Vai procentu likmju lejupceļš veicinās Latvijas ekonomikas sprintu?

Pēc divu gadu globālās cīņas ar inflāciju centrālās bankas var nedaudz atvilkt elpu. Inflācijas tempi attīstītajās ekonomikās ir sarukuši no pēdējo desmitgažu rekordaugstajiem līmeņiem, inflācijas gaidas ir stabilizējušās, un bažas par cenu-algu spirāli nav piepildījušās. Tas ļauj centrālajām bankām pakāpeniski sākt mazināt bāzes procentu likmes – savu galveno rīku inflācijas ierobežošanā (skatīt Dana Štaermana rakstu Kāpēc pienācis laiks mazināt procentu likmes eirozonā?).

6. jūnijā arī Eiropas Centrālā banka (ECB) nolēma samazināt savas galvenās procentu likmes par 0.25 %, sperot pirmo soli procentu likmju samazināšanas ciklā. Procentu likmju mazināšana parasti veicina finansēšanas nosacījumu atvieglošanu un pastarpināti veicina tautsaimniecības izaugsmi eirozonā. Taču kas slēpjas aiz šīm frāzēm, un ko zemākas procentu likmes nozīmēs Latvijas tautsaimniecībai?

Vai atkal atgriezīsimies ļoti zemu un pat negatīvu procentu likmju laikos?

Pirms salikt pa plauktiņiem zemāku procentu likmju ietekmes kanālus Latvijā, būtu svarīgi uzsvērt, ka procentu likmju samazināšana gluži nenozīmē, ka atgriezīsimies pie rekordzemām procentu likmēm.

Pirms inflācijas uzliesmojuma 2022. gadā un tās apkarošanai veiktās straujās procentu likmju celšanas, procentu likmes ilgstoši bija ļoti zemā līmenī. Lai gan tas var likties ļoti pievilcīgi, jāatceras, ka iepriekšējā likmju mazināšanas ciklā procentu likmes bija ļoti zemas vai pat negatīvas, jo globālās finanšu krīzes un eirozonas valstu parādu krīzes rezultātā radās nelabvēlīgi apstākļi eirozonas tautsaimniecībā, tostarp ilgstoši zema  inflācija, vāja kreditēšana un kūtra izaugsme.

Tāpat jāatzīmē, ka turpmāka ECB (un citu centrālo banku) bāzes procentu likmju samazināšana būs ļoti atkarīga no inflācijas – cik ātri tā sasniegs mērķa līmeni (eirozonā tas ir 2 % vidējā termiņā) – un inflācijas gaidām. Pašlaik nav sagaidāms, ka procentu likmju normalizācija būs tikpat strauja kā to palielināšana inflācijas šoka apstākļos (skatīt 1. att.).

Vai ECB likmju samazināšana ir laba ziņa visiem kredītņēmējiem?

Gaidas par ECB galveno procentu likmju samazinājumu jau atbalsojās citu tirgus likmju kritumā, tostarp EURIBOR likmēs. Tādējādi pirmie procentu likmju samazināšanas efektu savā maciņā sajutīs aizņēmēji, kuru kredīti ir izsniegti ar mainīgo procentu likmi (tiesa, viņi arī visātrāk saskārās ar lielākiem ikmēneša kredītu maksājumiem, kad likmes sāka strauji augt 2022. gadā).

Eirozonā uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto kredītu ar mainīgo likmi īpatsvars kopumā ir visai augsts (skatīt 2. att.). Taču attiecībā uz mājokļu kredītiem aina nav tik viennozīmīga – vairākās eirozonas valstīs mājsaimniecību kredīti mājokļa iegādei pārsvarā ir ar fiksēto likmi (vai kredītu likme ir reti pārskatīta, piemēram, reizi piecos gados).

Latvijā un citās Baltijas valstīs vairums kredītu – gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām mājokļu iegādei – ir izsniegti ar mainīgo procentu likmi. Precīzāk – kredītu likmi veido bāzes likme (parasti EURIBOR) un pievienotā likme, ko bankas katram klientam nosaka individuāli un kas kredīta dzīves ciklā parasti nemainās. Līdz ar to aizņēmēji Latvijā sajutīs ikmēneša maksājumu samazinājumu salīdzinoši ātrāk nekā kredītņēmēji daudzās citās eirozonās valstīs. Samazinājums atkarīgs no tā, cik bieži tiek pārskatīta katra konkrētā kredīta mainīgā procentu likmes daļa, proti, no piesaistītās EURIBOR likmes termiņa (3, 6 vai 12 mēneši, bet vidēji Latvijā kredītu likmes tiek pārskatītas ik pēc 6 mēnešiem).

