janvāra inflāciju par 0.2 procentpunktiem. Tieši patēriņa cenu svaru pārmaiņas noteica Latvijas Bankas inflācijas prognožu kļūdas lielāko daļu 2021. gada janvārī. Sagaidāms, ka patēriņa cenu svaru pārmaiņu ietekme uz šā gada vidējo inflāciju nebūs liela. Martā Latvijas Bankas prognoze 2021. gadam tika paaugstināta par 0.70 procentpunktiem (no 1.1% līdz 1.8%) – no tiem tikai 0.01 procentpunktu nosaka patēriņa cenu svaru pārmaiņu ietekme.

Pandēmijas ietekme uz patēriņa struktūru

SPCI inflācijas rādītāju aprēķina, ņemot vērā produktu cenu dinamiku un to īpatsvaru patēriņa grozā. Patēriņa cenu svars patēriņa grozā tiek atjaunots reizi gadā (janvārī), balstoties uz patēriņa struktūru pagājušajā gadā. Patēriņa struktūra parasti mainās ļoti lēni, tāpēc ikgadējās patēriņa cenu svaru pārmaiņas gandrīz neietekmē inflācijas rādītāju. Taču Covid-19 pandēmija būtiski ietekmējusi iedzīvotāju pirkumu paradumus un līdz ar to mainījusi preču un pakalpojumus grozu, ko cilvēki izvēlas ikdienā. Pērnā gada patēriņa groza pārmaiņas tiek atspoguļotas 2021. gada patēriņu cenu svaros. Tomēr aktuāls paliek jautājums - vai inflācija faktiski patērēto preču un pakalpojumu grozam pērn bija atšķirīga no SPCI inflācijas un cik lielā mērā inflācijas kāpums šā gada sākumā atspoguļo patēriņa cenu svaru pārmaiņu ietekmi.

Apstrādātās pārtikas produktiem pandēmijas laikā bija vislielākais patēriņa groza svara pieaugums. Savukārt ievērojamākais samazinājums – pakalpojumiem (1. attēls).

1. attēls. Desmit produktu grupas ar lielākajām patēriņa cenu svaru pārmaiņām 2021. gadā (procentpunktos)

Neapstrādātās pārtikas grupas svars patēriņa grozā palielinājies visiem produktiem, visstraujāk – svaigiem dārzeņiem un augļiem. Pandēmijas ietekmē iedzīvotāji gan biežāk gatavoja mājās, gan, rūpējoties par savu veselību, lielāku uzmanību pievērsa veselīgam uzturam.

Apstrādātās pārtikas produkti ir tie, kuru svars patēriņa grozā pieauga visvairāk: maize, graudaugi, konditorejas izstrādājumi, piena produkti, augļu un dārzeņu sulas, kā arī kafija un šokolāde.

Šo produktu popularitātes pieaugumu varētu skaidrot kā ar biežāku ēst gatavošanu mājās, tā ar vēlmi uzkrāt pārtikas produktus ar ilgu derīguma termiņu. Vairāk pirkti arī stiprie alkoholiskie dzērieni, tos dažreiz izmantojot dezinfekcijas līdzekļu vietā. Savukārt tabakas izstrādājumus iedzīvotāji iegādājās retāk, reaģējot uz ziņām par smagāko vīrusa slimības gaitu smēķētājiem.

Enerģijas produktu svars patēriņa grozā ir nedaudz samazinājies, atspoguļojot zemākas siltumenerģijas un gāzes cenas, pateicoties lētākai naftai. Tomēr, neskatoties uz lētāku degvielu, tās svars patēriņā auga, jo iedzīvotāji biežāk lietoja automobiļus, izvairoties no braukšanas sabiedriskajā transportā.

Rūpniecisko preču īpatsvars patēriņa grozā kopumā nav mainījies.

Nenoteiktības apstākļos saruka iedzīvotāju vēlme veikt lielus pirkumus, un tas mazināja iegādāto automobiļu un mēbeļu svaru patēriņa grozā. Tomēr tie, kam ir automobilis, izmantoja to intensīvāk – auga patēriņa groza svars riepām un citām automobiļu rezerves daļām. Pieauga arī izdevumi velosipēdiem. Attālinātā darba plašāka izplatība mudināja iedzīvotājus pievērsties mājokļa labiekārtošanai, veicinot pieprasījumu pēc mājsaimniecības ierīcēm un mājokļa uzturēšanas vai remonta materiāliem. Sarūkot izklaides iespējām ārpus mājām, pieauga daiļliteratūras un žurnālu svars patēriņa grozā. Savukārt bažas par piegādes traucējumiem lika iedzīvotājiem veidot medikamentu uzkrājumus.