Vienlaikus, zemāka kredītu apkalpošanas sloga tiešā ietekme uz Latvijas ekonomiku kopumā ir ierobežota, jo kopējais mājsaimniecību un uzņēmumu kredītsaistību līmenis Latvijā ir salīdzinoši neliels attiecībā pret ekonomikas lielumu un ir viens no zemākajiem līmeņiem eirozonā (skatīt 3. att.).

Vai ieguvēji ir tikai esošie aizņēmēji?

Pirmie zemāku procentu likmju pozitīvo ietekmi Latvijā izjutīs esošie kredītņēmēji, taču izdevīgākas finansēšanas iespējas sniedz iespēju arī citiem uzņēmumiem un mājsaimniecībām aizņemties lētāk nekā iepriekš. Tāpēc pakāpeniski zemāku likmju ietekme būtu jaušama arī noskaņojuma rādītājos, patēriņā, ārējā tirdzniecībā, jaunās investīcijās, valdības parāda apkalpošanas izmaksu mazināšanā utt., proti, caur tiešajiem un netiešajiem kanāliem vidējā termiņā tās var sekmēt plašākas ekonomiskās izaugsmes iespējas Latvijā. Labvēlīgāku finansēšanas nosacījumu pozitīvā ietekme uz kopējām investīcijām var atbalstīt arī zaļo pāreju Latvijas tautsaimniecībā un Eiropā kopumā.

Atbalstošākas monetārās politikas ietekme uz tautsaimniecību parasti nav tūlītēja un sinhronizēta, taču atsevišķos ekonomikas sektoros un segmentos procentu likmju samazināšanās var sniegt stimulu visai ātri.

Piemēram, citās eirozonas un Latvijai svarīgās tirdzniecības partnervalstīs uzņēmumu un mājsaimniecību parādi ir daudz augstāki nekā Latvijā, tāpēc procentu likmju kritums ietekmēs šo valstu ekonomikas daudz spēcīgāk. Savukārt ekonomiskās aktivitātes atgūšanās galvenajos eksporta tirgos veicinās pieprasījumu pēc Latvijas uzņēmumu ražotajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem, un tādējādi arī iekšzemes kopprodukta izaugsmi.

Tāpat tradicionāli būvniecība un nekustamo īpašumu tirgi ir ļoti jutīgi pret procentu likmju cikliem. Arī pēdējais procentu likmju palielināšanas periods nebija izņēmums, veicinot cenu pieauguma tempa sarukumu vai pat kritumu un zemāku darījumu aktivitāti mājokļu tirgos, kā arī pastiprinot lejupslīdi komercīpašuma tirgos Eiropā (un citos pasaules reģionos).

Procentu likmju samazināšana – kopā ar mājsaimniecību maksātspējas uzlabošanos stabilākas inflācijas apstākļos – pakāpeniski veicinās mājokļu pieejamības uzlabošanos, arī jauno dzīvokļu segmentā, un aktivitātes atgūšanos mājokļu tirgū Latvijā un citās Eiropas valstīs.

Savukārt zemākas finansēšanas izmaksas pakāpeniski sekmēs investīciju aktivitātes pieaugumu komercīpašuma tirgū un lielāku pieprasījumu būvniecības nozarē. Jāpiebilst, ka nekustamo īpašumu nozarē strādājošie aizņēmēji kopumā ir kapitālietilpīgi, ar ilgtermiņa aizdevumiem un – salīdzinājumā ar citām nozarēm – zemākiem procentu seguma rādītājiem. Tāpēc mazāki kredītu procentu maksājumi un lētāka finansējuma piesaistes iespējas pozitīvi ietekmēs nekustamā īpašuma nozares finanšu rezultātus un attīstības perspektīvas.

Pēdējos gados nekustamo īpašumu tirgus vājums Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionā radīja papildu spiedienu uz kreditēšanu, investīcijām, mājsaimniecību patēriņu un tādējādi – kopējo izaugsmi reģionā, ko pastiprināja reģiona valstu ciešās savstarpējās saites caur tirdzniecības un finanšu kanāliem. Tādējādi zemākas procentu likmes būs būtisks atbalsts ekonomiskās aktivitātes atgūšanās procesam reģionā, t.sk. arī Latvijā.

Vai procentu likmju pazemināšanās kādam var būt neizdevīga?

Zemākas procentu likmes nenozīmē, ka mazinās tikai kredītu procentu likmes. Reaģējot uz inflācijas sarukumu un gaidāmo bāzes procentu likmju samazinājumu, jau sākušas mazināties noguldījumu procentu likmes, kā arī krājobligāciju ienesīgums. Līdz ar to iedzīvotāju un uzņēmumu ienākumi no atsevišķiem, īpaši tradicionālajiem, uzkrājumu veidiem pakāpeniski mazināsies. Vienlaikus zemākas procentu likmes bieži saistās ar augošu akciju tirgu, kas var sniegt peļņas potenciālu ieguldītājiem ar lielāku riska apetīti.