Pakalpojumu īpatsvars patēriņa grozā būtiski samazinājies, ko galvenokārt noteica izdevumu samazinājums sabiedriskajai ēdināšanai, izmitināšanai, pasažieru pārvadājumiem, kultūras un tūrisma pakalpojumiem. Tajā pašā laikā pieauga izdevumu īpatsvars medicīniskajiem pakalpojumiem (izņemot zobārstniecību), kā arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam (2. attēls).

2. attēls. Patēriņa cenu svaru pārmaiņas 2021. gadā (2021. gadā inflācijas aprēķinā izmantoto svaru atšķirības no 2020. gadā lietotajiem; procentpunktos)

Patēriņa struktūras pārmaiņu ietekme uz inflāciju

Tik strauja patēriņa groza maiņa nozīmē, ka, pirmkārt, inflācija faktiski patērētam preču un pakalpojumu grozam 2020. gadā varēja atšķirties no SPCI inflācijas; otrkārt, SPCI inflācijas pieaugums šā gada sākumā var daļēji atspoguļot patēriņa cenu svaru pārmaiņas šā gada janvārī.

Mūsu aplēses rāda, ka inflācija faktiski patērētam preču un pakalpojumu grozam 2020. gadā (2020. gada inflācija ar 2021. gada patēriņa cenu svariem) bijusi tikai par 0.1 procentpunktu augstāka par SPCI inflāciju (attiecīgi 0.2% un 0.1%). Savukārt patēriņa cenu svaru maiņa šī gada sākumā palielināja Latvijas inflāciju 2021. gada janvārī par 0.2 procentpunktu (inflācija janvārī bija -0.5%; bez patēriņa cenu svaru pārmaiņām tā būtu -0.7%). Tas ir tādēļ, ka palielinājies to preču un pakalpojumu svars, kuru cenas pēdējā gada laikā pieaug, piemēram, maizei, un samazinājies to, kuru cenas sarūk. Vislielākā ietekme uz inflāciju janvārī bija svaru pārmaiņām starptautiskiem lidojumiem un kompleksiem atpūtas pakalpojumiem ārzemēs – šo produktu ar būtisku cenu kritumu svars ir samazinājies (3. attēls). Tā kā abi šie produkti ietverti pakalpojumu produktu grupā, patēriņu struktūras pārmaiņas ietekme uz inflāciju janvārī bija tieši pakalpojumiem (4. attēls).

Raugoties nākotnē, mūsu aplēses liecina, ka kopumā patēriņa struktūras pārmaiņu ietekme uz 2021. gada vidējo inflāciju nebūs liela – pozitīva ietekme uz janvāra inflāciju tiks lielākoties kompensēta nākamajos mēnešos [3].

Martā Latvijas Bankas prognoze  šim gadam tika paaugstināta par 0.70 procentpunktiem (no 1.1% līdz 1.8%) – no tiem tikai 0.01 procentpunkts nosaka patēriņa cenu svaru pārmaiņu ietekme.

Sagaidāms, ka šogad otrajā pusē ar Covid-19 saistīto ierobežojumu stingrība tiks mazināta. Tādējādi daži pakalpojumi būs pieejamāki, un, piemēram, izmitināšanas pakalpojumu cenas pieaugs, taču ar mazāku svaru patēriņa cenu svaros tas tikai nedaudz palielinās SPCI inflāciju. Tāpēc arī šogad inflācija faktiski patērētam preču un pakalpojumu grozam varētu nedaudz pārsniegt SPCI inflāciju.

3. attēls. Patēriņa cenu svaru maiņas ietekme uz kopējo inflāciju 2021. gada janvārī komponentu dalījumā

4. attēls. Patēriņa cenu svaru pārmaiņu ietekme uz inflāciju 2021. janvārī (procentpunktos)

Patēriņa struktūras pārmaiņu ietekme uz Latvijas Bankas inflācijas prognozēm

Lai novērtētu patēriņa struktūras pārmaiņu ietekmi uz Latvijas Bankas inflācijas prognožu precizitāti,  salīdzināsim mūsu pērnā gada novembrī [4] veikto prognozi par inflāciju 2021. gada janvārī ar faktisko inflāciju janvārī, kā arī ar inflāciju, kas būtu novērojama janvārī, ja nemainītos patēriņa cenu svari.

Mūsu analīze liecina, ka tieši patēriņa cenu svaru pārmaiņas noteica prognozēšanas kļūdas lielāko daļu janvārī. Svaru pārmaiņu ietekme uz inflāciju ir divas trešdaļas no kopējās inflācijas prognožu kļūdas.

Prognožu kļūdu dekompozīcija komponentu dalījumā sniedz dažas citas būtiskas atziņas. Pirmkārt, lai arī pakalpojumu cenu kāpums janvārī bija ievērojami lielāks par prognozēto (attiecīgi 1.40% un 0.94%), visu prognožu kļūdu izskaidro patēriņa cenu svaru  pārmaiņas. Ja netiktu mainīti patēriņa cenu svari (vai arī patēriņa cenu svari būtu precīzi zināmi pērnā gada beigās), pakalpojumu cenu kāpums janvārī būtu pat nedaudz mazāks par prognozēto (5. attēls).