Reti kurš nav dzirdējis par iespaidīgiem banku peļņas rādītājiem pēdējo 1-2 gadu laikā. Tie galvenokārt bija saistīti ar tīro procentu ienākumu būtisku pieaugumu, ko ietekmēja kredītu procentu likmju straujais pieaugums, noguldījumu procentu likmju lēnāks kāpums, salīdzinoši lēns termiņnoguldījumu īpatsvara pieaugums, kā arī izdevīga aktīvu izvietošana centrālajā bankā. Samazinoties procentu likmēm, banku tīrie procentu ienākumi un attiecīgi to pelnītspēja arī mazināsies. Taču nav sagaidāms, ka tas būtiski pasliktinās Latvijas banku noturību, jo pat vērā ņemams procentu likmju kritums pēc būtības nozīmētu atgriešanos pie iepriekšējiem pelnītspējas rādītājiem, kuri Latvijas komercbankām kopumā bija ļoti pieklājīgi arī zemo procentu likmju ērā. Turklāt zemākas procentu likmes un sagaidāmais ekonomiskās aktivitātes pieaugums sekmēs aizņēmēju maksātspējas uzlabošanos, tādējādi mazinot banku kredītrisku un nepieciešamību veikt papildu uzkrājumus. Arī finansēšanas izmaksas (galvenokārt iekšzemes noguldījumi) nedaudz mazināsies.

Zemākas likmes sniedz plašas attīstības iespējas visā tautsaimniecībā, taču nav brīnumlīdzeklis

Ekonomikas vēsture rāda, ka zemākas procentu likmes nodrošina labvēlīgus apstākļus ekonomiskajai izaugsmei, un potenciālo ieguvēju ir daudz. Taču tas, vai varēsim izmantot radītās priekšrocības, ir atkarīgs no vairākiem faktoriem.

Iepriekšējā zemu procentu likmju periodā vērojām ilgstošu un nozīmīgu kreditēšanas apjomu sarukumu un stagnāciju, kā rezultātā investīciju izaugsme (jo īpaši kapitālintensīvu investīciju mājokļos un citos būvniecības objektos) un arī ekonomiskā izaugsme kopumā bija vāja. Būtu svarīgi nepieļaut vēstures atkārtošanos.

Tas, vai kredīti būs lēti un pieejami un vai tie sekmēs kvalitatīvu investīciju izaugsmi, ir atkarīgs ne tikai no centrālo banku bāzes likmju samazinājuma, bet arī no daudziem citiem faktoriem, t.sk. uzņēmēju riska apetītes, kopējās investīciju vides, valsts rosības strukturālo nepilnību novēršanā un reģionālās kreditēšanas veicināšanā. Būtisks faktors ir tas, vai un kā mainīsies komercbanku kreditēšanas politika attiecībā uz piemērojamajiem kreditēšanas standartiem, kreditējamo uzņēmumu un mājsaimniecību loka paplašināšanu, kā arī piedāvātajam kredītu cenošanas mehānismam. Piemēram, Latvijā banku kredītu pievienotā kredītu likmes daļa samazinās, taču vidēji tā joprojām ir salīdzinoši augsta, kas var ierobežot labvēlīgākas monetārās politikas ietekmi uz kreditēšanu. Nozīmīgs faktors ir arī reģionālās kreditēšanas attīstība.

Valsts strukturālo politiku trūkumi un to nepietiekama novēršana arī ierobežos zemāku procentu likmju pozitīvu ietekmi. Piemēram, ja netiks risinātas strukturālās nepilnības būvniecības nozarē, t.sk. veicot investīcijas energoefektivitātes uzlabošanā un veicinot ēku renovācijas tempu kāpināšanu un jaunu mājokļu būvniecību, zemākas procentu likmes sekmēs lielāku aktivitāti energoneefektīvo mājokļu segmentā. Savukārt kvalitatīvāku mājokļu piedāvājums joprojām būs ierobežots, to cenas turpinās pieaugt un to pieejamība, īpaši jaunajām ģimenēm, arvien pasliktināsies.

Tie ir tikai daži piemēri, kāpēc varam nesasniegt izrāvienu un palaist garām zemāku procentu likmju sniegtās iespējas. Laicīgi apzinoties, kāds mājasdarbs un priekšdarbi jāveic, var pilnīgāk izmantot zemāku procentu likmju perioda priekšrocības. Par šiem jautājumiem diskutējām 13. jūnijā Latvijas Bankas rīkotajā Ekspertu sarunā "Procentu likmes krīt. Vai gaisma tuneļa galā?". Skatieties ierakstu.