Otrkārt, būtiska prognožu kļūda enerģijas un rūpniecisko preču komponentēs nav saistīta ar patēriņa cenu svaru pārmaiņām. Enerģijas cenas bija augstākas par prognozētajām, ko noteica naftas cenu būtisks kāpums. Savukārt rūpniecisko preču cenas bija zemākas par prognozētajām, jo, gaidot mazumtirdzniecības ierobežojumu pastiprināšanos, tirgotāji varēja mēģināt palielināt preču noietu, samazinot cenas.

5. attēls. Inflācijas prognožu kļūdu dekompozīcija 2021. gada janvārī (procentpunktos)

Vai Latvijas Bankas inflācijas prognozēšanas modelis ir atbilstošs šajos pārmaiņu laikos?

Novērtējot svaru pārmaiņu patieso ietekmi uz inflāciju un prognožu kļūdu, ir būtiska patēriņu cenu detalizācijas pakāpe. Lai 2020. gada nogalē precīzi noprognozētu 2021. gada inflāciju, nepietiktu tikai ar to informāciju, ka apstrādātās pārtikas svars pieauga, bet pakalpojumu svars samazinājās – patēriņu cenu svaru pārmaiņas piecu komponenšu dalījumā izskaidro vien desmito daļu no kopējās svaru pārmaiņu ietekmes. Latvijas Bankas inflācijas prognozēšanas modelis (STIP) izmanto patēriņa cenu dalījumu 33 komponentēs, un šāds dalījums ir veiksmīgs, jo ietver svaru pārmaiņu ietekmi gandrīz pilnā apmērā. Atsevišķi izdalot pandēmijas smagi skartās patēriņu cenu komponentes (starptautiskie lidojumi, izmitināšanas pakalpojumi, kompleksie atpūtas pakalpojumi ārzemēs), STIP modelis ar mazāku komponentu skaitu (33 komponentes, salīdzinot ar 40 COICOP-3 klasifikācijā) ievērojami labāk (gandrīz pilnībā) ietver patēriņa groza pārmaiņas pandēmijas laikā (6. attēls). Tādējādi STIP modeļa izvēlētā detalizācijas pakāpe ir atbilstoša inflācijas prognozēšanai arī pandēmijas apstākļos.

6. attēls. Patēriņa cenu svaru pārmaiņu ietekme uz inflāciju 2021. janvārī atkarībā no patēriņa cenu indeksa detalizācijas pakāpes (procentpunktos)

 Ko secinām

1. Būtiskas patēriņa groza pārmaiņas pandēmijas laikā noteica to, ka inflācija faktiski patērētam preču un pakalpojumu grozam 2020. gadā bija par 0.1 procentpunktu lielāka nekā SPCI inflācija (attiecīgi 0.2% un 0.1%).
2. Patēriņa cenu svaru maiņa šā gada janvārī palielināja inflāciju par 0.2 procentpunktiem, t.i. inflācija janvārī bija -0.5%; bez patēriņa cenu svaru pārmaiņām tā būtu -0.7%.
3. Mazinoties Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem, iedzīvotāji atgriezīsies pie ierastajiem iepirkšanās paradumiem – pieaugs gan starptautisko lidojumu un ārzemju atpūtas braucienu cenas, gan to īpatsvars patēriņa grozā. Taču, šo pakalpojumu svaram patēriņu cenās paliekot nemainīgam, inflācija faktiski patērētam preču un pakalpojumu grozam visticamāk atkal palielināsies nedaudz vairāk nekā SPCI inflācija.

Atsauces

[1] Piemēram, CSP publicētajā atsevišķu preču un pakalpojumu vidējo mazumtirdzniecības cenu sarakstā 56 gadījumos cenu līmenis 2020. gada laikā pieauga un tikai 40 gadījumos tas ir mazinājies (cenu līmenis 2020. gada decembrī tika salīdzināts ar cenu līmeni 2019. gada decembrī).

[2] Saskaņotais patēriņa cenu indekss. Tas ir inflācijas rādītājs, kuru Latvijas Banka un Eiropas Centrālā banka izmanto patēriņa cenu analīzē un prognozēšanā. Vairāk par SPCI struktūru Latvijas Bankas pētījumā Nr.1/2020.

[3] Precīza ietekme būs zināma gada beigās pēc 2021. gada decembra inflācijas datu publicēšanas.

[4] Novembrī prognoze tika nosūtīta uz Eiropas Centrālo banku NIPE prognozēšanas raunda ietvaros, savukārt decembrī tā tika publicēta Latvijas Bankas mājas lapā. Vairāk informācijas par Latvijas Bankas inflācijas prognozēšanas modeli un par Eiropas centrālo banku sistēmas prognozēšanas raundiem sk. Latvijas Bankas pētījumā Nr.1/2020.